Iedomājieties tik, fotogrāfi arī ir žurnālisti. Protams, ne jau visi, bet tomēr lielākā daļa to, kas fotografē notikumus un piedāvā tos skatīt lielām masām, ir žurnālisti.
1. «Jūs esat tikai fotogrāfs vai rakstat arī?»
2. «Un tas ir mans fotogrāfs, Jānis Bērziņš.» (Saka žurnālists, iepazīstinot sevi ar intervējamo personu).
3. «Mums ir jāazpilda lapa, aizej un pasaki fotogrāfiem, lai iet un kaut ko atrod.»
4. «Viss, kas man ir vajadzīgs, ir portrets.»
5. «Vai ir arī kaut kas cits?» vai arī «Tev ir kaut kas labāks par šo?» (Uz ko viena no atbildēm varētu būt «Jā, bet šodien mēs izvēlamies tikai trešo labāko».)
6. «Vai par šo personu kaut kas ir arī rakstā?»
7. «Vai tev ir bilde ar to cilvēku priekšplānā?»
8. Jebkurš izteikums ar mēģinājumu atrast atškirības starp rakstošajiem un fotografējošajiem.
9. «Šīvakara futbola spēlē nofotografē man lūdzu vertikālu bildi, jo es jau esmu salauzis (samaketējis) lapu un nodevis to redaktoram».
10. «Raksts jau ir uzrakstīts un mums tikai vajag aizskriet un noknipsēt to džeku».
11. «Lūk ko mēs vēlētos redzēt kā galveno bildi…»
12. «Nē, tu nevari nākt uz interviju. Tas cilvēks nekad pilnībā man neatvērsies, ja blakus būs fotogrāfs».
13. «Pamēģini uztaisīt labu fotogrāfiju. Mums vajag lapas centrālo bildi».
