Latvijā ražotu produktu pirkšanas kults

Atšķirībā no Krievijas, kur nacionālais produkts lielākoties ir tāds sūds, ka to pirkt ir bīstami veselībai vai pat dzīvībai, bet nanotehnoloģijas sākas no 13. izmēra atslēgas, Latvijā nacionālais produkts praktiski vienmēr ir, kaut arī kvalitatīvs, bet ar milzīgu pārcenojuma devu, un tāpēc ikdienā to spītīgi iegādāties un lietot spēj tikai izredzētie vai ar īpašām galvas traumām apveltītie.

Šo pārmaksāšanu iepotēja neviens cits kā mēs paši, veidojot «produkta pievienotās vērtības» kultu un popularizējot to. Rezultātā esam ieguvuši ražotājus, kas mājas apstākļos fasētas ķirbju sēklas tirgo veikalos par 60 latiem kilogramā, un mūziķus, kas nepabeigtas mūzikas skolas izglītības kripatas izmanto 100 latu piemaksai pie honorāra kotlešu vakara apskaņošanā.

Tā mums ir radušies Valsts nodarbinātības dienesta speciālisti, kas spēj modes dizaina maģistriem piedāvāt šuvējas darbu vietējā fabrikā un galdnieki, kas neuzņemas pārāk sarežģītus darbus, jo var nopelnīt uz poļu lamināta mēbeļu salīmēšanas, pieliekot šiltīti «Ražots Latvijā».

Nemaz nerunājot par īsteni «latviskām» lauksaimniecības ražotnēm, kas Turcijā izaudzētus un Polijā iemarinētus gurķus ar lepnumu tirgo Latvijā kā vietējo produktu.

Tai pat laikā ārpus «Pērc pašmāju produktu» kulta ir, piemēram, piparu mērces no Ziemeļamerikas, vīni no Francijas un Itālijas, auto un mototehnika no Japānas, un, galu galā, maize no Dānijas. Un visi šie produkti ir lieliski. Par adekvātu cenu.

Vietējās produkcijas obligātās pirkšanas kultam ir jāmet miers. Tam nav nekāda pamatojuma. Ja ražotājs spēj mellenes ar milzīgu uzcenojumu sūtīt uz Ķīnu un tur atrodas kāds, kas tās vēlas iegādāties — visu cieņu.

Atbalstīt var omīti, kas tirgo maisiņus tunelī, piedāvājot viņai par adekvātu cenu noadīt tev cimdus ziemai. Atbalstīt var mākslinieku, iegādājoties izstādē viņa gleznu vai mūziķi, apmeklējot viņa koncertu un iegādājoties merčendaizingu. Var arī moderni atbalstīt vietējo programmētāju, kas uztaisījis aplikāciju laika prognozes rādīšanai telefonā. Un arī šajā gadījumā — atbalstīt vienīgi tad, ja par to tiek prasīta adekvāta samaksa.

Bet RIMI stūri ar «I love you ECO» un visu pārējo sūdprodukciju, kas tur ir sabāzta, vajadzētu, kā minimums, uzspridzināt. Un aizliegt ar likumu tirgot ķiplokus par latu gabalā.

12 thoughts on “Latvijā ražotu produktu pirkšanas kults”

  1. Tie i (heart) eco produkti ar savu iepakojumu nekad nav radījuši sajūtu ka iekšā ir kas labs un patiesi vērtīgs.

  2. Mani šis pārlieku lielais patērnieciskais patriotisms iekritis acīs fashion un dizaina sektorā.. Piekrītu augstākminētajam, gan bez spridzināšanas un tā :) bet jā – ir baigais feikas pievienotās vērtības burbulis

  3. Nepiekritīšu gan, ka viss Latvijā ražotais ir par neadekvātu samaksu. Labāk pērku Latvijā ražotas ādas kurpes par 40Ls, kuras varēs valkāt vairākus gadus, nekā Ķīnas dermantīnu par 10Ls, kas izjuks pēc mēneša. Un nav jāpērk Turcijā ražotus gurķīšus zem latviska zīmola, tāpēc jau uz iepakojuma ir norādīta ražotājvalsts. To, ka daudziem zīmoliem cenu politika ir nepareiza, tam gan varētu piekrist.

  4. Fashionā neamaz nav tā vienkārši… Jo vairāk ražo, jo lētāk sanāk – ja gribi divsimt pārus bikšu saražot, pašimazksa jau vien būs vairākos desmitos latu. Nu, ar nosacījumu, ka labs audums, sakarīga furnitūra un šūšanas kvalitāte, arī, ja gribi lai sašuj nākammēnes, nevis aiznākamgad, kad ražošanā logs (beigušies H&M pasūtījumi lētajiem krekliņiem).
    Pasūtot desmitos tūkstošu, pašizmaksa nokirtīsies zem 10 latiem un pat vēl mazāk… Bet tam nav tirgus, diemžēl – jo, lai cik dīvaini nebūs, latvietis pirks made-in-Latvia Diesel džinsus (un izliksies to birku nemanām) par krietni lielāku ciparu, nekā kvalitatīākus patiesi vietējos…

    Realitāte.

  5. Ražotājvalsts Latvija vēl nenozīmē, ka nauda tepat paliks. Cēsu alus arī ir ražots LV, tikai nauda aiziet īpašniekiem uz Somiju. Tāpat ar, tipa, “Latvijas” Jelgavas cukuru, utt., utt.

  6. Zem tā I Love Eco brenda tirgoto kafiju esam ģimenē atzinuši par vislabāko ekonomisko kafiju spektrā. inu par tās kafijas “eko” izcelsm

  7. Par rakstu – trāpīts desmitniekā! Vienkārši ir stipri jāpiedomā ko, kā atbalstīt. Mārketings ir palicis tik viltīgs. Nepārtraukti saskaries, ka tevi kā pircēju/patērētāju vienkārši uzskata par muļķi. Jāpiekrīt, ka liela daļa tādu arī ir. Un ir īpaši atjautīgam jābūt, lai tevi neapvestu ap stūri. Tā “netīšām” paslēpj kg cenu uz šiltītes, neizdrukā to maliņu. Tā netīšām ieviešas kļūda kg cenā. Pārskaiti mega lielo cenas ciparu kilograma izteiksmē un izrādās, ka tas maksā divreiz vairāk nekā uzdrukāts. Pasauc darbinieku,un klasiskais teksts “ui, netīšām, tūlīt nomainīsim!”. Bet neatjautīgākie jau iegrābušies, tipa, lētajā produktā. Tā “netīšām” samaina cenas blakus stāvošiem produktiem. Un tā nepārtrauktā preču maiņa pa plauktiem lielveikalos vienkārši ved ārā. Ej pēc tā ko tev vajag uz zināmo vietu, a tur jau kaut kas cits stāv. Tas tā, lai meklējot sev vajadzīgo, tu pa ceļam ieraudzītu vēl ko un moš nopirktu. Uz pusdienu dubulto preces cenu, nākošā rītā nolaiž atpakaļ uz iepriekšējo un pieliek mega šilti – atlaide 50%!!!! Kā tika izbazūnēta PVN nolaišana par 1%? Bezmaz katrai precei pielikta A4 lapiņa, ka mēs lielveikals redz kādi malači, no preces noņemsim šo vienu 1%!!! Papīru uz izdrukām nebija žēl. Bet kad cenu paceļ par 10%, tad protams ne mazākā pīkstiena. Paskatsītes pārpildītas ar reklāmu bukletiem. Par to tipogrāfijā atstāto naudu būtu no preces cenas labāk nolaiduši.
    Tā ir realitāte un tirgotājs vienmēr blēdīsies kā vien gribēs un apčakarēs pircēju pa maksimumu. Tāpēc viņu žēlabas par sūro biznesa ikdienu ir krokodila asaras. Mūsdienu ironija – ražo arvien lielākus mēslus un ir spiesti arvien vairāk ieguldīt reklāmā, lai vismaz kāds šos mēslus nopirktu.

  8. – Apsvecu ar tādu atieksmi vari turpināt ēst lētus S-U-D-U-S,
    tik nebrīnies par sekām… :D
    >Latvijā nacionālais produkts praktiski vienmēr ir, kaut arī kvalitatīvs…< par to LV produktu kvalitāti gan garām, reti kuri uzņēmumi ražo teišām kvalitatīvus produktus bez mēliem konservantiem augu taukiem u.t.t (Paldies dāņu profesoram par Laimas augu tauku skandālu, Laimas produkcijā ir parādījušies produkti bez šīs drazas)

  9. Šodien tieši biju Ogres trikotāžas veikalā un pavisma vienkārša turikotāžas kleitiņa – 50 Ls. Par 2 kopā sašūtiem auduma gabaliem? Protams, ka par vienu mazu kleitiņu nevaru atļauties maksāt 50 Ls, aiziešu kaut kur pa 15 vai 30 nopirkšu.

  10. Pēc pirmās rindkopas parādās tas, ka autors nav iedziļinājies Krievijas zinātnes sasniegumos un piedāvātājos pakalpojumos/precēs

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *