Satiksmes noteikumi dzīvojamā zonā

Jaunajā Ceļu satiskmes noteikumu likumprojektā pamatā uzsvars ir uz velobraucējiem. Bet daudz vairāk prasītos, lai, beidzot, tiktu izrunāts jautājums arī par šo noteikumu 13. nodaļas «Ceļu satiksme dzīvojamās zonās» intepretācijas peripētijām. Jaunajā likumprojektā attiecībā pret terminu «Dzīvojamā zona» nav ieviesta neviena korekcija vai papildinājums. Kas ir vairāk nekā stulbi. Laacz sākumā Tviterī, pēc tam blogā ar rakstu «Viltīgais pagrieziens» pamudināja par to pastāstīt vairāk.

Pirmais jautājums. Kam ir priekšroka Jūrmalas gatves un Imantas ielas krustojumā, ja izbrauc no dzīvojamās zonas?

Jūrmalas gatves un Imantas ielas krustojums. Izbraukšana no ceļa, kas apzīmēts ar ceļazīmi «Dzīvojamā zona».
Jūrmalas gatves un Imantas ielas krustojums. Izbraukšana no ceļa, kas apzīmēts ar ceļazīmi «Dzīvojamā zona».

Nu kā, pavisam loģiski, jūs teiksiet. CSN 157. pantā tas ir atrunāts.

157. Izbraucot no dzīvojamās zonas, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Labi. Pieņemsim. Un kā ir jārīkojas Aspazijas bulvāra, Krišjāņa Barona ielas un Audēju ielas krustojumā? Kam šeit ir priekšroka?

Aspazijas bulvāra, Krišjāņa Barona ielas un Audēju ielas krustojums. Izbraukšana no teritorijas, kas apzīmēta ar ceļazīmi «Dzīvojamā zona».
Aspazijas bulvāra, Krišjāņa Barona ielas un Audēju ielas krustojums. Izbraukšana no teritorijas, kas apzīmēta ar ceļazīmi «Dzīvojamā zona».

Ceļu satiksmes noteikumi ir nelokāmi un neinterpretējami.

140. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, kad to atļauj luksofora signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc no pretējā virziena taisni vai nogriežas pa labi.

Tad kuram te ir priekšroka? 140. punkts jau neatceļ, nepapildina vai nemaina 157. punktu.

Otrais jautājums. Zinot to, ka mēs esam ceļazīmes «Dzīvojamā zona» darbības teritorijā, kam ir priekšroka šajā situācijā, kad pa ceļu ar segumu braucam un kāds izbrauc no privātas teritorijas, kas arī ir ceļš ar segumu? Lielisks piemērs tepat blakus ir Kungu un Trauksmes ielas krustojums.

Kungu un trauksmes ielas krustojums ceļazīmes «Dzīvojamā zona» darbības zonā.
Kungu un trauksmes ielas krustojums ceļazīmes «Dzīvojamā zona» darbības zonā.

Nu kā, tur jau žogs ir priekšā, tātad te nav nekāda krustojuma, jūs teiksiet. Pēc CSN termins blakusteritorija attiecināms uz pagalmu, stāvvietu, degvielas uzpildes staciju, uzņēmumu u.tml. Visās šajās teritorijās, ja to atsevišķi neregulē ceļazīmes, darbojas labās rokas princips (tāpat kā jebkur citur uz ceļiem). Attiecīgi, labās rokas likums darbojas arī dzīvojamā zonā.

158. Šajā nodaļā minētās prasības attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem.

Ja dzīvojamā zona CSN izpratnē ir arī pagalms, tad apgriezti mēs varam secināt, ka dzīvojamā zona ir blakusteritorija.

Kaspars savā rakstā apspriež segumus un tā prioritātes, tāpēc pievērsīsimies šim jautājumam. Es nezinu (būs jāaizbrauc apskatīties), vai Jelgavā Dārza un Jēkaba ielas krustojumā vēl joprojām ir vienādas nozīmes krustojums, bet tur akurāt sanāk, ka viena no ielām ir asfaltēta, bet otra — nav. Šis krustojums ir vienādas nozīmes, jo to regulē CSN 1.18. punkta pēdējais teikums un tā nav blakusteritorija.

Jelgava. Dārza un Jēkaba ielas krustojums.
Jelgava. Dārza un Jēkaba ielas krustojums.

Bet ko darīt blakus Kaspara mājām Puķu ielā, kur pagalmu teritorijā (uz kuru attiecās CSN 13. nodaļa un arī termins blakusteritorija) ir krustojums starp asfaltbetona seguma ceļu un ceļu no betona plāksnēm? Kam šeit ir priekšroka?

Jelgava. Puķu iela. Daudzdzīvokļu pagalma teritorija.
Jelgava. Puķu iela. Daudzdzīvokļu pagalma teritorija.

Pēdējais jautājums attapīgajiem. Kā saprast satiksmes regulēšanu pie Rīgas piensaimnieka uz Valmieras ielas, kur pat rīkojuma zīmes papildus luksoforam ir uzstādītas?

Valmieras iela. Regulējama izbraukšana no Rīgas piensaimnieka teritorijas.
Valmieras iela. Regulējama izbraukšana no Rīgas piensaimnieka teritorijas.

Lūk tādi pīrāgi. Veiksmi interpretācijā, tā teikt. Un skumjš ir fakts, ka nedz CSDD, nedz Satiksmes ministrija, nedz pašvaldību būvvaldes neuzskata par nepieciešamu dzīvojamās zonas un blakusteritorijas terminus izskaidrot satiksmes noteikumos precīzāk.

Igauņi, kurus mums tik bieži patīk pieminēt, ir skaidri definējuši, ka dzīvojamā zona ir paredzēta tikai tāpēc, lai tajā transports iebrauktu apstāties vai stāvēt.

(4) A power-driven vehicle may enter a calm traffic area only for standing or parking.

Krievijā, tāpat kā vēl dažās postpadomju valstīs, papildus visam iepriekšminētajam vēl ir pielikts klāt, ka dzīvojamā zona nevar tikt izmantota caurbraukšanai.

17.2. В жилой зоне запрещаются сквозное движение, учебная езда, стоянка с работающим двигателем, а также стоянка грузовых автомобилей с разрешенной максимальной массой более 3,5 т вне специально выделенных и обозначенных знаками и (или) разметкой мест.

Mūsu bāliņi, savukārt, uztaisa dzīvojamo zonu, kas ir mazas pilsētas izmērā, kā minimums. Un tad visiem ir jāmin, kā pa to pārvietoties.

Ja ļoti gribētos, varētu taču pamācīties pasaules pieredzi satiksmes samazināšanā. Vai vispār pievērsties tik trendīgai lietai kā shared space, kas, pēc dziļākās būtības, dzīvojamā zona arī ir. Tikai ar skaidri definētiem noteikumiem.

A living street is a street designed primarily with the interests of pedestrians and cyclists in mind and as a social space where people can meet and where children may also be able to play legally and safely. These roads are still available for use by vehicles, however their design aims to reduce both the speed and dominance of motorised transport. This is often achieved using the shared space approach, with greatly reduced demarcations between vehicle traffic and pedestrians. Vehicle parking may also be restricted to designated bays. It became popular during the 1970´s in the Netherlands, which is why the Dutch word for a livingstreet (woonerf) is often used as a synonym.

4 thoughts on “Satiksmes noteikumi dzīvojamā zonā”

  1. CSN tāpat kā citi normatīvie akti, nav īsti priekš cilvēkiem rakstīti. Tur jālasa juridiski, pielietojot attiecīgus interpretācijas principus.
    Līdz ar to, ja, ir luksofors, tad tas nosaka priekšrocības iebraukšanai krustojumā. Ja nav, tad zīmes (dodiet ceļu, dzīvojamā zona). Ja tā nav, tad segums.

    Manevra laikā jau skatās sākumā kurš negriež pa kreisi un tad, kurš brauc no labās puses.

    Dzīvojamā zonā lietderīgāk būtu reglamentēt velosipēdistu un gājēju priekšrocību. Šobrīd izskatās, ka priekšroka tam, kas tuvojas no labās puses, līdz ar to ir liela iespēja nonest kādu gājēju un pat nesaprast, vai esi vainīgs.

  2. Es nezinu, no kurienes tu izpīpēji, ka ceļazīmes krustojumos, kur ir luksofors, nav jāievēro. Tas attiecas tikai uz priekšrocības zīmēm. CSN 281. «Priekšrocības zīmes norāda braukšanas secību neregulējamos krustojumos, brauktuvju krustošanās vietās vai šauros ceļa posmos.»
    Visas pārējās ceļazīmes uz krustojumiem ar uzstādītiem luksoforiem attiecas.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *