Rudens ir lielisks mirklis dabas haotiskuma novērošanai. Sētnieku cīņas ar nobirušajām lapām, kuras vēja brāzmu ietekmētas izkliedējas svaigi saslaucītās ielas garumā. Līdzīgi vējam, maketētāji mēģina to pašu atkārtot izklājumos, izbārstot saņemtās informācijas vienības maketa laukuma robežās ar vien sev zināmiem varbūtības parametriem.
Skrīveri pēdējo divu gada laikā ir piedzīvojuši pozitīvas pārmaiņas — pilnībā pārbūvēta maģistrālā iela, vairāki tilti un šoseja Madlienas virzienā. Izskatās, ka arī Latvijas dzelzceļam palicis kauns un ir lemts par pēdējā neskartā posma pārbūvi, uzlabojot satiksmi pāri dzelceļam. Kadam nu ir dota vaļa, lai par šo notikumu savlaicīgi paziņotu satiksmes dalībniekiem.
Nepamet sajūta, ka maketētājs ir centies panākt maksimālā ļaunuma efektu un par to nav nemaz īpaši pārdzīvojis:
Bezjēdzīgais uzsaukums «Uzmanību!», kas nenes nekādu informatīvo vērtību.
Četru izmēru teksts, papildus arī nevajadzīga augšējā reģistra izmantošana.
Ačgārns datuma pieraksts, tostarp nevajadzīga gada minēšana, līdz saknei briesmīgs laika pieraksts.
Informācijas trūkums par to, kāpēc minētās neērtības satiksmes dalībniekiem tiks ieviestas.
Piepucējam tekstu, lai tas ir sakarīgs. Sakārtojam informācijas blokus, izceļot svarīgāko. Papildinām ar informatīvām piktogrammām, kas neatstāj vienaldzīgus satiksmes dalībniekus, uzliekam uz esošā formāta.
Tematiski pirms mācību gada sākuma uznāca vēlme padarboties ar kādu stundu sarakstu / mācību grafiku / jaunu zināšanu ieguves plānu. Sauciet to kā nu jums labpatīk. Un kāpēc gan to neizdarīt ar Rīgas Valsts tehnikuma mājaslapā atrodamo mācību grafiku studiju programmai «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai».
Vērsim pie ragiem ķerties nebija vienkārši. Nācās izpētīt arī citus RVT mācību grafikus, lai saprastu, kas te notiek (un es tiešām ceru, ka vismaz virspusēji, piemēra vārdā, es to esmu sapratis).
Sāksim ar būtiskā saprašanu:
Maketa galvenē un kājenē ir random draza, kas droši vien ir nepieciešama katrā lapaspusē un to uzspiež Eiropas Sociālā fonda prasības dokumentācijai. Vajadzētu to visu salikt kopā un nolikt tā, lai tā ir atrodama, bet neuzbāžas.
Tabulā ir ļoti daudz informācijas, kas atkārtojas vai nav vajadzīga: norāde «Datums», mācību vietas adrese (tā jau norādīta virsrakstā), stundu numerācija (tai nav jēgas, jo 1. stunda dažādās dienās sākas dažādos laikos), līnijas tabulas ailēm, piespiedu ēnojums katram otrajam datumam (jo savādāk vispār neko nevarētu saprast).
Tabula maketēta jocīgā griezumā un nav ne pret ko līdzināta, radot apjukumu pat pie vienkāršas pārskatīšanas.
Nav ievērots tuvuma/tāluma princips — tikpat labi priekšmeta nosaukums, norises vieta un skolotājs vars attiekties gan pie augšējā, gan pie apakšējā stundu uzskaitījuma.
Man nekad nav bijis skaidrs, kā cilvēkiem var šķist ērti pētīt 20 centimetrus platas desas ar informāciju un mēģināt savilkt kopā pirmo tabulas aili ar pēdējo neapjūkot. Vienmēr stādos priekšā savu klases audzinātāju, kas ar lineālu vilka pāri žurnālam, lai īstajam skolniekam ieliktu vieninieku. Tā arī šeit, makets baudāms ir tikai izdrukātā veidā velkot ar lineālu līdzi.
Maza pamanītā nianse: dažās dienās stunda, kas sākas 15:35, beidzas 16:10, bet citās dienās — 16:15. Sakarības atrast neizdevās.
Maketa pārveidei būs nepieciešams izmest visu lieko ārā, atrast kopsakarības un racionāli salikt katru mācību dienu tā, lai tā būtu kā strukturēts bloks, kas ir iterējams (lasi — lai to ir viegli sakopēt vajadzīgos daudzumos).
Pirmais, no kā uzreiz atteicos: izlīdzināšana pēc laikiem. Nav jēgas atstāt pirmo aili tukšu dienām, kad stundas sākas vēlāk, jo faktiski mācības notiek visu dienu un interese būs par to, cikos konkrētajā datumā stundas sākas un cikos var pazust uz krogu.
Otrais: saprast, cik kopā ir atsevišķu teksta grupu vienību, lai var paralēli maketa izbūvei sākt arī definēt stilus. Kopā atradu četrus: datums, laiks, priekšmeta nosaukums, priekšmeta apraksts. Papildus izcēlu pusdienu pārtraukumu un vienu īpašo teksta marķējumu, kas norāda uz sarkanajā iekrāsotajām stundām pirmajā lapaspusē, lai arī ko tas nozīmētu (to pašu teksta marķējumu izmantoju arī noslēguma eksāmena izcelšanai).
Tā kā katras atsevišķas vienības informācija nebija plaša, to varēja viegli ielauzt 3 pārskatāmās slejās un, saglabājot 210×297 formātu, bet pagriežot to stāvus, viss «programmas īstenošanas grafiks» skaisti izvietojās divās lapaspusēs.
Teksta noformēšanai izmantoju lielisko FF Unit Pro garnitūru, kas pieejama visiem Adobe Creative Cloud abonētājiem pilnīgi bez maksas un ir brīnišķīga tabulu maketēšanai.
No īpašajām «fīčām»:
Viss teksts ir uzlikts un nolīdzināts pēc 12 punktu režģa, bet mācību priekšmeta nosaukumam un aprakstam nolīdzināta ir tikai 1. rinda (lai panāktu šādu efektu, jaunas rindas vietā vajag iesist Shift+Enter).
Datums ir atsevišķs paragrāfs, savukārt laiki ar priekšmetiem ir divu kolonnu tabula.
Mācību priekšmetam no kreisās puses ir nepārtraukta svītra, bet aprakstam un, ja aiz tā vēl ir nepieciešamas tukšās rindas, tad arī tām — svītras vietā ir punktojums. Kombinācija uztaisīta, lai savilktu kopā, cik ilgi stundas notiek, tai pat laikā padarot kopsummā maketu vieglāku. Šī marķējuma izveidei izmantota jaunā InDesign iespēja Paragraph Border.
Ja vienā dienā ir tikai viens priekšmets, kas sākas pirms un beidzās pēc pusdienām, tad netiek atkārtots, kur tas notiek un kas to vada (ja nemainās vieta vai pasniedzējs).
Solītais fails ar visu saturu vēlā vakara spēlītēm: 2019-08-26-izglitibas-programmas-istenosanas-grafiks.zip (6,5 MB). Arhīvā atrodams oriģināls DOCX formātā un tā paša brīnuma drukājams PDF; pārveidotā maketa INDD un IDML faili un galā uzražotais PDF.
P.S. Labam ierindas maketētājam ar šo vajadzētu spēt tikt galā pāris stundās (ieskaitot iebraukšanu, kas sākotnējā tabulā vispār ir atrodams un kā tā ir uzbūvēta). Spriežot pēc kursa intensitātes, tikpat ilgā laikā ar to tiek galā arī RVT kursa «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai» beidzējs.
Īpašais radio ziņu izdevums «Ziņas vieglajā valodā» ir ļoti veiksmīgs projekts, kas darbojas jau vairākus gadus. Nesen pamanīju, ka LSM.LV šai rubrikai ir parādījies jauns pieteikums, kas ir daudz veiksmīgāks par līdz šim izmantoto raibo avīžfonu, tomēr prasa mazas korekcijas.
Ir viena lieliska lieta, kas ir izdarīta: augšējā reģistrā rakstītais teksts «ZIŅAS VIEGLAJĀ VALODĀ» ir izretināts, lai tas būtu vieglāk lasāms. Tai pat laikā tas, ka ir izretināts arī apakšējā reģistrā rakstītais teksts «Vienkārši par svarīgo» ne pavisam nav labi. Teksts sabrūk un nav sasaistīts, tāpēc maketētājam nācās ielikt sarkano svītru, lai kaut kā savilktu abus blokus un palīdzētu acij noķert tekstu. Šis ir viegli labojams.
Te gan būtu vērts pieminēt, ka Open Sans fontā nav diez ko veiksmīgi izveidoti starpburtu pāri. Piemēram, starp J un A atstarpe ir par mazu, starp G un L — neproporcionāli liela, bet manuālo koriģēšanu šoreiz izlaidīsim, tikai piekārtosim esošo. Pirmajā rindā nedaudz jāsamazina starpburtu atstarpes, lai vārdi turās kopā, savukārt otrajā rindā retinājums vispār ir jāizslēdz.
Uzreiz acīs iekrīt tas, ka otrā rinda atrodas nedaudz par augstu, jo tā jau spēj dzīvot patstāvīgu dzīvi, bez sarkanās līnijas. Tāpēc tā jāpabīda nedaudz zemāk, veidojot simetriju virs un zem sarkanās līnijas.
Bet var arī iet tālāk un atbrīvoties no šīs līnijas vispār, jo tās funkcionālā jēga ir pazudusi. Pie reizes arī sakārtot objektus tā, lai tie ir uzlikti uz sleju režģa un tad atsevišķos elementus jau satur kopā maketa simetrija.
Kaut kur pa vidam visām klasiskajām nesaprašanām, kas rodas, komunicējot ar jauno paaudzi manā bērnības žargonā (učene, šuce un tamlīdzīgi) izpeld arī pavisam skaidras un mūsdienās saprotamas lietas, kuru saknes ir tik senilas, kā Save pogā attēlotā diskete.
—Pārtīt dziesmu
—Pagriezt pulksteni
—Nolikt/pacelt klausuli
—Salauzt maketu
Es domāju, ka šis saraksts patiesībā ir ļoti ļoti plašs, tik jāpieliek kolektīvā saprāta spēks, lai varētu to papildināt.
Nu jau tikai dīvaiņi nemigrē savu ofisa darba vidi uz mākoni un viens no lieliskākajiem produktiem, ar kuru Microsoft ir nācis jau labu laiku atpakaļ klajā ir Office365. Bet, tā kā mēs esam veci nūģi un mums vajag, lai viss ir pieejams vecajā, labajā GMail, tad rodas jautājums, kā savu Office365 e-pastu ar GMail saslēgt.
Ja migrāciju no lokālā e-pastu servisa uz Office365 sisadmins jau ir veicis, nav iemesla uztraukties par to, ka konts no GMail būs jādzēš ārā, migrācijas laikā konta parametri tiks pārrakstīti un viss strādās uzreiz.
Zem Import mail and contacts uzklikšķinām uz tāda paša nosaukuma saites.
Ierakstām logā What account do you want to import from? savu Office365 pieslēgto e-pasta adresi, nākamajā dialoglogā ierakstām Office365 paroli, POP username ir e-pasta adrese, POP server ir outlook.office365.com, ports jānomaina uz 995 un jāieķeksē Use SSL.
Nākamajā dialoglogā darām, kā pašiem ērtāk, galvenais ieķeksēt Import mail un tad spiežam Start import.
Ja jums pirms tam jau bija nokonfigurēts šis e-pasta konts GMail, tad atliek nomainīt Send mail as sadaļā izejošā e-pasta serveri un pārliecināties, ka Check mail from other accounts stāv Office365 pieejas dati, nevis vecie.
Tiem, kam slinkums iepriekšējos burtus lasīt un paši ir lieli puikas, redz kur visi Office365 e-pastu servisa pieejas dati.
IMAP
Server name: outlook.office365.com
Port: 993
Encryption method: SSL
POP3
Server name: outlook.office365.com
Port: 995
Encryption method: SSL
SMTP
Server name: outlook.office365.com
Port: 587
Encryption method: TLS
Derētu gan atgādināt, ka GMail neatbalsta IMAP pieslēgumu citiem kontiem, toties ļauj citiem pieslēgties caur IMAP pie GMail. Tāpēc, ja ir vēlme sinhronizēt lasītos/nelasītos e-pastus, tad, diemžēl, vienīgā iespēja ir importēt visus e-pastus GMail un tad caur IMAP savienoties atpakaļ uz Office365 jau pie GMail konta. Čerez žo, bet strādā.
Tradīcijām bagātas cilvēku grupas slimo ar hronisku nespēju paskatīties uz sevi kritiski. Turklāt slimo gan nacionāli noskaņots miests Pierīgā, gan starptautiska līmeņa uzņēmumi, gan zivju tirgus sētnieki. Jo acīmredzamāks ir absurds, jo grūtāk to ieraudzīt.
Eksperimentējot ar smēķēšanas atmešanu, viena no pirmajām jocīgajām sajūtām bija pastiprināta oža. Pēkšņi varēja sajust gan to, kā Raiņa parkā dārznieki maina apstādījumos puķes, gan to, ka pelnutrauka smaka ir ne vien tikko smēķējušiem cilvēkiem, bet arī teju katrai ieejai jebkurā ēkā.
Tieksme novietot lietas tur, kur tām nebūtu jāatrodas ir saprotama — klišejiska domāšana, kas balstīta uz senču «viedo pieredzi». Tieši tāpat vēl pāris paaudzes centīsies brūces ārstēt ar ceļmallapām, krāmēs šīfera lauskas uz grants ceļiem seguma stiprināšanai un meklēs dzeguzes dziedājumā privātā kapitāla pieaugumu.
Un tad ik pa brīdim mēs sastopamies ar negaidītiem risinājumiem, kas bez iedziļināšanās pat nešķiet ievērības cienīgi. Tai pat laikā kaifs no šo triviālo risinājumu pielietojuma ir milzīgs.
Paliek neatbildēts jautājums: kāpēc tad tas tā vispār ir noticis? Kāpēc miskastes atrodas pie soliem un pelnutrauki atrodas pie ieejas durvīm? Tāpēc, ka labiekārtojot autobusa pieturu, solu ar miskasti uzzīmēt blakus bija vienkāršāk. Tāpēc, ka atkritumu urnu pie ieejas publiskā ēkā apvienot ar pelnutrauku ir vienkāršāk par divu atsevišķu objektu uzstādīšanu. Nedomāt un darīt kā parasti — tas vienmēr ir vienkāršāk.
Vienkāršākais veids kā izveidot pārliecību par kaut kā svarīgumu — radīt iespaidu, ka tas ir kaut kas sarežģīts, parastam prātam neaptverams, bet ļoti svēts un godājams. Nu un vēl jāpiebilst, ka jāklausa tikai «lielie» cilvēki, jo viņi zinās labāk, ko ar šo nezināmo, sakrālo darīt.
Sekojot ažiotāžai ap Facebook lietotāju datu noplūdināšanu (pie kuras gan paši lietotāji arī ir vainojami), neaizmirstot arī par jauno ES Vispārīgās datu aizsardzības regulu, piekurinot paniku Latvijas 2018. gada Saeimas vēlēšanu dēļ, milzīgu ažiotāžu pēkšņi ir guvusi ņemšanās ap automatizēti veidotiem kontiem Tviterī, kas masveidā sākuši piesekot daudz maz aktīviem kontiem.
Redzot ņemšanos ap šo tēmu, man lieku reizi gribētos atgādināt, ka nevajadzētu celt paniku par lietām, kas nav nedz mītiskas, nedz provocējošas, nedz kaut kādā veidā tevi ietekmēt spējīgas, ja vien pats neļaujies ietekmei.
Cilvēks vai bots, kas pieseko tev Tviterī, nekādā veidā neietekmē informāciju, kuru tu lasi.
Par jebkura Tvitera konta autentiskumu un vērā ņemamību var spriest, apskatoties, kas seko šim kontam, nevis kam šis konts seko. Konti, kuru informācijai uzticies ir jāvērtē, paskatoties, kam šis lietotājs seko. No tā arī drīkst izdarīt secinājumus par to, kādi informācijas avoti ietekmē šī lietotāja domāšanu un spriestspēju.
Lasi, ko tvitera konts ir publicējis pirms tam, lai spētu identificēt kopainu, nevis spriest pēc viena tvīta.
Ņemšanās ap botiem, kas sāk masveidā sekot kontiem ir nekas vairāk kā bezjēdzīga laika un nervu tērēšana. Protams, īpaši pedantiskiem cilvēkiem nevar pārmest mēģinājumus tīrīt savus kontus no šādiem sekotājiem. Milzīgs respekts stahānoviešiem, kas par viltus kontiem ziņo Tvitera administrācijai. Bet jēgas no tā nav absolūti nekādas un ar drazas kontiem ir jācīnās pašiem servisa uzturētājiem, savukārt lietotāju pienākums būtu šos kontus vienkārši ignorēt.
Tā kā pamata plūsma ar tvītiem jau labu laiku ir piebāzta ar drazu (reklāmas, ieteikumi, «svarīgākie» tvīti, utt.), ir pavisam vienkāršs veids, kā šo drazu filtrēt un lasīt tiešām to, ko vēlies — izveidot lasāmo kontu listes (lists) un lasīt jaunus ierakstus tikai tur. Listēs nav spama un tās ir hronoloģiski sakārtotas.
Un būsim pavisam godīgi pret sevi un veselo saprātu — jauna konta izveide, pat ja to dara rociņām, aizņem ne vairāk par minūti. Tātad stundas laikā var uztaisīt 60 kontus, no kuriem dragāt jebkādu sviestu un jebkam. Bet tiktāl, cik mēs paši nesākam šiem kontiem sekot, par tiem interesēties un stāstīt, neviens no šiem kontiem nespēj piedrazot mūsu informācijas vidi.
Galu galā, atcerēsimies pavisam neseno pagātni, Delfu komentētāji, tante no Bauskas un pārējie zvēri. Savelciet sinapses paši. Jo stulbākais, kas var notikt jau noticies, medijiem nez kāpēc tas ir kļuvis ļoti būtiski un viņi uz to pat sāk atsaukties. Un tas ir ļoti, ļoti bēdīgi.
Lai teksta lasīšana nekļūtu par pārbaudījumu, ir vērts pievērst uzmanību tam, kā tiek komponēta plūsma un savstarpēji sasaistās rindas. Ja nonākot līdz rindas beigām, lasītājam acīm ir jāskenē viss makets teksta turpinājuma meklējumos, tad šāds makets ir jāpārtaisa.
Eksistē vecs triks, kas nāk no avīžu izklājumu plānošanas — aizstāt reālu tekstu ar neitrāliem blokiem, tādējādi novēršot uzmanību no satura un palīdzot koncentrēties uz lauzuma būtību.
Uzreiz kļūst skaidri redzams, ka teksta bloki ir izkaisīti un secīguma princips nav ievērots. Pēc ievada pamatteksts sākas nenosakāmā pozīcijā slejas vidū, pirmās rindkopas pēdējā rinda bezjēdzīgi karājas zem audiomateriāla ielauzuma.
Pievērsiet uzmanību, ka, kaut gan ievads jau tā ir izcelts ar pustrekno fontu un palielinātu burtu izmēru, lai saglabātu bloka vienotību, dizainerim nācās ielikt pirms un pēc ievada līnijas, kas saturētu šo teksta bloku kopā. Un ir viegli pamanīt, ka lielāko putru maketā ir savārījis audiomateriāla ielauzums, kura pārnešana uz labo pusi būtiski uzlabotu teksta lasāmību.
Tagad tikai atliek tikt galā ar saikļu karāšanos rindas galos, šķidro retinājumu un novākt traucējošās līnijas ievada rindkopai.
Ielauzumu ielikšana tekstā un līdzināšana pēc kreisās malas ir ļoti specifisks un sarežģīts maketa veids, kas sevi reti attaisno un praktiski nekad nenostrādā bez manuālām korekcijām. Princips vienādi darbojas gan drukātajos, gan elektroniskajos maketos (ja nu vēl šī robeža vispār būtu īpaši jānodala). Daudz veiksmīgāks risinājums ir daļēja iznešana ārpus teksta slejas, bet par to kādu citu reizi.
Ir klāt tas skaistais un burvīgais laiks, kad «The weather outside is frightful» skan ne tikai lielveikalos, benzīntankos, bērnudārzos un suņu pastaigu laukumos, bet arī sapņos. Un te nu es sapratu, ka šogad esmu negodīgi atstājis jūs bez Ziemassvētku dāvanām.
Šis ir jau devītais gads, kopš mrserge.lv blogā publicēju izdari-pats-savām-ķepiņām kalendāru nākamajam gadam.
Kalendārs ir radīts cilvēkiem, kuriem svarīgs ir katrs kvadrātcentimetrs sev apkārt un viņi nav aizmirsuši, kas ir pildspalva un zīmulis. Tas satur tikai svarīgākās lietas: datumus mēneša skatā, nedēļu numurus, valsts noteiktos oficiālos svētkus un brīvdienas 2017. gadā, pilnmēness fāzes iestāšanos Rīgā un ļoti daudz brīvas vietas, kur zīmēt, rakstīt un plānot. Nekādu kaķīšu, nekādu dabas skatu, nekādu vārdadienu.
Mr. Serge 2017. gada kalendāra makets ir A formātā un ir brīvi drukājams gan A4, gan A1 formātā. Pēc pieredzes, visērtākais izrādījās A2 formāts, kuru pēc tam iesien spirālē. Tad to var lietot gan uz galda, gan arī piekarināt pie sienas, kad uz galda tas traucē. Izdrukāt 13 lapaspuses var mājās vai ofisā. Tad atliek vien sašūt lapas. Padoms: nedrukā uz stipri krītota un kalandrēta papīra (spīdīga), savukārt sašūt vari aiznest uz jebkuru kopēšanas salonu.
Kalendārs pieejams divos veidos. PDF (tūlītējai drukai) un IDML (maketēšanas frīkiem):
Kalendāru drīkst drukāt, pārsūtīt, pārtaisīt, adaptēt. To nevar zagt, jo nevar nozagt to, ko dodu bez maksas. Divi lūgumi: izmantojot atsaukties uz blogu un ziņot šī raksta komentāros, ja pamanīta kāda kļūda. Protams, man būtu arī ļoti jauki zināt, kur kalendārs tiek izmantots.
Interesantas muļķības par 2017. gadu
Divi mēneši 2017. gadā beigsies ar svētdienu un tā nu tas sanāk, ka arī gads beigsies svētdien. Tā kā sūkstēties par iešanu darbā 2. janvārī mēs varēsim divus gadus no vietas. Jau šobrīd ir oficiāli zināma viena pārceltā brīvdiena, kas būs 20. novembrī, jo 18. novembris iekrīt sestdienā. Bet ierēdņi vēl plāno valsts un pašvaldības iestādēm 5. maiju arī pasludināt par brīvdienu, pārceļot to uz 13. maiju. Lieldienas 2017. gadā atkal būs man daudz pieņemamākajā aprīlī, savukārt Jāņus svinēsim tikai trīs dienas.
Priecīgus visiem Ziemas saulgriežus. Nākamajā gadā novēlu jums homeopātiski daudz raižu, no glutēna brīvas galvas un domas, veselīgu attieksmi pret kritiku un kritisku attieksmi pret ziņām.
—Do you really think you can stop us Mr.Cowboy?
—Well, Yippie-Ki-Yay MotherFucker!
Papildinājums 22. decembrī.Ozolnieku vidusskolā (kur, starp citu, es pats esmu uzsācis skolas gaitas) ir superīgs darbmācības pasniedzējs Dainis Šantars aka cyxob. Viņš ir viens no mana kalendāra ikgadējajiem patērētājiem un šogad kopā ar skolēniem uztaisījis ķēpātāju kalendāra bilžaino versiju (PDF, 15 MB). Nu un pie reizes viņš arī atsūtīja, kā lietojās 2016. gada kalendārs.
Pa ceļu brauc mašīna autopilota režīmā. Mašīnā brauc četri pasažieri. Uz ceļa izskrien bērns. Auto dators daudz ātrāk par cilvēku spēj veikt situācijas analīzi un secina, ka iespējami tikai divi scenāriji, abi ar letālām sekām — notriecam bērnu un izglābjam cilvēkus mašīnā vai nogalinām pasažierus un izglābjam bērnu.
1967. gadā pirmo reizi izvēles ētisko pusi aprakstīja britu filozofs Filippe Fūts kā vagonetes problēmu. To vēlāk papildināja ar modifikācijām un mūsdienās tā pazīstama arī kā dilemma par resno cilvēku.
Attiecībā uz mašīnām un algoritmiem, kādus tajās būtu jāiestāda, diskusija ir bezjēdzīga un morāles principiem šeit galīgi nav vietas. Nomainiet situāciju ar četriem pasažieriem un vienu bērnu pret situāciju ar vienu pasažieri un četriem bērniem. Nomainiet bērnus pret vienu pensionāru, Latvijas Pasta nodaļas darbinieku, nokritušu viedpalīgu vai kaimiņa suni. Un tagad iesēdiniet šos pašus personāžus mašīnā.
Automatizētajai sistēmai ir jādara absolūti viss iespējamais, lai glābtu tās saimnieka dzīvību. Kā Švarcnegera tēlotais terminators glāba Džonu Konoru no T-1000, tā Teslas (vai jebkuras citas pašbraucošās iekārtas) autopilotam arī ir jāpieņem aukstasinīgs lēmums pie jebkādiem apstākļiem darīt visu iespējamo, lai glābtu savu pasažieru dzīvības. Pat ja tas nozīmētu ietriekties haotiski skrienošu zombiju pūlī.
Jo ir grūti stādīties priekšā automašīnas pircēju, kas būtu gatavs pieņemt, ka viņa iegādātā auto smadzenes var nogalināt saimnieku, pirms slepkavības skaļruņos paziņojot «Vai! Cik skaists sunītis!».