Latvijas vasaras festivāli un to programmas

Kā jau daži labi atceras, biju nobļaustījies par, manuprāt, kretīnisku Pasaules hokeja čempionāta spēļu tabulu. Šoreiz gribētos paskatīties uz to, kā tad izskatās Latvijas brīvdabas festivālu programmu vizualizācija.

Sāksim ar visprimitīvāko un samocītāko variantu. Saprast var tieši neko un pasākumu apmeklēt gribas tieši necik. Pat nav skaidrs, uz ko būtu vairāk jāiespringst. Dāmas un kungi, festivāls Zaļumballe. Tikpat saprotama bija arī Metalshow festivāla programma internetā. Nezinu, vai viņiem bija kas savādāks drukātā veidā.

Festivāls Zaļumballe 2009. Programma.
Festivāls Zaļumballe 2009. Programma.

Jau nedaudz prātīgāk, kaut gan vēl joprojām ārkārtīgi nepārskatāmi, darbojas festivāls Zvērā 2009. Te vismaz ir skaidrs, ka maketētājam bija kaut kāda vēlme iespringt, kaut gan beigās aptrūkās iniciatīva vai arī vienkārši uznāca slinkums pabeigt.

festivāls Zvērā 2009. Programma.
festivāls Zvērā 2009. Programma.

Beidzot virzīsimies uz to, kam tad būtu jābūt pārdomātā un lietojamā festivāla programmā, kuru gribētos lietot. Galvenais, primārais uzdevums ir parādīt, kādas grupas vai pasākumi notiek paralēli uz dažādām skatuvēm vai norises vietām, jo tas ir vienīgais, kāpēc programmas vispār kāds grib lietot. Cilvēks izvēlas, pie kuras skatuves pavadīt laiku festivālā. Kā skatāms piemērs, bet ar šausmīgu maketu un krāsu izjūtu ir izceļams festivāls Baltic Beach Party 2009.

festivāls Baltic Beach Part 2009. Programma.
festivāls Baltic Beach Part 2009. Programma.

Šīs pašas dormas turpinājums ir redzams festivāla Positivus programmas dizainā. Ar nelielām piebildēm. Nedaudz mulsinoši (īpaši tādiem cilvēkiem, kas pieraduši pie ļoti lieliem festivāliem ar ļoti daudz skatuvēm), ka blakus ir izvietotas abas festivāla dienas ar tik vāju vizuālo robežu. 2. Nevaru saprast krāsu kodējuma nozīmi un, ja tādas vispār nav, tad es to cenšos atrast. Un arī tas mani mulsina.

festivāls Positivus 2009. Programma.
festivāls Positivus 2009. Programma.

Jebkurā gadījumā, no pašmāju festivāliem vienīgā programma, kas funkcionāli tiešām ir ērti lietojama, ir Positivus festivālam. Īpaši gribētu atzīmēt to, ka šī ir vienīgā programma, kurā var izdarīt to, ko es vienmēr daru pirms visiem festivāliem — atzīmēju atsevišķus māksliniekus, kurus noteikti gribu redzēt un pārvelku krustu pāri tiem, uz kuriem vienkārši nav jāiespringst.

Vēl piemēram gribēju piedāvāt Ungārijas Sziget festivāla mājaslapā ievietoto festivāla programmu (ja pēkšņi viss rādās ungāru valodā, klikšķiniet uz karodziņiem un atkal ieejiet programmā). Ja atradīšu, tad iemetīšu vēlāk pagājušā gada festivāla drukāto programmu (sadalīta pa dienām galvenajām skatuvēm).

Esmu par Skype 4

Kaut gan daudzi te sāka bļaustīties, ka Skype 4 ar savu pilnekrāna interfeisu esot nu galīgi garām, es esmu sajūsmā par jauno funkcionalitāti un priecīgs, ka tāds atjauninājums ir iznācis.

Pirmkārt jau, man patiešām ir ļoti patīkami, ka beidzot, sarunājoties ar dažādiem cilvēkiem dažādās pasaules malās, man vairs nav jābrīnās par to, ka šamie pusčetros pēcpusdienā man saka: «Oo, vecīt. Esmu dikti samiegojies un tagad došos čučēt. Sarakstamies vēlāk!» Un tas tāpēc, ka beidzot sarakstes logā rādās pulkstenis ar laiku, kurš šobrīd ir vietējais laiks otrajam sarunu biedram. Žēl gan, ka šī fantastiskā fīča pazūd, ja lieto Skype saraksti konferences režīmā, bet gan jau, ka tūliņ kaut kas būs saknibināts, lai to labotu, jo, galu galā, tā ir tikai beta versija.

Otrkārt, tā kā es ikdienā lietoju tieši sarakstes režīmu, tad man tieši tā ir aktuālāka. No pilnekrāna režīma var viegli izsprukt, sarakstes loga augšā nospiežot, lai šī sarakste rādās atsevišķā logā. Un tad ir atpakaļ parastais sarakstes režīms, pie kura jau esam pieraduši. Toties, kas mani iepriecināja, ir pārvietošanās laikā uz vecākiem sarakstes ierakstiem. T.i. — skaistais slaiderītis tagad ir nevis vienkārši scroll bar, bet gan slaideris, kuru pavelkot, rādās datums un laiks, lai vieglāk atrastu, ko nu tur vajag.

Un tas, ka visi sarakstes logi tagad ir vienā ekrānā, man vienkārši šķiet megaērti, jo līdz ar to, pie ikdienas 5–10 atvērtajām programmām, ja paralēli vēl ir atvērti kādi 5 Skype sarakstes logi, sāk tiešām zust orientācija savā darba virsmā.

Vienīgais, kas mani nedaudz sarūgtināja, ir iebremzēšana, kas uz mirkli iestājas, ja mēģina pārslēgties uz video režīmu. Kaut gan, tā kā tas man nav īpaši aktuāli, par to tad arī neko daudz sliktu nevaru teikt.