Kā uzsākt motogaitas. Pirmā daļa: apavi

Svarīga infografika par vīriešu apaviem.

Izkāpt no komforta rāmīša un izmēģināt kaut ko jaunu. Turklāt, jo vecāks un pieredzējušāks kļūsti, jo grūtāk šim rāmītim tikt cauri un saņemties iepazīt jauno. Piemēram, sākt braukt ar motociklu. Tad nu šie būs stāsti par to, ko vajadzētu ielikt smadzenēs un attieksmē, pirms sāc ceļu. Pilnīgi nejaušā secībā pastāstīšu pāris stāstos par to, ko būtu vērts apdomāt, gatavojot sevi ceļam uz motocikla.

Es droši vien to vēl ne reizi atkārtošu: pilnīgi visi motobraucēji krīt. Tu nevari tam būt 100% gatavs, bet katrai motogalvai ir jāiemācās kāpt uz motocikla ar apziņu, ka tas notiks arī ar viņu.

Domā par savām izmežģītajām potītēm. Kad nedomā par potītēm, domā par ciskām, kas apceptas ap izpūtēju. Kad nedomā par apceptām ciskām, domā par lauztiem stilbiem un pirkstiem. Kad vairs pavisam nav bail un raizes tevi ir pametušas, domā par to, kā pēdējo reizi nomaucies uz ledus. Sēžot uz moča un cenšoties nostāties kājās, sauja grants uz sausa asfalta saķeres ziņā ir identiska uzkāpšanai uz slapja ledus.

Iešļūcenes ir foršas karstam laikam un laiskām pastaigām pa bruģi vai smiltīm, bet ir totāli muļķīgas braucienam ar motociklu. Superstilīgās Converse kedas ir tajā pašā maisā. Un ja vien tu neesi iegādājies kārtīgus armijas taktiskos zābakus ar pretslīdes zolēm, tad arī parastie ķirzenieki ir absolūts sūds, kas novedīs pie dumjām un sāpīgām traumām. Vai kāds vēl atceras brūnos zviedru armijas tankus ar metāla purngaliem? Tie ir slikti tavām kājām ne tikai uz motocikla.

Apaviem ir jābūt tādiem, ar kuriem no visa spēka vari uzlēkt uz apmales stūra, pašļūkt pāris metrus pa smilšainu asfaltu un nebaidies stāvākā vietā pilnā pēdā slīpi no visa spēka atgrūsties. Tā, lai pavisam droši jūti, ka tava pēda un potīte ir stabili nofiksētas un nosegtas. Faktiski, tev ar šiem apaviem vajadzētu bez problēmām cīkstēties tuvcīņās ar Porziņģi, pat ja basketbols tev ir tikpat tuvs draugs kā melnie caurumi kosmosā.

Bet nepārspīlē. Ja vien tavs mērķis nav atrasties uz mototrases, un par motosportu es neko nestāstīšu, jo tas pavisam nav mans lauciņš. Izvēlies apavus tā, lai vari ar tiem arī pastaigāt vairāk par desmit metriem un neizskatīties pēc Robokopa. Zolei ir jābūt stingrai, bet elastīgai. Apavu augstumam ir jābūt tādam, lai ir iespēja pietupties, tomēr maksimāli augstiem. Apavi var būt cieši un ar papildus aizsargiem, bet elpojoši. Kaut kur te nāk cenas/atdeves kompromisu meklējums, tomēr es ieteiktu pirmajiem apaviem netērēt vairāk par 200 € un nekad neieteiktu ņemt lietotus.

Vanucci VTB 21 Touring Sport boots. Attēlam ir ilustratīva nozīme, kaut gan es ar šo apavu modeli braucu jau trešo sezonu pēc divām restaurācijām pie kurpnieka.

No svarīgiem papildus faktoriem ir ūdensizturība un žūšanas ātrums. Varētu šķist, ka ir muļķīgi šos divus parametrus likt vienā maisā, bet tā nav. Ūdensizturība kārtīgā lietusgāzē vai sniegavētrā palīdz vien pirmos desmitus kilometru. Garākiem slapjā brauciena posmiem tāpat būs nepieciešami lietusaizsargi (bahilveidīgi pribambasi, kurus vari uzstiept no pirkstgaliem līdz pat ceļiem). Toties pēc īsās peldes būtu forši, ja no rīta nebūtu jākāpj slapjās švammēs, un te parādās materiālu žūšanas faktors.

Vēl, protams, ir elpošana un nodilumizturība, bet par šīm lieliskajām ekstrām muldēs pilnīgi visi apavu ražotāji un pārdevēji, bet katrai kājai ir sava praktiskā vajadzība un to neviens pārdot nevar. Ir jāmēģina.

Lai izvēlētos sev piemērotus apavus, dodies uz jebkuru specializēto motoveikalu un nekautrējies piemērīt katru pāri, kas tev šķiet tīkams. Palēkā, paskraidi, pietupies, pastaigā. Galu galā, vienkārši pasēdi uz krēsla kādu mirkli. Izmēģini kārtīgi. Ja tagad bišku rīvē un spiež, tad pēc simts kilometriem riktīgi gribēsies iemest krūmos. Un ja nu tieši tas, kas vajadzīgs, nav pieejams (piemēram, izmērs neder), tad nebaidies sevi interesējošu modeli meklēt pie fričiem. Tas pats www.louis.eu ir ar pietiekami plašu saturu, it īpaši iesācējiem.

Hei, meitenes. Atsevišķs sveiciens jums. Šis nav seksīgi un stilīgi. Tas ir debīli. Nedariet tā, nekad. Foto via Express.co.uk

Un ja nu mēs atgriežamies pie iešļūcenēm, tad tās vienmēr var iestumt kabatā vai somā un pārvilkt, tiklīdz nokļūts līdz stāvvietai.

Stāsts tapis, iedvesmojoties no Reiņa rakstiem Kursors.lv portālā, kuriem pavisam noteikti iesaku sekot. Reinim ir citāda pieredze uz ceļiem un savs skatījums, kas nebūt nav nepareizs. Un tieši tāpēc ir forši būt internetā, ka katrs var dalīties ar savējo. Turpinājums sekos.

2 domas par “Kā uzsākt motogaitas. Pirmā daļa: apavi”

  1. Nu, jā, hm, man ir 56 un nule kā nokārtoju A. Ne prātā nenāk braukt ar moci konversos, kuru man pie tam nemaz nav :)

Komentāri ir slēgti.