Mr. Serge

Kategorija: Dzelži un softs

  • Google Reader. Turpinājumam par navigāciju

    Mani ļoti bieži spēj nokaitināt nesaprotamas un/vai neloģiski izvietotas norādes manu tālāko darbību veikšanai. Viens no vistipiskākajiem ikdienas piemēriem ir autobuss, ar kuru pārvietojos no Silakroga uz Rīgu. Tā kā Silakrogs nav galapunkts, tad pieturā sastopos gan ar autobusiem, kas kursē no Rīgas, gan ar tādiem, kas dodas Rīgas virzienā. Un katru reizi ir jāpārprasa: «Vai jūs uz Rīgu?». Un visam par iemeslu ir šoferu slinkums nomainīt galapunktos maršruta zīmi, kas ir ievietota priekšējā stiklā rokas stiepiena attālumā.

    Kad sāku savas pārdomas par navigāciju dažādos populāros un manis lietotos servisos un programmās, mani jau bija nokaitinājis Mozilla Thunderbird noklusētais e–pasta saraksta izkārtojums (saraksts kārtojās no vecākiem e–pastiem uz jaunākajiem no augšas uz apakšu). Un, kaut arī es spēju sagremot to un vienkārši katrai jaunai mapei ar roku nomainu šos uzstādījumus, tad Gooogle Reader pārspēj arī to. Noklusēti gan tas ir uzstādījis pareizu izkārtojumu, rādot jaunākos rakstus saraksta augša, toties pāreja no viena raksta uz otru ir absolūti ačgārna.

    Google Reader navigācija starp rakstiem
    Google Reader navigācija starp rakstiem

    Ja atvērsim rakstu, to izlasīsim un gribēsim pāriet pie nākamā, tad tā vietā, lai «Next item» mūs nogādātu pie jaunāka ieraksta, mēs nonāksim pie vecāka. Augšpusē, nospiežot uz izlecošās izvēlnes «Folder settings…» mēs varam izvēlēties, lai saraksts kārtojās ačgārni, t.i., vecāki ieraksti būs augstāk, bet jaunāki zemāk. Tādā gadījumā pogām «Previous item» un «Next item» funkcionalitāte nemainās, toties tā ir pareiza no loģikas viedokļa. Tikai tādā gadījumā mēs nonākam līdz tam, par ko es jau spļaudījos sakarā ar Thunderbird.

    Vēl tur ir tāda iespēja kārtot «Sort by auto», kā jēgu es vispār nesapratu.

    Un mani ārkārtīgi tracina tas, ka pie katra raksta nav iespēja manipulēt ar šī raksta RSS barotnes opcijām. Bieži vien uzduros uz kāda absolūti nelasāma avota, no kura vēlos atbrīvoties. Un katru reizi man ir jāmēģina šis avots atrast kreisajā pusē starp visiem tiem simtiem, kas nu man šobrīd lasītājā ir.

    Vai arī jums ir kādas lietas, kas tracina Google Reader?

  • Par Brother DCP-770CW iekārtu

    Pirms nu jau laba laika stāstīju par to, ka esmu iegādājies Brother DCP-770CW muļķufunkcionālo iekārtu, lai mājās varētu ne tikai gultā sēžot rakstīt jums muļķības, bet arī izdrukāt jūsu sarakstītās muļķības un lasīt tās, sēžot tualetē uz poda. Tad nu tā, tik tālu es arī biju ticis, ka drukāšana wi-fi režīmā strādā uz urrā. Bet tieši tur es arī apstājos, jo kad gribēju izmantot šīs fantastiskās iekārtas skenera funkcijas, varēju iet pakārties, jo tālāk par skenēšanas trokšņiem man nekas nestrādāja—iekārta nepadeva datus uz datoru.

    Sazvanījos ar Brother Latvijas pārstāvjiem. Šamie tur kaut kādus ķekšus lika atzīmēt dažādās vietās iekš Firewall un vēl kaut kur tur zem Device Properties. Protams, man nekas tik un tā neaizgāja. Tad nu draugs man uzdāvināja vadu un teica: «Būs tev laime skenējot caur vadu!» Nu un tad pasakiet man, kāda velna pēc es pārmaksāju aptuveni divtik, salīdzinot ar parastu, ne–bezvadu iekārtu? Es arī nezinu.

    Tāpēc manas pūles to sūda kasti piedarbināt ar to nebeidzās un es ķēros klāt radikālākām metodēm—sazinājos ar ražotāju. Nu un tad beidzot man atsūtīja saiti uz aprakstu par kaut kādu tur Ad–hoc pieslēgumu. Kaut gan tiem visiem soļiem līdzi izsekot nebūtu problēmas (izņemot vienīgo soli, kur tiešām kaut kas ir jākonfigurē, nevis jāspiež Next, un kur ir skaisti rakstīts, lai šo soli izdara jūsu IT adminstrators. Fucking bastrads!), tomēr varēja jau viņi kaut kā vienkāršāk visu to būšanu realizēt.

    Ok. Piedabūju to pasākumu pie dzīvības un pat ieskenēju pirmo attēlu. Forši, viss strādā un ir skaisti, tikai tagad man iekārta vairs nekad nebūs wi-fi tīklā (nu bet protams!), un katru reizi, kad es gribu kaut ko izdrukāt/ieskenēt, man ir jāpārslēdzās no interneta pieslēguma wi-fi uz to iekārtas wi-fi. Un piedevām vēl tā pārslēgšanās ne visai patīk manam wi-fi rūterim un man nākas to katru reizi restartēt. Un kur uz šīs planēta ir taisnība?

    Nekad, es atkārtoju, nekad neiegādājieties Brother produkciju, ja vien jūs neesat datorgīki vai arī nodarbojieties ar sadomazohismu.

  • Brīnišķīga svētdiena

    —Мама, зделай так, чтобы у курицы мозги отсохли.

    —Пожалуиста.

    Tagad visu dienu pavadīšu install, update, backup, restore, upgrade un visādu citādu peripētiju varā.

  • Jauna monitora iegādes dilemma

    Nu tā, esmu nobriedis beidzot iegādāties sev monitoru, ko varētu ikdienā lietot darbiem, jo vecais ir galīgi noklājies, bet manam sapņu EIZO šobrīd tomēr naudas īsti nepietiek. Ir doma par Lacie 324 LCD.

    lacie 324 lcd
    lacie 324 lcd

    Vai kādam ir kādas atsauksmes vai ierosinājumi par šo tēmu?

  • Krītošas lāstekas un nestrādājošā iekārta

    Izskatās, ka slēpošanas sezona jau ir beigusies. Urā, garā ziema ir aiz muguras un no rīta iešu meklēt sniegpulkstenītes, savukārt bebru skaitītāji varēs pievērsties Rīgas kanāla apsekošanai.

    Vakar man beidzot atnāca Brother DCP-770CW muļķufunkcionālā iekārta, kuru jau sen gribēju sev mājās ieviest. Pamatdoma ir ļoti vienkārša — tā kā tagad abi divi ar sievieti sēžam pie laptopiem, tad printeris un skaneris būtu ļoti ērts tāds, ko varētu vienlaicīgi abi divi izmantot. Tad kāpēc mocīties ar vadiem, ja Brother ir izdomājis šādu iekārtu, kas savienojās ar tīklu caur wi-fi? Loģiski.

    brother dcp-770cw
    brother dcp-770cw

    Instalācijas process neaizņēma tik daudz laika, cik daudz bija jālipina nost visādas transportēšanas līmlentes, kas viscaur klāja visu iekārtu. Arī pirmo testa druku (nē, tas nebija «Hello world!», tas bija «pimpis») es veicu bez jebkādas aizķeršanās. Toties skeneri piedabūt pie dzīvības tā arī neizdevās. Problēmas būtība ir tāda, ka iekārta strādā, arī signāls no datora līdz skenerim par operācijas veikšanu aiziet, bet ieskanētie dati neatnāk atpakaļ līdz datoram. Rīt zvanīšu uz palīdzības līniju, lai noskaidrotu, kur tā žurka norakta. Esmu sasodīti vīlies, jo vēlējos šodien jau kaut ko testam paskanēt.

  • Quark tagad atbalsta InDesign un InCopy

    Dikti sen nebiju lietojis QuarkXPress. Pa šo laiku ir parādījusies arī InCopy draudzene QuarkCopyDesk un vēl daži labumi. Nav ne mazākās sajēgas, kā tas ir ietekmējis visus tos, kas tiešām Quark lieto. Man līdz šim vienīgais, kas ir bijis vajadzīgs — ik pa laikam nozagt jauno Q2ID versiju, lai varētu ar XPress radītajiem failiem kaut cik operēt.

    Bet šajās dienās Quark ir pārsteidzis ne vien mani, bet arī uzņēmuma akciju turētājus un vēl dažus labus, paziņojot, ka ir iznācis jauns bezmaksas papildinājums, ar kura palīdzību tagad būs iespējams brīvi operēt ar InDesign un InCopy veidotajiem datiem, savukārt MS Word videi tagad ir pielāgots drag&drop (līdz ar to arī Copy&Paste) režīms, kurš jau labu laiku ir pieejams InDesign lietotājiem (man tas savulaik izglāba, strādājot ar kādas apdrošināšanas kompānijas formām, kuras gribēja nevis PDF, bet *.doc formātā).

    Paši Quark par to raksta:

    Benefits by Customer:

    1. Agencies are better equipped to satisfy their customers’ requests, whether a customer uses QuarkXPress or InDesign.
    2. Marketing departments can easily collaborate with business partners such as agencies, pre-press, and print service providers.
    3. Magazine and newspaper publishers can create one workflow system for multiple publications using both QuarkXPress and InDesign.

    Negribu tagad te izplūst ar pāragriem secinājumiem, bet piekrītu domai, ka tas varētu veicināt tirgus paplašināšanos šim produktam, jo vajadzēs tikai vienu programmu paketi, lai redzētu un spētu koriģēt dažādu drukāto dizaineru darbus, neizmantojot komentēšanu PDF dokumentos vai ilgas telefonsarunas, nerunājot par bakstīšanu monitorā pār plecu.

  • ServiceNet ir šaraškina kantora, neiesaku

    Sitācijas apraksts:

    Nezināmu iemeslu dēļ manam laptopam pirms teju diviem mēnešiem nobeidzās ekrāna matrica. Aizsūtīju uz savu mīļoto un loloto NDD datortehnikas salonu, kur man pateica, ka jāsūta ir laptops uz garantijas pārbaudi un tas var aizņemt kādu laiciņu. Loģiski, ka man dators ir vajadzīgs ikdienā, līdz ar to sarunāju, ka man uz to laiku iedod kaut kādu tur Acer mazulīti palietot, lai nepalieku bez darba instrumenta. Bučas, NDD, paldies jums par to.

    Izrādījās, ka garantija uz šādu problēmu neattiecās, jo ir aizdomas, ka es ar skrūvgriezni, āmuru vai cirvi pats esmu sabojājis to matricu. Protams, ka es tam piekritu, jo ko gan citu man atliek darīt. Galvenais, lai mans laptops man ir atpakaļ. NDD bija uz vietas kaut kāda cita mistiska matrica no savādāka ražotāja, ko man arī iebuhņīja iekšā. Tomēr, kaut kādu iemeslu dēļ tā matrica līdz galam nedraudzējās ar manu datoru un ekrāns ir tāds dzeltens kā arī ir vērojami spēcīgi gļuki vietās ar paaugstinātu blakus laukumu kontrastu (līdzīgi, kā digitālajā fotogrāfijā ir aberācija). Nu ko, es džekiem saku — pohuj rudzi, pasūtiniet man jaunu Samsung matricu un es par to maksāšu. Tā kā NDD sadarbojās ar ServiceNet, tad mēģinam pasūtināt caur viņiem. Piezvanot mūs pasūta trīs mājas tālāk un saka, lai rakstot e–pastu. Uz e–pastu atbild pēc otrā mēģinājuma un jau ir pagājušas divas nedēļas. Atbilde ir izsmeļoša: «Mēs jums matricu nepārdosim, ja gribat nomainīt, vediet pie mums». Pidarasi. Atkal gaidīt divas līdz desmit nedēļas? Un ja nu atkal kaut kas noiet greizi?

    NDD man iesaka mēģināt pašam ar ServiceNet sazvanīties un sarunāt. Tieku tiktāl, ka telefoniski runāju jau tieši ar to meistaru, kuram mans laptops būtu jāremontē. Sākas murgi par kaut kādu tur diagnostiku, kuru var uztaisīt stundas laikā, tikai jāierodās ciemos pie viņiem. Tā arī izdaru. Uz vietas man kaut kāda sieviešu dzimuma pārstāve paziņo, ka es varu iet pupās ar savu «stundas laikā» un samērā agresīvā tonī piebalso arī kaut kāds vīriešu dzimuma fruktiņš. Uz manis teikto par to, ka man viss jau ir sarunāts, seko atbilde, ka es neesot pie pilna prāta, jo tas var aizņemt trīs un vairāk dienas. Bet, kad es saku, ka man dators ir vajadzīgs darbam un tās trīs dienas takš var izvērsties arī par trim mēnešiem, man paziņo, ka tā tiešām arī var būt. Apgriežos 180 grādos, pie sevis nomurminu «kuces» un aizeju projām, no sirds aizcērtot durvis.

    Tālāk seko interesantākais. Šodien piezvanu uz Samsung palīdzības līniju Lielbritānijā, jo Latvijā tā arī neatrodu, kam zvanīt. Megalaipnā meitene otrā galā uzklausa manu problēmu, liek pagaidīt piecas minūtes. Vēl man ir jānosauc savs vārds un kontakttālrunis, jo tādas lietas viņi reģistrējot sistēmā (lai vēlāk man konfektes uz Ziemassvētkiem sūtītu, padomāju es). Pēc gaidīšanas meitene priecīgā balsī paziņo, ka man tiešām nevajadzētu sasieties ar ServiceNet, bet doties uz M.Shafro & Co, jo tie tak esot lieliski šajā ziņā.

    Cik man personīgi ir bijusi saskarsme ar šo kantori, neko nevaru daudz par viņiem pateikt, kā vienīgi to, ka ir nedaudz dārgāki par pārējiem tirgus spēlētājiem. Toties sazvanoties tiek noskaidrots, ka man ir jāatnāk ciemos, lai viņi var apskatīties, kādu matricu vajag pasūtināt un visu izdarīšot nedēļas laikā. Laptops paliks pie manis un problēmu nebūs. Pagaidām jūtos patiesi laimīgs. Rīt iešu pie viņiem ciemos un redzēsim, kā šī divu mēnešu epopeja beigsies.

    Katrā ziņā, ja jums kādreiz ir tā, ka kaut kas ir vajadzīgs no ServiceNet, sākumā pameklējiet, vai tiešām Latvijā nav neviena cita, kas jums varētu palīdzēt. Reāli bezcerīgs kantoris.

  • Nedaudz par Adobe CS4 (ar nožēlu)

    Es gaidīju daudz no šī «revolucionārā» lēciena progresa līknē, bet galu galā patiesi aplauzos, jo nekā tāda tā arī neatradu visā piedāvājumu klāstā.

    Adobe Acorbat — nu un kas tur īpašs tajā, ka papildus jau esošajai un mani tiešām sajūsminošajai idejai par jebkāda faila pievienošanu PDF dokumentiem tagad klāt nāk vizuālais noformējums? Vai tiešām šī Portfolio fīča būtu veselas produktu līnijas sērijas maiņa? Lielākoties tomēr ir labotas kļūdas un iekš programmvides iestrādātas iespējas, kas jau pirms tam tika piedāvātas, tikai jaunā ādiņā.

    Adobe InDesign — lielākā vilšanās. Pilnīgi nekā tāda, ko es nevarētu nosaukt par spraudņu izstrādātāju naudas zagšanu. Visas realizētās iespējas (tai skaitā kontekstuālais teksts, XPress–veidīgā garu tekstu ievietošana, preflight pārbaudes reālā laika režīmā) ir nekas vairāk, kā citu izstrādātāju realizēto iespēju iestrādāšana programmvidē. Bet vai tad ne tāpēc tika radīta InDesign vide kā tāda — lai varētu papildināt programmas dzinēju ar n–tajiem moduļiem? Tie, kas tankā, paskatieties, ar kādām specifikācijām Adobe reklamēja InDesign pirmās versijas. Un ne jau eksportēšana uz Flash ir tas, dēļ kā jaunajam InDesign vajadzētu būt revolucionāram.

    Adobe Photoshop — milzīgs skaits ar «papildinājumiem». Viss, kas ir izdarīts, lielākoties saistīts ar gļukainu un lēnu algoritmu pārrakstīšanu (piemēram, iebūvētajiem filtriem), kā arī jaunu iespēju pievienošana 3D manjakiem. Viss pārējais ir tikai un vienīgi jau esošu iespēju pārstrādāšana tādā vīzē, lai mudaki varētu turpināt rotaļāties un domāt, ka visu prot.

    Adobe Illustrator — nevar būt! Pagājis ir tieši piecpadsmit gadu (ja ne vairāk), līdz beidzot izstrādātāji ir attapušies, ka cilvēkiem tiešām ir vēlme vienā dokumentā saglabāt vairākus maketus vai arī viena maketa vairākas versijas. Paldies, bet arī to jau sen piedāvāja spraudņu izstrādātāji. Visu pārējo es šā vai tā attiecinu uz kļūdu un nepilnību labojumiem, nevis patiesi jaunām iespējām (piemēram, teksta izvietošana uz līnijas, kas jau izsenis bija liela Illustrator problēma).

    Nelīdīšu Adobe Flash, Fireworks, Premiere un AfterEffects lauciņos, jo tos pārāk vāji pārzinu, bet secinājums ir tāds, ka Adobe, raujoties pēc sensacionāliem tirdzniecības rādītājiem, 18 mēnešu laikā ir salabojuši kļūdas, kuras salaiduši pie sasteigtās CS3 izslaišanas. Tai skaitā arī vienots interfeiss, taustiņu saīsinājumi un navigācija dažādajos produktos kā arī pilnīga savietojamība starp tiem.

    Papildus visam, Adobe,  cik var noprast, vēl joprojām sadarbojās ar Tildi un nevar vienoties ne ar vienu par akadēmisko licenču tirgošanu Latvijas teritorijā. Pilnīgs idiotisms. Vai tiešām jūs domājiet, ka es gribešu izsviest ap 3000 zaļo draudziņu reizi pusotrā gadā tikai tāpēc, ka šamie nemāk savas kļūdas ievietot programmas atjauninājumos?

    Un tagad ārpustēmas jautājums devīto klašu skolniekiem: «Kas Notiek?»

    Pirms kāda laiciņa Sarmīte Ēlerte aiztinās no Dienas. Toreiz viņu slavēja, kā jau tas pienāktos, un visi bija priecīgi, ka šamā beidzot vairs nerādīsies redakcijas telpās. Viņas vietā, aizdomīgā kārtā, tika ievietota Nellija Ločmele. Tagad jautājums — sakarā ar to, ka šobrīd laikraksta Diena galvenā redaktore ir Anita Brauna, bet Nellija ir SIA «Laikraksts Diena» direktore, rodas pamatots jautājums — what a fuck? Nez kāpēc aizdomas krīt uz kaut kādiem visiem zināmiem un nezināmiem cilvēkiem, kurus pēc neilga laika vajadzēs ievēlēt dažādās pašvaldībās. Bet tas ir tikai mans minējums, pareizo atbildi ir jāpasaka jums pašiem.

  • Tas jau ir noticis – visu gaišu, dSLR

    Nu re, nepagāja nedz viena nedēļa, kad mans pareģojums ir piepildījies un Canon, mēģinot pārspļaut Nikon savā stulbībā, arī ir ieviesuši jaunajā Canon EOS 5 Mark II filmēšanas funkcijas. Par to jauki izteicies John Nack savā blogā:

    As you probably don’t need me to tell you, Canon has just announced the 5D Mark II, complete with the ability to record HD-resolution (1080p) video.  This follows on the heels of Nikon’s D90, itself capable of 720p video capture.  My initial thought was that DSLRs capturing video is kind of like dogs walking on their hind legs–not done well (e.g. no autofocus), though interesting to see done at all.  Nikon’s sample videos, however, have gotten me thinking about the possibilities, and film effects pro Stu Maschwitz sees lots of promise.  (He calls Canon’s decision to shoot at 30fps instead of at 24 “almost unbearable,” however.)

    Satriecoši debīli jaunumi. Es jau gaidu, kad Leica paziņos par ko līdzīgu, lai pavisam sagrautu manu realitātes izpratni un uzticību jebkam.

  • Parunāsim par fontu menedžmentu

    Tālajā pagātnē dzīve bija daudz vienkāršāka, jo eksistēja Adobe Type Manager, kura Light versija bez maksas bija lejuplādējama, bet Deluxe versiju uz desmit disketēm varēja aizņemties vietējā tipogrāfijā. Šobrīd Adobe ir pilnībā atmetusi ideju par fontu menedžmenta programmām un devusi priekšroku kvalitatīvu fontu ražošanai (par ko viņiem milzīgs paldies).

    Pēdējos gados biju izmēģinājis vairākus risinājumus, no kuriem visilgāk nosēdēju pie Suticase, tomēr ar laiku daži sīkumi šai programmā sāk īpaši piebesīt. Tad es pārgāju uz FontExpert, kas man stāv arī šobrīd. Tomēr pēc iepazīšanās ar Smashing Magazine apskatu 25 Font Management Tools Reviewed, kas nesen tikai publicēts un ko ļoti iesaku izlasīt, uzzināju, ka Linotype rīks beidzot ir izgājis beta testēšanu un drīzumā būs pieejama pirmās gala versijas bezmaksas lejuplāde Linotype mājaslapā. Un man nez kāpēc šķiet, ka es, pieverot acis uz to, ka tur vēl tāda sadaļa kā Shop būs arī, ar lielāko prieku sākšu lietot tieši šo risinājumu.

    Un kā ir ar jums, dārgie kolēģi?