Artūrs Mednis pirms kāda laika iemeta sociālajā īsziņu izgāztuvē informāciju par to, ka ir mainījusies DJ licencēšanas kārtība Latvijā. Ar aizrautību gaidīju, kad būs kāda papildus informācija par to, tomēr vēl joprojām nedz AKKA/LAA mājaslapā, nedz LaIPAs mājaslapā nav nekādu oficiālu paziņojumu par to. Un tas, bez šaubām, nav nekāds brīnums, jo abas organizācijas mājaslapas ir atvērušas, šķiet, tikai tāpēc, ka bija nepieciešams savs domena vārds e–pastu adresēm.
Neskatoties uz to, es atradu AKKA/LAA un LaIPA kopīgi sadzejoto vēstuli (pdf, 148KB), kas tika nosūtīta masu medijiem no abām šīm organizācijām.
No šī gada janvāra mainījusies licenču saņemšanas kārtība un licenču veidi, ko diskžokeji var saņemt, lai veiktu fonogrammu reproducēšanu profesionālām vajadzībām. Tagad diskžokeji var saņemt licenci, kas ļauj kopēt un ierakstīt neierobežotu skaitu fonogrammas jebkādos datu nesējos – līdz tam diskžokejs varēja saņemt licenci, kas atļauj viņam pārrakstīt fonogrammas tikai vienreiz ierakstāmajos kompaktdiskos (CD-R). Jaunās licences ir ērtākas diskžokejiem un ļauj legāli izmantot arī visus jaunākos datu nesējus.
Neskaidrs paliek vien jautājums, kādā veidā tas ir nostiprināts valstiskā līmenī. Vai varbūt abas šīs organizācijas ir tiesīgas darīt jebko autortiesību un blakustiesību jomā, neiespringstot uz saskaņošanu ar valsts institūcijām?
Artūrs Mednis plašāk par licencēšanos uzrakstīja portālā Delfi.lv, kur minēja arī konkrētas darbības, kas būtu jāveic, lai licenci saņemtu.
Jaunās licences iegādāšanās process ir ļoti vienkāršs, izņemot to, ka jums jāiegādājas divas licences – viena no AKKA/LAA, otra no LAIPA. Katras licences cena – 50 Ls (kopā 100 Ls par abām). Vispirms jāzvana uz AKKA/LAA pa tālr. 67506422 un jālūdz, lai uz jūsu e-pasta adresi jums nosūta licences pieteikuma anketu un līgumu. Līdzīgu lūgumu izsakiet arī LAIPA pa tālr. 67605023.
E-pastā saņemsiet pieteikuma formu licences saņemšanai. Rūpīgi iepazīstieties ar materiāliem, aizpildiet dokumentus un sūtiet materiālus atpakaļ. Jums tiks sagatavots un atsūtīts rēķins, pēc kura apmaksas varēsiet doties saņemt licenci personiski gan vienā, gan otrā organizācijā (vai arī saņemot abas licences pa pastu). Jā, tas tiešām ir tikai divu dienu jautājums!
Vēlāk vajadzēs sūtīt atskaites par izmantotajām fonogrammām uz abām organizācijām. AKKA/LAA tās prasīs reizi ceturksnī, bet LAIPA to plāno darīt ik mēnesi. Atskaites nepieciešamas, lai varētu pareizi sadalīt saņemto naudu starp tiem māksliniekiem, kuru skaņdarbus DJ atskaņojis. Pretējā gadījumā nauda tiks sadalīta starp radiostacijās populārāko skaņdarbu autoriem, pieņemot, ka arī pasākumos DJ atskaņo šos pašus skaņdarbus.
Teorētiski arī šeit šķiet viss samērā vienkārši un saprotami — sazvanamies, aizpildam anketiņu un esam megalegāli. Rodas iespaids, ka, piemēram, VIPP Basbočka, Tanku dūre, Mazie smirdīgie kociņi un citi Latvijas pagrīdes mūzikas darboņi beidzot varētu saņemt arī kādu naudiņu par saviem muzikālajiem skaņdarbiem (lasi — es reģistrēju AKKA/LAA un LaIPA to, ko uzskatu šajā mēnesī/ceturksnī par ievērības cienīgu naudas iegūšanai). Jautājums ir par ko citu — vai neveidojas jauns konglomerāts, šai gadījumā, Latvijas DJ asociācija (vai kā viņu tur sauc), kas biedru starpā vienosies par to, kuriem mūziķiem būtu jāsaņem atlīdzība no abām organizācijām, jo mehānisms tak ir gatavs.
Kas mani uztrauc daudz vairāk par to, ir vaimanāšana par pirātisma legalizēšanu ar šādu noteikumu pieņemšanu. Ir jābūt bezsmadzeņu pajoliņam, lai domātu, ka tādā veidā plauks un zels pirātisms.
Piemērs. Artūrs Mednis atrod savā plašu kolekcijā ārkārtīgi kolosālu kādas aizpeļķes sievietes kliegšanu mikrofonā, savukārt es savā kolekcijā atrodu čoma iespēlētu ģitāras laušanas partiju. Abus šos gabalus iedodam skaņdarbu iznīcinātājam Grēviņam, lai uztaisa miksli. Grēviņš iemet šo gabalu pēc tam kaut kur internetā publiski pieejamu nokačāšanai (kas būtu samērā loģiski). Kad Mednis un es nokačājam šo gabalu, lai spēlētu diskotēkās, mums ir praktiski nereāli to legāli izdarīt, jo tas nav nedz nopērkams, nedz pārdodams (man nav reģistrēta ģitāras laušanas partija, Grēviņš nezina, kas ir tā aizpeļķes kleidzēja, utt.). Kā lai, biti tavos matos un kājas aukstā sniegā, es to gabalu vispār legāli uzlieku diskotēkā?
Saldajam ēdienam vēl iemetu informāciju par DJ licencēšanas kārtību Lielbritānijā un Īrijā.
Papildinājums. Rodas cits jautājums — kaut kur pavīdēja informācija par kaut kādu licences veidu, kas ir piemērojams tiem cilvēkiem, kas spēlē diskotēkas tikai reizi pāris mēnešos. Varbūt kādam ir info par to?
Papildinājums nr.2. Man ir jautājums tiem, kas ir DJ. Vai nešķiet negodīgi, ka DJ, kura darbs lielākoties arī ir performance, nesaņem neviena feniņa par savu darbu. Galu galā, viņam arī būtu jāsaņem kaut kas. Vai arī es kļūdos?
Interesanti ka no visām šijām preses slejām ir pazudis viens teikums. Oriģinālajā tekstā ko pašā Janvāra sākumā izsūtīja bija iekšā vēl daži teikumi. Teiksim, pastāv arī tāda iespēja ja DJ ir bijis godīgs, un savu muzīciņu pircis, plašu, disku un digitālos formātos, tad viņam nevajaga šīs te licenzes. Un to pašu arī apstipirnāja kāda mana kolēģa sarakste ar šo pašu Sintu Vemperi.
“Licencēt”, nevis “licenzēt”… ;)
Paldies Reini. Tiešām, divās vietās bija ieviesusies kļūdiņa. Ir labots.
Fiichaa: Nevari/negribi to saraksti publicēt?
iedod mail uz kuru pārsūtīt :)
Es domāju, ka šitas žīdu kantoris ātri sagaidīs proporcionālu back-fire.
Fiichaa: mans e–pasts nav noslēpts nekur: sergejs.bizans@sv.lv
šeit vēl var palasīties to ko izsūtīja pašāgada sākumā pa visiem dj forumiem un saitiem.
http://www.mikseris.lv/?doc=1982
palasot wikipedia par dj licenzēšanu citur pasaulē rodas sajūta ka vēl mūžīgi maksāsim par to ka Sony izdomāja kompaktdisku.
neliela piezīme par miksēšanu: triks ir tāds, ka miksēt drīkst tikai tad, ja esi saņēmis miksos izmantoto darbu autoru atļaujas veidot no šiem darbiem atvasinātus darbus vai arī darbi tiek izplatīti ar licenci, kas to pieļauj (piemēram, atsevišķas Creative Commons licences). Citādi tā būs neatļauta darba izmantošana.
Sarakste, ko Fiicha solīja:
———- Pārsūtītā vēstule ———-
No: Sinta Vempere
Kam: ‘Racoon’
Datums: Thu, 21 Jan 2010 10:48:11 +0200
Temats: RE: dj licenceeshana
/**/
Vot lasu un briinos to jauno kaartiibu par taam DJ licenceem un nekaadi nespeeju saprast vairaakas lietas:
1) 50 Ls AKKA/LAA un 50 Ls Jums?
Jā , bet kopumā tas ir tāpat kā iepriekš, kad bija jāizņem 2 licences: gan par autortiesībām (autori), gan par blakustiesībām (izpildītāji un producenti), tikai shēma bija savādāka. Nekas jau nav mainījies. Pat maksājamā atlīdzība par vienu fonogrammu nav mainījusies, jo vidēji 1 DJ gadā reproducē ap 2000 (to ir atzinuši paši DJ) . Jau pirms tam , kad bija sarkanie CD, kuros varēja ierakstīt 25 fonogrammas, maksājamā atlīdzība par CD bija 3,50 Ls , kur 1 Ls bija par autortiesībām, vēl 1 Ls par blakustiesībām un 1,50 Ls LDDKA administrēšanas izdevumi. Toreiz sanāca, ka 0.04 Ls/fonogramma. Tagad, pieņemot, ka ir ~ 2000 fonogrammas, gada maksai vajadzētu būt 80 Ls, bet ir 50 Ls, kas rezultātā ir 0.025 Ls par fonogrammu. Tā kā rezultātā maksājamā atlīdzība par fonogrammas reproducēšanu autoriem, izpildītājiem un producentiem ir samazinājusies nevis palielinājies. Nu tās tā īsumā par cipariem…
2) Nu ok, nopeerku to licenci un rakstu iekshaa visu ko vien sirds kaaro (ar to domaaju – faila izcelsmes legalitaati)? Jo cik shobriid saprotu, tad taa ir – samaksaa legaalu kukuli abaam organizaacijaam un turpini buut piraats, muuziku ieguustot no nelegaaliem avotiem. Vai te gadiijumaa nesanaak pretruna ar to, par ko pashi ciinaties?
No autortiesību viedokļa Jūs varat reproducēt tikai legālus ierakstus, nevainojamā kvalitātē, kas arī minēts licencē, taču mēs apzināmies realitāti, jo lai kā nebūtu, tādu DJ, kas izmanto tikai legāli iegūtus ierakstus, ir visai maz, tādēļ autori, izpildītāji un producenti ir nākuši pie secinājuma, ka ir apsveicami, ka autortiesības un blakustiesības tiek nokārtotas vispār un nav nozīmes par kuru kopiju tas tiek izdarīts, vai tas tiek izdarīts nopērkot legālu CD veikalā , kur autortiesības jau ierēķinātas vai arī samaksājot atlīdzību par reproducēšanu, rezultāts ir viens – autori, izpildītāji un producenti saņem
atlīdzību par savu darbu izmantošanu. Visā Eiropā tiek domāts par šo jautājumu un lielākajā daļā valstu ir palikts pie shēmas, ka ir maksājamā atlīdzība gadam, vai viena summa vai atkarīgi no fonogrammu skaita, bet zinot mūsu cilvēku godaprātu
pēdējo izmantot nevaram.
3) Visbeidzot – viss jau ir jauki, AKKA jau nospamoja kaudzi ar medijiem ar informaaciju par jauno kaartiibu, bet man te atkal rodas jautaajums – uz kaa pamata tad kaut ko var iekaseet un sodiit par nepildiishanu, ja nekur neatrodu, ka buutu kaadas izmainjas veiktas
autortiesiibu likumaa, kas attieciigi sho visu arii regulee muusu valstii? Varbuut buusit tik jauka un iebakstiisiet man aciis tiesho linku uz likumu un pantu ar izmainjaam, kas jums un AKKA ljauj tagad kaut ko savaadaak dariit un iekaseet?
Nu es ieteiktu kārtīgi iepazīties ar Autortiesību likumu, un ja vēl papildus jautājumi, neskaidrības vai pretenzijas saistībā ar Autortiesību likumu, tad sazināties uz LR Kultūras
ministrijas Autortiesību un blakustiesību nodaļu– 67330220, 67330218, copyright@km.gov.lv.
Savukārt, ja interesē kāda atbildība paredzēta par fonogrammu reproducēšanu nesaņemot licenci , varat iepazīties ar Krimināllikuma 149.pantu. Nelikumīgas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektiem.
Nevienā likumā netiek aprakstīta shēma kā ko iekasēt un kāda veidā , ir aprakstītas tikai tiesības un pienākumi:
Autortiesību likuma 52.pantā ir noteikts, ka izpildītājiem un fonogrammu producentiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu;
54.pants. Blakustiesību subjektu tiesību ierobežojumi. Blakustiesību subjektu tiesības atļaut vai aizliegt blakustiesību objekta izmantošanu un saņemt atlīdzību par tā izmantošanu drīkst ierobežot šajā likumā noteiktajos gadījumos.
Tas kādu taktiku un shēmu izvēlas autortiesību un blakustiesību pārstāvji ir viņu pašu izvēle, pie tam Latvijā nav nekā unikāla, piemēram, tepat Igaunijā mazākā summa, kas jāmaksā DJ, ir 201,24 Ls, tā kā nedomāju, ka būtu pamats sūdzēties, vienkārši neesam pieraduši nokārtot savas saistības, labāk taču ir kaut kā “izlavierēt” līdz brīdim kamēr neiestājas kriminālatbildība!
Ceru uz konstruktiivu atbildi uz visiem jautaajumiem, nevis jau neskaitaamas reizes dzirdeetos tekstus!
Kas Jūs īsti neapmierina mūsu tekstos?
Lai nu kā, pielikumā ir arī FAQ (biežāk uzdotie jautājumi, iesaku izlasīt! )
Ar cieņu,
Sinta Vempere
Publiskošanas tiesību un reproducēšanas speciāliste
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība
Un turpinājums sarakstei:
———- Pārsūtītā vēstule ———-
No: Sinta Vempere
Kam: ‘Racoon’
Datums: Thu, 21 Jan 2010 15:03:02 +0200
Temats: RE: dj licenceeshana
/**/
Zinot kaa notiek noreekjini ar autoriem (no seerijas – mees iekaseesim, ja tev vajag – meklee pats 3 gadu laikaa), procesa nesaurspiidiigums nepaarliecina, ka visi manis speeleetie producenti sanjems autoratliidziibu no Jums. Piedodiet, bet domaaju, ka vismaz 30% producentu, kuru skanjdarbus atskanjoju, nav netieshaa veidaa nedz Juus, nedz AKKA pilnvarojushi iekaseet autortiesiibas (ar to es domaaju, ka zinaama dalja producentu nav nevienaa no Juusu paarstaaveetajaam starptautiskajaam autortiesiibu aizsardziibas organizaacijaam. Ja buutu kaut kaads saraksts, kur es un citi dj vareetu apluukot – kas tad ir iisti Juusu sadarbiibas organizaacijas un veel ideaalaak – maakslinieki.
Nevaru atbildēt AKKA/ LAA vietā. Bet LaIPA sadarbojas ar citu valstu blakustiesību organizācijām un citu valstu pārstāvētie izpildītāji un producenti savu naudu pastarpināti saņem no savām organizācijām, ir arī producenti, kuri saņem naudu tieši no mums, savukārt runājot par 3 gadu noilgumu, šo naudu nesavāc iekasējošā organizācija, bet gan sadala uz pārējiem izpildītājiem. Mēs neeksistējam, lai kaut ko nopelnītu sev, jo šo organizāciju izveidoja izpildītāji un producenti paši, nauda tiek sadalīta pašiem izpildītājiem un producentiem. Var informāciju iegūt šeit: http://www.laipa.org/faq/index.php
Kā es varu zināt, kur paliek mana nauda?
Tā kā LaIPA ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, tā darbojas saskaņā ar Autortiesību likumā noteiktajām normām.
Autortiesību likuma 66.panta Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pienākumi 2. daļas 2. punkts nosaka, ka iekasētās atlīdzības summas pēc tam, kad izdarīti šā panta otrajā daļā noteiktie atskaitījumi, sadala organizācijas pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem – izpildītājiem un fonogrammu producentiem – proporcionāli viņu izmantotajiem darbiem un blakustiesību objektiem, kā arī citām darbībām. Atlīdzības summas izpildītājiem un fonogrammu producentiem izmaksā reizi gadā.
Ja es izmantoju tikai ārzemju izpildītāju ierakstus, kur tad paliek mana nauda?
Saskaņā ar SCAPR (Starptautiskās izpildītāju tiesību kolektīvās administrēšanas apvienību padome) 2003.gada lēmumu LaIPA ir piešķirts mandāts sarunās ar mūzikas lietotājiem pārstāvēt visas SCAPR organizācijas un to biedrus Latvijā līdz brīdim, kamēr netiks noslēgti divpusējie līgumi ar katru konkrēto organizāciju. Tātad LaIPA veic ne tikai atlīdzības sadali vietējiem, bet arī ārvalstu izpildītājiem. Mandātu ir piešķīrušas vairāk nekā 20 organizācijas, to vidū: Adami, Francija; AGATA (Lithuanian Neighbouring Rights Society), Lietuva; AIE, Spānija; Credidam, Rumānija; EJI, Ungārija; GRAMEX-DK(Collective administration organization for performers and phonogram producers in Denmark), Dānija; GRAMEX-FI (Copyright Society of Performing Artists and Phonogram Producers in Finland), Somija; Gramo, Norvēģija; GVL, Vācija; HUZIP, Horvātija; Integram, Čehija; LSG, Austrija; Pamra, Anglija; RAAP, Īrija; SAMI (Swedish Artists and Musicians Interest Organisation), Zviedrija; SENA, Nīderlande; SFH, Islande; Spedidam, Francija; Swissperform, Šveice u.c.
Ja nu tas izpildītājs, kura CD spēlēju, nav iestājies LaIPA, tad sanāk, ka jūs to naudu savācat????
LaIPA iekasētās atlīdzības tiek sadalītas un uzkrātas katram izpildītājiem, arī, ja viņš vēl nav reģistrējies LaIPA. Nauda, kas viņam pienākas, nekur nepazūd. Kā to nosaka Autortiesību likuma 64.pants, tad LaIPA (kolektīvā pārvaldījuma organizācija) ir tiesīga pārstāvēt tiesību īpašniekus bez attiecīga līguma slēgšanas. (64. panta 3.daļa un 5 daļa). Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir tiesības rezervēt savos banku kontos nepieprasītās un nenoskaidrotās atlīdzības summas, kas iekasētas no darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem, un pēc trim gadiem no dienas, kad šīs summas iemaksātas organizācijas kontā, iekļaut tās, kā arī banku samaksātos noguldījuma procentus, kārtējā sadalāmo izmaksu summā.
Tad jaasecina, ka shis leemums par licenceem ir taads sava veida rekets + piraatisma propoganda. Un tas viss ir pateicoties tam, ka nav skaidri defineets tas fakts, ka reproduceet ljauts tikai legaalu kontentu. Ja runaajam par autoru “uzslavu” shai sisteemai, kas tad ir tie autori, kas slavee sho sisteemu? Raimonds Pauls? Man kaa reiz paaris dienas atpakalj bija saruna ar paaris pashmaaju producentiem un ticiet vai nee, bet neviens nebija sajuusmaa par sho sisteemu, jo taa vietaa, lai vinji guutu atliidziibu (kas ir stipri lielaaka paardodot savus trekus legaalaas vietnees), tagad vinji sanjems smiekla grashus no LaIPA un AKKA. Bez tam – man te bija laiks papeetiit kaada tad ir citu valstu pieredze, tad par piemeeru mineet varu Lielbritaaniju un Somiju, kur bez variantiem jau ir atrunaats – muuzikas kontentam ir JAABUUT legaalas izcelsmes.
Neesat aizdomaajushies par to, ka ievieshot shaadu sisteemu, tas viss var beigties liidziigi kaa ar YouTube savulaik? Jau shobriid zinaama dalja deju muuzikas leiblu savu produkciju digitaalaa formaa nepiedaavaa iegaadaaties, ja esi Latvijaa baazeets dj. Parunaajot ar paaris paarstaavjiem no shiem leibliem, pamatojums ir vienkaarsh – piraatisms muusu valstii un autortiesiibu/blakustiesiibu “kantoru” nespeeja (neveleeshanaas) sho sfeeru sakaartot. Shaada licenceeshana, kur nav strikti atrunaats, ka kontentam ir jaabuut legaalam, var beigties, ka tie dj (tostarp arii es), kas regulaari iepeerkas aarvalstu legaalajaas muuzikas iegaades vietnees, driiz tur nevarees iegaadaaties pilniigi neko. Veel viens paradokss attieciibaa uz kontentu – peec shii briizha definiicijas saprotu taa – ja es varu pieraadiit legalitaati sevis speeleetajai muuzikai, tad man licence nav nepiecieshama. Tajaa pashaa laikaa – lai es to izdariitu, man ir uz katru pasaakumu jaaneesaa liidzi kaudze ar izdrukaam (invoice) par to, ka tieshaam tos trekus esmu iegaadaajies. Vai tieshaam nav iespejams radiit sisteemu, kas sho birokraatiju mazinaatu? Mans modelis buutu taads: reizi pusgadaa iesniedzu jums atskaiti par trekiem (artists, track name, leibls utt), kurus esmu iegaadaajies un atskanjoju savos setos. Ja rodas jautaajumi par kaada treka legalitaati, ok – panjemu invoice un uzraadu Jums un viss. Pat saprotot, ka tas viss prasa no LaIPA un AKKA “nenormaalo” darbu, lai caurskatiitu 70-80 trekus pusgadaa, vareetu pat buut taa, ka ir kaut kaada minimaalaa maksa par papiira gabalinju ar nosaukumu licence (liidziigi kaa autovadiitaaja aplieciiba). Taads papiirinjsh atvieglotu i jums darbu paarbauzhu laikaa, i mums.
69.pants. Autortiesību un blakustiesību subjektu tiesību aizsardzības vispārīgie principi (Autortiesību likums). Te varat iepazītie ar informāciju, ja Jūs izlasītu kārtīgi Autortiesību likumu, un , iespējams, Jums būtu pietiekama izpratne, tad arī nebūtu šādas diskusijas. Autortiesību likums pats par sevi paredz tikai un vienīgi LEGĀLU fonogrammu izmantošanu, arī krimināllikumā jau nav rakstīts skaidri, ka Jūs nedrīkstat nosist cilvēku, ja nositīsiet, tad ieliks cietumā”, bet ar likuma pantiem paskaidrots , ka noziedzīgas darbības pret personu u. tt….
Gan Latvijas, gan Eiropas likumdošana ir balstīta uz Romiešu tiesībām, es saprotu, Jums ir kardinālas pretenzijas pret likuma izteikuma veidu un kā viss paskaidrots, bet tādi nu ir tie mūsu standarti, es pati ikdienā, ar Autortiesībām nesaistītās sfērās, ar to saskaros, ka likumdošana ir grūti lasāma, ja neesi speciālists konkrētajā jomā, bet nu par likuma izteiksmes veidu tikai un vienīgi pretenzijas LR KM, jo ne jau mēs to likumu rakstījām.
Par autoriem , kas ko slavē, nevaru komentēt, jo mēs pārstāvam izpildītājus un producentus. Šī shēma tika pieņemta valdes sēdē un valdē ir gan izpildītāji, gan producenti (http://www.laipa.org/laipa/valde/) , un viņi atbalstīja šādu variantu, tāpat arī neesam saņēmuši sūdzības par šo shēmu no izpildītājiem un producentiem.
Treki joprojām tiek tirgoti legālās vietnēs un Jūs kā DJ varat izmantot tikai LEGĀLI iegūtas fonogrammas nevis sazina no kādiem torentiem, taču būsim reāli, ne jau autortiesību un blakustiesību organizācijas ir vainīgas pie esošās situācijas, pie vainas ir cilvēku goda prāts, jo LV jau visiem liekas, kāpēc maksāt, ja var nemaksāt, uzspļaut likumiem, uzspļaut starptautiskām normām, kā teikt, kuru tas interese?! Vai ne!
Mēs to vien darām, ka atgādinām – tikai labas kvalitātes fonogrammas, tikai no legālām vietnēm (autortiesības un blakustiesības), bet kā notiek dzīvē?
Ja Jūs iepērkaties legālās vietnēs un pērkat legālas fonogrammas, kā arī spējat to pierādīt, tad Jums licence nav jāpērk, Jums neviens to neuzspiež! Skat. DJ FAQ 2. punktu:
Ja es kā DJ pērku fonogrammas tikai legālās vietnēs vai oriģinālos CD, vai man ir jāizņem licence LaIPA un AKKA/LAA?
Ja visas fonogrammas, ko DJ izmanto atskaņošanai publiski ir oriģinālas (no oriģinālajiem CD vai iegādātas legālā vietnē), tad DJ licence fonogrammu reproducēšanai publiskā izpildījuma nolūkam nav jāizņem, bet ir jāspēj pierādīt fonogrammu oriģinalitāti. ( DJ pats pierāda (nevis policijas darbinieks mēģina saprast), ka fonogrammas ir oriģinālas, ar CD pirkuma čekiem, ar bankas pārskaitījumiem, ja bezmaksas, tad ar informatīvo materiālu.
„Tajaa pashaa laikaa – lai es to izdariitu, man ir uz katru pasaakumu jaaneesaa liidzi kaudze ar izdrukaam (invoice) par to, ka tieshaam tos trekus esmu iegaadaajies”- es Jūs ļoti labi saprotu, bet kā savādāk Jūs iedomājaties policijai pierādīt, ka fonogrammas ir nopirktas legālā vietnē. Ja ar CD vēl varētu mēģināt pierādīt pēc skata, tad kā Jūs to pierādīsiet lejupielādētai fonogrammai, kas no skata būtiski neatšķiras no tādas, kas iegūta nelegālā vietnē?
1. Prasība ir iesniegt atskaites 1x mēnesī, jo , ja tas tiktu prasīts retāk, tad daudziem „aizmirstos” iesniegt;
2. Mēs jau sarakstus salīdzināt varam, bet ne jau mēs staigājam reidos pa klubiem, to dara policija, pie tam iesniegtais saraksts var nesaskanēt ar DJ rokās esošo konkrētajā vakarā, kad ierodas policija;
3. DJ jau nav vienīgie fonogrammu izmantotāji, mēs jau nenodarbojamies tikai ar DJ administrēšanu, ja nu Jums liekas, ka mēs neko nedarām (tikai sēžam un snaužam);
Parunaaju ar saviem Igaunijas koleegjiem – nu teikshu kaa ir, vinji skalji smeejaas un pirmo reizi dzirdeeja taadu lietu kaa dj licenceeshanu vinju valstii. Un ticiet man, tie nebija kkaadi kruumu dj, kas zinaami viena maza miesta ietvaros. Taapeec atsauce uz Igauniju liekas mazliet absurda. Otra lieta attieciibaa uz pashu komunikaaciju attieciibaa uz licenceem – lasu un priecaajos – noteikumi speekaa saakot ar shaa gada 1. janvaari, bet skatos un briinos – kaut kaada informaacija par sho visu uzpeld tikai janvaara viduu un arii paarbauzhu kontekstaa. Vai Jums neliekas, ka sheit kaut kas ir shkjeersaam? Ok, mees dziivojam Latvijaa un tas jau daudz ko izskaidro.
Es pilniibaa saprotu, ka Jums kaa biedriibai nav vitaals pienaakums shos noteikumus publiceet Latvijas Veestnesii vai veel sazin kur, bet tajaa pashaa laikaa – muljkjiigi sanaak – mees izdomaajaam iekaseet un mees iekaseejam, zini to vai nee – tava probleema. Saka, ka likumu nezinaashana neatbriivo no atbildiibas, bet shajaa gadiijumaa – te pat nav runa par likumu, runa ir par jaunu kaartiibu, ko kopaa ar AKKA esat izstraadaajushi (par pamatu njemot Vilka ieteikumus, kas piedodiet man, bet vispaar no reaalaas situaacijas nejeedz neko un ar savu sarkano matricu eeru jau pieraadiija savu nezinaashanu un neveeleeshanos kaut ko sakaartot), tad secinaajums ir viens – kameer shii juusu norma nav iestraadaata likumaa (vai MK noteikumos) – nezinaashana atbriivo no atbildiibas.
Informācija tika izziņota 5.01., kad tā nonāca līdz Jums, grūti komentēt. Preses relīze parādījās šonedēļ , bet , piemēram, mikseris.lv informācija bija jau pirmajā janvāra nedēļā, tāpat informācija tika nosūtīta arī uz citām DJ domu grupām. Man gan kaut kā neliekas, ka daudz DJ lasītu Latvijas Vēstnesi, pat ja mēs tur būtu publicējuši. Pie tam, preses relīze ir arī Latvijas Vēstnesī. Sarkanās matricas neizdomāja Vilciņš, bet gan autortiesību un blakustiesību pārstāvji, viņš bija iesaistīts kā palīgs vairāk, un viņš nebija vienīgais , ar kuru runājām. Šo jautājumu pacēlām arī DJ konferencē, par šo jautājumu runājām ar DJ TOP pārstāvi , kā arī citiem DJ , šoreiz galīgi nevar pārmest nekomunicēšanu un nerēķināšanos, jo šis viss tika izrunāts ar pašiem DJ, un viņu ieteikumi ņemti vērā, tā kā vainot varat tikai savus kolēģus.
Kas neapmierina? Jau rakstiiju – komunikaacija ar dj`iem un tas kaa mees “uzzinam” par jaunumiem (iipashi jau AKKA, kas eerti seezh poziicijaa – MUMS PIENAAKAS un diskusijas ar dj`iem vienkaarshi ignoree, kam pieraadiijums ir divi ignoreetie uzaicinaajumi uz Baltijas Muuzikas Konferenci vasaraa). Es ieteiktu apseesties tieshaam ar dj`iem pie viena galda, uzklausiit visus priekshlikumus un riikoties attieciigi ieteikumiem, nevis taa kaa tas ir shobriid – mees iekaseesim, juus maksaasiet! Varbuut iesaakumaa ir jeega sakaartot normaali visas shiis lietas un tad saakt kaut ko licenceet (kaut gan – ja speeleeju legaalas izcelsmes muuziku, es jau samaksaaju i autortiesiibas, i blakustiesiibas nopeerkot treku, savukaart klubs maksaa par publisko atskanjoshanu, neredzu jeegu no juusu pakalpojumiem un licenceem). Ticiet man – dj ir ieintereseeti samaksaat autortiesiibas (vienalga – tas notiek pa tiesho, legaalaa weblapaa nopeerkot trekus vai pastarpinaati caur jums), bet mulsina visa shii astonjkaaja necaurspiidiigums.
Mēs uz BMK ieradāmies. Un pie 1 galda ar DJ arī esam jau bijuši. Pievienoju e-pastam citu valstu tarifus, kas iegūti no http://www.ifpi.org/ Nezinu ar ko Jūs tur runājat, bet tarifi ir šādi, iespējams tie Igaunijas kolēģi arī negrib nokārtot autortiesības un blakustiesības, tāpēc arī tāda attieksme.
Esmu vairaakas reizes izlasiijis un varu atbildeet taa – tur ir taada putra, ka normaals dj peec taa izlasiishanas neko taapat nesaprot. Shobriid tendence ir taada, ka peec visa shii izlasiishanas vesels bars ar jaunajiem dj iedomaajas, ka samaksaat par “jumtu” (licence) un turpinaat kachaat muuziku no dc++ un torrentiem, buus leetaak, nekaa legaali iegaadaaties to, jo izlasot visu to, pa lielam nav skaidrs gandriiz nekas.
Nu tad sarakstiet konsekventus, kodolīgus jautājumus, es sagatavošu atbildes un iekļaušu FAQ.
Ar cieņu,
Sinta Vempere
Publiskošanas tiesību un reproducēšanas speciāliste
_____________________
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība
Mūkusalas iela 42, Rīga, LV – 1004
Tālr.: 67605023
Fax.: 67500039
Un šeku reku arī apkopojums ar visiem dokumentiem, kurus Sinta Vempere nosūtīja pielikumā.
http://mrserge.lv/wp-content/laipa-dokumenti-par-dj-licencem.pdf