8. marta LR Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotā pseidoinfografika «Sievietes portrets Latvijā 2014» lai paliek uz viņu sirdsapziņas. Tur viss ir tik slikti, ka sliktāk vairs nav kur.
Kamēr bijām Rēzeknē aizvadītā gada beigās, Herbe atrada Latvijas zāļu lieltirgotāju asociācijas grafiku par kompensējamo un nekompensējamo medikamentu cenu sadalījumu Latvijā.
Pievērsim acis uz latiem, jo šī grafika ir samērā veca. Tomēr pavisam noteikti nepievērsim acis uz terminu piecenojums, kuru nevar atrast nevienā latviešu valodas vārdnīcā. Tāpat absurdi ir lietot terminu lieltirgotājs, ja domāts ir vairumtirgotājs. Un pavisam slikti ir tas, ka zāļu ražotāja cena neskaitās arī zāļu importētāja cena, kas patiesībā tā ir.
Piemēri arī ir mulsinoši. Zāļu cenas nolikšana pie katra no procentiem neko nenozīmē un no tā neko nevar izsecināt bez papildus rēķināšanas.
Vispār izskatās, ka grafiku sākumā uztaisīja uzņēmuma vadītājs, tad papildināja sabiedrisko attiecību speciālists un beigās izlaboja jurists.
Galvenais, kas šajā procentu salīdzinājumā ir jāsaprot — zāļu ražotājs vai importētājs var brīvi izvēlēties, kādu cenu likt medikamentiem un pastāv ļoti daudz iespēju, kā viņš var vienoties ar katru nākamo tirgus posmu (vairumtirgotāju, aptieku) par cenu politiku otkatu veidā. Pircējs šajā ķēdē medikamenta cenu vispār neietekmē un ar savu maku nobalsot par mazāku ražotāja cenu nevar. Līdzīgi, kā tante, kas bļauj uz pastnieci par absurdu prasību uzrādīt pilnvaru pašai izņemt savu sūtījumu. Pastniece bļaušanu sagremo, bet ietekmēt neko nevar, jo jābļauj ir uz Saeimas deputātiem, kas šādu likumu ir ieviesuši.
Tāpat būtiski ir medikamenta gala cenu uzskatāmi sadalīt, parādot, ko saņem katrs no tirgus spēlētājiem.
—
Šīs bija sporta pēc iesāktais grafiku analīzes un pārstrādāšanas sērijas raksts. Iepriekšējo reizi ķidāju Gata Bažbauera studējošo skaita dinamiku. Ja arī jums ir kādas interesantas grafikas (vēlams, pašmāju), kuras ir neloģiskas, neskaidras vai paviršas, sūtiet uz box@mrserge.lv un es centīšos par tām uzrakstīt.
