Viens no jaukākajiem piedzīvojumiem pēdējā laikā. Jau sen gribējās aiziet uz sasodīti labu koncertu. Un, galu galā, pēc ziemas tik ļoti trūka milzīgs pūlis ar kliedzošiem, spiedzošiem un lēkājošiem.
Kafejnīca Leningrad ciemojas Limp Bizkit koncertā.
Beidzot izlasīju Ulda Rudaka grāmatu «Rokupācija» un mani nepamet tāda kā mazuma piegarša.
Grāmata ir absolūti aizraujoša lasāmviela par Latvijas rokenroļšiku dzīvi no tiem laikiem, kurus nu Uldis pats ir spējīgs saprātīgi aprakstīt. Mijoties ar dažādiem stāstiem par sadzīvi, izejam cauri teju četrdesmit gadu Latvijas mūzikas vēstures. Un, ja redaktore Gundega Blumberga nebūtu pārcentusies ar pārāk lielu grāmatas noīsināšanu, mūsu priekšā būtu patiesi iespaidīga lieluma stāstu, atmiņu, interviju un enciklopēdisku ierakstu sakopojums. Grāmatas beigās vēl ir tāda kā skaidrojošā vārdnīca ar svarīgāko cilvēku un vietu aprakstiem, lai jaunāks (vai arī vecāks) lasītājs, kuram ar šo visu nav bijusi cieša saistība, spētu atšķirt pirmā plāna darboņus.
Tas, kas šai grāmatai šobrīd pietrūkst (un ar Uldi jau par šo esam runājuši), ir pamatīgs audio pielikums, lai varētu ne tikai uzzināt par leģendāriem latviešu mūziķiem, bet arī noklausītos gan pieminētos skaņdarbus, gan arī tos, par kuriem tieši neviens grāmatā nerunā. Un vēl gribētos palasīt arī tās nodaļas, kas ir tikušas izņemtas no grāmatas, lai samazinātu tās apjomu. Varu arī pačukstēt, ka tāda kā «Rokupācija. B Side.» jau ir padomā arī pašam autoram, līdz ar to varam cerēt, ka kaut kad tuvāko gadu laikā autors to arī patiešām pabeigs.
Iesaku izlasīt absolūti visiem, savukārt skolās tai vispār ir jābūt obligātajai lasāmvielai.
Man nav nekādu iebildumu sekot līdzi hokeja spēlēm. Forši — sēdi pilnā bārā, bļausties un neviens tev neko neaizrāda. Paralēli tiek tukšots alko un prieks ir visas nakts garumā pat gadījumā, ja komanda nospēlē ne pārāk. Bet tas, ko es tiešām nevaru saprast, ir kā lai es izsekoju tam visam pasākumam līdzi, ja vienīgā man ērti uztveramā informācija, t.i. — tabuliņa ar spēlēm un to laikiem, šībrīža rezultātiem un komandu izvietojumu ir šī briesmīgā oficiālajā mājaslapā pieejamā?
Vai tiešām tik grūti ir kaut cik pastrādāt pie tā, lai man nav javadās no spēļu laiku tabulas, kas ir sadrukāta pasākuma apmeklētājiem (jo nekā savādāk es to nevaru nosaukt) un bija aktuāla tieši pirms spēlēm, nevis tagad (labi, šī tabula droši vien vēl joprojām ir makten pārskatāma tiem, kas spēj iegaumēt četras komandas četrās grupās un pēc tam vēl katrai komandai atbilstošo kādu no divpadsmit kodiem, kas savstarpēji jāsabīda, lai saprastu, cikos kas notiek). Labi vēl, ka Diena ir vismaz elementāras tabuliņas sataisījusi saprotamā veidolā no IIHF teksta blāķiem.
Varbūt ne visiem zināmā Antalis grupa, kurā ietilpst arī Map Latvia šodien, 30. aprīlī izsludina cenu amnestiju, kuras laikā iztirgos no noliktavām dažādas preces par salīdzinoši smieklīgām cenām. Ir iespēja iegādāties preces sākot ar kabatas lakatiņiem 10 gab./iepakojumā un beidzot ar deviņiem 10km gara avīžpapīra rulļiem. Pats centīšos ieskriet pakaļ dažiem kilogramiem papīra, kas varētu tuvākajā laikā noderēt.
Pasākums sāksies 10:00 un norisināsies līdz par 17:00 pēcpusdienā Granīta ielā 17, Stopiņos (areče var arī apskatīties Google kartēs atrašanās vietu).
Būs arī kaut kāda rosība ar ēšanu un Bergmaņa piedalīšanos, kas man pašam ir samērā vienaldzīgi. Visas cenu lapas ir pieejamas Antalis mājaslapā (to pirmo, e–piedāvājumu, var droši neskatīties).
Vēl viena lieta. AKKA/LAA — ir visdebīlākais, visaprobežotākais un neciešamākais kantoris, kāds jelkad mūsu politiķu mahināciju rezultātā ir tapis. Tautas partija — jūs esat visbriesmīgākā, nožēlojamākā un savās iedomās pārlieku pārtaukojusies partija, kāda jelkad cilvēces vēsturē ir pastāvējusi. Es jūs abus (bērnu un radītāju) no visas sirds ienīstu un pieminu visoss savos visļaunākajos sapnīšos. Lai jums visiem no žagām mutes pārkalst.
NDD Datortehnika rīkoja bezmaksas semināru sadarbībā ar Microsoft Latvija. Bez šaubām, interesantākā un gaidītākā bija LR IeM Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvaldes 7. nodaļas vecākā inspektora Edgara Gramala priekšlasījums par kariņiem ar nelegālās programmatūras lietotājiem. Nu un vēl ļoti daudz spama par Windows brīnumiem un gaidāmo Windows 7. Trīs no prezentācijām man iekrita pastā, ar ko arī jums padalos.
Šitais pasākums man jau ir tik ļoti sen galvā, ka es šausmīgi sadusmojos uz KNARF Ņujorkas nodaļu par to, ka viņiem izdevās to realizēt pirms manis. Piedevām svarīgākais, kam ir jāpiemīt šīm salvetēm — papīra izturība. Tātad vairāk derēs tās briesmīgās Lavazza salvetes, kuras praktiski neuzsūc mitrumu. Katrā ziņā nederēs tās tipiskās, Zewa tualetes papīra pūkainās īpašības kopējošās.
Tajā brīdī, kad manā Google Reader iekrita ziņa no Gunta Dmitrijeva–Kaļiņina rakstu Google pērk Twitter, tāds ļoti ļauns smaids bija garantēts uz kādu stundu. Ziņa no TechCrunch šobrīd gan izskatās arī pēc pamatīga mārketinga gājiena (iesaku paskatīties, kas notiek ar atslēgvārdiem «google+twitter» dažādos servisos un meklēšanas rīkos).
Ne par to ir šis stāsts. Man šķiet, ka beidzot ir pienācis brīdis pateikt šos skaļos vārdus: «Epic fail», kas tik ļoti ir iepatikušies datorpokemoniem, attiecinot tos uz Dagu Bovmenu (Doug Bowman), ļoti talantīgu tehnisko dizaineri un samērā populāra resursa stopdesignautoru un īpašnieku.
Lieta tāda, ka Dags vēl pavisam nesen ieņēma samēra būtisku un skanīgu amatu Google korporācijā — Visual Design Lead, bet pēc ne pārāk radošas dzīves aizgāja no šīs kompānijas projām.
Yes, it’s true that a team at Google couldn’t decide between two blues, so they’re testing 41 shades between each blue to see which one performs better. I had a recent debate over whether a border should be 3, 4 or 5 pixels wide, and was asked to prove my case. I can’t operate in an environment like that. I’ve grown tired of debating such minuscule design decisions. There are more exciting design problems in this world to tackle.
Yes, it’s true. After reading a bit of speculation over the past few weeks, I’ll confirm here that I am, indeed, joining Twitter. I don’t remember ever being as eager or excited to start a new job as I’ve been with this one. (Thus, why I only took one week off between jobs.)
Man pat nav daudz jādomā, lai saprastu, ar ko Dags nodarbojās pēdējās diennakts laikā. Ak, nabadziņš.