mrserge.lv - Part 32

8. maijs — 10. maijs. Austrija. Linca. Vīne.

Ir tāda jocīga vieta, kas (vismaz man noteikti) saistās tikai ar jodelēšanu, Mocarta šokolādi, kaut kādu milzīgu baznīcu, šniceli un varbūt vēl arī dažu ietekmīgu organizāciju mītnes vietu. Nedēļas nogalē kā reiz sagadījās tur nokļūt. Pareizāk sakot, ceļojums aizsākās Vīnē, tad paciemojos vienu vakaru Lincā un nākamo diennakti atkal pavadīju Vīnē.

Tā kā Lincā biju tikai uz vienu pasākumu, tad neko no pilsētas neredzēju (ja nu neskaita to, ka no rīta laukumā blakus viesnīcai mūs modināja pūtēju orķestris).

Uz galvenās šopinga ielas Vīnē šobrīd notiek ļoti plaši ielas seguma remontdarbi. Tieši tūrisma sezonas pirmajās nedēļās. Kā izrādījās, vietējās pašvaldības divas pretējo partiju sievieškārtas domnieces sešus mēnešus kasījās par to, kādiem ir jāizskatās jaunajiem lukturiem uz remontējamajām ielām, tāpēc visi remontdarbi ir sākušies tikai tagad. Varu tikai iedomāties, ar ko viņi ikdienā nodarbojas, ja šīs esot bijis grandioza mēroga kašķis vietējā politiskajā dzīvē. Jauno lukturu, starp citu, uz ielām vēl nav.

Austrija. Vīne. Gājēju–šopinga iela un takši.

Ja vien jūs galīgi nesajūsmina vietējā arhitektūra, kuru sabiedroto spēki nepaguva II Pasaules kara laikā izdemolēt, tad Vīnes centrā bez iepirkšanās vispār nav ko darīt. Pat krogi ir samērā dārgi. Toties takši gan ir sakarīgās cenās (Baltezers — Centrs man izmaksāja 17 eiro), lai aizmuktu uz nomalē esošajiem vīna lauku krodziņiem. Visu pārējo laiku var pavadīt bezmērķīgi klīstot pa ielām, iegādājoties ķirbju sēklu eļļu (uzlabo potenci, lieliski tiek galā ar cūku gripu un badu Āfrikā).

Šādi klejojot daudz ko interesantu var gan pamanīt, bet labi vien ir, ka tam nav jāvelta vesela diena, bet gan dažas stundas. Ik pa laikam, piemēram, sastopies ar interesantu skatu — blakus luksoforiem izvietotas saules baterijas.

Virs katras gājēju pārejas ar luksoforiem ir video novērošanas kameras. Laikam, lai materiālu Amerikas šokējošajiem video varētu uzfilmēt.

Un kā jau pienākas kārtīgai kapitālisma pilsētai, ir sastopami arī savi bomzīši. Lielākoties gan tie ir daudzreiz vizuāli baudāmāki par Rīgas ielās redzamajiem un, vismaz man, neviens no viņiem neuzbāzās. Pievērsiet uzmanību ceļazīmēm.

Visiem cilvēciņiem uz visām ceļazīmēm noteikti būs hūtes. Kā vēlāk vakarā, krogā malkojot viskiju ar svaigu rīzlingu tika secināts — ādas bikses ar lencēm un bumbulīšus pie zeķēm vīriņi pazaudējuši evolūcijas procesā.

Austrija. Vīne. Gājēju–šopinga iela un panki.

Un uz ielām ir arī sirdij tuvāka dzīvesveida pārstāvji, ar kuriem tieši desmit minūtes vēlāk dzērām aliņu vietējā gadjužņikā. To gan šeit ļoti prātīgi māk nomaskēt un nezinātājs nekad mūžā to neatrastu.

Vīnes vecpilsētā ir kolosālas autobusu pieturas, kas lieliski iederas lokālajā šauro ielu labirintā un netraucē nedz gājējiem, nedz lielāku gabarītu transporta līdzekļiem. Latvieši šo stabu noteikti būtu ierakuši tieši ietves vidū.

Katram maršrutam pie staba piekarināta karte, lai varētu saprast, uz kurieni pālī var netīšām nokļūt. Tieši tāpat zemāk maisiņos ir sabāzti katra maršruta atiešanas laiki.

Katrā ziņā samērā garlaicīga pilsēta bez īpašām izklaides iespējām (vietējais Depo naktī arī tika apmeklēts, bet attieksme bija pietiekami nelaipna, lai to īpaši jums nepopularizētu). Ja nu sanāk kādreiz šeit nokļūt, īpaši nedomājot iesaku kāpt taksī un braukt uz ziemeļu rajonu krodziņiem, kas oficiāli strādā tikai līdz pusnaktij, bet neoficiāli — līdz pēdējam klientam, kas vēl ir spējīgs kaut ko iedzert.

Ein Schnitzel von Wien über alles!

Google Reader. Turpinājumam par navigāciju

Mani ļoti bieži spēj nokaitināt nesaprotamas un/vai neloģiski izvietotas norādes manu tālāko darbību veikšanai. Viens no vistipiskākajiem ikdienas piemēriem ir autobuss, ar kuru pārvietojos no Silakroga uz Rīgu. Tā kā Silakrogs nav galapunkts, tad pieturā sastopos gan ar autobusiem, kas kursē no Rīgas, gan ar tādiem, kas dodas Rīgas virzienā. Un katru reizi ir jāpārprasa: «Vai jūs uz Rīgu?». Un visam par iemeslu ir šoferu slinkums nomainīt galapunktos maršruta zīmi, kas ir ievietota priekšējā stiklā rokas stiepiena attālumā.

Kad sāku savas pārdomas par navigāciju dažādos populāros un manis lietotos servisos un programmās, mani jau bija nokaitinājis Mozilla Thunderbird noklusētais e–pasta saraksta izkārtojums (saraksts kārtojās no vecākiem e–pastiem uz jaunākajiem no augšas uz apakšu). Un, kaut arī es spēju sagremot to un vienkārši katrai jaunai mapei ar roku nomainu šos uzstādījumus, tad Gooogle Reader pārspēj arī to. Noklusēti gan tas ir uzstādījis pareizu izkārtojumu, rādot jaunākos rakstus saraksta augša, toties pāreja no viena raksta uz otru ir absolūti ačgārna.

Ja atvērsim rakstu, to izlasīsim un gribēsim pāriet pie nākamā, tad tā vietā, lai «Next item» mūs nogādātu pie jaunāka ieraksta, mēs nonāksim pie vecāka. Augšpusē, nospiežot uz izlecošās izvēlnes «Folder settings…» mēs varam izvēlēties, lai saraksts kārtojās ačgārni, t.i., vecāki ieraksti būs augstāk, bet jaunāki zemāk. Tādā gadījumā pogām «Previous item» un «Next item» funkcionalitāte nemainās, toties tā ir pareiza no loģikas viedokļa. Tikai tādā gadījumā mēs nonākam līdz tam, par ko es jau spļaudījos sakarā ar Thunderbird.

Vēl tur ir tāda iespēja kārtot «Sort by auto», kā jēgu es vispār nesapratu.

Un mani ārkārtīgi tracina tas, ka pie katra raksta nav iespēja manipulēt ar šī raksta RSS barotnes opcijām. Bieži vien uzduros uz kāda absolūti nelasāma avota, no kura vēlos atbrīvoties. Un katru reizi man ir jāmēģina šis avots atrast kreisajā pusē starp visiem tiem simtiem, kas nu man šobrīd lasītājā ir.

Vai arī jums ir kādas lietas, kas tracina Google Reader?

Hokejs un tā uztveramība ne pārāk lielam fanam

Man nav nekādu iebildumu sekot līdzi hokeja spēlēm. Forši — sēdi pilnā bārā, bļausties un neviens tev neko neaizrāda. Paralēli tiek tukšots alko un prieks ir visas nakts garumā pat gadījumā, ja komanda nospēlē ne pārāk. Bet tas, ko es tiešām nevaru saprast, ir kā lai es izsekoju tam visam pasākumam līdzi, ja vienīgā man ērti uztveramā informācija, t.i. — tabuliņa ar spēlēm un to laikiem, šībrīža rezultātiem un komandu izvietojumu ir šī briesmīgā oficiālajā mājaslapā pieejamā?

Vai tiešām tik grūti ir kaut cik pastrādāt pie tā, lai man nav javadās no spēļu laiku tabulas, kas ir sadrukāta pasākuma apmeklētājiem (jo nekā savādāk es to nevaru nosaukt) un bija aktuāla tieši pirms spēlēm, nevis tagad (labi, šī tabula droši vien vēl joprojām ir makten pārskatāma tiem, kas spēj iegaumēt četras komandas četrās grupās un pēc tam vēl katrai komandai atbilstošo kādu no divpadsmit kodiem, kas savstarpēji jāsabīda, lai saprastu, cikos kas notiek). Labi vēl, ka Diena ir vismaz elementāras tabuliņas sataisījusi saprotamā veidolā no IIHF teksta blāķiem.

Antalis (Map Latvia) šodien izsludina cenu amnestiju

Varbūt ne visiem zināmā Antalis grupa, kurā ietilpst arī Map Latvia šodien, 30. aprīlī izsludina cenu amnestiju, kuras laikā iztirgos no noliktavām dažādas preces par salīdzinoši smieklīgām cenām. Ir iespēja iegādāties preces sākot ar kabatas lakatiņiem 10 gab./iepakojumā un beidzot ar deviņiem 10km gara avīžpapīra rulļiem. Pats centīšos ieskriet pakaļ dažiem kilogramiem papīra, kas varētu tuvākajā laikā noderēt.

Pasākums sāksies 10:00 un norisināsies līdz par 17:00 pēcpusdienā Granīta ielā 17, Stopiņos (areče var arī apskatīties Google kartēs atrašanās vietu).

Būs arī kaut kāda rosība ar ēšanu un Bergmaņa piedalīšanos, kas man pašam ir samērā vienaldzīgi. Visas cenu lapas ir pieejamas Antalis mājaslapā (to pirmo, e–piedāvājumu, var droši neskatīties).

Par navigāciju starp dažādiem elementiem weblapās

Es netaisos iedziļināties navigācijas tehnoloģijās vai arī vizuālās prezentācijas loģikā un metodēs. Šoreiz man daudz vairāk šķiet aktuāli apskatīt navigācijas izveidi kā tādu un tās atspoguļojumu dažādos variantos tīri no saturiskā viedokļa.

Tā kā informācijas apjomi pieaug ne tikai internetā kopsummā, bet arī katrā atsevišķā resursā, ātrāk vai vēlāk nāksies sadalīt visu informāciju lapās, lai tā būtu vieglāk atrodama un nebūtu jāielādē uzreiz viss saturs.

Tipiskākais variants ir navigācijas slejas izveide, kuras pamatā ir dalīšana kategorijās. Kategorizēšana, savukārt, ir katra resursa īpatnība. Ziņu portāls, piemēram, visticamāk kategorizēs navigāciju balstoties uz ziņu tematiem. Kāds IT speciālists, kas publicē informāciju par dažādiem saviem atklājumiem, varētu izvēlēties kategorizēšanu pēc IT sfēras (programmēšanas valodas, operētājsistēmas, utml.). Kategorizācijas trūkumi ir vairāki:

Brīdī, kad katrā no kategorijām parādās pārāk daudz atsevišķu ierakstu, atkal ir grūti atrast nepieciešamo. Šai gadījumā kā risinājums varētu būt katras kategorijas sadalīšana apakškategorijās, ja tas ir iespējams (piemēram, Latvijas ziņas — Sports), tomēr arī tādā gadījumā noteikti radīsies diskomforts it īpaši ziņu portālos, staigājot pa dažādām kategorijām un zaudējot kontroli pār to, vai apskatāmā informācija vispār ir aktuāla vai arī jau zaudējusi savu nozīmi.
Kategorijas var būt pārāk daudz un tad lietotājam būs grūti tajās orientēties. Šeit pat atzīmēšu arī trešo trūkumu — bieži vien kategorijas var būt ļoti neskaidras gan pēc savas būtības (nav iespējams saprast, kas konkrētajā kategorijā atrodas), gan pēc loģikas (piemēram, ir kategorija Kultūras ziņas un blakus atrodama subkategorija Latvija — Kultūras ziņas), radot diskomfortu lietotājā.

Salīdzinoši jauns priekš IT, bet jau ļoti sen lietots citās sfērās ir dalījums pēc atslēgvārdiem (zināms arī kā tagu lietošana). Piedevām, atslēgvārdi var būt ne tikai reāli vārdi, bet, piemēram, arī krāsu kodējums. Lielākais šāda navigācijas varianta trūkums parādās līdz ar atslēgvārdu mākoņa izaugšanu. Kad jums lapā jau būs tuvu 1000 dažādu atslēgvārdu, tajos būs ļoti grūti orientēties un vispār kaut ko atrast. Kā viens no variantiem, lai samazinātu šādu neskaidrību, ir atslēgvārdu dalījums kategorijās, bet iespējams arī grupēt atslēgvārdus pēc noteiktas loģikas (piemēram, atslēgvārdus Adobe, Microsoft, IBM apvienot un atslēgvārdu mākonī rādīt tikai vienu — IT kompānijas). Patiesībā būtiskākais trūkums šajā gadījumā būs neviennozīmība, jo uz vienu ierakstu var attiekties desmitiem atslēgvārdu, toties parādās daudz praktiskākas iespējas limitēt nepieciešamās informācijas meklēšanas laiku (pie nosacījuma, ja starp atslēgvārdiem ir tāds, kas interesē tieši jūs).

Lai saprastu, kāpēc es teicu, ka dalījums pēc atslēgvārdiem ir ļoti sen lietots citās sfērās. Viszināmākais piemērs ir vārdnīcās, kurās atslēgvārds ir vārda sākumburts. Cits piemērs, ar apgrieztā atslēgvārdu lietošanu ir bībelē. Šai gadījumā ir sākotnējā kategorizācija grāmatās (psalmos, sauciet kā gribiet) un tālāka secīga katras rindkopas numerācija. Tādējādi saīsināts konkrētās bībeles daļas nosaukums kopā ar rindkopas numuru veido atslēgvārdu, pēc kura var atrast konkrēto ierakstu un bībeli var pārdrukāt uz dažādiem formātiem, valodām, bet atslēgvārds paliks vienots visos variantos.

Vēl viens variants ir ievietot visu informāciju vienā vai vairākās dimensijās. Piemēram, iespēja atlasīt visus ierakstus noteiktā laika periodā. Papildus var parādīties vēl viena dimensija, piemēram, atlasīt tikai tos rakstus, kurus ir izlasījuši vairāk par 5000 cilvēku. Arī šai navigācijas metodei ir savi trūkumi, tomēr izmantojot pietiekami atraktīvas vizualizācijas metodes, ir iespējams panākt labu rezultātu.

Šīs nav visas iespējamās metodes, tomēr ceru, ka būs radies priekšstats par vienkāršoto navigācijas izveidi lielākam informācijas daudzumam. Galvenais, ko ir nepieciešams atcerēties — visas šīs navigācijas iespējas ir un bieži vien pat nepieciešams kombinēt, lai atvieglotu informācijas meklēšanu.

Tiktāl mums ir skaidrs, kā informāciju sadalīt mazākos informācijas daudzumos, lai atvieglotu navigāciju lapās. Bet seko nākamā problēma — pat gadījumā, ja mēs esam sadalījuši informāciju mazākos apgabalos, katrs no šiem apgabaliem tik un tā var būt ārkārtīgi liels. Piemēram, ieraksti šajā blogā kategorijā Burti. Līdz ar to rodas nepieciešamība sadalīt arī tos, bet nu jau vairs nav iespēja smalkāk dalīt, teiksim, pēc atslēgvārdiem vai subkategorijām, jo lietotāju interesē apskatīt tieši visus ierakstus, kas attiecās uz kategoriju Burti. Ko darīt šādā gadījumā? Jāizmanto metode, kurai jau ir iesoļojusi otrajā tūkstošgadē — dalīšana lapās.

Tomēr arī te viss nav tik vienkārši, kā tas varētu šķist. Piemēram, manā blogā risinājums, kura autors ir DIY Themes, ir saites «Vecāki ieraksti» un «Jaunāki ieraksti», bet papildus paskaidrojumiem. Teorētiski, tas būtu ļoti labs variants pārskatāmā navigācijā (piemēram, pogas, kas ļauj sarakstā apskatīties vecākus vai jaunākus ierakstus, kā tas ir realizēts praktiski visās e–pasta programmās vai RSS lasītājos), bet ir bezcerīgi nesaprotams, lietojot to šajā kontekstā. Nav skaidrs ne vien tas, cik ieraksti vēl varētu būt, bet, ilgi pārlapojot rezultātus, saprast to, kurā lapā atrodies.

Cits variants ir navigācija, norādot konkrētās lapas, kā tas ir realizēts, piemēram, Google meklētāja rezultātu lapās. Tomēr arī šeit ir ne viss tik vienkārši, kā šķiet. Tagad ir skaidrs, kurā lapā mēs atrodamies, bet nav skaidrs, cik tad tādu lapu kopsummā ir (pamēģiniet, piemēram, pameklēt «hokejs uz lielā ekrāna» un pateikt, cik ir rezultātu lapas).

Tapēc daudz prātīgāka šķiet dalīšana lapās, norādot, kas tad šajās lapās ir atrodams, tādējādi piesaistot šķirkļus katrai lapai. Šis ir ļoti būtisks moments, jo mums ir parādījušies atsevišķas lapas norādoši šķirkļi, kas arī ir šī raksta mērķis.

———

Tālākais teksts ir manas pāris nedēļu pārdomas par navigāciju veidiem, kas lielākajai daļai lasītāju var šķist arī absolūtākie murgi, tāpēc, ja esat pietiekami pabarojušies informatīvi no tā, kas bija rakstīts pirms tam, tālāko varat arī nelasīt.

———

Tātad, paliksim pie «hokeja uz lielā ekrāna». Lai parādītu rezultātus efektīvāk, kā arī, kas ir ļoti ļoti būtiski, rastu iespēju saglabāt tieši konkrēto rezultātu lapu (atcerēsimies, ka visi dati ir dinamiski, tai skaitā arī meklēšanas rezultāti), mums ir nepieciešams izveidot konkrētāku meklēšanas rezultātu attēlojumu. Uzskaitīsim visus šobrīd pielietotos navigācijas dalījumus, pieņemot, ka šie meklēšanas rezultāti mums ir kā navigācija cauri visam tīmeklim:

atslēgvārds («hokejs uz lielā ekrāna»)
rezultātu šķirošana pēc prioritātes (Google Page Rank algoritms)
sašķiroto rezultātu sadalījums lapās (elementāra saskaldīšana lapās, katrā lapā — 10 rezultāti)

Tagad vajadzētu esošajam informācijas dalījumam pievienot šķirkļus. Skaidrs, ka pirmais dalījums, t.i. — no visa interneta atlasīt tikai informāciju ar attiecīgo atslēgvārdu —, mums papildus nav jāapstrādā. Tā kā Google Page Rank ir mainīgs šķirošanas veids, tad rezultāti būtu primāri jāšķiro pēc kāda cita parametra, pretējā gadījumā mums nav iespējas saglabāt konkrētu rezultātu lapu. Konkrētajā gadījumā loģiska šķiet kārtošana pēc datuma augošā secībā. Tādējādi mums pirmie parādīsies vecāki rezultāti un, tikai pēc tam, jaunāki, jo ir diezgan maza iespējamība, ka Google pēc kāda laika atradīs un noindeksēs vēl daudz lapu ar tādiem pašiem atslēgvārdiem, izjaucot mūsu attēloto rezultātu stabilitāti.

Kad kārtojums pēc laika jau ir veikts, mēs katru lapu varam rādīt nevis ar lapas numuru, bet gan ar šķirkli, kas apzīmētu konkrēto laika periodu, proporcionāli sadalot meklēšanas rezultātus lapās nevis piesaistot datumu skaitam, bet gan otrādāk — piesaistot skaitu datumam. Vienkāršoti izsakoties, mums var būt meklēšanas rezultātu lapa, kuras šķirklis būs «1999. gads – 2001. gads», bet var būt lapa, kuras šķirklis būs «2009. gada 10. janvāris – 2009. gada 11. janvāris», tai pat laikā abās lapās būs vienāds skaits ar rezultātiem. Vienkārši periodā no 1999. gada līdz 2001. gadam indeksētajās lapās attiecīgais atslēgvārds ir tikpat bieži sastopams, cik vienas dienas laikā 2009. gada janvārī publicētajās lapās. Vienīgi uztveres komplicētība, kas ir saistīta ar cilvēka īpatnību uztvert laiku kā proporcionālu skalu, radīs mulsumu.

Otrs variants ir tos pašus rezultātus attēlot, bet navigācijas lapu numerācijas vietā rādīt rezultātu skaita numerāciju: 1–10, 11–20, utt. Tomēr arī šajā gadījumā būs problēmas, ja rezultāti ir, piemēram, vairāki tūkstoši. Operējot ar lielu apzīmējumu masīvu var rasties nepārprotama vēlme šos rezultātus reducēt. Viens no variantiem ir virknes diapazona izraušana, piemēram, rādot tikai pirmās desmit lapas, tad ieliekot trīspunkti un tad, pēdējās lapas rezultātus. Ir skaidrs gan tas, cik kopā ir rezultātu, gan tas, ka lapas ir vairāk, nekā tiek parādīts konkrētajā brīdī. Tai pat laikā ir ierobežota navigācija no viena diapazona uz kādu citu, ja tas ir apslēpts. Bet arī šajā gadījumā ir risinājums. Piemēram, izmantojot slīdošo rindu, kā tas ir Paginator 3000 variantā.

Bez tam, var izmantot arī papildus atslēgvārdu navigāciju. Bet tas ir iespējams tikai gadījumā, ja visiem meklēšanas rezultātiem ir vismaz 10 reizes vairāk dažādu atslēgvārdu attiecībā pret kopējo meklēšanas rezultātu skaitu, pretējā gadījumā šai metodei nav funkcionāla jēga. Praktiski šī metode izpaudīsies līdzīgi, kā variantā ar rezultātu skaita numerāciju, tikai numerācijas vietā būs atslēgvārdi, līdzīgi, kā tas ir skaidrojošās vārdnīcās — ir primārā navigācija, izmantojot atslēgvārdus (alfabēta burtus) un papildus navigācija, izmantojot vārdu pirmos burtus.

Turpinājums sekos.

P.S. Sumināts svētkos, Iļjič!

Jautājums par hokeju

Vai kādam ir kāda nojausma, vai būs iespēja skatīties hokeja tiešraides internetā? Kaut kā dumi šķiet TV kasti meklēt/pirkt, lai varētu skatīties.

Atkal mācīsimies lietot pieturzīmes

Ļoti labi, ka epopeja ir atradusi turpinājumu, kaut gan vēl joprojām palieku pie viedokļa (kuru paudu rakstā «Pareizrakstības nodarbības #1. Par tām «strīpiņām»»), ka katram no mums ir sava taisnība.

Brutālu atšķirību starp dažiem simboliem jau pirms manis ļoti labi aprakstīja Ļebedjevs rakstā «§ 97. Тире, минус и дефис, или Черты русской типографики».

Pirms kāda laiciņa šo tēmu atkārtoja ar savām idejām par pareizību kodolfizikas noslēpumu apsēstais rakstā «Kāda starpība starp defisi, domuzīmi un īso domuzīmi?».

Bez šaubām, šīs nav beigas un ar jaunām idejām un vēsmām ir nācis klajā vēl viens autors no DesignBlog rakstā «Svītru kods».

Tad nu tā, visu cieņu DesignBlog autoriem (cik noprotu, tad tie tur ir vairāki), bet šis ieraksts, manā skatījumā, ir vienkārši elementārs atražojums, kurā ir pa pilnam rupju un muļķīgu kļūdu. Iesākumam, piemēram, varētu palasīt manu otro pārdomu sēriju par pareizrakstību latviešu valodā.

Un aizmirstiet, lūdzu, par tiem MK noteikumiem, man jau ir apnicis par viņiem diskutēt. Lai nu par ko man būtu jādusmojās uz Šķēli un Tautas partiju, tad par šo es visnotaļ dusmojos visvairāk.

Bet es vēlreiz gribētu pastāstīt jums par to, kāpēc un kad domuzīme nav jāatdala no abām pusēm ar atstarpi. Prātīgi un rūpīgi veidotajās garnitūrās, it īpaši tagad, kad mums ir OpenType, fontu veidotāji jau ir iezīmējuši attālumus abās pusēs domuzīmei. To, vai tas tiešām ir izdarīts, var ļoti elementāri pārbaudīt: uzrakstiet rindā uzreiz vairākas domuzīmes pēc kārtas. Ja starp domuzīmēm būs acīm redzama atstarpe, tad šajā garnitūrā tā jau ir iestrādāta un atsevišķi vēlreiz atsist neko nevajag, pretējā gadījumā gan ir domuzīme ir jāatsit, bet arī tur ir savas nianses, par kurām noteikti jums kādreiz uzrakstīšu vairāk, jo atstarpes, tieši tāpat, kā mīļās labās strīpiņas, ir daudz un dažādas.

————————————

––––––––––––––––

————————–

Par kodējumiem, to vēsturi un pielietošanas praktiku

Es gan tikai pavisam neilgu laiku, tomēr pacietīgi sekoju Iļjas rakstiem. Vienā no pēdējiem viņš pameta saiti uz Džoela rakstu «The Absolute Minimum Every Software Developer Absolutely, Positively Must Know About Unicode and Character Sets (No Excuses!)».

For a while it seemed like that might be good enough, but programmers were complaining. “Look at all those zeros!” they said, since they were Americans and they were looking at English text which rarely used code points above U+00FF. Also they were liberal hippies in California who wanted to conserve (sneer). If they were Texans they wouldn’t have minded guzzling twice the number of bytes. But those Californian wimps couldn’t bear the idea of doubling the amount of storage it took for strings, and anyway, there were already all these doggone documents out there using various ANSI and DBCS character sets and who’s going to convert them all? Moi? For this reason alone most people decided to ignore Unicode for several years and in the meantime things got worse.

Thus was invented the brilliant concept of UTF-8. UTF-8 was another system for storing your string of Unicode code points, those magic U+ numbers, in memory using 8 bit bytes. In UTF-8, every code point from 0-127 is stored in a single byte. Only code points 128 and above are stored using 2, 3, in fact, up to 6 bytes.

Vispār tu vēl ir kaudze ar interesantām lietām, ko palasīties. Joel on Software es silti iesaku brīvos brīžos.

Tava vizītkarte — divi ģeniālākie video par tēmu

Pirmkārt jau klasika, tās vistiešākajā izpratnē no American Psyho.

Otrs ir ne mazāk iespaidīgs, bet jau no mūsdienu klasikas (un pat bez diršanās pieejams Youtube.com ievietošanai manā blogā, wow!).

Un lai jums visiem acis iztecētu aiz laimes, jo šī būs neapmaksāta, nesankcionēta reklāma.

Svilpe, cik man zināms, vēl joprojām par smieklīgām naudām piedāvā nodrukāt vizītkartes sietā. 1000 vizītkartes sietspiedes tehnikā divās krāsās jums izmaksās astoņdesmit latus.

Vēl viena lieta. AKKA/LAA — ir visdebīlākais, visaprobežotākais un neciešamākais kantoris, kāds jelkad mūsu politiķu mahināciju rezultātā ir tapis. Tautas partija — jūs esat visbriesmīgākā, nožēlojamākā un savās iedomās pārlieku pārtaukojusies partija, kāda jelkad cilvēces vēsturē ir pastāvējusi. Es jūs abus (bērnu un radītāju) no visas sirds ienīstu un pieminu visoss savos visļaunākajos sapnīšos. Lai jums visiem no žagām mutes pārkalst.

Labumi no NDD semināra

NDD Datortehnika rīkoja bezmaksas semināru sadarbībā ar Microsoft Latvija. Bez šaubām, interesantākā un gaidītākā bija LR IeM Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvaldes 7. nodaļas vecākā inspektora Edgara Gramala priekšlasījums par kariņiem ar nelegālās programmatūras lietotājiem. Nu un vēl ļoti daudz spama par Windows brīnumiem un gaidāmo Windows 7. Trīs no prezentācijām man iekrita pastā, ar ko arī jums padalos.

Datorprogrammu legalitātes pārbaudes (Edgars Gramals, IeM)

Windows 7 (Sandra Opmane, Microsoft)

Programmatūras resursu vadība (Sanita Meijere, Microsoft)