Meklēju šādus tādus īpaši noderīgus programmrīkus, kas neatbrīvo kabatu no lieka smaguma, bet ļauj datorā funkcionēt programmām pilnā to paredzētajā variantā. Bez šaubām, paralēli no visām pusēm man tiek piedāvāti svaigākie foto un video no pliko krāniņu un petenīšu īpašniekiem, kas īpaši nekautrējas to visu parādīt ne vien dabā, bet arī darbībā. Paralēli īpašu atsaucību ir guvušas reklāmas, kurās ir skatāmas meiteņu fotogrāfijas ar norādītu vecumu un to, ka viņas pilnīgi noteikti ir pieejamas un atrodas Rīgā.
Līdz šim, kā jau pietiekami naivs un savu kredītkartes informāciju slēpjošs cilvēks ticēju, ka šīs meitenes tik tiešām emergency situācijas gadījumā ir vēsi saķeramas rokā. Bet šodien vai nu tam servisam ir nobrucis geoskripts, kas pievieno pie manas atrašanās vietas attiecīgas bildes, vai arī Rīgā ir uzradušās uzlecošās saules zemes meitenes apšaubāmi lielā skaitā.
Vairāk kā gadu praktiski neklausos savu mp3 kolekciju, bet jaunākos CD mēs ar Lolitu klausamies mašīnā, jo pārvietoties braucot sanāk samērā daudz. Līdz ar to aktualizējās jautājums par to, kur un kā visērtāk klausīties mūziku.
Bez šaubām, neba jau nu es plates nakts vidū cilāšu, darbojoties ar datoru. Par visu iemīļoto Last.fm varat man nestāstīt. Es uzskatu zem savas sirdsapziņas klausīties izķēmotus 30 sekunžu apgraizījumus labiem skaņdarbiem. Ik pa reizei ir interesanti noklausīties kādu autorraidījumu Moskva.fm arhīvā (labākais man zināmais radiostaciju arhīvs uz planētas). Bet ikdienā tas tomēr nav īstais variants, jo strādājot ne vienmēr gribas iedziļināties kādās gudrās domās no autorraidījumiem.
Biju kaut kā, nezināmā veidolā uzdūries uz servisu The SixtyOne. Ļoti labs pirmajā skatījumā, jo tajā praktiski visa mūzika nāk no mazpazīstamiem vai pat pavisam nepazīstamiem māksliniekiem un žanru ziņā pārpildīts ir regeja un pasaules mūzikas gals.
The SixtyOne music service logo
Problēmas sākās tad, kad tu veselu gadu jau esi klausījies šo servisu, jo viss saturs jau ir izdrillēts un jaunākos gabalus, ko tev piedāvā noklausīties, tu vari izripināt cauri dažu stundu laikā. Līdz ar to šim servisam šobrīd esmu pateicis ardievas, bet tiem, kas vēl nav klausījušies, silti iesaku.
Intišs (tas pats, kas D11 solists) man ieteica mūzikas servisu Jango. Sākumā vispār neticēju, ka kaut kas tāds ir iespējams, jo šajā servisā ir praktiski tikai un vienīgi ļoti rūpīgi atlasīta mūzika, kuru ja nu pašu nepazīsti, tad vismaz atceries, no kurienes ir cēlies tās autors/izpildītājs. Viss ir papildināts ar pamatīgu biogrāfijas, fotogaleriju un diskogrāfijas devu katram māksliniekam un vismaz reizi nedēļā man atnāk jaunumi par to, ka ir iepirkta kārtējā man mīļota mākslinieka diskogrāfija.
Jango music service logo
Ja runājam par to, ar ko vajadzētu sākt, lietojot šo servisu, tad tā noteikti ir reģistrācija. Piereģistrējoties, jūs saglabājiet visas savas kustības un darbības servisā un tas jums pašiem vēlāk var noderēt.
Pēc reģistrācijas ķeramies klāt un uztaisām savu pirmo radiostaciju un sākam pievienot māksliniekus, kuri mūs interesē. Pēc tam serviss pats sāk ģenerēt līdzīgos māksliniekus ar līdzīgu mūziku. Un, atšķirībā no Last.fm, Jango servisā viss notiek moderēti. Līdz ar to uztaisot AC/DC radiostaciju, jūs nekad nenokļūsiet līdz Britnijai Spīrsai.
Lai moderētu radiostacijas saturu, varam norādīt, ka konkrētā dziesma patīk vai nepatīk, tādējādi regulējot, cik daudz konkrēto dziesmu atskaņot. Un, kas ir viss jaukākais, mums visu laiku ir iespēja radiostacijai pievienot arvien jaunus izpildītājus un vēl jo vairāk moderēt tieši tādu saturu, kāds mūs pašus interesē.
Nākamais solis ir sev līdzīgo vai pat savu draugu meklēšana. Līdz ar to īpaši slinkie vai arī neattapīgie var klausīties citu lietotāju sagatavotās radiostacijas un iepazīties ar viņu gaumi. Būtu vērts skatīties, cik lietotājs jau sen darbojās Jango servisā, jo vecākiem lietotājiem radiostacijas ir īpaši interesantas un nonivelētas.
Citkārt, piemēram, braucot uz kādu festivālu, es sametu festivāla mākslinieku sarastu jaunā radiostacijā un padrillēju tos. Pēc festivāla šo radiostaciju var izdzēst, jo tai ir beigusies aktualitāte un sagatavot jau nākamo radiostaciju.
Kā tad šie pelna naudu, jūs prasīsiet? Reklāma, bez šaubām, ir tikai viens no ienākumu avotiem. Kas ir pavisam cits, tad tas ir mūziķu pašu dotais finansējums. Jaunajiem mūziķiem vai arī tādiem, kas sevi grib promotēt, ir iespēja pievienot savu mūziķa profilu, sasaistīt to ar līdzīgiem māksliniekiem, kas ir Jango datubāzē, lai par nelielu samaksu dažkārt parādītos mūsu radiostacijās. Un arī šeit, cik esmu novērojis, ir ļoti labi veikta moderācija, jo nekādi mēsli pagaidām skanējuši nav.
Nu tā, kaut gan ar jocīgiem panākumiem, vēl joprojām esmu Twitter lietotājs. Ja kādam ir interese, var sekot manām darbībām iekš Mr. Serge @ Twitter.
Vēl man blogā sānā kaut kas tur rādās ar ierakstiem no šī komunikāciju brīnuma.
—
Bonuss. Pirms kāda laika, kad nomira nēģeris–pedofīls ar noslieci uz balto rasi, arī uztaisījām im_dead lietotāju Twitter tīklā, kuram tās pašas dienas vakarā aizmirsām paroli, tāpēc arī vairāk nelietojam. Toties var vēsturei palasīt, kas nu tur bija.
For a while it seemed like that might be good enough, but programmers were complaining. “Look at all those zeros!” they said, since they were Americans and they were looking at English text which rarely used code points above U+00FF. Also they were liberal hippies in California who wanted to conserve (sneer). If they were Texans they wouldn’t have minded guzzling twice the number of bytes. But those Californian wimps couldn’t bear the idea of doubling the amount of storage it took for strings, and anyway, there were already all these doggone documents out there using various ANSI and DBCS character sets and who’s going to convert them all? Moi? For this reason alone most people decided to ignore Unicode for several years and in the meantime things got worse.
Thus was invented the brilliant concept of UTF-8. UTF-8 was another system for storing your string of Unicode code points, those magic U+ numbers, in memory using 8 bit bytes. In UTF-8, every code point from 0-127 is stored in a single byte. Only code points 128 and above are stored using 2, 3, in fact, up to 6 bytes.
Vispār tu vēl ir kaudze ar interesantām lietām, ko palasīties. Joel on Software es silti iesaku brīvos brīžos.
Iespējams, ka es tagad prasu vairāku tūkstošu vērtu jautājumu, kuru SEO speciālisti tik ļoti man gribētu pārdot, bet Googe Analytics Help sistēma uz šo banālo jautājumu tiešām nespēj atbildēt.
google analytics dashboard compare site wtf
Ko tieši ar šo konkrēto Compare to Site izvēlni var iesākt? Man iekš šī konkrētā Account stāv desmit dažādi domeni. Sākotnēji domāju, ka varēšu tos savā starpā salīdzināt, bet izrādās, ka nevar viss.
Visus ieteikumus lūgums aprakstīt detalizētāk, jo es tālāk par primitīvu statistikas grafiku apskatīšanos šai sistēmā neesmu braucis iekšā.
David Březina ir uzrakstījis ļoti aizraujošu rakstu par pamatprincipiem fontu lokalizēšanas procesā, tam visam pieliekot klāt arī ļoti vērtīgu ilustratīvo materiālu. Noteikti iesaku iepazīties.
Vai tiešām visa planēta klusēs? Kopš šī rīta esmu sajūsmā par jauno Google Reader paskatu apvienojumā ar atjaunojumiem Google Gears. Nav ne jausmas, vai tas ir tikai Google Gears vainīgs, vai arī kāds pastrādājis pie paša Google Reader, bet izskats patiešām ir daudz daudz labāks.
Reti kad man ir gadījies piecu minūšu laikā kļūt tik sajūsminātam par tādu sīkumu — vienas dienas gidu. Aizkraukles bankas mājaslapai ir radīta jauna sadaļa, kas ir veltīta tieši Krievijas iedzīvotājiem un potenciālajiem bankas klientiem.
Lai klientiem būtu jautrāk un viņi vēlētos atlidot uz Rīgu, tika papildus radīta arī atsevišķa prezentācija, kas stāsta par to, ko un kā var vienas dienas laikā padarīt Rīgā, ieskaitot vizīti AB.LV birojā.
Ja nu kāds vēl nezina, tad Society for News Design ir lapa, kuras apmeklētājs esmu kopš tālajiem deviņdesmitajiem un tā vēl joprojām man liek siekaloties un priecāties par cilvēku izdomu. Un šī skaistā grāmata Best of Newspaper Design: 18th Editionilgu laiku jau ir manā grāmatplauktā.
