Pēc nakts neražām, beidzot sanāca visu sakārtot. Tagad mans blogs atrodas uz sava domena — mrserge.lv.
Ar to es arī jūs apsveicu.
P.S. RSS barotnēm adreses nemainās, par ko jāpasakās FeedBurner.
Pēc nakts neražām, beidzot sanāca visu sakārtot. Tagad mans blogs atrodas uz sava domena — mrserge.lv.
Ar to es arī jūs apsveicu.
P.S. RSS barotnēm adreses nemainās, par ko jāpasakās FeedBurner.
17. novembrī bufetē Gauja (Tērbatas ielā 56) notiks pasākums «Dzejas zveja».
Visu ko vairāk varat uzzināt www.sv.lv/dzejaszveja kā arī ciemojoties 17. novembrī bufetē. Es būšu.
Esmu ceļa jūtīs uz dzimto Jelgavu. Ir plāns divas dienas tā pamatīgi atpūsties.
Tie, kas apmeklē lapu, būs pamanījuši, ka no šodienas ir pamainījies paskats. Nu tad tas vēl nav viss, pēc laika pamainīsies arī adrese, par ko, protams, ziņošu atsevišķi.
Bilde via Dikiy.ru
Nu ja, un lai brīvdienās būtu ko darīt, apmeklējiet Linotype mājaslapu, jo jau pieminētajam plakātu konkursam nu ir pienākusi balsošanas kārta un var skatīties, ko tad cilvēki ir saveidojuši. Atzīšos — biju gaidījis ko vairāk.
Gribējās nedaudz sev asti pacelt, jo kurš gan cits, ja ne pats.
Pirms neilga laika taisīju ar kolēģiem reklāmas kampaņu jaunajam NDD datorsalonam Jelgavā. Viens no svarīgākajiem pasākumiem reklamēšanā bija bezmaksas wi-fi pieslēguma ielas izveide, par ko paguva papļāpāt lokālie un nacionālie mediji no sirds (starp citu, viss strādā un nemaz neplāno nestrādāt!).
Protams, ka tā jau arī domājām, ka mūsu idejai būs sekotāji un Latvijā sāks (beidzot) nopietni pievērsties šai aktuālajai problēmai, lai tā vairs nebūtu problēma. Tagad to plānoja ieviest arī Eurolines, žēl tikai, ka oficiālajā prezentācijā viņiem nekas nesanāca. Jo galvenais ir neko nesasteigt un visu pārbaudīt.
Kaut arī šķita, ka darbiņš būs vienkāršs un patīkams, datorsalona NDD reklāmas kampaņa sakarā ar jaunā veikala prezentāciju izrādījās tāds pamatīgi sarežģīts kumosiņš. Tad nu reku šeku, kas man no tā beigu beigās sanāca.
Un reku dažas skices, kas, protams, tā arī palika kā skices.
Vēl varbūt kādu laiku arī varēsiet redzēt šo baneri šur tur rēgojamies.
Sirkei — jā, es atradu, no kurienes es to ņēmu.
Piebilde sakarā ar tekstu: jā, es ļoti labi zinu, ka veikali ir «tie» , nevis «viņi». Šai gadījumā tas tika lietots tāpēc, ka reklāmas tēls — sievietes lūpas –, uzrunāja publiku stāstot, ka tagad viņai ir grūta izvēles iespēja, kur tad nu tagad doties? Un tieši tāpēc «viņi» ir ne tikai veikali, bet arī — divi pārdevēji, divi tehniķi, utml.
Nu tā, nesen saņēmu e-pastu, kurā kāda bloga lasītāja prasīja, kā lai viņa aprēķina cenu projektam. Šai gadījumā nav īpaši būtiski, vai tā ir pirmsdrukas sagatavošana, jauna maketa izveide vai arī mājaslapas dizaina izveide pēc gataviem aprakstiem. Mēģināšu izskaidrot, kā es veidoju cenas par projektiem un ceru, ka tas kādam varētu palīdzēt.
Iegriezties valstī, kur vidējā alga ir 80 ls vienmēr ir patīkami. piedevām, atšķirībā no galvaspilsētas Kijevas, Lucka, kas atrodas stipri tālu no jebkādas realitātes, ir patiess ceļojuma gardumiņš īstam post-padomju cilvēkam.
Žma pasaran!
Esmu atgriezies no Ukrainas un tuvākajā laikā noteikti pastāstīšu, kā man gāja (nē, tas nebija kaut kāds blogeru salidojums, es braucu futbolu spēlēt), bet tai laikā izmēģiniet Adobe Share produktu un pastāstiet, kā jums viņš patīk. Man jau nu tā Flash izrīkošanās uz Firefox ar atmiņas ēšanu ne visai patīk.
Kaut ko tādu es vēl nebiju redzējis.
Amerikāņu BusinessWeek ir cietis pārmaiņas — tagad skaisto serif logotipu ir nomainījis Univers garnitūrai līdzīgais sans-serif strikti nostādītais, majestātiskais uzraksts, kuram kāds ārzemju kritiķis ir piedēvējis statusu «no bullshit logo». Man patika vairāk doma par to, kā tika sakārtotas iekšlapas — viss tiek dalīts skaistos blokos un līdz ar to pastiprina uzmanības pievēršanu katram no virsrakstiem, tomēr man pavisam nav skaidrs, kāpēc bija nepieciešams visu rakstīt kapitēlijos — vai tiešām amerikāņi vēl joprojām nav sapratuši, KA ŠĀDUS TEKSTUS LIELOS DAUDZUMOS IR GRŪTI LASĪT?