mrserge.lv - Part 22

Jaunā Fotokvartāla mājaslapa ir sūds

Lai piedod man Artis Tauriņš, viņam ir daudzi labi darbi tapuši, bet tas, ko viņi sataisīja kopā ar Uldi Rudzīti ir, maigi izsakoties, totāls sūds. Šis ieraksts ir blogā tikai tāpēc, ka es gribu atcerēties šo mirkli — 2011. gada janvāris. Šis ir laiks, kad fotogrāfijai veltītā mājaslapā dizainā paredzēts, ka maksimālā bildes platākā mala ir 600px. Pat nedomājot par to, ka 1024×768 kā izšķirtstpēja jau ir palikusi tikai vecām tantēm ofisos un nekādā gadījumā ne fotogrāfiem.

Boston Globe mājaslapas apmeklējums uzsprāga pāris nedēļu laikā tikai tāpēc, ka avīzes mājaslapas izstrādātājs pieņēma lēmumu publicēt mājaslapā bildes 990px platumā atsevišķa blogā. Tā radās The Big Picture. Un ziniet, kurš gads tas bija? 2008. Un cilvēks, kas to realizēja pat nebija nedz dizaineris, nedz fotogrāfs. Parasts mājaslapu programmētājs ar labu gaumi un lieliskām idejām.

Jā, un pēdējā piezīme, iSūdi un citi telefoni nav paredzēti, lai skatītos kaut cik nopietnas fotogrāfijas.

Liels gandarījums un škrobe, ka tik maz laika

Pēc teju sešu mēnešu mēģinājumiem beidzot ledus ir sakustējies un tagad par mājām kļuvušais Ropažu novads ticis pie sakarīga paskata (un arī satura) vietējā izdevuma. Visās peripētijās neieslīgšu, vien pastāstīšu to, ka finālā tika panākta vienošanās starp pašvaldību un Rīgas Apriņķa Avīzi.

Rezultātā maketa skelets ir no Apriņķa Avīzes, kas, apaudzēts ar saturu, ir izdevies samērā sakarīgs pat neskatoties uz oldskūlīgumu. Galviņai skice jau tapa kaut kad baigi sen, bet tagad es to tikai pieslīpēju. Katrā ziņā trīs dienu čakarēšanās un nonākšana līdz sakarīgam rezultātam ir priecējošs fakts un nedēļas nogalē vietējie iedzīvotāji jau varēs lasīt jauno laikraksta Ropažu Vēstis numuru.

Laikraksts Ropažu Vēstis 2010. gada decembrī un 2011. gada janvārī.

Ja ir vēlme papētīt, tad laikraksta Ropažu Vēstis elektroniskajā arhīvā pieejami gan veco avīžu maketu pilna satura pdf, gan arī jaunā maketa pdf. Ja ir vēlme pačamdīt, tad gan pie manis personīgi vai arī dodamies uz Ropažiem (kas, bez šaubām, arī nav peļami).

Nu ja, un šausmīgi žēl, ka bija tikai dažas dienas laika, lai vispār to visu izdomātu, izlasītu, uzrakstītu, izrediģētu un vēl saliktu. Dikti gribējās vēl ar maketu pačikāties, bet priekšā jau vēl nākamie numuri, gan jau kaut ko izdomāsim.

Rokdarbi. Vizualizācijas spēks. Ārkārtas situācija Latvijas novados.

Šī, iespējams, ir viena no absurdākajām dienām Latvijas masu medijos.

Ņemot vērā sinoptiķu informāciju par laika apstākļiem un to prognozēm, kā arī izvērtējot sabiedrībai nodarīto un turpmāko iespējamo kaitējumu, ārkārtas situācija izsludināta Rēzeknes, Viļānu, Kārsavas, Ciblas, Dagdas, Krāslavas, Preiļu, Līvānu, Ludzas, Riebiņu, Aglonas, Zilupes, Daugavpils, Ilūkstes, Vārkavas, Jēkabpils, Krustpils, Viesītes, Aknīstes, Salas, Neretas, Kokneses, Pļaviņu, Jaunjelgavas, Ērgļu, Madonas, Cesvaines, Lubānas, Varakļānu, Skrīveru, Aizkraukles, Amatas, Līgatnes, Vecpiebalgas, Cēsu, Priekuļu, Jaunpiebalgas, Raunas un Pārgaujas novadā. Savukārt pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma sarakstā tika iekļauts arī Ventspils novads. (Avots: apollo.lv)

Neviens, absolūti neviens masu medijs, kuru esmu apskatījies šonakt, nav spējis sniegt elementārāko.

Latvijas novadi, kuros 6. janvārī elektrības padeves traucējumu dēļ izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Un uzreiz ir skaidrs, ka reāli pusei no Latvijas šobrīd ir dirsā un šī situācija tikai pasliktināsies.

Šādas vizualizācijas izveidošana aizņem ne vairāk kā piecas minūtes, bet jēga, salīdzinot ar to citātu, ko iekopēju no Apollo — nesalīdzināmi lielāka. Tā vietā mēs ikdienā vēl joprojām redzam pīrāgus, dumjas stabiņdiagrammas un citus sūdus.

Magazine Layout By Brad Hammerstron

Es šo tekstu pirmo reizi publicēju 2006. gada 21. aprīlī. Manas domas necik nav mainījušās.

———

Magazine Layout
By Brad Hammerstron

I do a magazine at least once a month.

We have standard sizes, 1/16, 1/8, 1/4, 1/2 and full page. That’s it.

Our pricing is NOT based on a per column inch rate like a newspaper because a 1/16 page ad usually takes about the same amount of time that a half page ad does, so, our prices are on a sliding scale where a 1/16th page cost is the most expensive. That way if the reps sell a TON of 1/16 (or the MOST common, a 1/4 page ad) we make nothing but gravy on the page.

Once you do one magazine, you’ll get a feel for who is a repeat advertiser and who is not. You can usually take the last issue and clean out all the editorial (except for the repeat editorial personalities or sections) and leave the ads that you think will run again.

Then, as the sales are being made you do a dummy. This is sometimes a bunch of paper that you fold up by hand to imitate the magazine or an InDesign Dummy where you kind of know what advertisers you have. You place the ads so that they don’t compete with each other and the pages are about 25-50% advertizingadvertising on your ratio, some advertising rags go as high as 70% but they’re not magazines.) Once you have all the ads in place THEN you fill the rest with editorial. Hopefullly Hopefullyore than enough editorial to fill the mag, or you’ll be doing callouts and BIG headlines and graphics to fill up the space.

The ads are the most important part. Editorial comes second. You can cut paragraphs, stories, stretch stories over two or three pages to make it fit but you cannot do that with ads. Those are your bread and butter.

Once you have the ads all in place (don’t need to have them designed or proofed yet – just the placement then you drop in the editorial. Pour the editorial over the top, like milk. Let it settle so that the top of your text is even, all your columns line up. (All your text baselines MUST line up or your text will look funny)

Chose 1 font for paragraph text. It should ALWAYS be the same leading and the same point size. Use a common font for this – DO NOT use anything out of the ordinary or “Unique”. If your Art director suggests using anything fancy or weird, ignore him/her.

All your headlines should be the same font as unless there is ONE article in particular you want to get fancy with. DO NOT use more than that or your magazine will look childish.

If you have more than one article on a page, the top headline should be the boldest. Subsequent headlines should get smaller and smaller as they decrease in size and importance.

Your cut lines (captions) should be one point smaller than your paragraph text and italicized. Do not use indentation, bullets or hyphenation on captions.

Your choices are paragraph font, font size and justification you can choose full justification or left aligned, leaving the right jagged sometimes), headline font (size varies), justification , and cut line justification. This is called your style sheet.

Once you have designed one magazine, save these styles in your style settings so that you can easily highlight text and choose a style, whether it’s headline, paragraph or cutline.

Callouts are when a story doesn’t QUITE fit the page and you need to make it a little larger. You pick the most profound sentence in the article and duplicate it in the middle of the story, larger and bold, perhaps a different colour, that’s up to you. It’s a cheat.

Bylines can have their own style too, either use your cutline style or create a new one that looks good, but keep it consistent.

Do your best to avoid clipart. There is no place in a magazine for clipart except in ads (and even then, do your damnedest to avoid it). If you need a graphic for an editorial piece, find a photograph. Clipart is for kids.

Most importantly, find a cover shot. Do not use clipart or put ads on the cover. Find a cover shot early on. there is nothing worse than having an entire magazine done and you’ve got nothing on the cover.

I’ll assume you have your masthead done already. Keep that consistent. Do not move it. It should be bold. It doesn’t necessarily have to be catchy – that’s what your cover shot is for. You can play with it, depending on what the cover shot is.

That’s a start anyway.

Otrā Ziemassvētku dāvana. Ļoti noderīgi interneta resursi

Šogad ir saradušies pidžilijons ar jauniem servisiem vai arī uzlabojušies jau esošie, ar kuriem noteikti vēlētos padalīties. Sarakstam nav īpaši lielas loģikas, tomēr centos kaut kā vismaz sagrupēt, lai ir skaidrība.

Tiešsaites rīki

Screenr — Darba virsmas ierakstīšana video (kopā ar mikrofonu vai bez tā ieslēgšanas) līdz 5 minūšu garumam, izmantojot Java. Vienīgais, kas man nepatika — nav iespēja darboties ar vairākiem monitoriem vienlaicīgi, toties pati darbošanās ir absolūti elementāra.

Localti.me — Teorētiski pamatā lapai ir iespēja ātri uzzināt, cik ir laiks šobrīd kādā pasaules pilsētā, bet tam klāt ir nācis arī čupa ar vēl visādām lietiņām — Wikipedia apraksts par pilsētu, laika ziņas, apraksts par pilsētu, fotogrāfijas no Flickr un Panoramio un vēl šis tas. Lielākās Latvijas pilsētas atrada.

Truveo — Maisiņā pie iepriekšējā. Patiesībā, tai būtu jābūt Localti.me vienai no fīčām — ievadi apdzīvotas vietas nosaukumu un tiks sameklēti visi video, kas ar šo vietu ir saistīti. Superforši, ja jāsameklē kaut kas par maziem ciematiem.

TinEye — Ielādē bildi vai arī norādi saiti uz bildi un resurss meklēs identiskas vai līdzīgas bildes interneta plašumos. Būtu grūti iedomāties savu dzīvi bez šī resursa.

WhatFontis — Nosaukums pasaka visu. Ielādē vai norādi saiti uz bildi ar tekstu un uzzini, kas tas par fontu.

Darbs ar failiem

Zoho Viewer — Ir gadījumi, kad piesēdies pie kāda frīka datora, uz kura uzlikts OpenOffice un kaut kāds jokains Acrobat Reader aizvietotājs. Citkārt gadās, ka kāds jokainis tev atsūta nesaprotama rakstura failu un dievojas, ka viņa Office to ver vaļā. Tādos brīžos var iemest failu šajā resursā un cerēt, ka varēs apskatīties dokumentu tādā veidā, kādā to sākotnēji kāds ir taisījis. Tepat var arī populārākos dokumentu formātus konvertēt. Ja šis serviss konvertētu Corel failus, es būtu gatavs par to pat maksāt. Bet no otras puses, paldies Dievam, Corel Draw neietilpst standarta ofisa aplikāciju sarakstā.

Regex info — izvelk no praktiski jebkura bilžu formāta exif informāciju. Adobe Bridge dara to pašu, bet Regex gadījumā bilde nav jāsaglabā lokāli uz sava datora. Ļoti noderīgs brīžos, kad ir vēlme uzzināt, kā kāda bilde ir tapusi.

Darbs ar mājaslapām

Woorank — Mājaslapu analītiķis. Šis ir vienkāršs rīks, kas izanalizē galvenās lietas mājaslapā, nemokot prātu ar īpaši tehniskām niansēm. Ļoti noderīgs brīžos, kad lapa jau darbojas kādu brīdi un nagi niez vēl kaut ko pielabot.

Bounce — Vienkāršākais no man zināmajiem tiešsaites mājaslapu ekrānšāviņu veidotājiem. Foršākais ir tas, ka uzreiz ir iespēja iezīmēt noteiktus laukumus un komentēt tos. No mīnusiem: pārlieku brutāla jpg kompresija ekrānšāviņam un nav iespējas uztaisīt ekrānšāviņu tikai daļai lapas, bet tas jau ir sīkums.

Dumji sīkumi

Random — Iespēja ģenerēt dažāda veida un rakursa nejauši izvēlētus skaitļus. Un ne tikai skaitļus.

Egg Timer — Atpakaļskaitīšanas laikrādis. Man īsti nav skaidrs, kā var skaitīt 2 gadus uz priekšu, bet, skatoties filmu lieti noder, ja zini, ka virtuvē cepeškrāsnī gatavojas lazanja.

Rokdarbi. Par fotogrāfiju pēcapstrādi

Pēdējā laikā es ļoti daudz slinkoju un fototehniku reti velku ārā (pat tiku pie Nokia N8, ka tik somas nav jāstaipa), bet dažkārt gan nekas cits neatliek. Areče pavisam nesen manai n–tajai pašreizējai darbavietai bija nepieciešama ilustrācija pie publikācijas par siltumprojektu ieviešanu. Un man kā reiz uz balkona pīpējot paveras lielisks skats uz vietējo katlumāju.

Problēma ir, ka uz filmu fotografēt naktī es šobrīd nevaru, jo ledusskapī jau sen vairs nemētājas filmiņas blakus piena pakai, savukārt ar digitālo ziepjutrauku pie šādiem apstākļiem (tumsas) nav ko darīt. Nācās vilkt ārā dSLR mazulīti, statīvu un līst ārā uz –14°C.

Silakrogs. Katlumāja naktī. Rezultāts RAW bez pēckalibrācijas.

Bilde ir klikšķināma, bet tāpat oriģinālo lielumu neliku, jo ne par to ir stāsts. Tātad, lietas, kuras ir problēmātiskas oriģinālajā kadrā — labajā pusē kadrā ielien ēka (izvēlētajā kadrā bija 30 sekundes ekspozīcijas ilgums un dabā to ēku vispār nevarēja redzēt, likās, ka tur ir vienkārši tumsa), bilde ir sagāzusies, jo ir objektīva lēcu radītais kropļojums, nav pareizs baltā balanss un tumšajos toņos pazudis kontrasts (kas būtu pašsaprotami).

Ja es bildētu uz filmu, tad pseido «baltā balanss» (jo šim terminam ir jēga tikai digitālajā laikmetā) un kontrasts tumšajos toņos būtu panākams ar pareizās filmiņas izvēli un, pie nepieciešamības, ar attiecīgā filtra uzstādīšanu (runa ir par optisko filtru, nevis Photoshop atrodamo). Optisko kropļojumu objektīva dēļ (kopā ar kadrā ielīdušo māju) varētu vēsi atrisināt arī manā gadījumā, tikai tad man ģimene būtu verdzībā jāpārdod, lai varētu mājās turēt objektīvus visām dzīves situācijām.

Tad nu tā, es visas radušās problēmas atrisināju, lietojot Adobe Camera Raw 6.3., pēc darba kurā vienīgais kas atliek iekš Adobe Photoshop, ir bildes izmēra korekcijas un tam sekojošā kopējā asuma regulēšana. Un viss, nekādu filtru, nekādu apstrādes algoritmu. Visu darbu izdara programma, kas tam arī ir paredzēta — pietuvina digitālo fotogrāfijas jēlfailu tam, kādam tam vajadzētu izskatīties, bildējot ar analogo fototehniku.

Silakrogs. Katlumāja naktī. Rezultāts pēc RAW kalibrācijas.

Vienīgais, ko es izdarīju papildus parastajai apstrādei — retuša augšējā labajā stūrī (virs priedes kadrā līda iekšā veļas žāvētāja konstrukcija).

Nav jau nekāda dižā māksla, bet salīdzinošais materiāls ir redzams — apstrāde bildei ir nepieciešama, ja bildēts tiek apstākļos un ar tehniku, kas pieļauj vēlāku apstrādes lietošanu. Nav jēgas apstrādāt, ja bildēts tiek ar N8 un rezultāts ir jau tāpat prognozējams.

Ak jā, šis raksts ir tapis pēc tam, kad izlasīju rakstu «Ja nemāki nofotogrāfēt tā, lai nav jāpārveido ar dažādām foto programmām, tad ko gan tu vari vispār?».

Talsi. Kaut kad septembrī.

Septembrī biju aizdevies uz Talsiem visādās interesantās darīšanās un sanāca arī dažus interesantus objektus atrast.

Nedaudz tuvāk pats uzraksts.

Talsi. Uzraksts (izkārtne) uz vecas ķieģeļu ēkas.

Izskatās, ka šitā patērētāju biedrība ir ļoti daudz laika te pastāvējusi (vismaz Latvijas saimnieki tai laikā nomainīties paguva vairākkārt).

Man jau 10 gadu nav TV un tāpēc es vispār ļoti nosacīti izprotu šo agregātu remontdarbnīcas jēgu, pareizāk būtu vecu lūžņu pieņemšanas punktu taisīt. Bet ne par to. Pavērojiet, no cik dažādiem materiāliem ir taisītas šīs Talsu TV remontdarbnīcas sienas.

Pie šitādiem objektiem drīkst vai nedrīkst pīpēt?

Narvessen kafija no King Coffee Service

Man šis raksts jau labu laiku stāv, jo biju pārliecināts, ka tā ir tikai kļūda, ko netīšam esmu paguvis piefiksēt. Izrādās, ka tas tā arī ir bijis domāts un vēl joprojām stāv.

Narvessen kafijas aparāta vadības panelis.

Man vienīgajam šķiet, ka vadības panelis ir debīls?

Lai saprastu to, ka lielā krūze ir atsevišķi jāpasūtina pirms tu izvēlies dzērienu, tev vajag izlasīt vismaz visu pirmo rindu ar pogām un tikai tad tu nonāc līdz uzrakstam «Lielā Krūze». Pievērsiet uzmanību, ka uzrakstīts arī ir pseidolatviski. Rēķinoties ar to, ka tās pogas ir speciāli taisītas (piemēram, pabāžot izdukātu lapiņu zem tās mīkstās plastmasas vai kaut kā līdzīgi), vai tiešām bija sarežģīti nonākt kaut vai līdz kaut kam šādam?

Narvessen kafijas aparāta variants ar pamanāmu lielās krūzes pogu.

Jo man jau kuro reizi ir nācies Narvessen darbiniekiem skaidrot, kādu tad es dzērienu paņēmu — lielā vai mazā krūzē. Loģiski, ka es gribēju lielu kafiju, bet, tā kā es sākumā izvēlējos kafiju un tikai pēc tam atcerējos par pogu «Lielā Krūze», tad lielā krūzē man kārtējo reizi tiek ielieta parastā porcija.

Rokdarbi. Ķidājam jelgavnieki.lv pirmo lapu

Šo biju taupījis kādam prātīgākam brīdim, kad būtu vēlme visu pārzīmēt un parādīt galarezultātu, bet sapratu, kas tas no manis prasīs pārāk daudz laika un es neredzu tam īstu jēgu. Tāpēc aprobežojos ar tām pārdomām, kas man ir radušās saistībā ar jelgavnieki.lv pirmo lapu (es iekšā pat īpaši nevēlējos vairs līst).

Kas tad ir jelgavnieki.lv?

Jelgavnieki.lv ir plašs informatīvs portāls. Mēs piedāvājam ne tikai objektīvas ziņas par Jelgavā notiekošo, bet arī svarīgākās ziņas Latvijā.

Kaut kad sen es pat tur kaut ko mēģināju rakstīt, bet mums nesanāca sastrādāties un vispār es jau sen biju rīdzinieks, tāpēc Jelgavā notiekošo īpaši produktīvi atspoguļot tāpat nespētu. Ir gājis laiks, bet viss ir palicies tur, kur tas ir.

Jelgavnieki.lv pirmās lapas ekrānšāviņš 2010. gada 6. decembrī.

Redzamo haosu mēģināju sabīdīt pēc iespējas kopā, izmetot ārā visu lieko (tai skaitā reklāmas, bez šaubām) un izmantojot pēc iespējas visu laukumu, kas ir pieejams.

Turpināt lasīt “Rokdarbi. Ķidājam jelgavnieki.lv pirmo lapu”

Jā, jā. Tas esmu es. Haļava beidzot iegriezusies ciemos.

Kristaps blogā, kuru es tiešām ar vairāk vai mazāk apskaužamu regularitāti lasu, uzrīkoja konkursu, kura dēļ es 6. decembrī no rīta atvadījos no savas Nokia E51 un tiku pie Nokia N8.

Īsāk sakot, sākam testēt touch screen iekārtu, kādas man nekad mūžā nav bijis (es pat iSūdus īsti lietot neprotu, kaut gan abos bāros man tie stāv interneta radio atskaņošanai). Varu vien pateikt to, ka šodien pirmā kontakta ievietošana man aizņēma tuvu 30 minūtēm, jo es vienkārši nespēju saprast, kā tas var būt, ka viss jābaksta ar pirkstu pa stiklu. Un vēl — ir aizdomas, ka nespēšu vēl kādu mēnesi pacelt klausuli vai piezvanīt pillā.

Areče arī vakara gaitā parādījās, ko ar to hujovinu var paveikt video jomā (neko nebakstīju, neko nelaboju, neko nemainīju, varbūt var vēl kaut ko paregulēt).

Īsāk sakot, paldies, Kristap. Izručīji.