5.—6. oktobris. Daugavpils

Iespēja pabojāt statistiku 12. Saeimas vēlēšanās Latgales reģionā, jaunie tramvaji Daugavpils ielās un kroga Artilērijas Pagrabi gada jubilejas svinības bija pietiekami svarīgi iemesli, lai ar dēliem trijatā iekāptu vilcienā un aizbrauktu uz Daugavpili.

Nedaudz mulsina tas, ka Pasažieru vilciena kasēs uz pieprasījumu «vienu pieaugušo un divas bērnu» kasieres katru reizi iztaujā par bērnu dzimšanas gadiem. Kā jau gādīgam tēvam, nācās nedaudz pasvīst un parēķināt galvā. Katru dienu jau nenākas atcerēties dzimšanas gadus bērnudārzniekiem. Bet misija tika veiksmīgi izpildīta un pie biļetēm tikām.

Ja vien līdzbraucēji nav jūsu lielākās zobusāpes, četras stundas vilcienā no Rīgas līdz Daugavpilij paiet ļoti ātri un produktīvi.
Ja vien līdzbraucēji nav jūsu lielākās zobusāpes, četras stundas vilcienā no Rīgas līdz Daugavpilij paiet ļoti ātri un produktīvi.
Visās mazajās stacijās uz improvizētās pārejas pāri sliežu ceļiem stāv uzraksts «Dienesta pāreja». Parastajiem mirstīgajiem ir jāšķērso sliedes nelegāli ārpus šīs pārejas.
Visās mazajās stacijās uz improvizētās pārejas pāri sliežu ceļiem stāv uzraksts «Dienesta pāreja». Parastajiem mirstīgajiem ir jāšķērso sliedes nelegāli ārpus šīs pārejas.
Pilsētā lēnām ienāk zelta rudens. Un šī ir viena no šizīgākajām gājēju pārejas zīmju izvietošanām, kādu jelkad nācies redzēt.
Daugavpilī lēnām ienāk zelta rudens. Šī ir paranojiskākā gājēju pārejas ceļazīmju izvietošana, kādu nācies redzēt.
Pilsētas centrā kantoris Land-Invest uzturēšanās atļaujas Latvijā tirgo govīm.
Pilsētas centrā kantoris Land-Invest uzturēšanās atļaujas Latvijā tirgo govīm.
Pilnīgi nekas netraucē pašā Daugavpils sirdī ielas vidū stāvēt ķerrai, kas atstāta piektdien pēc darba un vēl svētdienā nav nozagta.
Pilnīgi nekas netraucē pašā Daugavpils sirdī ielas vidū stāvēt ķerrai, kas atstāta piektdien pēc darba un svētdien nav nozagta.
Tikai Daugavpils var lepoties ar tik milzīgu apbedīšanas pakalpojumu biroja izkārtni. Citās Latvijas pilsētās cilvēki ir nedaudz pieticīgāki.
Tikai Daugavpils var lepoties ar tik milzīgu apbedīšanas pakalpojumu biroja izkārtni. Citās Latvijas pilsētās cilvēki ir nedaudz pieticīgāki.

Jaunais tramvajs un tā iemēģināšana izvērtās par sava veida sacensībām. Pēc neilgiem novērojumiem tapa skaidrs, ka tas pārvietojas tikai pa 1. maršrutu. Bet noķert īsto mirkli, kad kursē tieši tas, izdevās tikai iestājoties tumsai.

Daugavpils jaunais tramvajs pieturā pie teātra ēkas.
Daugavpils jaunais tramvajs pieturā pie teātra ēkas.
Iekšpusē jaunais Daugavpils tramvajs izskatās kā sūdīgi sakompresēts Rīgas Satiksmes trolejbuss ar papildus bonusiem: dažādu līmeņu grīdu, samērā šaurām durvīm un iespēju nomaskēties dzeltenas krāsas apģērbā.
Iekšpusē jaunais Daugavpils tramvajs izskatās kā sūdīgi sakompresēts Rīgas Satiksmes trolejbuss ar papildus bonusiem: dažādu līmeņu grīdu, samērā šaurām durvīm un iespēju nomaskēties dzeltenas krāsas apģērbā.

Pēc peripētijām ar Baltkrievijas uzņēmumu, no kura Daugavpils vagonus nespēja sagaidīt noteiktajā termiņā, ERAF naudu pazaudēt negribējās un tika atrasts Усть–Катавский вагоностроительный завод им. С. М. Кирова Krievijā, kas īsos termiņos spēja piegādāt testēšanai pirmos tramvajus.

Sēžot jaunajā Daugavpils tramvajā, nepamet sajūta, ka viss ir uztaisīts steigā un ar projektēšanu vagona iekšpusē nodarbojās santehniķis kopā ar sagādes daļas vadītāju.
Sēžot jaunajā Daugavpils tramvajā, nepamet sajūta, ka viss ir uztaisīts steigā un ar projektēšanu vagona iekšpusē nodarbojās santehniķis kopā ar sagādes daļas vadītāju. Ja jau pamanījāt muļķīgo fontu, tad kreisajā augšējā stūrī var papētīt moderno novērošanas iekārtu.
«НЕ ПРИСЛОНЯТЬСЯ» ir uzpūsts ar pulverkrāsu, bet «NEATBALSTĪTIES» pielīmēts ar līmplēvi.
«НЕ ПРИСЛОНЯТЬСЯ» ir uzpūsts ar pulverkrāsu, bet «NEATBALSTĪTIES» pielīmēts ar līmplēvi. Var sākt likt likmes, pēc cik ilga laika paliks tikai pulverkrāsa.

Katrā ziņā sanāca vilšanās. Protams, ir pozitīvi, ka tramvaji ir klusāki, grīda ir nedaudz zemāk un līdz ar to vieglāk ir iekāpt un izkāpt. Bet kopējais izpildījums ir švaks un paviršs. Iespējams, ka Rīgas Satiksme ir izlutinājusi, bet man gan vairāk šķiet, ka izlutinājusi ir nekrieviskā (domājot valsti, nevis tautību) attieksme pret produkta radīšanu.

Salīdzinājumam pavisam vecā modeļa tramvaja salons no iekšpuses. Un acīgākie arī pamanīs, ka tramvaja pieturzīmes maršrutu numerācijā Rīgas Satiksmes jauno režģi ar cipariem pārspēja Daugavpils zirdzīgā lieluma cipari.
Salīdzinājumam Daugavpils vecās Tatras tramvaja salons. Šie tramvaji savulaik tika nopirkti no Vācijas pilsētas Šverinas (Schwerin) un es tā arī neprotu no iekšpuses tos uz sitienu atšķirt no Rīgas Vagonbūves rūpnīcas tramvajiem, kas arī kursē Daugavpilī. Un acīgākie arī pamanīs, ka tramvaja pieturzīmes maršrutu numerācijā Rīgas Satiksmes jauno režģi ar cipariem pārspēja Daugavpils zirdzīga lieluma cipari.
Gluži nejauši izdevās noķert Daugavpils vidējas paaudzes tramvaju ar zīmīgo numuru 112. Izliets glābšanas dienesta sliežu transportlīdzeklis. Pamanīju, ka biju to paguvis noķert jau pirms gada.
Gluži nejauši izdevās noķert Daugavpils vidējas paaudzes tramvaju ar zīmīgo numuru 112. Izliets glābšanas dienesta sliežu transportlīdzeklis. Pamanīju, ka biju to paguvis noķert arī pirms gada.
Visi vecie, vidēji vecie, klibie, slimie un veselie Daugavpils tramvaji atdusas šajā tramvaju depo Ķīmiķu ciematā (Daugavpils rajona nosaukums). Jānis Džimmijs Bižāns ilgi nevarēja saprast, kur tieši atrodas ieeja būvmateriālu veikalā.
Visi vecie, vidēji vecie, jaunie, klibie, slimie un veselie Daugavpils tramvaji atdusas šajā tramvaju depo Ķīmiķu ciematā (Daugavpils rajona nosaukums). Jānis Džimmijs Bižāns ilgi nevarēja saprast, kur tieši atrodas ieeja būvmateriālu veikalā.

Jā, un vēl interesants fakts. 2013. gadā Daugavpils pilsētas dome nolēma apvienot tramvaju un autobusu parkus, izveidojot uzņēmumu Daugavpils satiksme, kas tagad ir viens no lielākajiem pašvaldības uzņēmumiem. Un kāds paguva viņiem uztaisīt totāli debīlu loguci. Varbūt pasūtināja tajā pašā rūpnīcā, kur jaunos Daugavpils tramvajus?

a/s Daugavpils satikme logo.
a/s Daugavpils satikme logo.

1.—2. marts. Daugavpils

Ar cafe Leningrad un veselu atbalstītāju vagonu 1. martu sagaidīt devāmies uz Daugavpili, krogu Artilērijas pagrabi. Pasākums bija lielisks un noteikti tiks atkārtots. Tiem, kas nav bijuši jaunatklātajā iestādē, noteikti iesaku tikpat ļoti, kā doties uz Daugavpils cietokšņa restaurētajiem un jaunajiem brīnumiem.

Par vilciena vagonu, starp citu, nav melots. Iegādājāmies vienu vagonu no sastāva, lai netraucētu pārējos pasažierus un viss bariņš būtu kopā. Izrādās, ka Pasažieru vilciens biļešu tirdzniecībā nav paredzējis, ka kāds varētu nopirkt 40+ biļetes. Serviss tiek nodrošināts, pie kasēm pa vienai drukājot attiecīgo skaitu biļešu. Un ātrākais, kad var iegādāties biļetes ir 10 dienas pirms plānotā brauciena.

Vilciena Rīga – Daugavpils vagona tualetē vēl joprojām ir lāčpēdas. No nerūsējoša tērauda.
Vilciena Rīga – Daugavpils vagona tualetē vēl joprojām ir lāčpēdas. No nerūsējoša tērauda.

Tai pat laikā pilsētā gandrīz nekas nav mainījies kopš manas pēdējās vizītes.

Uz Daugavpils centra ēkām mijas dažāda rakstura grafitti darbi.
Uz Daugavpils centra ēkām mijas dažāda rakstura grafitti darbi.
Izkārtnes dizainu nav mainījušas kopš laika, kad Latvijā parādījās pirmās līmplēves.
Izkārtnes dizainu un saturu nav mainījušas kopš laika, kad Latvijā parādījās pirmās līmplēves.
Skatlogos rēgojas bērni – sniega cilvēki.
Skatlogos rēgojas bērni – sniega cilvēki.

Daugavpils jau sen nav pilsēta, kurā būtu kaut kādas problēmas ar latviešu valodu. Toties tagad pilsētā jau ir jau divi ķīniešu restorāni, kas varētu būt labāki pēc kvalitātes, bet ir ok uz paģirām. Dažos krogos vēl joprojām nezina par smēķēšanas aizliegumiem. Taksometra lietošana maksā ne vairāk par 7 € (par šo cenu mēs novizinājāmies gandrīz divas stundas). Autoostā nevajadzētu uzturēties ilgāk par dažām minūtēm, jo tur ir pilns ar mākslīgiem intelektiem (lasi — alkāniem).

Kad paliks siltāks, noteikti iesaku aizbraukt uz divām dienām un pavazāties. It īpaši ja būts nav sen vai arī vispār nav būts.

9.—10. novembris. Daugavpils

Aizbraukt uz Daugavpili vismaz reizi gadā man ir svēts pienākums, kas tiek realizēts kopš agras bērnības. Vienīgi nu jau izpaliek nedēļām ilgas dauzīšanās Stropu ezera dārzu rajonos, štābiņu celšana mežos un vizināšanās ar riteņiem apkārt Daugavpilij. Un tik un tā pilsētā katru reizi var atrast kaut ko jaunu.

Grafitti uz sienām Daugavpils mikrorajonos paliek arvien neinteresantāki.
Grafitti uz sienām Daugavpils mikrorajonos paliek arvien neinteresantāki.

Mani allaž pārsteidz tas, ar kādu rūpību cilvēki Daugavpilī spēj saglabāt lietas. Leģendārais «We don’t throw away things that are broken. We fix them.» šajā pilsētā iegūst materiālu apliecinājumu. Sākot ar ielu norādēm un apgaismes stabiem un beidzot ar tramvajiem, kas, par nožēlu, laikam tā arī netiks nomainīti uz jaunajiem.

Leģendārie kantainie tramvaji vēl joprojām spēj ripot uz priekšu.
Leģendārie kantainie tramvaji vēl joprojām spēj ripot uz priekšu.
Svētku dekorācija uz apgaismes staba.
Svētku dekorācija uz apgaismes staba.
Divu paaudžu signalizācijas sistēmas.
Divu paaudžu signalizācijas sistēmas. Abas strādā.

Pilnībā pabeigts ir jaunais satiksmes mezgls, kas savieno Ķīmiķu ciematu ar pilsētas centru. Par šo megaprojektu es rakstīju 2012. gadā, kad tas vēl bija puspabeigtā stāvoklī. Bez Waze pārvietoties te ir nereāli, jo pat piekto reizi izbraucot cauri, tāpāt kaut kur nepareizi nogriezīsies. Navigācijas plānotāji šeit var braukt rakstīt pētnieciskos darbus, jo norāde uz centru ir tikai vienā vai divos apļos, pārējās vietās ir jāmin, vai tā ir īstā iela. Starp citu, par Waze runājot, tas ir jēgpilni izmantojams arī Daugavpilī.

Tilti Daugavpils jaunajā satiksmes mezglā.
Tilti Daugavpils jaunajā satiksmes mezglā.

Atsevišķs stāsts ir par Daugavpils arhitektūras pērlēm. Izkārtnes un reklāmas šajā pilsētā atgādina Polijas ceļmalas šausmas. Toties dažas ēkas ir pat tīri neko.

Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja ēku komplekss.
Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja ēku komplekss.

Tikai Daugavpilī jūs atradīsiet sētas žogu, kas ir uzbūvēts no fibo blokiem. 1:0 Daugavpils labā pret Polijas betona žogiem.

Betona žogs blakus restorāna ēkai.
Betona žogs blakus restorāna ēkai.

Ja trāpat Daugavpilī, iesaku apmeklēt Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeju. Tur ir divas ekspozīcijas. Vēsturiskajā ir ļoti daudz ar Daugavpili saistītu materiālu, man pašam, protams, interesantākās šķita drukātās lietas (par tām atsevišķi kaut kad vēlāk uzrakstīšu), bet arī sīkajiem bija ko redzēt. Pilnā izmērā restaurēti rati, zobeni, monētas un citi artefakti, kā arī pirmās Daugavpils pils makets (Klāvs tur jau ar savām spēļu mašīnītēm pabraukājās, sorry, muzejnieki). Bet otrā ekspozīcija ir radusies, jo kāds no muzejniekiem ir fanātisks taksodermists. Sīkie bija autā un stundas vazāšanās vēstures ekspozīcijā jau bija aizmirsta. Paldies Jutai Voronei, ka pabrīdināja par izstādes apmeklējuma ilgumu.

Ekspozīcijā ir apskatāmi novadam raksturīgākie floras un faunas pārstāvji, parādīti izplatītākie biotopi: skujkoku un jaukto koku meži, aizaugošs ezers un tā piekraste, Daugavas ieleja. Šeit aplūkojami daudzi reti un aizsargājami augi un dzīvnieki, kas iekļauti Latvijas Sarkanajā grāmatā. Bagāti un daudzveidīgi ir pārstāvēta novada kukaiņu fauna. Ekspozīcijā var iepazīties ar dažādiem dabas retumiem, atklāt daudzus dabas noslēpumus un iegūt jaunas zināšanas par Latvijas dabu.

Voblas mākslīgā akvārijā. Taksodermista sapnis.
Voblas mākslīgā akvārijā. Taksodermista sapnis.

Vakarā sagaidīja vēl viens interesants atklājums. Pie Ļeņina pieminekļa pagrabā uz Rīgas ielas ir atvērusies jauna iestāde Artilērijas pagrabi. Patīkama atmosfēra, apmeklētāji pārsvarā studenti. Alus gan te nav, tāpat kā pārējā Daugavpilī (biju cerējis uz kādu vietējā brūža ražojumu), toties vēl joprojām godā tiek turēts Tuļiks. Trāpījām uz Dabasu Durovys koncertu (īsi raksturojot — visu Latvijas populāro grupu b-sides dziesmas latgaļu valodā). Skaņa pat ļoti ok, ar ventilāciju viņi cīnoties. Žēl, ka nav virtuve un nestrādā svētdienās. Cerams, ka iešūposies un būs uz palikšanu.

No rīta uz pohām aizbraucām uz jauno pilsētas lepnumu — Daugavpils Marka Rotko mākslas centru. Daugavpils cietokšņa teritorija drīz būs tik sterili uzpucēta, ka atliks vien nojaukt ofiņiem būvētās hruščovkas, lai parādītu cara laika autentiskumu pilnā dailē. Bet pa kādai dailei ir atrodams.

Lielgabals un autobusu pietura.
Lielgabals un autobusu pietura.

Pats mākslas centrs ir pat ļoti ok. Viss līmenī, darbinieki laipni, apskatīties ir ko, tomēr nešķiet, ka tas varētu pulcēt Daugavpilī tūkstošus. Drīzāk tāds apmeklējums «ķeksīša pēc». Ja mākslas centrs pumpēs iekšā mākslinieku darbnīcas, visu laiku paplašinās ekspozīcijas un liks lietā interesantus paņēmienus, kā to visu parādīt (cepuri nost par to gliemežveidīgo ieeju pie vienas no reprodukcijām un fotografēšanās stendu), būs iemesls atgriezties vēl. Vispār man šķiet, ka šī varētu būt īstā vieta, kur veidot Latvijas laicīgās mākslas muzeju.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs. Viena no telpām Marka Rotko ekspozīcijā.
Pētera Martinsona keramikas izstāde Rotko centrā.
Pētera Martinsona keramikas izstāde Rotko centrā.

Atsevišķa piezīme par kafejnīcu Arsenāls Daugavpils cietoksnī. Kaut arī sākotnēji apstulbām, ko kafejnīca izskatījās pēc pabieza restorāna, cenas nomierināja. Tomēr arī šeit alus nav un ēdiens ir stipri zem viduvējības.

Daugavpils centrālajā laukumā vīriņi gatavojas 11. novembra militārajai parādei.
Daugavpils centrālajā laukumā vīriņi gatavojas 11. novembra militārajai parādei.

Kamēr pilsēta gatavojās valsts svētkiem, mēs devāmies mājup, arī šoreiz iemēģinot jauno P80 šoseju, kas ir pilnīgs dizāsters, ja jābrauc ar bērniem. 60+ km garumā nav nevienas vietas, kur varētu normāli apstāties (pietura, stāvlaukums, atpūtas vieta, whatever). Vienā galā autobusu pietura ir pie Kokneses, otrā — Tīnūžos. Nobraukšana tumsā, miglas laikā kaut kādā neapgaismotā meža ceļā netika izskatīta kā iespēja.

24. — 26. februāris. Baltkrievija.

Pēdējo reizi Baltkrieviju apmeklēju, kad man bija kādi pieci vai seši gadi. Toreiz kopā ar omes klasi bijām Minskā un man mājās kaut kur arhīvos vēl ir fotogrāfija, kur es ar kepku–tabļetku stāvu pareizticīgo baznīcas fonā. Šoreiz maršruts un mērķis bija nedaudz cits.

Galvenie galapunkti bija Bresta un Minska, bet paguvām arī daudz ko citu apskatīties.

Uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas, par spīti visām iebiedēšanām, tikām cauri 30 minūtēs. Uzreiz pēc robežas šķērsošanas, absolūtā nekurienē atrodas benzīntanks.

Benzīntanka kafejnīca, kurā var iegādāties arī bremžu šķidrumu.
Benzīntanka kafejnīca, kurā var iegādāties arī bremžu šķidrumu.

Nekad līdz šim nebiju redzējis, ka automašīnu sasver uz sāniem ar mehānisko pacēlāju (donkratu), lai varētu ieliet vairāk degvielas bākā. Skats pa rubli. Kā jau spējat noprast, tad visas šīs mašīnas ir ar Lietuvas numurzīmēm.

Ceļi valstī ir absolūti parasti un ne ar ko nav īpašāki par Latvijas ceļiem. Ir gan remontēti posmi, gan bedraini posmi. Vispār nav skaidrs, no kurienes ir radies mīts, ka onkulis Lū, kā mēs viņu nodēvējām, būtu veltījis īpašu uzmanību ceļiem.

Klusā daba ar sētnieku Slonimā.
Klusā daba ar sētnieku Slonimā.

Pēc Latvijas megamīnusiem, kas tikko kā bija nedaudz aprimuši, ierašanās Brestā bija pārsteigums, jo šeit jau bija iestājies pavasaris.

Bresta. Līst lietus, zaļo zāle un cilvēki staigā ar lietussargiem.
Bresta. Līst lietus, zaļo zāle un cilvēki staigā ar lietussargiem.

Tas, ar ko onkulis Lū pārsteidza, bija totāli bezgaumīga daudzstāvu māju apbūve. Tad jau Ziepniekkalns ir arhitektūras paraugrajons.

Hujovinas Brestas guļamrajonā. Tāda veida brīnumu Baltkrievijā ir pilns.
Hujovinas Brestas guļamrajonā. Tāda veida brīnumu Baltkrievijā ir pilns.

Priekšstats par Baltkrievijas atpalicību no «attīstītajām demokrātijām» arī ir absolūti aplams. Ielas ir nosētas ar ārzemju autiņiem. Ieraudzīt padomju laika transportlīdzekli ir tikai nedaudz vieglāk, salīdzinot ar Latviju. Veikali ir pilni ar ķīniešu lētajiem plastmasas sūdiem, cilvēki zina, kas ir gučī, staigā džinsos un pīpē Lucky Strike.

Sabiedriskās tualetes Brestas centrālajā parkā. Pievērsiet uzmanību, ka katrai tualetei ir savādāks durvju rokturis.
Sabiedriskās tualetes Brestas centrālajā parkā. Pievērsiet uzmanību, ka katrai tualetei ir savādāks durvju rokturis.

Visforšākā bija sajūta kļūt pirmo reizi mūžā par miljonāru, samainot maiņas punktā simts eiro.

Baltkrievijā pāriet uz LED luksoforiem. Tagad šādi izskatās jau katrs otrais luksofors valstī. Rīgas gaismas pārstāvis uz tiem lūkojās kā uz debesu brīnumiem.
Baltkrievijā pāriet uz LED luksoforiem. Tagad šādi izskatās jau katrs otrais luksofors valstī. Rīgas gaismas pārstāvis uz tiem lūkojās kā uz debesu brīnumiem.

Baltkrievijā pāriet uz LED luksoforiem. Tagad šādi izskatās jau katrs otrais luksofors valstī. Rīgas gaismas pārstāvis uz tiem lūkojās kā uz debesu brīnumiem.

Vispār par naudu ir atsevišķs stāsts. Monētu nav jau sen, tāpat kā vienrubļu naudaszīmju. Desmit rubļus, uz kuriem ir attēlota vecā nacionālā bibliotēka, neviens īsti negrib ņemt pretim. Vairāk vai mazāk par apgrūtinājumu uzskata arī simts rubļu naudaszīmju skaitīšanu. Viss sākas pie tūkstošiem. Un tieši šī iemesla dēļ sanāk trīsdimensiju aritmētika, kas parastam latvietim ar dārgāko valūtu pasaulē ir liels pārbaudījums. Pirmkārt tu neorientējies vietējās cenās. Otrkārt, tu nespēj pārslēgties uz naudaszīmju vizuālajām pazīmēm. Treškārt, tev visu laiku ir jārēķina nuļļu skaits.

Cementa siena, kas norobežo miskastes. Cementa sienas Baltkrievijā ir tikpat populāras, kā Polijā.
Cementa siena, kas norobežo miskastes. Cementa sienas Baltkrievijā ir tikpat populāras, kā Polijā.
Ļeņina piemineklis Brestā. Nepažēloju 50 000 rubļu un iegādājos sarkanas neļķes, ko nolikt pakājē.
Ļeņina piemineklis Brestā. Nepažēloju 50 000 rubļu un iegādājos sarkanas neļķes, ko nolikt pakājē.

Brestā un Kobrinā vidējā mēnešalga ir 2,5 miljoni baltkrievu rubļu, Minskā alga ir būtiski lielāka — vidēji 6 miljoni. Un kaut gan ir tik liela atšķirība, tik, cik ceļojuma laikā bija iespēja apskatīt laukus, tad visi bija sakopti un bija grūti ieraudzīt kaut vienu pamestu lauku sētu. Un nav jau brīnums, jo vienīgais derīgais izraktenis, ko mēs spējām iedomāties saistībā ar Baltkrieviju, ir kartupelis.

Kaut gan degviela te ir megalēta, skaitītāji benzīntankos uzskaita arī litru tūkstošās daļas. Mans pieņēmums bija, ka tas notiek tāpēc, ka arī skaitot naudu līdz tūkstotim cipariem nav nozīmes.
Kaut gan degviela te ir megalēta, skaitītāji benzīntankos uzskaita arī litru tūkstošās daļas. Mans pieņēmums bija, ka tas notiek tāpēc, ka arī skaitot naudu līdz tūkstotim cipariem nav nozīmes.

Pirmajā naktī Brestā krogā pavadījām vairākas stundas. Galds bija klāts ne pa jokam, degvīna pudeles mainījās viena pēc otras. Finālā, kad atnāca rēķins, es 600 000 sajaucu ar sešiem miljoniem. Brestieši nedaudz izbrīnījās, bet man pašam tas reāli neko vēl nenozīmēja. Pēc tam jau lēnām tā adaptācija atnāca.

Valsts ekonomikas stūrakmens — Minskas centrālais universālveikals.
Valsts ekonomikas stūrakmens — Minskas centrālais universālveikals.
Ēdnīca centrālajā universālveikalā Minskā. Šeit stāvējām rindā pēc ēdiena ar kādiem 30 milicijas darbiniekiem.
Ēdnīca centrālajā universālveikalā Minskā. Šeit stāvējām rindā pēc ēdiena ar kādiem 30 milicijas darbiniekiem.

Minskā vietējais, ar kuru kopā pavadījām otro vakaru pastāstīja, ka valstī uz katriem desmit iedzīvotājiem esot viens iekšlietu struktūras darbinieks. Vienīgā vieta, kur mēs to reāli izjutām, bija centrālais universālveikals, jo tur kāds ar pagoniem visu laiku elpoja pakausī. Brestā milicijas darbinieku klātbūtni vispār nevarēja just nevienu brīdi. Toties absolūti visi un visur baidās, ja tu fotografē. Nākas izmantot slepenos paņēmienus vai arī izlikties, ka kaut ko meklē telefonā (visi attēli uzņemti ar Nokia N8, jo fototehniku galīgi nenāca prātā ņemt uz šo valsti).

Jau atpakaļceļā uz Latviju pamanīju izcilu ceļazīmes izvietošanas piemēru. Neesmu nekad mūžā kaut ko tik prātīgu redzējis.
Jau atpakaļceļā uz Latviju pamanīju izcilu ceļazīmes izvietošanas piemēru. Neesmu nekad mūžā kaut ko tik prātīgu redzējis.
Vēl viens ar ceļiem saistīts joks — visas autobusu pieturas ceļā no Minskas līdz Latvijas robežai bija izkrāsotas ar dažādiem zīmējumiem bērniem.
Vēl viens ar ceļiem saistīts joks — visas autobusu pieturas ceļā no Minskas līdz Latvijas robežai bija izkrāsotas ar dažādiem zīmējumiem bērniem.

Atpakaļceļā uz robežas mums Latvijas muitnieks atņēma medību gaļas tušonku aptuveni 15 latu vērtībā un bundžu ar iebiezināto pienu. Izrādās Eiropas savienībā nedrīkst ievest gaļas un piena produktus. Solītais konfiskācijas akts tā arī netika atnests. Lai viņš aizrijās ar tiem tušoņiem.

Vēl mēs Daugavpilī iebraucām svaigi atvērtajā McDonalds. Vienos naktī novērojām skatu, kā vietējais dzērājs iesteberē burgernīcā un bez aizķeršanās jautā pārdevējam cigarešu paciņu. Pagalam abstulbis pārdevējs tikai pēc neveiklas pauzes spēja atbildēt, ka McDonalds cigarešu nav. Pretim pārdevējs saņēma tieši tikpat abstulbušu seju un jautājumu: «Kā nav?».

Visas fotogrāfijas no Baltkrievijas piedzīvojumiem skatāmas Flickr galerijā.

16. janvāris. Daugavpils.

Biju īsā, pāris stundu vizītē Daugavpilī. Kopš mana pēdējā apmeklējuma visvairāk pārsteidza megainfrastruktūra, kas ir sabūvēta, savienojot dažādās pilsētas daļas pie stacijas. Tur tagad ir apļu, tiltu, pārvadu un ceļu mudžeklis, kurā ir grūti orientēties, ja nezina ielas. Toties, ja iebrauc idejā, kā kaut kur jābrauc, tad ir ārkārtīgi ērti, jo nav jāgaida ne uz vienu dzelzceļa pārbrauktuvi. Google Maps satelītkārtē pagaidām vēl ir skatāma būvbedre, kur tas viss tagad ir sabūvēts.

Daugavpils būvbedre. Google maps.
Daugavpils būvbedre. Google maps.

Atziņa, ko šoreiz esmu ieguvis no Daugavpils, salīdzinot ar to braucienu, par kuru stāstīju pirms diviem gadiem — šī pilsēta Latvijā pavisam noteikti izceļas ar neregulējamo gājēju pāreju skaitu uz vienu kvartālu. Sniega un šļurgas apstākļos tas bija samērā interesants piedzīvojums, it īpaši rēķinoties ar to, ka Daugavpils vidējais statistiskais gājēju pārejas jūzeris darba dienas pēcpusdienā ir vismaz 60 gadus vecs.

Viens no objektiem, ko ļoti vēlējos apmeklēt, ir dārza māja, kurā un kuras apkaimē esmu pavadījis krietnu daļu savas bērnības.

Dārza māja Daugavpilī, pie Stropu ezera.
Dārza māja Daugavpilī, pie Stropu ezera.

Šeit ir gan izbaudīts pirmais alus, gan sekots līdzi pirmajam nočieptajam ritenim, gan apgūta Žiguļa vadīšanas prasme, gan pirmo reizi pīpēts. Īsāk sakot, pamatīgas bērnības atmiņas. Tagad gan dārza māja ir pārdota, večukiem jau bija par grūtu sekot tai līdzi. Toties atmiņas paliek. Starp citu, ievērojiet vējlodziņu — tā bija vieta, pa kuru es devos savos nakts piedzīvojumos, kamēr opis un ome gulēja pirmajā stāvā, bet jumtistabā man bija ierīkots savs īpašais štābiņš, kur mitināties.

Daugavpils brīvdabas estrāde.
Daugavpils brīvdabas estrāde.

Daugavpils brīvdabas estrāde ir palikusi bez jumta. Cik atminos, tad esot bijis kaut kāds ugunsgrēks vai kas tamlīdzīgs. Žēl, jo tā bija skaista koka ēka.

Otra ēka, par kuru esmu nedaudz izbrīnīts, ir Daugavpils stacija. Patiesi nesaprotu, kā ir izdevies saglabāt ēku tādu, kāda tā ir palikusi manā atmiņā kopš bērnības.

Daugavpils stacijas ēka.
Daugavpils stacijas ēka.

Bildēju no automašīnas loga, tāpēc foto kvalitāte tāda ir kāda ir. Varbūt kāds arhitektūras pazinējs varētu paskaidrot, kādi ir nosacījumi vai vismaz loģika, izvietojot uz stacijas ēkām nosaukumus. Man akurāt šķiet, ka uz šīs ēkas pavisam noteikti pietrūkst uzraksta «Daugavpils», kas ir redzams ēkas pusē, kas vērsta uz peroniem. Būtu taču ļoti skaisti tādu uzrakstu uzlikt arī ēkas pilsētas pusē. Vai varbūt es kaut ko nezinu?

Ķīmiķu ciematā atradu vēl neizdemolētu izkārtni, kas veidota jau brīvvalsts laikā, tomēr ir saglabājusi absolūti visas padomju izkārtņu veidošanas tradīcijas.

Izkārtne Augļi un dārzeņi.
Izkārtne Augļi un dārzeņi.

Ja šādu izkārtni palūgtu uztaisīt tagad, plastmasas gaismas kastes liekošie darboņi apdirstos un pasūtījumu izpildīt nevarētu.

Daugavpilī ir atvēries pirmais McDonalds ātrās apkalpošanas restorāns ārpus Rīgas robežām.

Vīri liek McDonalds reklāmu.
Vīri liek McDonalds reklāmu.

Hamburgeru darinātava izvietojusies bijušās ēdnīcas ēkā, netālu no Daugavpils cietuma un Daugavpils alus rūpnīcas, kas tagad tiek dēvēta par Latgales alus darītavu.

Un vēl es pamanīju ārkārtīgi interesantu maršruta simbolu. Tā arī nav skaidrs, vai tas ir gļuks, jebšu Daugavpilī ir kāda īpaša maršrutu simbolu sistēma ieviesta, jo nedaudz savādāks simbols bija manīts uz viena cita autobusa.

Daugavpils. Autobuss ar maršruta simbolu.
Daugavpils. Autobuss ar maršruta simbolu.

Polija. 18.—20. aprīlis

Ar draugiem aizlaidām uz Poliju uz Roger Waters koncertu. Polijā gandrīz nekas nav mainījies. Stulbi betona žogi, debīlas reklāmas, briesmīgas ceļazīmes un ļoti daudz fūru un poļu fiatu uz ceļiem. Eiropas savienībai vajadzētu aizliegt Polijā nodarboties ar dizaina produktu radīšanu tāpat, kā Latvijā ir aizliegta cukura ražošana.

Wypadki. Ceļazīme.
Wypadki. Ceļazīme.
Uwaga wyjazd. Ceļazīme.
Uwaga wyjazd. Ceļazīme.
Droga požarov. Ceļazīme.
Droga požarov. Ceļazīme.
Autobusu un tramvaju pieturas ceļazīme.
Autobusu un tramvaju pieturas ceļazīme.
Meitene ar konču. Ceļazīme.
Meitene ar konču. Ceļazīme.
Reklāmu kaudze.
Reklāmu kaudze.

Pilno fotoatskati par ceļojumu uz Poliju var skatīties Flickr galerijās.

Un vēl ir arī nofilmētais materiāls no Roger Waters koncerta: Rodžera Vatera koncerts Polijas Ludzā. 1. daļa, Rodžera Vatera koncerts Polijas Ludzā. 2. daļa.

Igaunija. 2.—3. aprīlis

Devāmies pētīt Igaunijas ūdenskritumus, bet nedaudz nošāvām greizi ar laiku. Vajadzēja doties pāris nedēļas vēlāk. Jebkurā gadījumā tika iegūtas dažas vērtīgas atziņas.

Izcili skaists mājas numurs.
Izcili skaists mājas numurs.
Novērošanas kameru krāsa pielāgota dakstiņiem.
Novērošanas kameru krāsa pielāgota dakstiņiem.
Lielākais ūdenskritums Igaunijā. Neatceros tik nosaukumu.
Lielākais ūdenskritums Igaunijā. Neatceros tik nosaukumu.
Dzīvojamās zonas ceļazīme. Ārkārtīgi tizla un haotiska.
Dzīvojamās zonas ceļazīme. Ārkārtīgi tizla un haotiska.
Piepilsētās un laukos autobusu sarakstus izvieto tubās, kas nav grozāmas.
Piepilsētās un laukos autobusu sarakstus izvieto tubās, kas nav grozāmas.
Rakveres pilsētas lielākais lepnums.
Rakveres pilsētas lielākais lepnums.
Panorāmas skats uz Kivoli—vietu, kur iegūst degslānekli. No izdedžiem veido megakalnus.
Panorāmas skats uz Kivoli—vietu, kur iegūst degslānekli. No izdedžiem veido megakalnus.
Nikns suns.
Nikns suns.
Prāta aptumšuma uzvara pār loģiku. Notekcaurule kādā Igaunijas muižā.
Prāta aptumšuma uzvara pār loģiku. Notekcaurule kādā Igaunijas muižā.

Viss tika dokumentēts ar Nokia N8. Vairāk izbraukumos fotokameru vazāt nav vajadzības, ja nu vienīgi tāpēc, ka baterija par spoguļkamerai tur ilgāk, nekā N8. Pilnu reportāžu par braucienu uz Igauniju var skatīties Flickr galerijā.

Talsi. Kaut kad septembrī.

Septembrī biju aizdevies uz Talsiem visādās interesantās darīšanās un sanāca arī dažus interesantus objektus atrast.

Talsi. Veca ķieģeļu māja ar uzrakstu.
Talsi. Veca ķieģeļu māja ar uzrakstu.

Nedaudz tuvāk pats uzraksts.

Talsi. Uzraksts (izkārtne) uz vecas ķieģeļu ēkas.
Talsi. Uzraksts (izkārtne) uz vecas ķieģeļu ēkas.

Izskatās, ka šitā patērētāju biedrība ir ļoti daudz laika te pastāvējusi (vismaz Latvijas saimnieki tai laikā nomainīties paguva vairākkārt).

Talsi. TV remonta māja.
Talsi. TV remonta māja.

Man jau 10 gadu nav TV un tāpēc es vispār ļoti nosacīti izprotu šo agregātu remontdarbnīcas jēgu, pareizāk būtu vecu lūžņu pieņemšanas punktu taisīt. Bet ne par to. Pavērojiet, no cik dažādiem materiāliem ir taisītas šīs Talsu TV remontdarbnīcas sienas.

Gāzes balonu parks.
Gāzes balonu parks.

Pie šitādiem objektiem drīkst vai nedrīkst pīpēt?

Kā jātirgo diski. Video atskats no Ukrainas.

Par to, kā man gāja Kijevā, es jau nedaudz stāstīju. Areče rekur beidzot pie manis ir nokļuvis video, ko filmēja kolēģis.

Grupa Smereka (tā arī neatradu internetā info par viņiem) pastaigājās Kijevā vietējas nozīmes tirgū, spēlējot savu mūziku un tirgojot diskus. Par ļoti demokrātiskām cenām. Sākumā domājām, vienkārši ielu muzikanti, bet tad, kad devām 20 grivnas, uz to saņēmām atbildi: «20 grivnas bez bildītes, 30 grivnas ar bildīti». Skaidrs, ņēmām ar bildīti. Ja kādu interesē, varu padalīties ar mūziku arī (starp citu, ir pat Raimonda Paula gabals viens nokaverots).

Tas tā, jaunie talanti, lai būtu skaidrs, kā ir ar mūziku jāpelna nauda un kā ir sava mūzika jāpopularizē.