Sankt-Pēterburga: 16. – 18. marts

Maziņš ceļojumiņš uz Krievijas Ziemeļu galvaspilsētu. Sakarā ar to, ka darba bija daudz, diez ko jau iepazīt vietējos skatus neizdevās, bet nu neliels ieskats gan ir, tā ka skati vien tālāk »

Galīgi nebija laika iespringt uz pilsētas apskatīšanu, bet šis tas jau saķērās. Dzīvoju es viesnīcā «Крестовский остров». Reku šeku karte, ja kādam tas kaut ko izsaka (atrodas uz tāda paša nosaukuma salas, kas skaitās Pēterburgas klusais centrs):

hotel krestovskij

No mana lukss numuriņa, bez minibāra (kas bija tik ļoti mini, ka es to tā arī neatradu) , agregāta, kurā vēži ziemo un televizora bonusā vēl bija arī skats uz Ņevas upi.

lukss-nomer-s-vidom-na-njev.jpg

Bet numuriņa iepriekšējie apmeklētāji bija atstājuši sveicienus

lukss-nomer-bonuss.jpg

tāpēc par sveicieniem parūpējāmies arī mēs pirmajā vakarā klubā Mainamaina-nedaudz-pajokojam.jpg

Bet nākamo dienu uzsākām ar braucienu metro (nu labi, pirms tam vēl bija brokst-pusdienas ķīniešu restorānā, bet tas jums nebūs tik interesanti)

metro.jpg

un šeit visskaistākais man šķita uzraksts uz metro durvīm (ja vien neskaita to, ka metro pieturas sauc vecā labā balss, kas vēl Maskavas metro atgādina «Осторожно, двери закрываются!». Super, gandrīz apraudājos aiz laimes, bet mūsu ASV draudzene tā arī neko nesaprata).

metro-ne-prislonjatsja.jpg

bet caurskrienot pilsētu no metro stacijas līdz tikšanās vietai es sapratu, ka arī šeit nekas savādāks kā Rīgās kanālā pie Stockmann nav

kanala-mala.jpg

toties stencilus te izmanto nevis savu uzskatu paušanai, bet reklāmai

stensils.jpg

un ļoti pārdomāti izvieto pilsētā apgaismotus namu numurus, kas gan tomēr nav diez ko ērti gadījumos, kad kaut kāda gara nosaukuma iela jāsameklē, jo no mašīnas neko nevar salasīt bieži vien.

ielu-numurzimes.jpg

un uz ielām ir brīnišķīgas sociālās reklāmas, kuras veido komerciālas struktūras

superigas-vides-reklamas.jpg

un arī bez komerciāliem mērķiem

balkons-spravedlivotsj.jpg

bet dažkārt ir pat sastopams Rīgai tik ļoti svarīgais jūgendstils.

jugendstils.jpg

un ļoti smieklīgas šiltītes pie ieejām namos

dom-narodnogo-tvorchestva.jpg

Bet kopsummā jau makten skaisti (ja vēl lietus nelīstu…)

peterburga-centrs.jpg

īpaši visas tās figūriņas un ļoti lielas figūras

superjatnieks.jpg

Tikai nez kāpēc gribējās pēterburgu nosaukt par Copy->Paste pilsētu, jo šitā izskatās 99% gadījumu

copy-paste.jpg

Bet šitā ir tā slavenā viesnīca, kurā šoreiz diemžēl nedzīvoju (un tādu slaveno ēku te ir pa pilnam – gan tur, kur Ļeņins savus plānus kala, gan tur, kur Преступление и наказание uzrakstīja, gan arī tur, kur es biju ;), to visu apskatīt diez vai varētu arī tad, ja būtu nedēļa brīva laika)

viesnica-astorija.jpg

Un šeit es ēdu garšīgāko soļanku savā mūžā (bet pīlei podiņā arī nebija ne vainas)

u-teshi-na-blinah-kafe.jpg

Un tikai pa ceļam uz lidostu mēs atcerējāmies par Chrysler Аврора un trīs Ļeņiniem, kas vēl pilsētā ir palikuši. Vienu ar mobilo noķēru, bet laikam jau būs grūti atpazīt.

tetis-ljenins.jpg

2 domas par “Sankt-Pēterburga: 16. – 18. marts”

  1. Ta iestādijumam, kur ēdi to saļanku, man liekas ne saulainā dienā, ne vēlā vakarā nepamanot to krasaino (nezinu ka nosaukt) nevar garam aiziet.

Komentāri ir slēgti.