Sekotāji–olgalvji (boti) Tviterī un muļķīgā ažiotāža ap to

Vienkāršākais veids kā izveidot pārliecību par kaut kā svarīgumu — radīt iespaidu, ka tas ir kaut kas sarežģīts, parastam prātam neaptverams, bet ļoti svēts un godājams. Nu un vēl jāpiebilst, ka jāklausa tikai «lielie» cilvēki, jo viņi zinās labāk, ko ar šo nezināmo, sakrālo darīt.

Sekojot ažiotāžai ap Facebook lietotāju datu noplūdināšanu (pie kuras gan paši lietotāji arī ir vainojami), neaizmirstot arī par jauno ES Vispārīgās datu aizsardzības regulu, piekurinot paniku Latvijas 2018. gada Saeimas vēlēšanu dēļ, milzīgu ažiotāžu pēkšņi ir guvusi ņemšanās ap automatizēti veidotiem kontiem Tviterī, kas masveidā sākuši piesekot daudz maz aktīviem kontiem.

Tvitera sekotājs–olgalvis.
Tvitera sekotājs–olgalvis.

Redzot ņemšanos ap šo tēmu, man lieku reizi gribētos atgādināt, ka nevajadzētu celt paniku par lietām, kas nav nedz mītiskas, nedz provocējošas, nedz kaut kādā veidā tevi ietekmēt spējīgas, ja vien pats neļaujies ietekmei.

  1. Cilvēks vai bots, kas pieseko tev Tviterī, nekādā veidā neietekmē informāciju, kuru tu lasi.
  2. Par jebkura Tvitera konta autentiskumu un vērā ņemamību var spriest, apskatoties, kas seko šim kontam, nevis kam šis konts seko. Konti, kuru informācijai uzticies ir jāvērtē, paskatoties, kam šis lietotājs seko. No tā arī drīkst izdarīt secinājumus par to, kādi informācijas avoti ietekmē šī lietotāja domāšanu un spriestspēju.
  3. Lasi, ko tvitera konts ir publicējis pirms tam, lai spētu identificēt kopainu, nevis spriest pēc viena tvīta.
Lietotāji, kuriem seko Tvitera konts @drosais_uzvar
Lietotāji, kuriem seko Tvitera konts @drosais_uzvar
Tvitera konta @ingaspringe aktivitāšu vēsture.
Tvitera konta @ingaspringe aktivitāšu vēsture.

Ņemšanās ap botiem, kas sāk masveidā sekot kontiem ir nekas vairāk kā bezjēdzīga laika un nervu tērēšana. Protams, īpaši pedantiskiem cilvēkiem nevar pārmest mēģinājumus tīrīt savus kontus no šādiem sekotājiem. Milzīgs respekts stahānoviešiem, kas par viltus kontiem ziņo Tvitera administrācijai. Bet jēgas no tā nav absolūti nekādas un ar drazas kontiem ir jācīnās pašiem servisa uzturētājiem, savukārt lietotāju pienākums būtu šos kontus vienkārši ignorēt.

Tā kā pamata plūsma ar tvītiem jau labu laiku ir piebāzta ar drazu (reklāmas, ieteikumi, «svarīgākie» tvīti, utt.), ir pavisam vienkāršs veids, kā šo drazu filtrēt un lasīt tiešām to, ko vēlies — izveidot lasāmo kontu listes (lists) un lasīt jaunus ierakstus tikai tur. Listēs nav spama un tās ir hronoloģiski sakārtotas.

Un būsim pavisam godīgi pret sevi un veselo saprātu — jauna konta izveide, pat ja to dara rociņām, aizņem ne vairāk par minūti. Tātad stundas laikā var uztaisīt 60 kontus, no kuriem dragāt jebkādu sviestu un jebkam. Bet tiktāl, cik mēs paši nesākam šiem kontiem sekot, par tiem interesēties un stāstīt, neviens no šiem kontiem nespēj piedrazot mūsu informācijas vidi.

Galu galā, atcerēsimies pavisam neseno pagātni, Delfu komentētāji, tante no Bauskas un pārējie zvēri. Savelciet sinapses paši. Jo stulbākais, kas var notikt jau noticies, medijiem nez kāpēc tas ir kļuvis ļoti būtiski un viņi uz to pat sāk atsaukties. Un tas ir ļoti, ļoti bēdīgi.

Rokdarbi. Nokrišņu daudzums Latvijas teritorijā. Sveiciens LVĢMC

Esmu sajūsmā, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir uzsācis aktīvi darboties Twitter vidē. Pēdējās dienas pāri Latvijas teritorijai ir brāzušies gan lieli negaisi, gan lietusgāzes un forši, ka LVĢMC par to operatīvi informē.

Iepriekš paudu sašutumu par to, ka Latvijā informācijas sniegšanai praktiski nekad netiek izmantota kartogrāfiskā informācija. Meteocentram pelnīts respekts un uvažuha, īsāk sakot.

@VSIA_LVGMC: Stiprākie nokrišņi šodien bijuši centrālajos un austrumu rajonos.
@VSIA_LVGMC: Stiprākie nokrišņi šodien bijuši centrālajos un austrumu rajonos.

Skatoties meteocentra sagatavoto karti, vietā atcerēties par less is more principu. Pavisam nedaudz piekoriģējot bildi, var iegūt daudz vienkāršāku un daudz pārskatāmāku karti. Histogrammas tikai kaitina, jo papildus informāciju praktiski nesniedz. Pilnīgi pietiktu ar sakārtotu heatmap. Starp citu, kā šo terminu lai pareizāk pasaka latviski? Arī norādīto mērījumu punkti ir necilvēcīgi lieli. Tas pats attiecās arī uz valsts robežu, kurai vispār nav praktiskas nozīmes.

Nokrišņu daudzums 2014. gada 20. maijā laikā no 9:00 līdz 21:00 Latvijas teritorijā (mm). Mr. Serge versija.
Nokrišņu daudzums 2014. gada 20. maijā laikā no 9:00 līdz 21:00 Latvijas teritorijā (mm). Mr. Serge versija.

Turpat arī derētu atzīmēt, ka arī metereoloģijas centram, kad zīmē kartes, būtu jānorāda uz savām bildēm datu avotus. LVĢMC gadījumā tas varētu būt gan n-skaits novērošanas staciju, gan kaut kāds gudrais meteoradars, gan tante ar burciņu un lineālu. Bet avotam būtu jābūt. Un arī nokrišņu daudzumu un skaidrojumu kartei man izdevās uztaisīt tikai tad, kad paprasīju papildus informāciju LVĢMC. Kaut arī dati nav kritiski, tie ir būtiski, ja attēlu skatās atrautu no konteksta, kas šajā gadījumā bija tvīts.

Vēl daži sīkumi nūģiem. Nulle, nekad nevar būt 0,0. Nulle vai nu ir nulle, vai nav. 0,00 lieto tikai ļoti specifiskos gadījumos tabulāros datos, citkārt nullei ir jābūt vienkārši nullei. LVĢMC lieto interesantu Latvijas kontūru, kas man neatbilst nevienam no esošajiem karšu šabloniem. Varbūt kāds ģeogrāfs varētu paskaidrot, kāpēc tāda atšķirība?

P.S. Ar savu daudz nolamāto Samsung Galaxy S3 nofilmēju, kā megalietus sākās Silakrogā. Ja pavisam nav ko darīt, var noskatīties.

Tweetdeck lietošanas murgs

Bez Tweetdeck man nav zināma neviena patiešām lietojama Twitter plūsmas izsekošanas alternatīva, kas darbotos Windows vidē un nebūtu atkarīga no pārlūka un darbotos kā atsevišķa aplikācija/programma.

Šajā rindkopā ir jāseko norādēm, ka es nevēlos pāriet uz MAC, Linux vai vēl kaut ko citu, bet man to ir slinkums rakstīt.

Bet tā kā Tweetdeck tagad pieder Twitter, tad Tweetdeck neviens nevēlas pataisīt par lietojamu produktu un salabot lažas. Viena no lažām, kas man ir uz Win7, lietojot Kaspara Apostrofu — garumzīmes un mīkstinājuma zīmes ļoti bieži nedarbojas.

Bet visvairāk mani tracina atvērta tvīta skats.

Tweetdeck. Atvērta tvīta skats.
Tweetdeck. Atvērta tvīta skats.

Domāju, ka esmu vienīgais, kas, lai atgrieztos pie tvītu saraksta, konstanti nospiež bultiņu zem tvīta, kas patiesībā ir reply poga. Zemapziņas loģiku nevar apčakarēt. Šī ikona jebkurā veidolā nozīmēs tikai un vienīgi «back», jo to ir iepotējuši interneta pārlūki ļoti daudzus gadus atpakaļ. Un to sūdiņu, kas ir kolonnas augšā, es pamanu tikai tad, kad izlasu kolonnas nosaukumu, kas no «Me» ir pārvērties par «Back to Me».

Foursquare lietošana ir kļuvusi ikdienišķa parādība arī Latvijā

Foursquare serviss ar visiem draudiem «zagļi zinās, kad tu neesi mājas», «tagad zinās, kur var nozagt tavu tālruni» un citiem murgainiem apgalvojumiem tomēr sāk ieņemt arvien lielāku nozīmi ikdienas īsziņu komunikācijā blakus Twitter servisam. Tieši tā, es šo salīdzinu ar Twitter iespējām, jo pamatdoma ir bijusi līdzīga, tikai adaptēta uz piesaisti ģeogrāfiskajai atrašanās vietai (palabojiet mani, ja es kļūdos). Un pats Twitter tagad piedāvā tvītiem ģeogrāfisko piesaisti. Žēl, ka nedaudz par vēlu.

Servisa Foursquare radītāji nesen ir publicējuši informāciju par to, kā viņiem ir gājis 2010. gadā. Svarīgākais ir fakts, ka lietotāju skaita pieaugums gada laikā ir par 3400%, kas ir ļoti milzīgs.

Foursquare 2010. gada statistika.
Foursquare 2010. gada statistika.

Jaukā grafika parāda, cik ļoti liela nozīme šim servisam ir ASV, bet vizualizācija par čekošanās vietām uz Pasaules kartes daudz skaidrāk parāda to, ka serviss ir kļuvis populārs ne tikai aizokeānijā.

Foursquare iečekošanās karte 2010. gadā.
Foursquare iečekošanās karte 2010. gadā.

Atsevišķu uzmanību, bez šaubām, ir pelnījis fakts par situāciju Baltijas jūras krastos.

Foursquare iečekošanās karte 2010. gadā ap Baltijas jūru.
Foursquare iečekošanās karte 2010. gadā ap Baltijas jūru.

Un jāsaka, ka nemaz tik traki nav, serviss kļūst arvien populārāks. Un letiņi pēdējā laikā ar šo slimo arvien vairāk. It īpaši tagad, kad GPS mobilajā tālrunī ir teju tikpat neatņemama sastāvdaļa, kā jebkādas kvalitātes fotokamera. Varbūt tieši tāpēc projekts 4sq.lv kļūst arvien populārāks, bet varbūt arī tāpēc, ka tas ir viens no retajiem pašmāju projektiem, kas nav līdz vemšanai līks un netiek nekad atjaunots.

Pēc viņu statistikas uz doto brīdi Latvijā ir 1414 FourSquare lietotāji un 4853 vietas. Bez šaubām, populārākās vietas ir Rīgā, jo te ir gan aktīvākie gadžetu un pribambasu lietotāji, gan lielā koncentrācijā visādu jauno fīču un trendu izmēģinātāji.

Lūk tādas tās lietiņas. Un jums jau no paša sākuma noteikti bija skaidrs, ka es to visu publicēju tieši infografikas dēļ.

Vēl joprojām darbojos Twitter. Kāpēc?

Twitter logo
Twitter logo

Nu tā, kaut gan ar jocīgiem panākumiem, vēl joprojām esmu Twitter lietotājs. Ja kādam ir interese, var sekot manām darbībām iekš Mr. Serge @ Twitter.

Vēl man blogā sānā kaut kas tur rādās ar ierakstiem no šī komunikāciju brīnuma.

Bonuss. Pirms kāda laika, kad nomira nēģeris–pedofīls ar noslieci uz balto rasi, arī uztaisījām im_dead lietotāju Twitter tīklā, kuram tās pašas dienas vakarā aizmirsām paroli, tāpēc arī vairāk nelietojam. Toties var vēsturei palasīt, kas nu tur bija.

Google izsaka piedāvājumu Twitter. Doug Bowman raud.

Tajā brīdī, kad manā Google Reader iekrita ziņa no Gunta Dmitrijeva–Kaļiņina rakstu Google pērk Twitter, tāds ļoti ļauns smaids bija garantēts uz kādu stundu. Ziņa no TechCrunch šobrīd gan izskatās arī pēc pamatīga mārketinga gājiena (iesaku paskatīties, kas notiek ar atslēgvārdiem «google+twitter» dažādos servisos un meklēšanas rīkos).

Ne par to ir šis stāsts. Man šķiet, ka beidzot ir pienācis brīdis pateikt šos skaļos vārdus: «Epic fail», kas tik ļoti ir iepatikušies datorpokemoniem, attiecinot tos uz Dagu Bovmenu (Doug Bowman), ļoti talantīgu tehnisko dizaineri un samērā populāra resursa stopdesign autoru un īpašnieku.

Lieta tāda, ka Dags vēl pavisam nesen ieņēma samēra būtisku un skanīgu amatu Google korporācijā — Visual Design Lead, bet pēc ne pārāk radošas dzīves aizgāja no šīs kompānijas projām.

Yes, it’s true that a team at Google couldn’t decide between two blues, so they’re testing 41 shades between each blue to see which one performs better. I had a recent debate over whether a border should be 3, 4 or 5 pixels wide, and was asked to prove my case. I can’t operate in an environment like that. I’ve grown tired of debating such minuscule design decisions. There are more exciting design problems in this world to tackle.

Jau dažas dienas vēlāk viņš sajūsmināts rakstīja par to, cik tagad viņam būs labāk, jo ir atrasta jauna darbavieta — Twitter.

Yes, it’s true. After reading a bit of speculation over the past few weeks, I’ll confirm here that I am, indeed, joining Twitter. I don’t remember ever being as eager or excited to start a new job as I’ve been with this one. (Thus, why I only took one week off between jobs.)

Man pat nav daudz jādomā, lai saprastu, ar ko Dags nodarbojās pēdējās diennakts laikā. Ak, nabadziņš.

Leta Video lapa un tās lietošana

Atkal jau mēģināju iebraukt augstajās tehnoloģijās, bakstoties gar Twitter (vēl joprojām nesaprotu, kas tur jādara, lai gan e–pastu, gan tālruņa numuru tiešām verificētu). Nonācu līdz TomsLV ierakstam par Leta Video kārtējo sižetu par AKKA/LAA. Iegāju Leta Video mājaslapā, lai to noskatītos un nodomāju: «Cik labi, ka ikdienā man šī lapa nav jālieto». Vai pavisam nedaudz, nu tiešām, mazdrusciņ kaut vai nevarēja piestrādāt. Kaut vai lūk šitik (10 minūtes iekš Photoshop, izmantojot lapas ekrānšāviņu un vecās mapēs atrasto logo).

Leta Video mājaslapa - neliels rimeiks
Leta Video mājaslapa - neliels rimeiks

Es nesaku, ka šis ir izcili, bet toties pārskatāmi. Un acis veras uz video, nevis uz galveni. Jo video tik tiešām ar katru dienu kļūst arvien labāki un labāki!

Notikumi, kas pēdējā laikā šķiet svarīgi

Negribās visu šito grūzmēt dažādos ierakstos, tāpēc īsumā gribu pastāstīt, par to, kas tad nu ir dikti svarīgs šābrīža notikumos.

Kafejnīcas Leningrad jubileja norisināsies jau šo sestdien, 21. martā. Ieeja Dzelzceļa muzejā ir no 18:00 un pie ieejas biļetes maksās 10,00Ls, bet vēl ir palikušas nelielā skaitā lētākas biļetes kafejnīcā (tikai 7Ls). Būtu prātīgi apsvērt ideju iegādāties tās iepriekš.

Adobe ir testa režīmā palaiduši user–to–user forumu, kas tagad aizvietos aizvēsturisko Adobe Exchange un tā arī sakarīgu veidolu neieguvušo Adobe Groups. Kaut gan man biku besī, ta tas viss ir balstīts uz Flash tehnoloģijām, cerams, ka pēc pielabojumu veikšanas sāks darboties normāli un beidzot būs sakarīga vieta, kur runāt par Adobe programmu jautājumiem, nelavierējot caur n–tajiem lietotāju forumiem citur internetā. Katrā ziņā tas ir solis uz priekšu.

Mozilla Firefox pēc kaut kādiem kārtējiem Microsoft Vista kritiskajiem atjauninājumiem un restartiem ir sākusi pati no sevis kārties un slēgties ārā, nepastrādājot pat dažas minūtes. Nācās piespiedu kārtā testēt jauno Safari betu un pirmo reizi pāris gadu laikā uz datora uzstādīt Opera (kurā atrodos arī šobrīd, rakstot šo ierakstu). Tagad lejuplādēju Firefox 3.1 beta versiju un mēģināšu ticēt, ka šī man neizdomās kārties. Secinājumi: Safari ir sūds, kas strādā tā, kā viņam ienāk prāta (tipisks Apple produkts), pie Opera ir šausmīgi grūti pierast. Gribu, lai man Firefox atkal normāli strāda.

Juris Kaža raksta par jaunām vēsmām ASV drukāto mediju tirgū, savukārt līdz manīm nonākusi meža rūķīšu informācija, ka savu pēdējo numuru piesaka Dienas Biznesa pielikums Numurs, kas, visticamāk, tā arī nepaguva savu lasītāju sasniegt (vismaz mani noteikti). Raksti jau bija labi bieži vien, bet mani tiešām besī tizlā abonešānas sistēma un ļoti nepragmatiska skatīšanās elektronisko mediju tirdzniecības virzienā.

Sirke ir sākusi lietot vienpusējās komunikācijas čatu. Tagad būs ļoti daudz jaunu īsziņu jālasa. Pats kaut ko mēģināju bakstīties, bet mani tas pasākums nemaz nepiedūra.

Latvijas Radio ziņo, ka man pie mājām būs Coca–Cola ražotne. Žēl, ka es to šļurgu tikai ar rumu dzeru. Būtu labāk Tarhūna vai Baikāla rūpnīcu atvēruši. Pie reizes arī gribēju pastāstīt, ka Latvijas Radio ziņu lente ir vienīgais, ko es šobrīd vispār lasu no ziņām. Ērti, koncentrēti, vispusīgi un bez čakarēšanās.