Esmu par Skype 4

Kaut gan daudzi te sāka bļaustīties, ka Skype 4 ar savu pilnekrāna interfeisu esot nu galīgi garām, es esmu sajūsmā par jauno funkcionalitāti un priecīgs, ka tāds atjauninājums ir iznācis.

Pirmkārt jau, man patiešām ir ļoti patīkami, ka beidzot, sarunājoties ar dažādiem cilvēkiem dažādās pasaules malās, man vairs nav jābrīnās par to, ka šamie pusčetros pēcpusdienā man saka: «Oo, vecīt. Esmu dikti samiegojies un tagad došos čučēt. Sarakstamies vēlāk!» Un tas tāpēc, ka beidzot sarakstes logā rādās pulkstenis ar laiku, kurš šobrīd ir vietējais laiks otrajam sarunu biedram. Žēl gan, ka šī fantastiskā fīča pazūd, ja lieto Skype saraksti konferences režīmā, bet gan jau, ka tūliņ kaut kas būs saknibināts, lai to labotu, jo, galu galā, tā ir tikai beta versija.

Otrkārt, tā kā es ikdienā lietoju tieši sarakstes režīmu, tad man tieši tā ir aktuālāka. No pilnekrāna režīma var viegli izsprukt, sarakstes loga augšā nospiežot, lai šī sarakste rādās atsevišķā logā. Un tad ir atpakaļ parastais sarakstes režīms, pie kura jau esam pieraduši. Toties, kas mani iepriecināja, ir pārvietošanās laikā uz vecākiem sarakstes ierakstiem. T.i. — skaistais slaiderītis tagad ir nevis vienkārši scroll bar, bet gan slaideris, kuru pavelkot, rādās datums un laiks, lai vieglāk atrastu, ko nu tur vajag.

Un tas, ka visi sarakstes logi tagad ir vienā ekrānā, man vienkārši šķiet megaērti, jo līdz ar to, pie ikdienas 5–10 atvērtajām programmām, ja paralēli vēl ir atvērti kādi 5 Skype sarakstes logi, sāk tiešām zust orientācija savā darba virsmā.

Vienīgais, kas mani nedaudz sarūgtināja, ir iebremzēšana, kas uz mirkli iestājas, ja mēģina pārslēgties uz video režīmu. Kaut gan, tā kā tas man nav īpaši aktuāli, par to tad arī neko daudz sliktu nevaru teikt.