Tīmeklis | Mr. Serge

Valodas pērles — Urlu–latviešu sarunvalodas vārdnīca

Nevarēju šo kaut kur nenoglabāt. Šodien iekrita Skype sarakstē.

Emocijas
nu-joptvaj-bļe — izbrīns
ti-čo-bļe-nah — nekaunība
hujak i jobanaa — spēja rīcība
(smiekliņi) — jautrība, saprasts joks
(smiekliņi)… a čo? — nesaprasts joks
(smiekliņi)… čooooo? — saprasts, aizvainojošs joks
obahujalse — pārsteigums
bļāāāāā — spēcīgs pārsteigums
bļe nu jopt — nepatīkams pārsteigums
ei-ti-bļe — uzmanības pievēršana
nu-bļe kak tuda nah, gdje eto? nu ti poņel! — atvainojiet, kā tikt uz bibliotēku?
bļe nīhuļi ti tut s-etjimi — atvainojiet, es jums uzkāpu uz kājas
čoooo? — atvainojiet, es jūs nesapratu

Uz ielas
ēēēē, mužik, bļe! — Vai varu Jums uzdot jautājumu?
oi-bļe! ņee, pizduj! — atvainojiet, sajaucu Jūs ar kādu citu!
bļe, a tam jestj? — vai tur var nopirkt grādīgo?
da-ņepizdji! — Jūs esat drošs?
vsjo, pizduj! — Liels paldies, uz redzēšanos!

Veikalā
nu-bļe-kto tut tavo eto? — Atvainojiet, kurš ir pēdējais rindā?
ti s-tuta? čo, nu eto, štob ņe tavo nahuj? — Jūs esat vietējais? Kādu dzērienu Jūs man ieteiktu?
ēēē, dai mnje eta tavo von tam, bļe! — Bārmen, lūdzu 2001. gada «Chardonay»!
pizduj nahuj — jā, es pagaidīšu!
jopt, na! — Lūdzu, simtastoņdesmit rubļu! Vēlreiz paldies.
ti ahujela!? eta što?! — Atvainojiet, Jūs man neizdevāt atlikumu!
bivai ti nah! — Visiem ar labvakaru!

Transportā
a-nu-bļe-vsje-nahuj — Mēģināsim visi tikt iekšā!
mužik, a eto, do tovo, nu, tuda, gdje…? — Atvainojiet, šis mikroautobuss kursē līdz…?
zatknji jebalo, bļe! — Atvainojiet, es Jums uzkāpu uz kājas
na, bļe — Padodiet, lūdzu, naudu biļetei!
idji nahuj, ubral eto, bļe! — Es diemžēl nevaru padot naudu biļetei, man ir aizņemtas rokas!
a nu bļe stoj, nahuj! — lūdzu, apturiet pieturā!
(spēcīgi aizsit mikroautobusa durvis) — Paldies!

Klubā
ei, mužik! uznal, bļe? (smiekliņi) — Man ir ieejas karte.
jebal jobanuta, vot-eto-aaa — Labs klubs!
gljan jopt uuuuuu — Arī meitenes simpātiskas!
huja-vsje! ja-bļe oooooooo! — It īpaši šī!
eta, privet. ti tavo a? — Meitenīt, Jūs dejojat?
ti eto mņe tut ņe eto nahuj! Davai-bļe! — Jā, jā, es Jums prasīju!
a ti što za huj? kto bļa? — Atvainojiet! Es nezināju, ka meitene ir ar Jums!
idji-ka ti nahuj! — Vai Jūs varētu atkārtot?
paidjom-vidjem? — Jums palīdzēt iziet uz ielas?

Policijas iecirknī
zdarova, čuvaki! — Esmu jau bijis šajā policijas iecirknī.
uznal-bļe? — Atļaujiet stādīties priekšā, seržanta kungs!
kak-sam-nahuj? — Kur varētu apsēsties?
ņe bļa, on bļa, ego nahuj — Es neesmu vainīgs notikušajā.
no što, huiņa, dopizdjilsa? — Jūs vēl atbildēsiet par savu rīcību tautas tiesas priekšā nelieti!
Davaj-ievo otpizdjim! — Seržanta kungs, viņu vajag ievietot vieninieku kamerā.
nu ja eto, karoče bivaitje! — Vienmēr esmu priecīgs izpalīdzēt policijai.

Ģimenē
aļo, nahuj! gdje ti suka, bļedj? — Mīļā, esmu mājās!
nu čo jebalo takoje eto, što, ņe rada, bļedj? — Man arī ir prieks Tevi redzēt, mīļā!
žratj, nahuj! — Es nomazgāšu rokas, vai Tu tikmēr man neielietu zupas šķīvi? Paldies jau iepriekš!
što bļa za hujņa? žri sama, suka! — O! Tava fenomenālā zupa, tā man ļoti garšo!
ti eto što vaše bļe tut… nu kogda ja etovo tovo. — Ar ko Tu mājās nodarbojies, mīļā?
zajebis nahuj c-etoj nu vot etoj. — Paldies, zupa bija ļoti garšīga!
pizdjit tebja nada! — Es Tevi ļoti mīlu, saulīt!

Latvijas interneta lietotāju skaita dinamikas vizualizācija

Es tiešām nesaprotu, kāpēc tieši Latvijā statisti ir absolūti infantīli savu rūpīgi veidoto datu vizualizācijā. Nez kāpēc pa rokai pagadījās jau atkal tieši TNS Latvia grafika no raksta «Visstraujāk interneta lietotāju skaits pieaug 40 līdz 49 gadu vecu iedzīvotāju vidū» viņu mājaslapā.

Atkāpei. Kā skaidro Tezaurs.lv, vārda «dinamika» skaidrojums ir:

dinamika -as, s.; parasti vsk.
1. Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
2. Attīstības gaita, izmaiņa dažādu faktoru ietekmē.
Dinamikas rinda — statistisko rādītāju secīga virkne, kas skaitliski raksturo kādu parādību laikā.
3. Spraigums (norisē, kustībā).
4. mūz. Spēka gradācija (skaņām).

Tieši otrais skaidrojums mani interesē visvairāk, vizualizējot tādu lietu kā Latvijas interneta lietotāja skaita dinamiku — ja dinamika ir acīmredzama, tad kāpēc to tā arī neparādīt?

Interneta lietotāju skaita dinamika Latvijā

Tiem, kurus interesē šo pabeigt līdz galam (jo es tikai mēģinu vizualizēt ideju, ieliekot vairākus grafikas attēlošanas variantus), var parotaļāties ar izejas PDF failu. Lai būtu vieglāk, paskaidrošu: dublējas procenti mērījumu sākumā un beigās ar dinamikas izmaiņām (būtu loģiski atstāt vai nu vienu, vai otru), ir vai nu jāsadala gadi kvartālos, vai atsevišķi jāpaskaidro kritisko vietu (piemēram, ieliekot atzīmi tikai 2008. gada vasarā un 2010. gada ziemā), jo viss periods ir izskaidrots jau virsrakstā un būtiski ir tikai saprast mērogu.

Būtiskākās nianses:

Ja 9 vienību rindā gala izmaiņa ir 10%, to vajadzētu sasodīti labi pamanīt.
2008. gada vasarā bija būtisks lietotāja skaita kritums, vai tas ir redzams no TNS Latvia grafika?
Tieši tikpat būtisks kritums ir 2010. gada sākumā reti internetu izmantojošās auditorijas daļai (un tai pat laikā nav pieaugums internetu bieži izmantojošai auditorijas daļai). Rupji piemetot, mēs runājam par aptuveni 20 000 interneta lietotāju.
Ja gribētos bakstīties vairāk, tad es varētu paskaidrot, ka cilvēks, kas datus izmanto sava vai sava uzņēmuma finansiālā labuma izmaiņai ir pieradis, ka astronomiskos gadus dala kvartālos, bet gadalaikus māca bērniem mājās.

Latvijas interneta resursi, kas šobrīd ir aktuāli

Gribēju nedaudz iepazīstināt ar pēdējā laikā iekrātajiem resursiem Latvijas interneta vidē, kuriem noteikti ir vērts pievēst uzmanību.

Izdevniecība Santa. Mani žurnāli. Logo.

Izdevniecība Santa beidzot ir sapratusi, ka digitalizācijai ir būtiska nozīme ne tikai aizpeļķē, bet arī pie mums un piedāvā visu savu žurnālu elektronisko versiju abonēšanu servisā Mani Žurnāli. Vismaz pagaidām noteikumos ir atrunāts, ka reģistrējoties un abonējot kādu no žurnāliem (kaut gan man šķiet, ka pareizāk būtu teikt — nopērkot kādu no žurnāliem), tas lietotājam būs pieejams neierobežoti ilgu laiku. Softs, kas tam visam ir apakšā, kaut kur jau ir testēts un pie normāliem interneta ātrumiem strādā uz urrā. Īpašs bonuss — kolosāla meklēšanas iespēja, lai varētu nopirkt tieši tos žurnālus, kuros es esmu atradis kaut ko mani interesējošu.

Viens no šobrīd visinteresantākajiem latviešu blogeriem ir Mārtiņš Štāls. Viņš ne tikai diskutē par ļoti aktuāliem sociālpolitiskiem jautājumiem, bet padziļināti izpēta katru no tēmām, piedāvājot savus variantus. Man, kā valsts līmeņa ekonomikas un politikas virspusējam zinātājam šajā vietnē arvien uzrodas daudz interesantu tēmu, ko pastudēt. Tā kā viņa pamatnodarbošanās ir Axapta, tad arī sarkanačaino cilts pārstāvji atradīs arī sev šo to interesantu.

Kaut kad sen man prātā tapa doma, ka vajadzētu uztaisīt bloku, kurā publicēt informāciju par aktuālo Latvijas dizaina vidē. Par laimi Dizaini.lv ir pacentušies pagūt pirms manis un es varu turpināt neko nedarīt. Viņiem pulciņā vēl nāk arī Plikums.lv un Shout.lv. Šie abi publicē tiešām īsas, bet svarīgas aktualitātes par to, kas tad Latvijā notiek un atšķirībā no Dizaini.lv vispār neaizskar to, kas notiek pāri mūsu robežām. Visus trīs visvienkāršāk ir lasīt, iemetot vienā čupā RSS lasītājā, jo ziņas mēdz pārklāties.

1188.lv ir pievienojuši starppilsētu satiksmes autobusu sarakstiem manis jau sen gaidīto papildinformāciju. Tagad var ne tikai redzēt, kādas pieturas ir izvēlētajā maršrutā, bet arī apskatīties kartē (Google Maps risinājums), kur katra no pieturām atrodas. Tagad man beidzot ir saprašana, kas ir Juglas iecirknis un kur tas atrodas.

Vēl viens spilgts piemērs, kā sevi jāreklamē

Ropažu novada mājaslapas sludinājumu sadaļā atradu vēl vienu pērli seriāla «Kā kaut ko dumu pastāstīt par sevi» turpinājumā:

Tie, kas palaida garām, var palasīt arī par korporatīvo pasākumu megauzņēmumu, par kuru minēju iepriekšējā ierakstā. Vai kāds kaut ko teica par target customer?

Salīdzini.lv liek vilties

Nebija kādu laiku nepieciešamība tur iegriesties, bet tagad, kad to izdarīju, esmu šokā, jo absolūti vairs nespēju tajā mēslā orientēties. Malači, sadirsāt kolosālu portālu.

Salīdzini el vē paskats 2009. gada oktobrī

Transporta līdzekļu dizaina evolūcija

Nespēju atstāt šo bez ievērības.

Automašīnu dizaina evolūcija dažādās valstīs.

Via eatliver.com.

Ekspresintervija ar LU portāla redaktoru Andi Janovu

Tā kā dažiem labiem šķita interesanti sākt cepties par Latvijas Universitātes jauno mājaslapu manā iepriekšējā ierakstā, uztaisīju ekspresinterviju ar portāla redaktoru Andi Janovu.

Latvijas Universitātes portāla galvenais redaktors Andis Janovs. Foto: Toms Grīnbergs, LU Fotoarhīvs.

Kad aizsākās darbs pie jaunās mājaslapas projekta?
A.J. Darbs pie jaunā LU portāla projekta aizsākās pirms 4 gadiem, kad tika izvērtēta jau gadu strādājošais iepriekšējais portāls. Tika apkopoti viedokļi par uzlabojumiem potenciāli nākamajā LU portāla versijā, ko plānoja atvērt LU 90 jubilejā. Konkrēti darbi pie jaunā LU portāla izstrādes tika sākti 2008. gada vasarā.

Cik cilvēku ir iesaistīti tās izveidē un vai tie ir tikai LU darbinieki un studenti, vai arī kādi «no malas» piesaistītie?
A.J. Pie struktūras izveides strādāja darba grupa, piesaistot studentus, kopumā apmēram 20 cilvēku. Speciālisti ārpus LU netika piesaistīti, jo tas maksā lielu naudu. Programēšanā iesaistīti 3 cilvēki.

Kādi ir galvenie mērķi, kuru vadīti jūs pieķērāties pie jaunās lapas izstrādes?
A.J. Jaunā portāla izstrādes mērķis ir izveidot struktūru, kas ir uztverama intuitīvi, tādejādi novēršot iepriekšējās portāla versijas trūkumus. Tie, galvenokārt, bija saistīti ar ne sevišķi veiksmīgo informācijas izvietojumu.
Otrs mērķis ir ieviest jaunu satura vadības rīku, kas ievērojami atvieglotu informācijas publicēšanu un attēlošanu, kā arī apakšprojektu veidošanu.

Kāpēc izvēle krita uz atvērtā koda risinājumu, nevis, piemēram, pašu izstrādātu modeli?
A.J. Līdzekļi satura vadības sistēmas iegādei LU nebija, tādēļ arī tika izvēlēts atvērta koda risinājums.

Kas funkcionāli jauns ir jau ieviests un, kas vēl ir paredzams tuvākajā nākotnē?
A.J. Jaunajā satura vadības sistēmā tiek nodrošināta iepriekš atsevišķi funkcionējošo sistēmu integritāte, t.i., gan strukturētā informācija, gan kalendārs, gan forums, ziņas, u.c. strādā uz viena dzinēja. Ieviesta vienota darbinieku kontaktu attēlošana, u.c.
Tuvākajā nākotnē plānots pabeigt LU foruma pārnešanu no iepriekšējās versijas, ērtas meklēšanas iespējas ieviešana ziņu sadaļā, portāla pilnvarotās daļas dizaina nomaiņa, darbinieku kontaktu attēlošana dažādos griezumos, u.c.

Kā redzams, tad daudzas sadaļas vēl ir tikai tapšanas stadijā, bet ir arī tādas, kas vēl ir palikušas uz vecās platformas (LU blogi, mail.lu.lv, utt.). Vai gaidāma pilnīga migrācija vai arī daļa projektu tomēr paliks esošajā stāvoklī?
A.J. Informācija vairākām sadaļām vēl tiek pārvietota no iepriekšējā portāla. Par citiem projektiem — blogi.lu.lv tuvākajā nākotnē noteikti paliks strādāt uz WordPress bāzes, arī par mail.lu.lv pārnešanu šobrīd konkrētu darbības plānu nav. Nākotnē iespējams portāla pilnvarotā daļa varētu tikt integrēta jaunajā satura vadības sistēmā.

Vai tiks veiktas izmaiņas arī LUIS sistēmai (šai gadījumā tīri no dizaina un lietojamības viedokļa)?
A.J. Daļa uzlabojumu LUIS sistēma jau veikta, par tālākiem plāniem šobrīd man informācijas nav.

Kāds ir bijis kopējais projekta budžets un kas ir iesaistītie finansētāji?
A.J. Atsevišķi līdzekļi tika izdalīti dizaina izstrādei, notika iepirkumu konkurss par dizaina izstrādi. Viss pārējais — programmēšana un redakcija — parastie darba pienākumi, kuriem papildus līdzekļi netika piesaistīti.

Kur un kā ir iespējams ieteikt uzlabojumus/ziņot par pamanītajām kļūdām un nepilnībām, saistībā ar šo mājaslapu?
A.J. Ieteikumus un ziņas par kļūdām var sūtīt LU portāla redakcijai http://www.lu.lv/par-lu/mediji-izdevumi-un-multivide/portals/lu-portala-redakcija/

Latvijas Universitātei jauna mājaslapa

Esmu gandrīz simtprocentīgi pārliecināts, ka Latvijas Universitātes jaunā mājaslapa ir parādījusies pateicoties tās 90 gadu jubilejas svinībām.

Un es jums draugi teikšu, ka tā ir patiesībā sasodīti forša un atraktīva, salīdzinoši ar līdz šim Latvijā redzēto. Ja vēl viņi izvāktu to mēslaino tekstu «LAIPNI LŪGTI JAUNAJĀ LATVIJAS UNIVERSITĀTES PORTĀLĀ!» no lapas galvenes, es būtu vēl priecīgāks.

Visiem citiem kolosāliem sīkumiņiem garām ātri skrienot, es nevaru neatzīmēt tiešām veiksmīgu kalendāru ar ļoti pārskatāmu un ērti lietojamu dizainu.

Ja nu man jāsaskata kādi mīnusiņi, tad pašlaik vienīgais, kas man traucē, ir pārāk sīki burtiņi dublētajā navigācijā, kas varētu būt problēma cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Vēl, bez šaubām, jāatzīmē kretīniskais veids, kā tiek attēloti e–pasti. Ja jau ir bailes, ka kaut kādi spamboti sagrābsies kontaktu adreses, tad tak ir vesels lērums ar JavaScript kodiem, kā to apiet. Savukārt tagad man ir jāpārraksta ar roku e–pasta adrese no bildītes, lai es to varētu vispār lietot. Es tikai minu, cik reizes pārrakstīsies cilvēki, pirms iemācīsies dažus advancētos pedagogu vārdus.

Un arī šis teksts mani ļoti priecē:

<!-- 
	This website is powered by TYPO3 - inspiring people to share!
	TYPO3 is a free open source Content Management Framework initially created by Kasper Skaarhoj and licensed under GNU/GPL.
	TYPO3 is copyright 1998-2009 of Kasper Skaarhoj. Extensions are copyright of their respective owners.
	Information and contribution at http://typo3.com/ and http://typo3.org/
-->

Foršākais spams, ko esmu saņēmis pēdējā laikā

Kaut ko tik kolosālu neesmu saņēmis jau ļoti sen. Vai nu man ir ļoti labs spama filtrs, vai arī mani vairs nemīl spameri. Spamu atsūtīja Karina Somoilova (saldkalna35@gmail.com) un jāatbild būtu uz e–pasta adresi dietakoks289@gmail.com, bet vēstules apakšā vēl šitāds teksts seko: «Ja turpmak nevelies sanemt vestules, atsuti atteikumu uz so e-pastu: registerssgg@gmail.com».

Es ļoti ceru, ka krievu spameri, kas regulāri piedirš šī bloga komentārus, piefiksēs visas trīs e–pasta adreses un atdzīs tās par vērā ņemamām, lai nogāztu ar mēsliem.

Nu tad pats šedevrs.

Viegla seksa meklēšana interneta vidē

Meklēju šādus tādus īpaši noderīgus programmrīkus, kas neatbrīvo kabatu no lieka smaguma, bet ļauj datorā funkcionēt programmām pilnā to paredzētajā variantā. Bez šaubām, paralēli no visām pusēm man tiek piedāvāti svaigākie foto un video no pliko krāniņu un petenīšu īpašniekiem, kas īpaši nekautrējas to visu parādīt ne vien dabā, bet arī darbībā. Paralēli īpašu atsaucību ir guvušas reklāmas, kurās ir skatāmas meiteņu fotogrāfijas ar norādītu vecumu un to, ka viņas pilnīgi noteikti ir pieejamas un atrodas Rīgā.

Līdz šim, kā jau pietiekami naivs un savu kredītkartes informāciju slēpjošs cilvēks ticēju, ka šīs meitenes tik tiešām emergency situācijas gadījumā ir vēsi saķeramas rokā. Bet šodien vai nu tam servisam ir nobrucis geoskripts, kas pievieno pie manas atrašanās vietas attiecīgas bildes, vai arī Rīgā ir uzradušās uzlecošās saules zemes meitenes apšaubāmi lielā skaitā.

Vairs es tām reklāmām neticu. Ar labu nakti.