Reklāmas un bloķētāji. Jāpārdod ir informācija, nevis auditorija

Es neiebilstu pret spamu pastkastē (noliec aifonu, es runāju par to kastīti ar vāciņu un atslēdziņu) vai reklāmām interneta lapās. Mani sajūsmina Polijas šoseju reklāmas vājprāts. Bet es stingri nostājos pret pašvaldību izdotajām kserokopijām, sieviešu krūšu tuvplāniem logu šķidrumu vides reklāmās un izlecošiem, izslīdošiem vai pīkstošiem reklāmas veidiem interneta mājaslapās.

diena.lv, tvnet.lv un la.lv portāli, atverot tos no mobilā telefona.
diena.lv, tvnet.lv un la.lv portāli, atverot tos no mobilā telefona.

Medijiem ir jābūt tādai reklāmas politikai, lai reklāma spētu būt medija saturs. Nē, es nerunāju par pirktiem rakstiem vai kontekstā ieliktu BMW salona reklāmu pie raksta par avarējušu narkomānu. Runa ir par balansu starp to, cik daudz lietotāja uzmanības tiek noslogots reklāmas patēriņam.

Nekad neaizmirsīšu, kā drebošām rokām 15 gadus atpakaļ gāju pie direktores ar atlūgumu rokās. Nelielajā reģionālajā avīzē, kurā es strādāju, bija vienkāršs princips—redakcijas satura un reklāmas attiecībai jābūt vismaz 60:40. Ja reklāmu ir vairāk, reklāmas nodaļa sedz papildus četru lapaspušu izdošanu, lai saglabātu balansu. Jā, Šerlok, avīzei viss sākas ar četrām lapaspusēm, pārloki lapu uz pusēm. Todien reklāmas nodaļa bija aizkrāmējusi vairāk kā pusi avīzes, tas bija pirmssvētku numurs. Viss ar salavečiem, atlaidēm, akcijām, pārslām. Es principiāli tam nevarēju piekrist.

***

Nesen Miks Latvis laida tautās aifoniem pielāgotu reklāmas bloķēšanas rīku Ķieģelis, par to plaši un pārliecinoši uzrakstīja Kristaps «Par reklāmu bloķēšanu Latvijas portālos», pievienojās arī Māris Antons «Reklāmu bloķēšana – labi vai slikti?». Abi kungi aizmirsa pieminēt—visu Apple produktu kopējais radītais lapu rādījumu skaits Latvijā nav lielāks par pāris procentiem. Nav nekāda Amerika, zinies. Starp citu, par reklāmas bloķētājiem aizpeļķē teju divus mēnešus atpakaļ rakstīja Braiens Čens «Putting Mobile Ad Blockers to the Test». Vairāk gan no tehniskā, ne estētiskā aspekta.

Trīs soļu programma, kas ir jāiziet, lai tiktu līdz saturam LSM.LV Šoreiz nepaveicās noķert ceturto—reklāmas baneri über alles.
Trīs soļu programma, kas ir jāiziet, lai tiktu līdz saturam LSM.LV Šoreiz nepaveicās noķert ceturto—reklāmas baneri über alles pāri visam.

Latvijas masu mediju problēma, lai tas būtu drukātais vai elektroniskais izdevums, ir tā, ka viņi nepārdod ziņas. Viņi pārdod tirāžas, abonentus, lapu skaitījumus un baneru klikšķus. Vienīgais kaut cik vērā ņemams pēdējā laika mēģinājums pārdot saturu ir LSM.LV. Viņiem vienkārši ir jāpierāda politiķiem savas eksistences (un finansēšanas) jēga. Savukārt komercmediji neiespringst vispār.

Laikraksta «Dienas Bizness» drukāto izdevumu digitālo versiju maksas arhīvs. Veids, kā nepārdot neko un nekad.
Laikraksta «Dienas Bizness» drukāto izdevumu digitālo versiju maksas arhīvs. Veids, kā nepārdot neko un nekad.

Tālajā 2008. gadā rakstā «Par laikrakstu abonēšanas datiem» pukojos par maksas digitālajiem arhīviem. Kopš tā laika mainījies nav pilnīgi nekas. Spilgts piemērs ir Dienas Biznesa avīžu maksas arhīvs. Kaut ko tik anālu izveidot un uzturēt pie dzīvības kā nopietnu naudas gūšanas veidu var vai nu izcili stulbs menedžeris vai šefa mīļākā. Bet DB nav vienīgie. Reģistrācija, lai apmaksātu ar vienu no divām bankām, reģistrācija, lai nosūtītu maksas īsziņu ar kodu, e-pastu un citu datu pieprasīšana, lai abonētu uz mēnesi. Tā ir normāla procedūra pilnīgi visās Latvijas interneta vietnēs, kur būtu vēlme atstāt savus eiro par informāciju. Un tas ir 2015. gads, kad latvietis plāno nomirt ceļojumā uz Marsu, pie cafe Leningrad stāvvietā ikdienā stāv Tesla un geji var laulāties relativitātes teorijai aprit simts gadu.

Mūsu valstī kopš neatminamiem laikiem valda līdz absurdam novests apmaksas modelis: drukātajiem izdevumiem ir atšķirīga abonēšanas maksa juridiskām un fiziskām personām, nedz BNS, nedz LETA mājaslapās nav iespējams atrast, cik maksā ziņu abonēšana, utt. Vienmēr nepamet sajūta (un tā ir diezgan pamatota, ticiet man), ka produkts tiek pārdots, vērtējot pēc cepures. Un problēma ir arī ar brīvi pieejamo saturu. Piemēram, LSM.LV Replay videoarhīvā neizdosies uzzināt, kāpēc Sirmā kulta ēdienus vai Muhtara atgriešanos nebūs iespēja noskatīties pēc pāris dienām.

Un tas ir traģiski. Jo cilvēciņš, kas iedauza lietotāja vārdu justine19, paroli justuks23, e-pastu justine19@one.lv un savus kredītkartes datus, neizņemot ķeksi no ailes «automātiski pagarināt abonementu», ir visdārgākais un svarīgākais, kas vispār medijam var eksistēt. Bet paši mediji dara visu iespējamo, lai Justīne nekad savu naudu viņiem neiedotu.

Pirmais, kas parādās, mēģinot reģistrēties Latvijas Avīzes un New York Times mājaslapā.
Pirmais, kas parādās, mēģinot reģistrēties Latvijas Avīzes un New York Times mājaslapā.

Salīdziniet, kā abonēšanu pārdod NYTimes un Latvijas Avīze. Un nevajag stāstīt, ka salīdzinu goliatu ar mikrobu. LA pārdod mistiskus elektroniskos pakalpojums, par kuriem nekur nav iespējams uzzināt. NYTimes pārdod pieeju ziņām. Ar iespēju tās iegūt dažādos veidos. Parāda cenas, apraksta dažādo piedāvājumu priekšrocības. Produkti ir identiski, jo arī LA ir digitālais rakstu arhīvs. Tikai aizpeļķes kolēģi to tirgo, bet Lauķenē mārketinga bābas ada zeķes.

Dāņu laikraksta «Ekstra Bladet» redakcijas pārmaiņām veltītajā dokumentālajā filmā «The News Room: Off The Record» žurnāliste uzdod jautājumu, kas būtu jāuzdod sev visiem satura radītājiem: «Ja mēs tikai sekosim lasītāju vēlmēm un piedāvāsim viņiem tādu saturu, kādu viņi jau visu laiku patērē, —kā mūsu auditorija uzzinās, ka ir iespējams arī kas cits—citi temati, cita kvalitāte?»
Anda Rožukalne: «Redakcijas aizkulises».

Piedāvātajam saturam, ja pat to gribētu tirgot par naudu, nav nekādas pievienotās vērtības. Redakcijas sēž uz pagātnes lauriem, izmanto desmitiem gadus vecus mediju biznesa principus un raud par auditorijas sarukumu. Bet, kā gan var rasties auditorija, ja saturs ir praktiski identisks. Kad iesaka kādu labu un vienkārši realizējamu ideju satura vērtības celšanai, redakciju pārstāvji raud, ka iespringt ir par daudz prasīts. Pat mazais auto, viedtelefonu un viedpalīgu portāls Kursors.lv varētu tirgot maksas klientiem lokālā tirgus statistikas un analītikas datus, ierobežotas pieejamības pētījumu apskatus vai sūdīgi organizētu konferenču poverpointa slaidus. Jā, tirgus būtu maziņš. Jā, iespringt vajadzētu daudz. Bet, neiespringstot jau nekas nemainīsies nevaidēšanas virzienā (piedod, Kristap, tu man atkal patrāpījies kā labs piemērs).

Ropažu novada pašvaldības izdevuma 2010. un 2011. gada pirmā lapaspuse.
Ropažu novada pašvaldības izdevuma 2010. un 2011. gada pirmā lapaspuse.

Atgriezīsimies pie drukātajiem medijiem. Latvijas Žurnālistu asociācijas biedri no reģionālās preses nebeidz vaimanāt par to, ka pašvaldību izdotās avīzes vizuāli esot līdzīgas komercizdevumiem. Tā vietā, lai novērtētu, ka pašvaldības vairs nevēlas tērēt naudu, iedzīvotājiem piedāvājot vietējās bibliotekāres veidotos mēslus ar puķēm un dzejoļiem pirmajā lapā, kas izdoti uz A3 melnbaltā kopētāja.

Un tie paši vaidošie reģionālie mediji turpina izdot deviņdesmitajos izstrādātajā dizainā iznākošās avīzes un cer noturēt vismaz kaut kādu auditoriju. Par reklāmdevējiem nemaz nerunājot. 2013. gadā rakstā «Rokdarbi. Avīzes Neatkarīgās Tukuma Ziņas laika ziņu bloks» piedāvāju ideju maketa sīkuma uzlabošanai. Esmu trīs reizes rakstījis par to galvenajai redaktorei, lai vismaz uzzinātu viņu viedokli par manu ideju. Varat minēt, uz cik e-pastiem man tika atbildēts. Tas pats attiecas arī uz reģionālo mediju mājaslapām.

Savukārt par uzbāzīgām reklāmām mājaslapās, portālos un blogos es rakstīju jau 2012. gadā «Izlecošās reklāmas un slīdošās reklāmas interneta lapās» un trāpīgāk trīs gadus vēlāk pateikt nevarētu.

Vienīgi piebildīšu, ka, manuprāt, ar reklāmu medijā nedrīkst nodarboties ārpakalpojuma sniedzējs. Tiem ir jābūt cilvēkiem no medija, pretējā gadījumā vienmēr cieš saturs. Jo tikai spēcīga redakcija var ietekmēt to, cik liela ir satura un reklāmas attiecība medijā. Ārpakalpojuma gadījumā svarīgi būs vienīgi peļņas rādītāji un redakcija faktiski nespēs ietekmēt to, kā saturs tiek aprakts aiz kārtējā banera, noīsināts vai neloģiski saskaldīts, dzenoties pēc lapas rādījumiem un klikšķiem. Tam acīmredzams piemērs ir LSM.LV, kam reklāmas tirgo Inbox.lv un portālu kļūst arvien grūtāk lietot.

P.S. Atlūgumu nepieņēma. Vienīgi reklāmas nodaļas vadītāja ar mani nerunāja kādu mēnesi.

Efektīva sirds masāža jeb kardiopulmonālā reanimācija

Anniņas elpināšanas nodarbībām tās klasiskajā izpratnē tuvojas lēna un mokoša nāve. Līdz šim tā saucamais atdzīvināšanas algoritms bija 2 elpināšanas piegājieni un 30 sirds masāžas spiedieni.

Kā pastāstīja dakteris, šai metodei ir vairāk mīnusu, nekā plusu. Pirmkārt, lielākā sabiedrības daļa vispār nejēdz to veikt. Bet ir arī citi iemesli: iespēja saindēties ar to, kas ir reanimējamā plaušās, iespēja apmainīties ar lipīgajām slimībām un, kas pats būtiskākais, nespēja noturēt ritmu un līdz ar to iespēja vairāk nodarīt ļauna, nekā laba. Dakteris arī atzīmēja, ka, veicot sirds masāžu, notiek arī plaušu masēšana, tāpēc nebūt nav tā, ka gaiss plaušās neapmainās.

Tāpēc modē nāk kardiopulmonālā reanimācija jeb sirds masāža (CPR, kā to mēdz dēvēt angliski) bez elpināšanas. Tas «tagad» gan sākās jau 2011. gadā, kad Britu sirds fonds (British Heart Foundation) reanimēšanas metodes hands-only CPR reklamēšanai piesaistīja britu aktieri Vinniju Džounu.

https://www.youtube.com/watch?v=ILxjxfB4zNk

Pagāja četri gadi un Bee Gees disko ritmi ir atgriezušies līdz ar Amerikas sirds asociācijas (American Heart Association) kolosālo reklāmas kampaņu Two steps to staying alive with hands-only CPR.

https://www.youtube.com/watch?v=HjKeTo3c2wM

Tai skaitā arī ar slavenu komiķu un lielu krūšu piedalīšanos.

https://www.youtube.com/watch?v=n5hP4DIBCEE

Kaut ļoti ceru, ka jums nekad dzīvē nenāksies neko tādu darīt, mācieties pantiņus, lai dzīvības glābšana izdotos jēgpilna.

Well, you can tell by the way I use my walk,
I’m a woman’s man: no time to talk.
Music loud and women warm, I’ve been kicked around
Since I was born.
And now it’s all right. It’s OK.
And you may look the other way.
We can try to understand
The New York Times’ effect on man.

Whether you’re a brother or whether you’re a mother,
You’re stayin’ alive, stayin’ alive.
Feel the city breakin’ and everybody shakin’,
And we’re stayin’ alive, stayin’ alive.
Ah, ha, ha, ha, stayin’ alive, stayin’ alive.
Ah, ha, ha, ha, stayin’ alive.

Šis ir ieraksts no neregulārās bloga rubrikas par tīmeklī atrodamajiem video. Iepriekšējo reizi pētījām, kas ir kopīgs skudrai, bitei, šimpanzei un tam, ka cilvēki karo.

Jāņa Sēta izveido jaunu rīku Balticmaps.eu kartes veidošanai ar iespēju nosūtīt saiti vai ievietot mājaslapā

Kamēr visi sēdēja krogos un sekoja līdzi Pasaules hokeja čempionāta kaislībām, karšu izdevniecība Jāņa Sēta klusiņām izziņoja, ka ir izveidojusi jaunu rīku Balticmaps.eu kartes lietošanai. Tagad pat vislielākajam topogrāfiskajam profānam ir iespēja vienkārši nosūtīt saiti ar jebkuru precīzu un aktuālu Latvijas vai Igaunijas adresi kā arī ievietot karti ar marķieri mājaslapā.

Pieglabājam adresi: http://balticmaps.eu/map/create/

Balticmaps.eu jaunais karšu veidošanas rīks.
Balticmaps.eu jaunais karšu veidošanas rīks.

Galvenās priekšrocības kartes veidošanas rīkam:

  • darbojas stipri ātrāk par Balticmaps.eu un karte ir normāli skatāma arī uz mobilām iekārtām (un vismaz pagaidām nav arī izķēmota ar reklāmām)
  • precīzākā un pilnīgākā Latvijas (un Igaunijas) pasta adrešu meklēšanas un atzīmēšanas sistēma (izņemot lēnās būvvalžu un Zemes dienesta kartes)
  • var pielāgot marķiera krāsu, ikonu un izveidot marķiera detalizētāku aprakstu, kas parādās uzklikšķinot
  • iespēja saglabāt gan saiti uz karti, gan arī ievietot karti kā iframe objektu jebkurā mājaslapā

 

Interesantais tiem, kam patīk paurķēties

Vienreiz jau rakstīju par Balticmaps.eu kartes ievietošanu mājaslapā, bet atkārtošana ir zināšanu māte. Tātad, lai karte rādītos vienmērīgi visā pieļaujamajā platumā, vajag nedaudz pielabot uzģenerēto kodu, ievietojot nedaudz modificētu iframe iekš div (vienkāršākais variants ir šajā kodā src vietā iekopēt uzģenerēto kartes saiti):

<div style="overflow: hidden;">
<iframe src="<!--saite uz karti-->" width="100%" height="400" frameborder="0"></iframe>
</div>

Sanāks šāda karte, kurai tad pēc tam pēc sirds patikas var iframe augstuma parametru mainīt:

 

Bet šis jau ir uzlabotais kartes marķiera variants. iframe src satur kaudzīti ar parametriem, kurus var adaptēt. Nemainīgā daļa ir vienīgi http://balticmaps.eu/map/?

Maināmie parametri:
lat: lattitude
long: longitude
zoom: kartes mērogs no 1 līdz 19 (Baltijā, ārpus Baltijas valstīm detalizācija ir mazāka)
hint: plain teksts, bet ar iespējām taisīt jaunas rindas
icon: jebkura Font Awesome 4.2 versijas ikona (var lipināt klāt arī Font Awesome efektus)
opacity: kartes caurspīdīgums (nevis marķiera)
color: marķiera krāsa. Pieļaujamas vienīgi šādas krāsas: red, darkred, lightred, orange, beige, green, darkgreen, lightgreen, blue, darkblue, lightblue, purple, darkpurple, pink, cadetblue, white, gray, lightgray, black

Pēc noklusējuma līdzi velkas arī pilnīgi bezjēdzīga marķiera animācija hmove=-0.002&vmove=-0.001&bounce kuru var mierīgi šķērēt nost.

 

Ko gribētos sagaidīt nākotnē no šī rīka

Jāņa Sēta ir uztaisījusi kvalitatīvu un detalizētu karti, kuras digitālo versiju beidzot ir iespēja elementāri lietot arī parastiem cilvēkiem (žurnālisti, es ceru, ka jūs mani dzirdat). Bet šis rīks vēl ir ļoti, ļoti zaļš un iespēju ziņā ir labi ja embrija stadijā. No lietām, kurām būtu jāparādās jau pie pirmajiem uzlabojumiem:

  • Pēc vajadzības pievienot vai noņemt mēroga skalu.
  • Marķieru apraksti ar pilnāku HTML atbalstu, tai skaitā teksta formatēšana un img tagu lietošana.
  • Veidot karti ar saiti uz jebkādu objektu (ezeru, salu, novadu, pilskalnu vai Rīgas pilsētas rajonu vai atsevišķu ielu pilnā garumā). Zinu, ka šāda veida datus izvilkt var.
  • Pievienot vairāk kā vienu marķieri, bet tālākā nākotnē — normālu objektu redaktoru (ne to arhaisko, kas tagad ir Balticmaps.eu), kas tiktu papildināts ar funkcionāliem rīkiem (nē, es nerunāju par iespēju parādīt Latvijas karogus virs pašvaldību šķūņiem).
  • Lietotāju reģistrācija un izveidoto karšu saglabāšana (šis mierīgi var būt arī maksas serviss).

Jaunais rīks ir labs sākums uz daudz atvērtāku Balticmaps.eu. Ceru drīzumā sagaidīt ne vien pašu izurķētus tips&tricks, bet pilnvērtīgu API darbam ar Jāņa Sētas digitālo karti, un tas jau pavērtu iespējas arī citiem izstrādātājiem veidot uz Balticmaps.eu karti balstītus risinājums. Jo nevajadzētu aizmirst, ka karte ir augsti detalizēta ne vien Latvijā, bet arī Skype dzimtenē.

Pikseļiem un krāsai ir nozīme. Sveiciens latvia.eu

Gribēju apskatīties izslavēto Stūra mājas virtuālo tūri, bet tad apskatījos Latvijas Institūta apkalpotās mājaslapas latvia.eu galviņu un tālāk par pikseļu skaitīšanu netiku.

latvia.eu mājaslapas ekrānšāviņš ar nepareizo lapas ikonu.
latvia.eu mājaslapas ekrānšāviņš ar nepareizo lapas ikonu.

Jā, es zinu, es simt punkti jau tagad esmu tas pensionārs, kas var visus izbesīt. Bet man šķiet, ka Latvijas Institūtam būtu jāsaprot, ka valsts karogam ir jāizskatās pēc valsts karoga arī mājaslapas ikonā.

Triks ir matemātikā. Latvijas karoga krāsu proporcijas ir 2:1:2, bet 16×16 pikseļu ikonā dizaineris–mūlāps no Asketic šim vienkāršajam matemātikas uzdevumam nemācēja atrast apkārtceļu.

Kreisajā pusē: latvia.eu oriģinālā ikona. Pikseļu attiecība ir 3:2:3. Labajā pusē: Latvijas karogs ar pikseļu attiecību 2:1:2, iestrādāts ikonas izmērā.
Kreisajā pusē: latvia.eu oriģinālā ikona. Pikseļu attiecība ir 3:2:3. Labajā pusē: Latvijas karogs ar pikseļu attiecību 2:1:2, iestrādāts ikonas izmērā.

Vēl jo vairāk šķiet jocīgi, ka dizaineris nezina, kāda ir Latvijas karoga krāsa.

Karoga ar likumu noteiktās garuma un platuma proporcijas ir 2:1, bet sarkanās un baltās krāsas proporcijas 2:1:2. Sarkanā krāsa karogā dažādos krāsu kodējumos: Pantone 201C, RGB 152 30 50, CMYK 0:80:67:40, Hex #981E32.

Padoms priekšdienām: zīmējot Photoshop un strādājot ar precīzām skaitliskām RGB vērtībām, kad izmanto Export To Web, konvertāciju uz sRGB ir jāatslēdz.

Kreisajā pusē: latvia.eu oriģinālā ikona, labajā pusē: ikona ar īstu Latvijas karoga krāsu un proporcijām.
Kreisajā pusē: latvia.eu oriģinālā ikona, labajā pusē: ikona ar īstu Latvijas karoga krāsu un proporcijām.

Starp citu, ja kādreiz ir nepieciešamība iegūt kādas mājaslapas favicon png formātā, to var ērti izdarīt ar Google Shared Stuff rīku. Sintakse ir vienkārša:
google.com/s2/favicons?domain=<www.domens.lv>

Mana bloga favicon ģenerēšanas saite: http://www.google.com/s2/favicons?domain=mrserge.lv

Mājaslapu latvia.eu izstrādāja veselu gadu, izmaksas bija gandrīz 10000 €. To laida gaismā 2012. gada rudenī (avots). Un visu šo laiku neviens nepievērsa uzmanību tam, ka Latvijas oficiālā vizītkarte virtuālajā vidē ir ar šķību karoga imitāciju. Ko tad brīnīties, ka starptautiskos pasākumos Latvijas karogu jauc ar Austrijas, ja pat latvieši paši to dara.

Īpaši neattapīgajiem. Ja nav skaidrs, kur pazuda viens pikselis no 16 pikseļu augstas ikonas. Tas nav pazudis. Atlikušā rinda ar pikseļiem ir caurspīdīga. Atkarībā no tā, kā dizaineris vēlas, šī rinda var būt vai nu augšējā vai apakšējā.

Papildinājums 27. janvāra vakarā. Vai nu Asketic, vai Latvijas Institūts, vai abi kopā, bet ir saņēmušies un ļoti operatīvi padarbojušies. Problēma ir atrisināta un tagad ikoniņai nav ne vainas.

latvia.eu atjaunota mājaslapas ikona ar pareizu karoga krāsu un proporcijām.
latvia.eu atjaunota mājaslapas ikona ar pareizu karoga krāsu un proporcijām.

Kas kopīgs skudrai, bitei, šimpanzei un tam, ka cilvēki karo

Dabaszinātniece Jevgēnija Timonova vada raidījumu «Всё как у зверей» jau trešo sezonu. Raidījumā viņa stāsta par to, kas ir cilvēki un kāpēc tie ir tādi, kādi tie ir. Svaigākajā sērijā «Звериный оскал патриотизма» Jevgēnija smalki un argumentēti iztirzā, kā un kāpēc cilvēkiem mūsdienās, nonākot līdz savas evolūcijas un intelekta augstākajai attīstībai, tik un tā izdodas uzsākt karus un iesaistīt tajos lielas atbalstītāju masas. Turklāt izrādās, ka tas viss ir altruisma dēļ.

Ja šis patika, tad iesaku brīvajā laikā noskatīties arī pārējos «Всё как у зверей» raidījumus. Nebūt nav sliktāki.

«Всё как у зверей»—это программа о том, в кого люди такие. Мы рассказываем о том, о чем Николай Дроздов, Дэвид Аттенборо, BBC и «В мире животных» деликатно молчали. Но кто-то же должен! Придумывает и ведет «Все как у зверей» вечный натуралист Евгения Тимонова, а помогают ей разные хорошие животные. Или она им.

Es apzinos, ka ar katru dienu bloga lasītāju, kas saprot krievu valodu, kļūst arvien mazāk. Tomēr neko nespēju padarīt—krievu valodā ir apbrīnojami plašs unikālu materiālu krājums un būtu muļķīgi ar tiem nedalīties. Tā kā vai nu jums nāksies iespringt uz krievu valodas apguvi, vai arī ik pa laikam ignorēt manas publikācijas.

Šis ir ieraksts no neregulārās bloga rubrikas par tīmeklī atrodamajiem video. Iepriekšējo reizi satījāmies īsfilmu «Eksperts» un eksperta atbildes video.

Kas notika blogā 2014. gadā. Interesantāko rakstu kopsavilkums.

Treknu punktu šim gadam pielikt vēl ir par agru. Toties kopsavilkumu par to, kas notika blogā gan varētu mierīgi izveidot. Neko tamlīdzīgu līdz šim neesmu gatavojis, bet ļoti ceru, ka būšu izvilcis interesantākās 2014. gada publikācijas un tās pienācīgi sašķirojis.

Pētījumi

Līdz ar ceturtā burta iegūšanu autovadītāja apliecībā, kārtējo reizi aktualizēju vienu no Latvijas Ceļu satiksmes noteikumos paviršāk atrunātajām tēmām «Satiksmes noteikumi dzīvojamā zonā». Pie reizes arī raksts «Ielas pulkstenis kā estētisks pilsētvides objekts», kas nav par satiksmi, bet ir par to, ko redzam ielās.

Izdevās atrisināt pogu izvietojuma kalamburu rakstā «Kalkulatora un telefona ciparu atšķirīgā izkārtojuma vēsture». Ievērības cienīgs ir it kā pavisam dažādu tēmu apkopojums «Interneta vēsture, pornogrāfija, narkotikas, alkohols un dopamīns». Ceru pēc iepazīšanās ar rakstu uz Zemes palika mazāk cilvēku, kas dopamīnu saista vienīgi ar narkotikām un tāpēc nedod bērniem saldus dzērienus.

Valodas jautājumos šogad aktuāla tēma joprojām bija eiro simbola pareiza rakstīšana, par kuru runāju Pareizrakstības nodarbībā #8 «Eiro simbola pareiza rakstīšana. Otrā daļa» un «Eiro simbola un saīsinājuma pareizrakstība. Kas mainījies gadu pēc maniem ieteikumiem».

Kāpēc «Sargies vilciena» ir latviski pareizi, analizēju rakstā «Augšlīgatnes dzelzceļa pārejas brīdinājuma zīme». Tepat svarīgi pieminēt arī rakstu par to, kas ir latviešu valodas korpuss «Latviešu valodas tekstu korpuss un mūsdienu latviešu valodas vārdnīca».

Rokdarbi

Grafikas
«Rokdarbi. Cenas sadalījums nekompensējamajiem un kompensējamajiem medikamentiem»
«Rokdarbi. Studējošo skaita dinamika un sveiciens Sorosa fondam Latvija»
«Rokdarbi. Latvijas mobilo operatoru LMT, Tele2 un Bite datu tarifa plānu salīdzinājums»
«Rokdarbi. Vienkāršojam meteogrammu un atkal sveiciens LVĢMC»
«Rokdarbi. Stipras vēja brāzmas Latvijā rudeņos un ziemās. Sveiciens Rīta Panorāmai un LSM»

Kartes
«Sprādziens Spilves ielā 43 un karšu lietošana Latvijas medijos»
«Rokdarbi. «Nokrišņu daudzums Latvijas teritorijā. Sveiciens LVĢMC»
«Rokdarbi. «Ūdensvada profilaktiskās skalošanas karte un sveicieni «Jelgavas Vēstnesim»»
«Daugavpils tramvaju kustības shēma. Pirmais piegājiens
Nav īsti rokdarbi, bet tēma tā pati «BalticMaps.eu kartes ievietošana mājaslapā»

Citi
«Rokdarbi. Pareiza drukātā izdevuma pirmās lapas vai vāka parādīšana elektroniski»
«Tualetes lietošanas filosofija»
«Rokdarbi. Saite kā formas elementa aizstājējs Siguldas zemju kartes pārlūkā»

Vēl daži raksti, kas šķita svarīgi

Gada sākumā skaļi domāju par interneta komentāru kultūru Latvijā un to, ka tikai retais interneta resurss domā, kā komentāru kultūru uzlabot. Ļoti sacepos par Aivara Ozoliņa bezatbildību, padodot tālāk interneta troļļu sagatavotās ziņas. un lieku reizi atgādināju, ka RSS ir vislabākais veids, kā sekot līdzi mājaslapu jaunumiem.

Gada beigās pildot pilsonisko pienākumu sagatavoju un nolasīju lekciju «Kā lietot e–parakstu un nekad neredzēt lodziņā kazu», kuru ir doma papildināt, uzlabot un nākamgad nolasīt vēlreiz, šoreiz Rīgā.

Un sagaidot Ziemassvētku laiku, tradicionāli sagatavoju bloga lasītājiem dāvanu, DIY 2015. gada kalendāru ar svarīgiem bonusiem: atzīmētām svētku dienām un pārceltām darbadienām, kā arī visiem pilnmēnešiem, kas sagaida 2015. gadā.

Īsumā viss. Gan jau, ka bija vēl daudz kas interesants, bet tāpēc jau vajag ikdienā sekot līdzi tam, ko es rakstu un neaizmirst pastāstīt, kas patīk un par ko gribētu lasīt vēl. Apsolos, ka arī nākamgad vēlme blogot neapsīks.

Izdevīgi lidojumi un viesnīcas tagad ar Google meklētāju

Google Flights lidojumu meklētājs.
Google Flights lidojumu meklētājs.

Tālajā 2011. gadā Google prezentēja lētāko lidojumu meklētāju, kas toreiz bija pieejams vienīgi ASV iedzīvotājiem (lasi — aizpeļķes aviokompāniju piedāvājumu meklētājs). Toties tagad pārvietoties ar lidmašīnu jebkurā virzienā par izdevīgu cenu ir iespējams arī mums, jo Google Flights aviobiļešu meklētājs darbojas uz visa globusa.

Ievadam savu pašreizējo atrašanās vietu un izvēlamies vai nu lidojuma galamērķi caur meklētāju, vai arī iebakstām kaut kur kartē, vai arī izvēlamies kādu no piedāvājumiem. Foršākais ir tas, ka meklētājs parāda gala cenu, ar visiem nodokļiem un piemaksām, piedevām un uz to cilvēku skaitu, ko tu pats iepriekš iedauzīji.

Pilnīgi pievienojos Armanda domām par to, ka lēto aviobiļešu tirgotāji internetā, kas ar savu spamu līdz infarktam ir noveduši ne vienu vien e-pasta servera spamu filtru, var droši sākt meklēt citu nodarbošanos.

Vēlamā lidojuma galamērķa meklēšana uz kartes, uzreiz arī skatoties cenas.
Vēlamā lidojuma galamērķa meklēšana uz kartes, uzreiz arī skatoties cenas.

Izklaide visai ģimenei ir galamērķa meklēšana, pētot uz kartes pilsētām jau parādītās biļešu cenas. Spied uz jebkura sarkanā punkta kartē un jau pēc mirkļa parādās grafika ar cenu piedāvājumiem.

Google Hotels apmešanās vietu meklētājs.
Google Hotels nakšņošanas vietu meklētājs.

Un tie nav visi jaunumi. Tikpat foršs ir arī Google Hotels viesnīcu un viesu māju meklētājs. Jā jā, tur ir arī viesu nami. Piemēram, Engurē atrod abas zināmās apmešanās vietas. Arī Kolkā viss cool.

Un arī Google Hotels meklētāja neiztiek bez izklaides visai ģimenei.

Google Hotels meklētājs ar nokļūšanas laika ierobežošanu.
Google Hotels meklētājs ar nokļūšanas laika ierobežošanu.

Pievērsiet uzmanību bildes kreisajā pusē marķierim un kartes augšā laika izvēlnei. Un tagad pievērsiet uzmanību kartes labajā pusē pelēkajai zonai. Velkam marķieri jebkurā vietā uz kartes un skatāmies, kur norādītajā nokļūšanas attālumā atrodas tuvākās crash sites nakšņošanas vietas. Latvijas gadījumā gan nedarbojas variants ar sabiedrisko transportu, bet kājām un ar auto rēķināt attālumus ir iespējams samērā ticami.

Jā, ir arī dažas neērtības. Google Flights daudzām aviosabiedrībām cenas aprēķina, bet vairākos testētajos variantos diemžēl nāksies no jauna šo lidojumu izvēlēties jau aviosabiedrības mājaslapā. Toties cenas tiešām sakrīt. Google Hotels arī neļauj pa tiešo rezervēt, tātad Booking.com nenomirs un Ramūnam būs kur strādāt.

Savukārt tiem, kuriem nepatīk lidot, braukt ar mašīnu un gulēt siltumā, pēdējais laiks ir iepazīt Normja Dodies.lv karti ar vietām Latvijā, kur doties pastaigās pie dabas. Pārgājienu takas, piknika vietas, putnu torņi un citi skaisti Latvijas nostūri.

Īsfilma «Eksperts» un eksperta atbilde

Latviešu autors un režisors Lauris Beinerts pirms pus gada iemantoja interneta pasaules uzmanību ar savu īsfilmu The Expert aka Seven Red Lines (Eksperts jeb Septiņas sarkanās līnijas). Īsfilmas sižets ir par sapulci kādā ofisā, kuras laikā klienti mēģina noformulēt savu vēlmi par jauno logotipu. No otras puses izmisumā tiek dzīts pieaicinātais eksperts, kas mēģina izskaidrot, ka klienta vēlmes nav izpildāmas.

Nepagāja pat divi mēneši, kad Skots Wiljamsons (Scott Williamson), par kura personību man diemžēl vairāk zināšanu nav, spēja Laura īsfilmas varoņiem radīt tieši to, ko viņi vēlējās.

Šis ir ieraksts no neregulārās bloga rubrikas par tīmeklī atrodamajiem video. Iepriekšējo reizi piedāvājo noskatīties video par jaunākajiem zinātniskajiem prātojumiem par ārpuszemes dzīvību kā arī par Laniakeju.

Telefona numura pieraksts mājaslapā

Apbrīnojami, bet cilvēki izmanto tik daudz dažādu paņēmienu, lai mājaslapā publicētu telefona numurus. Turklāt ne vien mājaslapas veidotāji, bet arī pasūtītāji ļoti reti pievērš uzmanību tam, cik nozīmīgs viedtālruņu laikmetā ir tehniski pareizs telefona numura pieraksts.

Tālruņa pieraksts Tami-Tami mājaslapā.
Telefona numura pieraksts Tami-Tami mājaslapā.

Var strīdēties par to, ir vai nav nepieciešams rakstīt katram numuram klāt valsts kodu (Latvijā tas ir +371, ja nu kāds vēl nezina). Tas ir pavisam lieks picu piegādei vienas pilsētas robežās. Līdz brīdim, kad picu gribēs pasūtināt cilvēks ar ārpus Latvijas reģistrētu pieslēgumu.

Visneciešamākais telefona numura atainošanas veids, protams, ir uzzīmēt to kā bildi. Un par tādiem vispār nav vērts runāt.

Dažiem ļoti patīk telefonu sadalīt ar atstarpēm, defisēm, likt kaut kādu daļu telefona numura iekavās. Piemēram, šādi pieraksti ir pavisam normāla parādība: (+371) 2 888 444 1 vai 22-33-44-55.

LMT diennakts bezmaksas informatīvais tālrunis.
LMT diennakts bezmaksas informatīvais tālrunis. Tas ir viens numurs vai arī divas reizes atkārtots īsais numurs?

Vēl pastāv tāds HTML kods, kura jēga arī ir apšaubāma. Tas darbojas ne visur un uz dažādām iekārtām darbojas dažādi. Turklāt, dēļ dažiem psihopātiem, rodas aptuveni šāds pieraksts:

 <a href="tel:+37122334455">22-33-44-55</a>

Tad nu tieši tāpat, kā gadījumā ar telefona numuru, kas uzzīmēts uz bildes un ievietots mājaslapā, nākas ar roku pārrakstīt telefona numuru un pēc tam to vēlreiz ievadīt, lai varētu piezvanīt.

Pirmkārt, HTML saite ne uz visām platformām strādā kā nākas. Otrkārt, nav iespējams normāli iezīmēt telefona numuru (jo saite traucē veikt teksta iezīmēšanu). Treškārt, saite var vest uz citu telefona numuru un nav iespējams par to pārliecināties.

Nezinu, kā uz aifoniem, bet Android vidē jau esmu piešāvies visus jocīgos numuru pieraksta veidus kopēt un pēc tam rediģēt Google meklētāja laukā.

Rezekne.lv telefona numura izmantošana viedtālrunī.
Rezekne.lv telefona numura izmantošana viedtālrunī.

Atduroties pret jocīgo telefona numura pierakstu, jāiezīmē teksts. Tad to nokopē, pārkopē Google meklētājā, tur jārediģē, vēlreiz jākopē zvanīšanas aplikācijas numura ievades laukā. Beidzot jāzvana. Pēc savienojuma otrā galā pasaka: «Zvaniet uz šo pašu numuru, tikai beigās ir 608».

Telefona numuru mājaslapās vienmēr ir jāpieraksta kā parastu teksta rindu, bez saitēm, apslēptiem onClick jokiem vai mistiskiem metatagiem, kas var ietekmēt teksta vienkāršu iezīmēšanu un kopēšanu.

Vienīgais izņēmums, kas pieļaujams — ar atstarpi atdalīt valsts kodu, jo tas nav vajadzīgs, zvanot savas valsts robežās (bet lieti noder, ja nepieciešams saglabāt numuru un pastāv iespēja, ka no tā piezvanīs ārpus pieslēguma mītnes zemes).

Gemius blogu tops

Gemius Latvia sabiedrisko attiecību un komunikāciju speciāliste Elīna Platonova atsūtīja uzaicinājumu piedalīties Gemius blogu topā. Informācija nav slepena. Piedalīties var arī citi.

Vēstule no Gemius Latvia pārstāves Elīnas Platonovas.
Vēstule no Gemius Latvia pārstāves Elīnas Platonovas.

Nav pirmā reize, kad aicina piedalīties. No manas puses bija tikai viens jautājums: «Vai Gemius vēl joprojām savu statistikas kodu izmanto arī, lai ik pa laikam kaut kur kaut kas izpeld uz ekrāna? Zinu, ka senāk jums bija tāda problēma.»

Ar dažādiem aplinkus stāstiem pamata atbilde bija apstiprinoša. Nekāda naida pret Gemius, bet tieši tāpēc es šajā topā nepiedalos. Un vēl. Mani kaitina smaidiņu izmantošana vajadzīgās un nevajadzīgās vietās sarakstē.