Pirms nu jau laba laika stāstīju par to, ka esmu iegādājies Brother DCP-770CW muļķufunkcionālo iekārtu, lai mājās varētu ne tikai gultā sēžot rakstīt jums muļķības, bet arī izdrukāt jūsu sarakstītās muļķības un lasīt tās, sēžot tualetē uz poda. Tad nu tā, tik tālu es arī biju ticis, ka drukāšana wi-fi režīmā strādā uz urrā. Bet tieši tur es arī apstājos, jo kad gribēju izmantot šīs fantastiskās iekārtas skenera funkcijas, varēju iet pakārties, jo tālāk par skenēšanas trokšņiem man nekas nestrādāja—iekārta nepadeva datus uz datoru.
Sazvanījos ar Brother Latvijas pārstāvjiem. Šamie tur kaut kādus ķekšus lika atzīmēt dažādās vietās iekš Firewall un vēl kaut kur tur zem Device Properties. Protams, man nekas tik un tā neaizgāja. Tad nu draugs man uzdāvināja vadu un teica: «Būs tev laime skenējot caur vadu!» Nu un tad pasakiet man, kāda velna pēc es pārmaksāju aptuveni divtik, salīdzinot ar parastu, ne–bezvadu iekārtu? Es arī nezinu.
Tāpēc manas pūles to sūda kasti piedarbināt ar to nebeidzās un es ķēros klāt radikālākām metodēm—sazinājos ar ražotāju. Nu un tad beidzot man atsūtīja saiti uz aprakstu par kaut kādu tur Ad–hoc pieslēgumu. Kaut gan tiem visiem soļiem līdzi izsekot nebūtu problēmas (izņemot vienīgo soli, kur tiešām kaut kas ir jākonfigurē, nevis jāspiež Next, un kur ir skaisti rakstīts, lai šo soli izdara jūsu IT adminstrators. Fucking bastrads!), tomēr varēja jau viņi kaut kā vienkāršāk visu to būšanu realizēt.
Ok. Piedabūju to pasākumu pie dzīvības un pat ieskenēju pirmo attēlu. Forši, viss strādā un ir skaisti, tikai tagad man iekārta vairs nekad nebūs wi-fi tīklā (nu bet protams!), un katru reizi, kad es gribu kaut ko izdrukāt/ieskenēt, man ir jāpārslēdzās no interneta pieslēguma wi-fi uz to iekārtas wi-fi. Un piedevām vēl tā pārslēgšanās ne visai patīk manam wi-fi rūterim un man nākas to katru reizi restartēt. Un kur uz šīs planēta ir taisnība?
Nekad, es atkārtoju, nekad neiegādājieties Brother produkciju, ja vien jūs neesat datorgīki vai arī nodarbojieties ar sadomazohismu.
