Kopš man uzlauza lapu un sabāza tur iekšā sūdakodu, es praktiski pavisam apgriezu SV.LV darbību, atstājot tikai fotogalerijas un sergalerijas, kas dažkārt arī papildinās. Tomēr prātīgākais būtu pārrakstīt visu kodu no nulles, jo baigi daudz kas bija eksperimentējot taisīts un šobrīd pat ir grūti izsekot līdzi šim manam supersenajam projektam.
Priecīgā vēsts ir tāda, ka beidzot sakārtoju navigāciju un ir iespēja normāli skatīties bildes, jo no trešās reizes man tomēr izdevās saprast Fancybox darbību un to, kur es visu laiku kļūdījos. Vienīgais, kas tagad ir uztaisīts ļoti šķībi ir tas, ka saites atribūtam a ir piešķirtas CSS vērtības, kas tiek izmantotas div bloku kārtošanā. Līdz ar to droši vien man varētu nesmuki sakārtoties mazie attēli uz sliktiem sūdainiem pārlūkiem.
Varbūt kāds varētu man izskaidrot, kā lai es to kodu sakārtoju?
Tā bija garākā nakts no piektdienas uz pirmdienu, kāda līdz šim manā mūžā ir bijusi Somijā. Es noteikti visiem iesaku apmeklēt šo brīnišķīgo studentu pilsētu, kurā, ļoti iespējams, ir vairāk krogu, nekā veikalu un katrs otrais cilvēks ir profesionāls mūziķis.
Pirmkārt jau tas bija pirmais lidojums gan mazajai Patrīcijai, mana drauga un biznesa partnera meitai,
Patrīcija ar Robčiku lidmašīnā
gan arī manam dēlam Jānim.
Jānis Džimmijs Bižāns lidmašīnā
Izrādās, ka zīdaiņiem ir speciāla josta, ar kuru jāsprādzējās lidojuma laikā. Jēgu gan es no tās jostas tā arī neatradu, jo tā tiek vienkārši aplikta viņam ap vidukli, otru daļu aizbāžot aiz pavadošās personas jostas. Avārijas gadījumā vienīgais, kas varētu pie šāda mehānisma notikt—pārraut bērnu uz pusēm.
Uzreiz pie atlidošanas iekārtojāmies fiksi viesnīcā un devāmies uz pirmo koncertu (grupu Folke Westside pavisam drīz satiksiet arī Latvijā).
Folke Westside
Bet vēlāk mūs sāka barot ar šņabja uzlējumu, kurā pievieno Fisherman’s friends sūkājamās konfektes.
Piparmētru uzlējums šņabī
Principā ar to pietiek, lai līdz pirmdienai pārējo varētu atcerēties vienīgi no fotogrāfijām.
Jānis guļ Somijas viesnīcāSergejs guļ Somijā viesnīcā
Šajā pilsētā ir vietas, kur nedrīkst pastaigāties ar bērniem.
Gājēju ceļa beigas.
Bet ir vietas, kur var gan pastaigāties ar bērniem, gan braukt ar riteni.
Ceļa zīme gājēju ceļa sākums
Bet podu brilles viņi stiprina pie sienām, lai dzīve interesantāka, laikam.
Aizmūrēts miskastes cauruļvada vāks.
Uz uz sienām nezīmē krāniņus.
pupi uz sienas
Un vispār, tajā galā sievietēm nav problēmas to visu rādīt ne tikai zīmētu uz sienām.
Somu pupiSomu dibens
Bet tie, kam vairs ne īpaši gribas kaut ko rādīt, nodarbojās ar daudz inteliģentākām nodarbēm.
Somu sieviete spēlē automātus
Bet šādi izskatās īsts alkotūrista virtuves komplekts: makgaiverene, divpadsmitgadīgs viskijs, elektriskā plītiņa, alko foto, cigarešu paciņa un uzdzeramais.
Alkotūrista komplekts
Starp citu, tur fonā stāv divas pudeles, kurās tika tā pati mikstūra ar piparmētru končām un šņabi gatavota mājas apstākļos.
piparmētru tiktūras pagatavošana
Recepte ir vienkārša—uz litru šņabja nepieciešamas sešas paciņas ar Fisherman’s friend končām, kuras samaltā veidā sapilda pudelē. Visu to pasākumu diennakti notur ledusskapī un, ja atcerās, tad dažreiz arī sakrata, lai viss tā labi samaisās.
Tapio šņabis un piparmētru sūdiņi
Jā, starp citu, tā kā šī ir studentu pilsēta, tad iebraucēji no citām valstīm parasti nav diez ko priecīgi satikt sev līdzīgos. Sveicieni no Igaunijas.
Igauņu meitenei patīk, kad viņu fotografē
Dažkārt ir pavisam skaidrs, ka blakus atrodas lielvalsts, kura brauc uz šejieni pirkt citā lielvalstī ražotas kedas.
Slēpju noma krieviski.
Pēc kārtējās piparmētru devas mēs dodamies tur, kur ir ļoti forši.
Lai arī galvenais, ko par šo grāmatu varētu teikt, ir tikai un vienīgi slavinošie vārdi, diemžēl sākšu ar skarbāko. Grāmata ir sarakstīta Krukam tik mīļajā un patīkamajā manierē, kas viduvējam latvietim (nemaz nerunājot par tiem, kuriem «runa iet», «jauns albūms» un pārējās parādības ir tuvas) ir īpaši jāiespringst, padusē visu laiku turot svešvārdu vārdnīcu. Ļoti iespējams, ka tieši šis fakts sajauca galvu arī literārajam korektoram, kas atstājis samērā daudz nepamanītas drukas kļūdas, neveiklas teikumu konstrukcijas un liekvārdību. Piemēram: «Nozīmīgs socreālisma imperatīvs ir humānisms. Modernisma māksla apšauba racionālisma laikmeta cilvēka spējas ar saprātu iejaukties dabā.» (31. lpp.). Vai arī šis: «Viens no urbanizētās industriālās valsts risināmajiem uzdevumiem ir atbilstošas solidaritātes veicināšana, kas pārvarētu lokālo un sociālo kultūru nošķirtību. Tam bija nepieciešamas jaunas saliedētības formas, ko saskatīja centralizētajā kultūras modelī.» (110. lpp.).
Tomēr, piešaujoties var tikt šiem mazajiem neveiklumiem pāri un grāmatas lapas pašas pāršķiras līdzi idejām un pārspriedumiem. Lai neteiktu vairāk, ir patiesi interesanti izpētīt to, kā Padomju Savienības augstākās aprindas veica sociālos eksperimentus uz parasto iedzīvotāju rēķina. Jo vairāk iedziļinās būtībā, jo vairāk šķiet, ka cilvēciskais faktors vispār ir bijis mazsvarīgs. Bez tam, cietējs ir bijis ne vien klausītājs (kuram, lielākoties, tāpat ir veicies vairāk, nekā ar viņu manipulēt gribošajam valdības aparātam), bet arī mākslinieks (kas vispār, lielākoties, ir nekas vairāk, kā āmurs vai skrūvgrieznis politisko aktivitāšu instrumentu kastē).
Bez visām peripētijām, kuras Kruks smalki argumentē un apraksta no vairākiem skatu punktiem, grāmatas otrajā daļā ir atrodama virkne ar dokumentiem vai to tulkojumiem. Sēžu stenogrāfiju atšifrējumi vien ir kā vērti! Noteikti iesaku slinkākos iepazīties vismaz ar grāmatas trešo nodaļu un pāršķirstīt pielikumus! Vēl jo interesantāku to visu padara neliels ilustratīvs materiāls grāmatas vidū. Retušētie, cenzētie foni. Militāristi fotogrāfijās, kurās viņi noteikti nav bijuši un nevīžīgi pielipināta Staļina glezna grupas fotogrāfijas fonā.
Katrā ziņā Sergejs Kruks ir ļoti ļoti labi pastrādājis ar arhīvu materiāliem un šo grāmatu tikpat labi varētu ieteikt arī jaunajiem censoņām kā lielisku paraugu topošajiem zinātniskajiem traktātiem un diplomdarbiem.
Pagājušajā nedēļā nedaudz patrakojām ar kompadri Vateru, baudot kasti ar dažādiem vīniem. Bija nepieciešamība tādu kā degustāciju veikt, lai zinātu, ko jaunu kafejnīcā ielikt sortimentā.
Vīna degustācija Ļeņingradas gaumē
Dadegustējāmies uz nebēdu: «Šis ir fotostāsts par to, kā jādegustē vīni, kad viņu ir daudz, bet dzērāju ir maz. Sākt šoreiz to visu izdevās jau taksī, pa vidam nokļūstot gan radio Naba ēterā, gan uz Forum Cinemas jumta, gan atgriežoties Vecrīgas mājās—kafejnīcā Leningrad.».
Es jau kuro gadu sajūsminos par Amazon.com lieliskajām pārdošanas algoritmu darbībām. Katru reizi, kad vēlos iegādāties vienu grāmatu, man sanāk nopirkt kādas četras, jo nostrādā ne pārāk sarežģītais «Suggested Items» algoritms. Līdzīgi algoritmi ir sastopami ļoti daudzos projektos. Facebook.com, piemēram, lieliski nostrādāts ir algoritms, kas piedāvā «sadraudzēties» ar personām, kas, iespējams, ir tavi paziņas. Google piedāvā veselu lērumu loģisko algoritmu, tai skaitā slaveno «I Feel Lucky».
Kas notiek mūsmājās? Brīnišķīgs piemērs ir 1188.lvstarppilsētu satiksmes kustības sarakstu meklēšana. Tā vietā, lai man piedāvātu loģisku izvēli, manā priekšā ir samērā mulsinoši saraksti, no kuriem neko bez īpašas attapības pielietošanas nevar izlobīt.
1188.lv starppilsētas autobusu meklēšanas forma
Šo situāciju vēl jo vairāk pasliktina tas, ka no manām mājām (Silakroga), tagad kustības saraksti ir mainīti un apkalpo jauns uzņēmums, kuram ir ne tikai mainījies maršruts, bet arī galapunkts Rīgā. Līdz ar to man vispār nav nekādas sajēgas, kā es te kaut ko varētu atrast.
Vēl lielāks ārprāts ir Rīgas satiksmes wap versija satiksmes maršrutu meklēšanai. Piemēram, ja es vēlos atrast autobusu, kas kursē no Rīgas autoostas, man vēl ir jāizdomā, kā tad datubāzē šī atiešanas vieta ir ierakstīta. Līdz ar to vispār neko nav iespējams sameklēt. Kaut gan risinājums ir triviāli vienkāršs—jāpievieno šādām pieturvietām vairākus atslēgvārdus. Piemēram, tai pašai Rīgas starptautiskajai autoostai: Rīga, autoosta, RSA, centrālā autoosta, utt. Līdz ar to būs daudz lielāka iespējamība atrast nepieciešamo maršrutu. Paralēli vēl izveidot skriptu, kas ievāc informāciju par visiem meklējumiem, kas neatgrieza nevienu rezultātu. Analizējot šī skripta uzkrāto informāciju, iespējams papildināt algoritmu ar arvien jauniem atslēgvārdiem un visu laiku uzlabot meklēšanas rezultātus.
Pēc aptuveni 20 dažādu blogu autoru rakstu izlasīšanas par to, ko šamie pagājušajā gadā gudru ir sastrādājuši, sagribējās atcerēties, ko labu esmu sastrādājis pats. Atsaucos tikai uz to, kas publicēts manā blogā, jo neko citu pārskatīt/apmeklēt nav vēlmes.
Principā nekas nav mainījies—vēl joprojām vazājos no viena kultūrālā notikuma uz nākamo. Tai skaitā Prāta vētras Latvijas tūre, kas ir gada visvairāk redzētais koncerts. Savukārt lēciens ar gumiju Ungārijā ir viszemākais kritiens gada laikā.
Jau otro gadu esmu ieviesis tradīciju pārsteigt sevi un citus ar 2009. gada mēnešu kalendārs. Ja pagājušajā gadā tas bija veidots, pamatojoties uz ideju atzīmēt nepieciešamo tieši blakus datumam, tad šoreiz atvēlēju tam vietu visapkārt datumu blokam, tādējādi padarot to par galda kalendāru, kuru gan var karināt arī pie sienas.
