Saskrējāmies ar Artūru vienā korporatīvā pasākumā pagājušās nedēļas nogalē un «biju spiests» pirmdienas vakarā doties uz izrādi «Alu sieviete».
Paldies Artūram — mana sieviete bija sajūsmā. Pašam gan teātris nekad nav bijis dikti mīļš izklaides veids un nevarētu teikt, ka šī izrāde būtu bijusi liels izņēmums, bet kopsummā jāsaka, ka Santa Didžus šajā monoizrādē parādīja, ka viņai ir iekšas — viņa ir no tām latviešu aktrisēm, no kurām mēs patiesi vēl daudz varēsim sagaidīt!
Iesaku «Alu sievieti» noteikti apmeklēt skaistajam dzimumam — jums patiks.
Hmm… A kāpēc mēs tad vakar nesaskrējāmies? :D
Vispaar vakar bija vismaz 8 blogeri, ja nemaldos, vai pat visi devinji.
Droši vien nevienu nesatiku, jo visu laiku baigā steigā un visu laiku kavējot — gan ierašanos, gan aiziešanu.
Bet man viens cits stāsts vēl ir, ko pastāstīt:
Ienākot Maskavas namā, jau kavēju sākumu. Noskrēju lejā uz garderobi, kur laipna kundzīte labākajos gados paņēma manu mēteli, kā arī ļoti laipni piedāvāja nolikt somu un piebilda, ka saņemot mētelīti, man jāatgādina par somu, jo viņas ir vairākas.
Man 20:00 jau bija sarunāta tikšanās, tāpēc pēc izrādes ļoti ļoti bija jāskrien projām. Es darīju tā, kā kundzīte man ieteica — piegāju pie lodziņa, pastiepu numuriņu (lodziņā man pretim atradās kaut kāda cita tantiņa). Man atnes mēteli un es pasaku, ka man vēl arī soma bija, bet tante rāda, lai es stājoties rindā pie blakus lodziņa, ja gribu somu saņemt. Bet blakus lodziņā rinda jau ir uz cilvēkiem piecdesmit. Paspītējos pretim un beigās man mana soma tika nosviesta uz letes ar īpašu dusmu izrādīšanu. Somā laptops. Žēl, ka nesaplīsa.
P.S. Šim komentāram nav nekāda sakara ar Artūra promotēto pasākumu un, bez šaubām, nevienam citam, kā vien tai dumajai tantei es neko nevēlos pārmest, kur nu vēl — aizrādīt. Vienkārši gribēju padalīties iespaidos un tieši tāpēc to ierakstu komentāros, nevis pašā rakstā. Artūram milzīgs paldies par iespēju piespiest sevi aiziet uz teātri!
Vispaar jau paldies par so komentaaru, taa kaa mums tiesi sobriid notiek parrunas ar Maskavas Namu – vinjii jau otro reizi veelas mums divkaarsi pacelt iires cenu. Shajaa reizee, liekas, pasuutiisim vinjus, taa kaa neatmalksaasies pasakaums beigaas…