Stāsts par Nokia E5 modeli

Es nezinu, kā ir vadītas manas attiecības ar elektroniskajām un puselektroniskajām iekārtām, bet vienmēr, kad es jūtu, ka ir laiks paskatīties uz kaut ko jaunu, mana pašreizējā iekārta noteikti noklāsies un tāpēc ar steigu būs jāmeklē cita. Neesmu nekāds dižais gīks, kas mācētu daiļi runāt par visādām iekārtām un to salīdzinošajiem faktoriem, bet man ir šis tas, kas vienmēr šķitis svarīgs, un ar to šis stāsts arī tad varētu sākties.

Tātad. Šobrīd esmu laimīgais Nokia E51 īpašnieks un patiesi novērtēju šī tālruņa unikāli elegantās īpašības, kas ir apvienotas ērtā korpusā. No lietām, kas man vispār ir nepieciešamas tālrunī (jeb, dēvēsim to labāk par portatīvo komunikatoru, jo ar tālruni tam vairs sen nav tieša sakara), tajā ir praktiski viss. Uzskaitīšu svarīgākās, manā skatījumā, lietas, kurām ir jābūt jebkurā modernā komunikatorā:

• piezvanīt un saņemt zvanus un ārkārtīgi garu, pēc iespējas garāku sarakstu ar saņemtajiem, veiktajiem un neatbildētajiem zvaniem
• nosūtīt īsziņu, MMS, e–pastu, neuzstādot nekādas vai arī minimāli kaut ko piepičkājot klāt (no sērijas, ievadīt e–pastu, uz kuru atbildēt) un saglabājot to visu tālruņa atmiņā pēc iespējas ilgāku laiku (ienākošās, izejošās, nenosūtītās, sagatavotās, utt.)
• bezizmēra adrešu grāmata, kurā ir iespējams saglabāt visu mani interesējošo informāciju par katru kontaktu, tai skaitā krāniņa izmērus, alkohola patēriņus un sievas fotogrāfijas, īsāk sakot — ar neierobežotu custom lauku skaitu
• pilnībā izmantot tālruņa atmiņu un/vai atmiņas kartes visām tālruņa funkcijām (skatīt visus iepriekš minētos punktus attiecībā uz maksimālo saglabāšanas laiku)
• iespēju visus augstāk minētos datus sinhronizēt un saglabāt uz datora, savienojot to ar absolūti vienkāršu USB vadu bez ilgas čakarēšanās Google un frīku forumos un, kas pats galvenais, nepazaudējot neko no tā, kas ir saglabāts
• pieslēgties visiem GSM tīkliem un to apendiksiem (visi gā, u–kaut kas, utt.)
• pieslēgties un izmantot wi–fi ar visām no tā izrietošajām sekām — interneta pārlūks, aplikācijas darbībām ar sociālajiem tīkliem, iespēja nosūtīt un saņemt audio/video un bildes
• bez interneta pieslēguma pārlūkojama karte, pēdējā laikā noderētu arī GPS funkcija
• pārskatāms kalendārs ar iespēju saglabāt un sinhronizēt datus ar Google Calendar
• pavisam vienkāršs diktofons
• pavisam vienkārša fotokamera ar iespēju saglabāt arī video materiālu
• iebūvēta piezīmju grāmatiņa pierakstiem (izmantoju reti, bet gadās, ka vajag tieši pierakstīt, nevis ierakstīt diktofonā)

Laikam būšu minējis svarīgāko. Par korpusa izturību, ergonomiju un visiem pārējiem pribambasiem nav jēgas stāstīt, to nekad tāpat neviens neuztaisīs. Es nedzīvoju pasakā.

Tad nu lūk, gadījās tā, ka tiku pie Nokia jaunā E5 modeļa pabakstīšanas. Lēnām, pa dienām mēģināšu izurbties šim agregātam cauri.

1. diena

Es ceru, ka mani Twitter sekotāji īpaši nedusmojās, jo ar to kosmosa kuģa vadības pulti sākumā bija grūti tikt galā, tāpēc daudz ko bliezu tur, kur pagadījās, lai vēlāk neaizmirstās.

Visgrūtāk ir pierast pie tā, ka iemīļoto dažu pogu vietā tev ir reāls klucis ar zinātniskā kalkulatora cienīgu spiežamo vietu skaitu, kas, kā jau tam būtu jābūt, ir tik maziņas, ka mani ogļu krāvēja pirksti spieda sākotnēji vismaz trīs–četras pogas vienlaicīgi. Žopa. Ja tajā brīdī pa rokai nebūtu 50 gramu Jameson, tas klucis būtu lidojis sarkanā stūra tumšākajā daļā. Pēc pamatīgas pacietības pārbaudes piešāvos.

Tad pagāja aptuveni stunda, pirms es piedabūju šo inteliģento spiedpogu plakandēli draudzēties ar manu laptopu un Nokia Ovi, kur tajā brīdī glabājās visi mani kontakti. Kaut kādas mistiskas draiveru instalācijas vairākas reizes pēc kārtas, nedz kāpēc jārestartē dators (radās tāda sajūta, ka E5 grib kļūt inteliģentāks par laptopu). Beigās šis posms izdevās un tālāk vēl nācās pāris reizes pabakstīties, lai atjaunotu visu iespējamo softu, kas uz agregāta jau bija sainstalēts, lai varētu to lietot bez dumjiem jautājumiem.

Pirmais pozitīvais moments: tālrunis lādējas no USB. Megakruta, jo ilgi bakstoties gar sinhronizācijām, bieži vien E51 izlādējas. Ļoti ļoti pozitīvi.

Pēc tam atklāju, ka ir normāla austiņu izeja, nevis mikro/makro sūdi. Urā, var pieslēgt savas austiņas, jo līdzi nāk, kā jau tas ierasts, plastmasas kakas. Te nu ir laiks parunāt arī par galveno kaku, kas ir šajā tālrunī. Iespējams, pavisam iespējams, ka tas ir tikai šim konkrētajam modelim, jo, kas arī ir ticams, tas nav ražots Latvijas tirgum — tastatūras taustiņi ir QWERTY, bet reāli uz izklājuma ir salikti kaut kādā ačgārnā secībā, līdz ar to akli meklējot, var saprast, kas ir jāspiež, bet iedziļinoties katra taustiņa atrašanās vietā, tas ir praktiski neiespējami. Bet tas man ne tuvu nesagādāja tik lielas mokas, kā rakstīšana latviski.

Pamēģiniet iztēloties, kādi pianistu triki ir jāpielieto, lai uzrakstītu «Ž» vai «Ā» tieši augšējā reģistrā. Kāpēc nevarēja nozagt veco labo sistēmu ar mēmo taustiņu? Nerunājot nemaz par absurdajām, kroplajām dzeltenajām sejām, kuras konstanti piedāvā bāzt visur, kur es vienkārši gribu izvēlni ar specsimboliem. Īsāk sakot, pāreja uz šo no viena taustiņa atkārtotas spaidīšanas vairākas reizes pēc kārtas pareiza simbola iegūšanai ir kaut kas īpašs. Pat dienas beigās es rakstīju tikpat ātri, cik ceturtajā klasē glītrakstīšanā.

Dienas beigās uzliku Gravity, lai beidzot saprastu, kas ir Foursquare, par kuru daudzi tik ļoti sajūsminās. Sapratu, ka tā ir kaut kāda kārtēja geokešinga spēlīte, ar kuras palīdzību bez maksas daži labi taisa datubāzi ar tiešām piesaistēm koordinātēm. Īsāk sakot, kārtējā huiņa, kas ir radīta iPhone lietotājiem, lai viņi varētu savus krānus pagarināt, bet pārējiem mobilajiem piebakstīta klāt, jo pārējo ir vairāk. Bet to datubāzi, ko šie censoņi vāc es arī gribētu savā īpašumā.

2. diena

Modinātājs nostrādāja godam. Telefons nav izlādējies, tas ir arī forši. Spēju normāli pārvaldīt tālruņa pamatfunkcijas — zvanīt, saņemt zvanus un izlasīt SMS. Esmu uzlicis Snaptu un Opera Mobile. Tagad neesmu svešs arī interneta videi. Jūsmoju par pietiekami lielo, vertikāli novietoto ekrānu, jo uz tā patiesi ērtāk ir pārvaldīt gan garāku vārdu/uzvārdu īpašniekus adrešu grāmatā, gan arī pārlūkot interneta lapas. Starp citu, pamanīju, ka interneta lapas strādā ātrāk, kas, visticamāk, ir saistīts ar to, ka E5 darbina kaut kas jaunāks par Commodore procesoriem.

Nolēmu, ka tomēr veco E51 nogādāšu kādam mobilo dakterim, lai saved kārtībā, varbūt darba zirgs vēl būs kādu laiku darbināms.

3. un 4. diena

Atklāju, ka šim zvēram ir uztaisīta ārkārtīgi sakarīga meklēšana. Ja E51 ar savu pēdējo atjauninājumu ieviesa sen gaidīto meklēšanu visā telefona atmiņā, tad šis ir gājis vēl tālāk — pie atvērta mājas ekrāna, neko neatverot var vienkārši sākt vadīt QWERTY klaviatūras tekstu, automātiski atveras adrešu grāmatas ieraksti, kas satur konkrēto teksta daļu, vienalga, vai tas būtu vārda vidū vai sākumā. Absolūti kruta lieta.

Vēl viena kolosāla iespēja ir pārvietošanās starp atvērtām programmām kā arī pāriešana uz mājas ekrānu. Ja tas ir tas multitāskings, tad tas nav nekas jauns — uz E51 to varēja darīt, atvērtā programmā nospiežot sarkano taustiņu (sarunas beigšana), kas noveda līdz mājas ekrānam un pēc tam bija jāmeklē izvēlnē, programma, uz kuru grib pāriet (it kā no jauna atverot programmu). Savukārt uz E5 tas ir realizēts, ievietojot visās programmās izvēlnē papildus izvēlni «Parādīt atv. progr.». Nav gan skaidrs, kāpēc nevarēja uzrakstīt «Parādīt atvērtās programmas», jo vietas ekrāna platumā pietiek. Un dažreiz nogļuko, un to pašu izvēlni rāda angliski (arī daļēji saīsinātu).

Areče viens foto, kur izmantots digitālais pietuvinājums (ar skaidru norādi — neizmantojiet to), noklikšķinot uz attēla var apskatīties pilnā izmērā un izbaudīt artefaktus pilnībā.

Pirmie gļuki. Pirmais gļuks ir saistīts ar e–pastu. Kaut gan uzstādīšana noritēja raiti un, piemēram, sūtot uz Twitpic svaigi nofotografēto, viss gludi norisinājās bez īpašas iejaukšanās. Toties IMAP protokols realizēts tālrunī ir diezgan vāji, jo e–pasta klients, savienojoties ar serveri, izmet tevi ārā no programmas mājas ekrānā. Tas atkārtojas vēlreiz tai brīdī, kad ieiet atpakaļ e–pasta klientā, bet programma vēl nav atjaunojusi sinhronizēto saturu. Uzreiz pēc sinhronizācijas tevi izmet ārā vēlreiz un atkal ir jāiet atpakaļ programmā. Tas samērā ātri izbesī un vairāk īpaši pie e–pastu pārlūkošanas neatgriezos. Šim, visticamāk, būs jābūt izlabotam līdz ar pirmo atjauninājumu.

Otrais gļuks saistīts ar fotografēšanas režīmu. Man neizprotamu iemeslu dēļ pēkšņi pēc fotogrāfijas uzņemšanas vairs nedarbojās izvēlnē tik ērti noslēptā funkcija «nosūtīt uz e–pastu». Pārējās funkcijas strādāja, bet tā pazuda.

5. diena

Nedaudz paspēlējos ar fotogrāfijām un video, sapratu, ka gļuki ir vēl vairāk. Kad telefonā uzkrājas jau kāds lērumiņš ar attēliem, galerija vairs negrib atjaunoties un jaunākos attēlus un video atrast var vienīgi caur failu menedžeri. Ja senāk Nokia tālruņiem bija speciāla izvēlne galerijā «atjaunot galerijas saturu», tad tagad tā arī ir pazudusi. Man domāt, ka šī šaize arī tiks atrisināta pēc pirmajiem atjauninājumiem.

Areče video, kas uzņemts ar E5 (čomam kāzas, var visu neskatīties, ja nav vēlme).

Rezultāti

Pozitīvais

1. uzlāde caur USB un parasto tievo strāvas lādētāju
2. 3,5mm audio pieslēgumvieta
3. samērā žiperīgs darbā ar interneta aplikācijām (pārlūks, YouTube, Snaptu, u.c.)
4. kontekstuālā pilna teksta meklēšana adrešu grāmatā
5. viegla pārvietošanās starp atvērtām programmām
6. GPS (priekš manis tas vispār ir jaunums telefonā)
7. ātrs un ērts wi–fi menedžeris
8. praktiski nav lieku sūdprogrammu, kas būtu sākotnēji uzstādītas
9. ideāla sadarbība ar PC, sinhronizējot datus (ja neskaita čakaru, pirmo reizi pieslēdzot)

Negatīvais

1. pārāk maziņas pogas un absolūti neizprotama tastatūra priekš cilvēka, kas pieradis pie parastā pogu izkārtojuma uz tālruņa
2. ļoti daudz latviskojuma kļūdu
3. pārāk izmētāts (vispār raksturīgi Nokia) uzstādījumu saturs, kas visu laiku maina savu attēlojumu (tiek atrisināts, pašam sakārtojot ikonas pa sakarīgām mapēm)
4. nav nekāda indikatora, kas norāda uz telefona aizķeršanos domājot, tāpēc dažkārt šķiet, ka telefons ir uzkāries

Līdz ar to arī testam ir beigas un mani gala secinājumi ir samērā paredzami. Šis nav tālrunis, par kuru es sapņoju, tomēr 10 baļļu skalā tam dotu 8. Kamēr vēl ir iespēja palikt pie pogu tālruņiem, mana  izvēle kritīs uz E51, jo tas tiešām ir kolosāli ērts. Kaut gan grūti ir atkal pierast pie mazāka ekrāna, sūdīgākas kameras un lēnākas darbības, tas tomēr veic praktiski visas tās funkcijas, ko veic arī E5. Pierast pie šī tālruņa var, bet tā kā manu E51 solīja saremontēt, tad atgriezīšos pie tā.

Es ieteiktu šo tālruni tiem, kam ikdienā svarīgākais ir sazvanīt, būt sazvanāmiem, ir nepieciešamība mobili izmantot internetu, ik pa laikam neverot vaļā laptopu un dzīvē galvenais nav mobilās multimediju kastītes ar pieslēgumu GSM tīklam. Tālrunis noteikti nav spēļmantiņa foršām čiksām vai stilīgiem džekiem, toties ir riktīgs darba zirgs mobiliem uzņēmējiem, žurnālistiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem dzīve saistās ar teicienu «mūžīgi sasniedzams».