Mēs katru dienu lietojam divas kardināli atšķirīgas ciparu tastatūras. Retais ir pamanījis, ka kalkulatoram un telefonam ir dažāds ciparu izvietojums uz pogām. Vēl retāk to pamana, ja runa ir par bankomātiem vai TV pultīm. Abi izkārtojumi ir radušies un iesakņojušies ASV (nav nekāds brīnums) un gan kalkulatora, gan tālruņa ciparnīca ir loģiska un pamatota izvēle, nevis apstākļu sakritība, kā daži mēdz uzskatīt.
Pirmo reizi ciparu izkārtojums, kādu mēs esam pieraduši redzēt kalkulatorā, plašākai sabiedrībai kļuva zināms 1914. gada 14. martā. Zviedru izgudrotājs Gustavs Deivids Sandstrends (Gustaf David Sundstrand) pieteica patentēšanai mehānisko skaitļošanas iekārtu ar šādu ciparnīcas izkārtojumu (Patent US1198487 A «Adding and listing machine by Gustaf David Sundstrand», *.pdf).
Pirms Sandstrenda daudzi jau bija paguvuši dažādos veidos kārtot skaitļus uz rakstāmmašīnām augšējā reģistrā (tas, ko mēs tagad zinām kā Shift pogu), rindās, slejās, un vēl dažnedažādos veidos. Bet ASV dzīvojošais zviedrs pirmais aizdomājās līdz šim izkārtojumam. Tas ātri ieguva popularitāti tāpēc, ka daudzi kalkulatoru (ok, precizēsim — skaitļošanas mašīnu) grandi viņu aicināja kā dizaineri savu iekārtu ražošanā. Un viss tikai tāpēc, ka viņa patentētais izkārtojums aizņēma stipri mazāk vietas uz galda, salīdzinot ar skaitļošanas iekārtām, kurās visas pogas bija, piemēram, vienā rindā (vai kā slavenajās Daltona iekārtās — divās rindās).
Starp citu. Pastāv mīts, ka mūsdienu kalkulatoros ierastais ciparu izkārtojums ir saistīts ar Benforda likumu, kas nav līdz galam patiesi. Frenks Benfords savu teoriju publiskoja tikai 1938. gada martā, kad šāds pogu izkārtojums skaitļošanas iekārtām jau bija ļoti populārs un vēl sešdesmito gadu pētījumos par ciparu izklājuma ergonomiku Benforda vārdu nepiemin pat ar pušplēstu vārdu.
Kalkulatora tastatūras pogu izkārtojuma mistērija tad nu būs atrisināta. Pāriesim pie zvanīšanas iekārtām ar spiedpogu plakandēļiem.
1954. gada 23. septembrī Bell Telephone Laboratories publicē pētījumu par ciparu un burtu labāko izvietojumu uz desmit pogu klaviatūrām «Expected Locations of Digits and Letters on Ten-Button Keysets», *.pdf. Pētījuma jēga bija atrast veidu, kā samazināt zvanu savienošanas operatoru (sveiciens Смольный) kļūdīšanās iespējas, paralēli pētot dažādus pogu, ciparu un arī burtu izkārtojuma veidus.
Katram pētījuma dalībniekam tika iedotas lapas, uz kurām dažādās kombinācijās bija uzzīmēti desmit apļi, nosacītie taustiņi. Dalībniekiem vajadzēja ierakstīt ciparus no 0 līdz 9 kā arī telefonu kodos izmantotos alfabēta burtus tādā secībā, kā viņi uzskatīja par visatbilstošāko (Q un Z burtus telefonsakaru kodos neizmantoja). Pētījumā speciāli tika atlasīti vienādā skaitā gan tādi cilvēki, kas nekad nebija saskārušies ar ciparu tastatūrām, gan arī tādi, kas iekārtas ar 10 ciparu pogām lietoja ikdienā.
Pētnieki secināja, ka 10 ciparu pogu izkārtojumiem, kurus tobrīd lietoja dažādās iekārtās, nebija būtiskas nozīmes rezultātos (vēl pastāvēja izlecēji ar saviem īpašajiem izkārtojumiem, piemēram IBM Card Punch perfokaršu rakstītāja tastatūra). Tai pat laikā cilvēki labprātāk veidoja tādus ciparu izkārtojumus, kur cipari un burti bija izkārtoti no kreisās uz labo pusi, turpinoties uz leju nākamajā rindā. Tas ir — veidā kā cilvēki lasa (mēs vēl joprojām esam ASV un runājam angliski, ja kas).
Nepilnus sešus gadus vēlāk Bell Telephone Laboratories publicē jaunu pētījumu «Human Factors Engeneering Studies of the Design and Use of Pushbutton Telephone Sets», *.pdf. Šoreiz viņiem tiek dots uzdevums uz Western Electric 500. sērijas telefona bāzes izdomāt labāko pogu izvietojumu telefonam, kuram ripa tiks aizstāta ar pogām. Dokuments vēl joprojām tiek uzskatīts teju par bībeli dizaina un lietojamības speciālistu aprindās.
Pētījuma veids atšķīrās no iepriekš minētā. Tika izgatavotas fiziskas tastatūras, kuras personām nācās bakstīt. Tika meklēts pogu izkārtojums, uz kura telefona numuru var uzspiest visātrāk. Turklāt, svarīgs faktors joprojām bija kļūdu skaits, sajaucot ciparus un tas, kurš no izkārtojuma veidiem cilvēkam šķiet vislabākais. Atsevišķi tika piemeklēts arī labākais pogas izmērs un tas, kā pogu nospiež (ļoti iesaku vismaz šo daļu izlasīt).
Pēc pirmā pētījuma apļa (ātrums, kļūdu skaits, izkārtojumu simpātijas) tika atlasīti pieci varianti ar kuriem eksperimentēt, lai izvēlētos pareizo pogu lielumu un attālumu starp tām. Kaut gan būtiskas atšķirības rezultātos nebija, izkārtojuma varianti «three-by-three plus one» un «two horizontal rows» bija tie, kurus, zinātniekuprāt, tehniski būtu stipri vienkāršāk realizēt. Un tas viss tāpēc, ka respondenti pieprasīja, lai pogas būtu lielākas. Bet, palielinot pogu izmēru, daudziem izkārtojumiem starp pogām vairs nevarēja saglabāt pietiekamu attālumu, lai būtiski nepieaugtu kļūdaini nospiesto ciparu skaits. Jums nesaprast, ko nozīmē dzīvot pasaulē bez Backspace.
Tad sekoja daudzi eksperimentālie modeļi, kas bija bāzēti gan uz «three-by-three plus one», gan uz «two horizontal rows» pogu izkārtojumu. Bet tie tālāk par Western Electric telpām netika, ja nu vienīgi fotogrāfijās. Toties 1962. gadā Sietlā izstādē tika prezentēts pirmais strādājošais telefons ar pogām un to izvietojumu tādu, kādu mēs pazīstam mūsdienās.
Western Electric 1500D modeli par papildus piemaksu jau 1963. gada 18. novembrī sāka piedāvāt ASV Pensilvānijas štata pilsētās Kērngijā (Carnegie) un Grīnsburgā (Greensburg). Savukārt pēc milzu piekrišanas 1964. gada Ņujorkas izstādē, šī modeļa aparāti, adaptēti āra apstākļiem un vertikālajam novietojumam, tika uzstādīti 1400 publiskajos taksofonos. Kopš tā brīža vairs neviens nešaubījās, ka pogu izkārtojumam telefonos ir jābūt tieši tādam.
Līdz ar to sausais atlikums par šo tēmu būtu tāds. Nav totāli nekādas jēgas skaldīt matus, mēģinot atrast kaut kādus apslēptus labumus šajā jomā. Gan telefona, gan kalkulatora tastatūras veic vienu un to pašu primāro funkciju — liek devaisam saprast, kādus ciparus mēs vēlamies ievadīt. Atšķirība ir tāda, ka pirmo zināmo strādājošo kalkulatoru ar pogām publikai 1844. gadā atrādīja franču pulksteņu meistars Žans Batists Švilgē (Jean-Baptiste Schwilgué), savukārt pirmo pētījumu par ergonomisku, ārpus sakaru operatoru meiteņu tempļiem lietojamu un pārdodamu pogu telefonu uztaisīja tikai 110 gadus vēlāk. Tās ir dažādas iekārtas ar līdzīgiem ievades mehānismiem.
Kaudzītei. Kad Bell Telephone Laboratories darbinieki aptaujāja lielākos skaitļojamo mašīnu ražotājus, vai tie ir veikuši kādus pētījumus par to, kāds pogu un ciparu izkārtojums būtu vislabākais, pilnīgi visi atbildēja, ka nekad par kaut ko tādu nav pat iedomājušies. Bela laboratorijā neiedomājās, ka kalkulatoru radītāji tikai tikko bija sapratuši, kā mehānisko skaitīšanas aparātu uztaisīt pietiekami maziņu, lai to varētu lielā kabatā iebāzt un viņiem priekšā vēl cīņa ar kukaiņiem un īssavienojumiem.
