Rudens ir lielisks mirklis dabas haotiskuma novērošanai. Sētnieku cīņas ar nobirušajām lapām, kuras vēja brāzmu ietekmētas izkliedējas svaigi saslaucītās ielas garumā. Līdzīgi vējam, maketētāji mēģina to pašu atkārtot izklājumos, izbārstot saņemtās informācijas vienības maketa laukuma robežās ar vien sev zināmiem varbūtības parametriem.
Skrīveri pēdējo divu gada laikā ir piedzīvojuši pozitīvas pārmaiņas — pilnībā pārbūvēta maģistrālā iela, vairāki tilti un šoseja Madlienas virzienā. Izskatās, ka arī Latvijas dzelzceļam palicis kauns un ir lemts par pēdējā neskartā posma pārbūvi, uzlabojot satiksmi pāri dzelceļam. Kadam nu ir dota vaļa, lai par šo notikumu savlaicīgi paziņotu satiksmes dalībniekiem.
Skrīveru dzelzceļa pārbrauktuve un paziņojums par pārejas slēgšanu.
Nepamet sajūta, ka maketētājs ir centies panākt maksimālā ļaunuma efektu un par to nav nemaz īpaši pārdzīvojis:
Bezjēdzīgais uzsaukums «Uzmanību!», kas nenes nekādu informatīvo vērtību.
Četru izmēru teksts, papildus arī nevajadzīga augšējā reģistra izmantošana.
Ačgārns datuma pieraksts, tostarp nevajadzīga gada minēšana, līdz saknei briesmīgs laika pieraksts.
Informācijas trūkums par to, kāpēc minētās neērtības satiksmes dalībniekiem tiks ieviestas.
Piepucējam tekstu, lai tas ir sakarīgs. Sakārtojam informācijas blokus, izceļot svarīgāko. Papildinām ar informatīvām piktogrammām, kas neatstāj vienaldzīgus satiksmes dalībniekus, uzliekam uz esošā formāta.
Skrīveru dzelzceļa pārbrauktuve un paziņojums par pārejas slēgšanu, mrserge.lv versija
Tematiski pirms mācību gada sākuma uznāca vēlme padarboties ar kādu stundu sarakstu / mācību grafiku / jaunu zināšanu ieguves plānu. Sauciet to kā nu jums labpatīk. Un kāpēc gan to neizdarīt ar Rīgas Valsts tehnikuma mājaslapā atrodamo mācību grafiku studiju programmai «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai».
Vērsim pie ragiem ķerties nebija vienkārši. Nācās izpētīt arī citus RVT mācību grafikus, lai saprastu, kas te notiek (un es tiešām ceru, ka vismaz virspusēji, piemēra vārdā, es to esmu sapratis).
Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmas «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai» īstenošanas grafiks. 1. lapaspuse no četrām (saites uz visiem materiāliem atrodamas ieraksta beigās, bet drukājamu PDF failu vari apēst arī pa tiešo).
Sāksim ar būtiskā saprašanu:
Maketa galvenē un kājenē ir random draza, kas droši vien ir nepieciešama katrā lapaspusē un to uzspiež Eiropas Sociālā fonda prasības dokumentācijai. Vajadzētu to visu salikt kopā un nolikt tā, lai tā ir atrodama, bet neuzbāžas.
Tabulā ir ļoti daudz informācijas, kas atkārtojas vai nav vajadzīga: norāde «Datums», mācību vietas adrese (tā jau norādīta virsrakstā), stundu numerācija (tai nav jēgas, jo 1. stunda dažādās dienās sākas dažādos laikos), līnijas tabulas ailēm, piespiedu ēnojums katram otrajam datumam (jo savādāk vispār neko nevarētu saprast).
Tabula maketēta jocīgā griezumā un nav ne pret ko līdzināta, radot apjukumu pat pie vienkāršas pārskatīšanas.
Nav ievērots tuvuma/tāluma princips — tikpat labi priekšmeta nosaukums, norises vieta un skolotājs vars attiekties gan pie augšējā, gan pie apakšējā stundu uzskaitījuma.
Man nekad nav bijis skaidrs, kā cilvēkiem var šķist ērti pētīt 20 centimetrus platas desas ar informāciju un mēģināt savilkt kopā pirmo tabulas aili ar pēdējo neapjūkot. Vienmēr stādos priekšā savu klases audzinātāju, kas ar lineālu vilka pāri žurnālam, lai īstajam skolniekam ieliktu vieninieku. Tā arī šeit, makets baudāms ir tikai izdrukātā veidā velkot ar lineālu līdzi.
Maza pamanītā nianse: dažās dienās stunda, kas sākas 15:35, beidzas 16:10, bet citās dienās — 16:15. Sakarības atrast neizdevās.
Maketa pārveidei būs nepieciešams izmest visu lieko ārā, atrast kopsakarības un racionāli salikt katru mācību dienu tā, lai tā būtu kā strukturēts bloks, kas ir iterējams (lasi — lai to ir viegli sakopēt vajadzīgos daudzumos).
Pirmais, no kā uzreiz atteicos: izlīdzināšana pēc laikiem. Nav jēgas atstāt pirmo aili tukšu dienām, kad stundas sākas vēlāk, jo faktiski mācības notiek visu dienu un interese būs par to, cikos konkrētajā datumā stundas sākas un cikos var pazust uz krogu.
Otrais: saprast, cik kopā ir atsevišķu teksta grupu vienību, lai var paralēli maketa izbūvei sākt arī definēt stilus. Kopā atradu četrus: datums, laiks, priekšmeta nosaukums, priekšmeta apraksts. Papildus izcēlu pusdienu pārtraukumu un vienu īpašo teksta marķējumu, kas norāda uz sarkanajā iekrāsotajām stundām pirmajā lapaspusē, lai arī ko tas nozīmētu (to pašu teksta marķējumu izmantoju arī noslēguma eksāmena izcelšanai).
Tā kā katras atsevišķas vienības informācija nebija plaša, to varēja viegli ielauzt 3 pārskatāmās slejās un, saglabājot 210×297 formātu, bet pagriežot to stāvus, viss «programmas īstenošanas grafiks» skaisti izvietojās divās lapaspusēs.
Teksta noformēšanai izmantoju lielisko FF Unit Pro garnitūru, kas pieejama visiem Adobe Creative Cloud abonētājiem pilnīgi bez maksas un ir brīnišķīga tabulu maketēšanai.
Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmas «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai» īstenošanas grafika mrserge.lv maketa versijas 1. lapaspuse no divām (saites uz visiem materiāliem atrodamas ieraksta beigās, bet drukājamu PDF failu vari apēst arī pa tiešo).
No īpašajām «fīčām»:
Viss teksts ir uzlikts un nolīdzināts pēc 12 punktu režģa, bet mācību priekšmeta nosaukumam un aprakstam nolīdzināta ir tikai 1. rinda (lai panāktu šādu efektu, jaunas rindas vietā vajag iesist Shift+Enter).
Datums ir atsevišķs paragrāfs, savukārt laiki ar priekšmetiem ir divu kolonnu tabula.
Mācību priekšmetam no kreisās puses ir nepārtraukta svītra, bet aprakstam un, ja aiz tā vēl ir nepieciešamas tukšās rindas, tad arī tām — svītras vietā ir punktojums. Kombinācija uztaisīta, lai savilktu kopā, cik ilgi stundas notiek, tai pat laikā padarot kopsummā maketu vieglāku. Šī marķējuma izveidei izmantota jaunā InDesign iespēja Paragraph Border.
Ja vienā dienā ir tikai viens priekšmets, kas sākas pirms un beidzās pēc pusdienām, tad netiek atkārtots, kur tas notiek un kas to vada (ja nemainās vieta vai pasniedzējs).
Solītais fails ar visu saturu vēlā vakara spēlītēm: 2019-08-26-izglitibas-programmas-istenosanas-grafiks.zip (6,5 MB). Arhīvā atrodams oriģināls DOCX formātā un tā paša brīnuma drukājams PDF; pārveidotā maketa INDD un IDML faili un galā uzražotais PDF.
P.S. Labam ierindas maketētājam ar šo vajadzētu spēt tikt galā pāris stundās (ieskaitot iebraukšanu, kas sākotnējā tabulā vispār ir atrodams un kā tā ir uzbūvēta). Spriežot pēc kursa intensitātes, tikpat ilgā laikā ar to tiek galā arī RVT kursa «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai» beidzējs.
Īpašais radio ziņu izdevums «Ziņas vieglajā valodā» ir ļoti veiksmīgs projekts, kas darbojas jau vairākus gadus. Nesen pamanīju, ka LSM.LV šai rubrikai ir parādījies jauns pieteikums, kas ir daudz veiksmīgāks par līdz šim izmantoto raibo avīžfonu, tomēr prasa mazas korekcijas.
«Ziņas vieglajā valodā» Latvijas Radio veidotais pieteikums.
Ir viena lieliska lieta, kas ir izdarīta: augšējā reģistrā rakstītais teksts «ZIŅAS VIEGLAJĀ VALODĀ» ir izretināts, lai tas būtu vieglāk lasāms. Tai pat laikā tas, ka ir izretināts arī apakšējā reģistrā rakstītais teksts «Vienkārši par svarīgo» ne pavisam nav labi. Teksts sabrūk un nav sasaistīts, tāpēc maketētājam nācās ielikt sarkano svītru, lai kaut kā savilktu abus blokus un palīdzētu acij noķert tekstu. Šis ir viegli labojams.
Te gan būtu vērts pieminēt, ka Open Sans fontā nav diez ko veiksmīgi izveidoti starpburtu pāri. Piemēram, starp J un A atstarpe ir par mazu, starp G un L — neproporcionāli liela, bet manuālo koriģēšanu šoreiz izlaidīsim, tikai piekārtosim esošo. Pirmajā rindā nedaudz jāsamazina starpburtu atstarpes, lai vārdi turās kopā, savukārt otrajā rindā retinājums vispār ir jāizslēdz.
Uzreiz acīs iekrīt tas, ka otrā rinda atrodas nedaudz par augstu, jo tā jau spēj dzīvot patstāvīgu dzīvi, bez sarkanās līnijas. Tāpēc tā jāpabīda nedaudz zemāk, veidojot simetriju virs un zem sarkanās līnijas.
«Ziņas vieglajā valodā» Latvijas Radio veidotā pieteikuma tekstu labojums.
Bet var arī iet tālāk un atbrīvoties no šīs līnijas vispār, jo tās funkcionālā jēga ir pazudusi. Pie reizes arī sakārtot objektus tā, lai tie ir uzlikti uz sleju režģa un tad atsevišķos elementus jau satur kopā maketa simetrija.
«Ziņas vieglajā valodā» Latvijas Radio veidotā pieteikuma maketa lauzuma iterācija ar simetrisku objektu izvietošanu.
Kaut kur pa vidam visām klasiskajām nesaprašanām, kas rodas, komunicējot ar jauno paaudzi manā bērnības žargonā (učene, šuce un tamlīdzīgi) izpeld arī pavisam skaidras un mūsdienās saprotamas lietas, kuru saknes ir tik senilas, kā Save pogā attēlotā diskete.
—Pārtīt dziesmu
—Pagriezt pulksteni
—Nolikt/pacelt klausuli
—Salauzt maketu
Es domāju, ka šis saraksts patiesībā ir ļoti ļoti plašs, tik jāpieliek kolektīvā saprāta spēks, lai varētu to papildināt.
Nu jau tikai dīvaiņi nemigrē savu ofisa darba vidi uz mākoni un viens no lieliskākajiem produktiem, ar kuru Microsoft ir nācis jau labu laiku atpakaļ klajā ir Office365. Bet, tā kā mēs esam veci nūģi un mums vajag, lai viss ir pieejams vecajā, labajā GMail, tad rodas jautājums, kā savu Office365 e-pastu ar GMail saslēgt.
Ja migrāciju no lokālā e-pastu servisa uz Office365 sisadmins jau ir veicis, nav iemesla uztraukties par to, ka konts no GMail būs jādzēš ārā, migrācijas laikā konta parametri tiks pārrakstīti un viss strādās uzreiz.
Zem Import mail and contacts uzklikšķinām uz tāda paša nosaukuma saites.
Ierakstām logā What account do you want to import from? savu Office365 pieslēgto e-pasta adresi, nākamajā dialoglogā ierakstām Office365 paroli, POP username ir e-pasta adrese, POP server ir outlook.office365.com, ports jānomaina uz 995 un jāieķeksē Use SSL.
Nākamajā dialoglogā darām, kā pašiem ērtāk, galvenais ieķeksēt Import mail un tad spiežam Start import.
Ja jums pirms tam jau bija nokonfigurēts šis e-pasta konts GMail, tad atliek nomainīt Send mail as sadaļā izejošā e-pasta serveri un pārliecināties, ka Check mail from other accounts stāv Office365 pieejas dati, nevis vecie.
Tiem, kam slinkums iepriekšējos burtus lasīt un paši ir lieli puikas, redz kur visi Office365 e-pastu servisa pieejas dati.
IMAP
Server name: outlook.office365.com
Port: 993
Encryption method: SSL
POP3
Server name: outlook.office365.com
Port: 995
Encryption method: SSL
SMTP
Server name: outlook.office365.com
Port: 587
Encryption method: TLS
Derētu gan atgādināt, ka GMail neatbalsta IMAP pieslēgumu citiem kontiem, toties ļauj citiem pieslēgties caur IMAP pie GMail. Tāpēc, ja ir vēlme sinhronizēt lasītos/nelasītos e-pastus, tad, diemžēl, vienīgā iespēja ir importēt visus e-pastus GMail un tad caur IMAP savienoties atpakaļ uz Office365 jau pie GMail konta. Čerez žo, bet strādā.
Tradīcijām bagātas cilvēku grupas slimo ar hronisku nespēju paskatīties uz sevi kritiski. Turklāt slimo gan nacionāli noskaņots miests Pierīgā, gan starptautiska līmeņa uzņēmumi, gan zivju tirgus sētnieki. Jo acīmredzamāks ir absurds, jo grūtāk to ieraudzīt.
Autobusu pietura Līgotņi uz šosejas P73.
Eksperimentējot ar smēķēšanas atmešanu, viena no pirmajām jocīgajām sajūtām bija pastiprināta oža. Pēkšņi varēja sajust gan to, kā Raiņa parkā dārznieki maina apstādījumos puķes, gan to, ka pelnutrauka smaka ir ne vien tikko smēķējušiem cilvēkiem, bet arī teju katrai ieejai jebkurā ēkā.
Norāde par smēķēšanas aizliegumu un miskaste ar pelnutrauku zem tās. Ieeja Latvijas nacionālās bibliotēkas galvenajā ēkā.
Tieksme novietot lietas tur, kur tām nebūtu jāatrodas ir saprotama — klišejiska domāšana, kas balstīta uz senču «viedo pieredzi». Tieši tāpat vēl pāris paaudzes centīsies brūces ārstēt ar ceļmallapām, krāmēs šīfera lauskas uz grants ceļiem seguma stiprināšanai un meklēs dzeguzes dziedājumā privātā kapitāla pieaugumu.
Sols un atkritumu urna tirdzniecības centrā Domina, kas ir atdalītas ar lielu dekoratīvo apstādījumu.
Un tad ik pa brīdim mēs sastopamies ar negaidītiem risinājumiem, kas bez iedziļināšanās pat nešķiet ievērības cienīgi. Tai pat laikā kaifs no šo triviālo risinājumu pielietojuma ir milzīgs.
Autobusu pietura Līgotņi uz šosejas P73. Bez drazas smakas autobusu pieturā (mrserge.lv versija).
Paliek neatbildēts jautājums: kāpēc tad tas tā vispār ir noticis? Kāpēc miskastes atrodas pie soliem un pelnutrauki atrodas pie ieejas durvīm? Tāpēc, ka labiekārtojot autobusa pieturu, solu ar miskasti uzzīmēt blakus bija vienkāršāk. Tāpēc, ka atkritumu urnu pie ieejas publiskā ēkā apvienot ar pelnutrauku ir vienkāršāk par divu atsevišķu objektu uzstādīšanu. Nedomāt un darīt kā parasti — tas vienmēr ir vienkāršāk.
Vienkāršākais veids kā izveidot pārliecību par kaut kā svarīgumu — radīt iespaidu, ka tas ir kaut kas sarežģīts, parastam prātam neaptverams, bet ļoti svēts un godājams. Nu un vēl jāpiebilst, ka jāklausa tikai «lielie» cilvēki, jo viņi zinās labāk, ko ar šo nezināmo, sakrālo darīt.
Sekojot ažiotāžai ap Facebook lietotāju datu noplūdināšanu (pie kuras gan paši lietotāji arī ir vainojami), neaizmirstot arī par jauno ES Vispārīgās datu aizsardzības regulu, piekurinot paniku Latvijas 2018. gada Saeimas vēlēšanu dēļ, milzīgu ažiotāžu pēkšņi ir guvusi ņemšanās ap automatizēti veidotiem kontiem Tviterī, kas masveidā sākuši piesekot daudz maz aktīviem kontiem.
Tvitera sekotājs–olgalvis.
Redzot ņemšanos ap šo tēmu, man lieku reizi gribētos atgādināt, ka nevajadzētu celt paniku par lietām, kas nav nedz mītiskas, nedz provocējošas, nedz kaut kādā veidā tevi ietekmēt spējīgas, ja vien pats neļaujies ietekmei.
Cilvēks vai bots, kas pieseko tev Tviterī, nekādā veidā neietekmē informāciju, kuru tu lasi.
Par jebkura Tvitera konta autentiskumu un vērā ņemamību var spriest, apskatoties, kas seko šim kontam, nevis kam šis konts seko. Konti, kuru informācijai uzticies ir jāvērtē, paskatoties, kam šis lietotājs seko. No tā arī drīkst izdarīt secinājumus par to, kādi informācijas avoti ietekmē šī lietotāja domāšanu un spriestspēju.
Lasi, ko tvitera konts ir publicējis pirms tam, lai spētu identificēt kopainu, nevis spriest pēc viena tvīta.
Lietotāji, kuriem seko Tvitera konts @drosais_uzvar
Tvitera konta @ingaspringe aktivitāšu vēsture.
Ņemšanās ap botiem, kas sāk masveidā sekot kontiem ir nekas vairāk kā bezjēdzīga laika un nervu tērēšana. Protams, īpaši pedantiskiem cilvēkiem nevar pārmest mēģinājumus tīrīt savus kontus no šādiem sekotājiem. Milzīgs respekts stahānoviešiem, kas par viltus kontiem ziņo Tvitera administrācijai. Bet jēgas no tā nav absolūti nekādas un ar drazas kontiem ir jācīnās pašiem servisa uzturētājiem, savukārt lietotāju pienākums būtu šos kontus vienkārši ignorēt.
Tā kā pamata plūsma ar tvītiem jau labu laiku ir piebāzta ar drazu (reklāmas, ieteikumi, «svarīgākie» tvīti, utt.), ir pavisam vienkāršs veids, kā šo drazu filtrēt un lasīt tiešām to, ko vēlies — izveidot lasāmo kontu listes (lists) un lasīt jaunus ierakstus tikai tur. Listēs nav spama un tās ir hronoloģiski sakārtotas.
Un būsim pavisam godīgi pret sevi un veselo saprātu — jauna konta izveide, pat ja to dara rociņām, aizņem ne vairāk par minūti. Tātad stundas laikā var uztaisīt 60 kontus, no kuriem dragāt jebkādu sviestu un jebkam. Bet tiktāl, cik mēs paši nesākam šiem kontiem sekot, par tiem interesēties un stāstīt, neviens no šiem kontiem nespēj piedrazot mūsu informācijas vidi.
Galu galā, atcerēsimies pavisam neseno pagātni, Delfu komentētāji, tante no Bauskas un pārējie zvēri. Savelciet sinapses paši. Jo stulbākais, kas var notikt jau noticies, medijiem nez kāpēc tas ir kļuvis ļoti būtiski un viņi uz to pat sāk atsaukties. Un tas ir ļoti, ļoti bēdīgi.
Lai teksta lasīšana nekļūtu par pārbaudījumu, ir vērts pievērst uzmanību tam, kā tiek komponēta plūsma un savstarpēji sasaistās rindas. Ja nonākot līdz rindas beigām, lasītājam acīm ir jāskenē viss makets teksta turpinājuma meklējumos, tad šāds makets ir jāpārtaisa.
Eksistē vecs triks, kas nāk no avīžu izklājumu plānošanas — aizstāt reālu tekstu ar neitrāliem blokiem, tādējādi novēršot uzmanību no satura un palīdzot koncentrēties uz lauzuma būtību.
lsm.lv raksta lauzums ar aizklātiem teksta blokiem.
Uzreiz kļūst skaidri redzams, ka teksta bloki ir izkaisīti un secīguma princips nav ievērots. Pēc ievada pamatteksts sākas nenosakāmā pozīcijā slejas vidū, pirmās rindkopas pēdējā rinda bezjēdzīgi karājas zem audiomateriāla ielauzuma.
Pievērsiet uzmanību, ka, kaut gan ievads jau tā ir izcelts ar pustrekno fontu un palielinātu burtu izmēru, lai saglabātu bloka vienotību, dizainerim nācās ielikt pirms un pēc ievada līnijas, kas saturētu šo teksta bloku kopā. Un ir viegli pamanīt, ka lielāko putru maketā ir savārījis audiomateriāla ielauzums, kura pārnešana uz labo pusi būtiski uzlabotu teksta lasāmību.
lsm.lv raksta lauzuma labojums.
Tagad tikai atliek tikt galā ar saikļu karāšanos rindas galos, šķidro retinājumu un novākt traucējošās līnijas ievada rindkopai.
Ielauzumu ielikšana tekstā un līdzināšana pēc kreisās malas ir ļoti specifisks un sarežģīts maketa veids, kas sevi reti attaisno un praktiski nekad nenostrādā bez manuālām korekcijām. Princips vienādi darbojas gan drukātajos, gan elektroniskajos maketos (ja nu vēl šī robeža vispār būtu īpaši jānodala). Daudz veiksmīgāks risinājums ir daļēja iznešana ārpus teksta slejas, bet par to kādu citu reizi.
New York Times ielauzums ar daļēju iznešanu ārpus rindas.
Ir klāt tas skaistais un burvīgais laiks, kad «The weather outside is frightful» skan ne tikai lielveikalos, benzīntankos, bērnudārzos un suņu pastaigu laukumos, bet arī sapņos. Un te nu es sapratu, ka šogad esmu negodīgi atstājis jūs bez Ziemassvētku dāvanām.
Šis ir jau devītais gads, kopš mrserge.lv blogā publicēju izdari-pats-savām-ķepiņām kalendāru nākamajam gadam.
Kalendārs ir radīts cilvēkiem, kuriem svarīgs ir katrs kvadrātcentimetrs sev apkārt un viņi nav aizmirsuši, kas ir pildspalva un zīmulis. Tas satur tikai svarīgākās lietas: datumus mēneša skatā, nedēļu numurus, valsts noteiktos oficiālos svētkus un brīvdienas 2017. gadā, pilnmēness fāzes iestāšanos Rīgā un ļoti daudz brīvas vietas, kur zīmēt, rakstīt un plānot. Nekādu kaķīšu, nekādu dabas skatu, nekādu vārdadienu.
Mr. Serge 2017. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem.
Mr. Serge 2017. gada kalendāra makets ir A formātā un ir brīvi drukājams gan A4, gan A1 formātā. Pēc pieredzes, visērtākais izrādījās A2 formāts, kuru pēc tam iesien spirālē. Tad to var lietot gan uz galda, gan arī piekarināt pie sienas, kad uz galda tas traucē. Izdrukāt 13 lapaspuses var mājās vai ofisā. Tad atliek vien sašūt lapas. Padoms: nedrukā uz stipri krītota un kalandrēta papīra (spīdīga), savukārt sašūt vari aiznest uz jebkuru kopēšanas salonu.
Kalendārs pieejams divos veidos. PDF (tūlītējai drukai) un IDML (maketēšanas frīkiem):
Kalendāru drīkst drukāt, pārsūtīt, pārtaisīt, adaptēt. To nevar zagt, jo nevar nozagt to, ko dodu bez maksas. Divi lūgumi: izmantojot atsaukties uz blogu un ziņot šī raksta komentāros, ja pamanīta kāda kļūda. Protams, man būtu arī ļoti jauki zināt, kur kalendārs tiek izmantots.
Interesantas muļķības par 2017. gadu
Divi mēneši 2017. gadā beigsies ar svētdienu un tā nu tas sanāk, ka arī gads beigsies svētdien. Tā kā sūkstēties par iešanu darbā 2. janvārī mēs varēsim divus gadus no vietas. Jau šobrīd ir oficiāli zināma viena pārceltā brīvdiena, kas būs 20. novembrī, jo 18. novembris iekrīt sestdienā. Bet ierēdņi vēl plāno valsts un pašvaldības iestādēm 5. maiju arī pasludināt par brīvdienu, pārceļot to uz 13. maiju. Lieldienas 2017. gadā atkal būs man daudz pieņemamākajā aprīlī, savukārt Jāņus svinēsim tikai trīs dienas.
Priecīgus visiem Ziemas saulgriežus. Nākamajā gadā novēlu jums homeopātiski daudz raižu, no glutēna brīvas galvas un domas, veselīgu attieksmi pret kritiku un kritisku attieksmi pret ziņām.
—Do you really think you can stop us Mr.Cowboy?
—Well, Yippie-Ki-Yay MotherFucker!
Papildinājums 22. decembrī.Ozolnieku vidusskolā (kur, starp citu, es pats esmu uzsācis skolas gaitas) ir superīgs darbmācības pasniedzējs Dainis Šantars aka cyxob. Viņš ir viens no mana kalendāra ikgadējajiem patērētājiem un šogad kopā ar skolēniem uztaisījis ķēpātāju kalendāra bilžaino versiju (PDF, 15 MB). Nu un pie reizes viņš arī atsūtīja, kā lietojās 2016. gada kalendārs.
Pa ceļu brauc mašīna autopilota režīmā. Mašīnā brauc četri pasažieri. Uz ceļa izskrien bērns. Auto dators daudz ātrāk par cilvēku spēj veikt situācijas analīzi un secina, ka iespējami tikai divi scenāriji, abi ar letālām sekām — notriecam bērnu un izglābjam cilvēkus mašīnā vai nogalinām pasažierus un izglābjam bērnu.
1967. gadā pirmo reizi izvēles ētisko pusi aprakstīja britu filozofs Filippe Fūts kā vagonetes problēmu. To vēlāk papildināja ar modifikācijām un mūsdienās tā pazīstama arī kā dilemma par resno cilvēku.
Attiecībā uz mašīnām un algoritmiem, kādus tajās būtu jāiestāda, diskusija ir bezjēdzīga un morāles principiem šeit galīgi nav vietas. Nomainiet situāciju ar četriem pasažieriem un vienu bērnu pret situāciju ar vienu pasažieri un četriem bērniem. Nomainiet bērnus pret vienu pensionāru, Latvijas Pasta nodaļas darbinieku, nokritušu viedpalīgu vai kaimiņa suni. Un tagad iesēdiniet šos pašus personāžus mašīnā.
Automatizētajai sistēmai ir jādara absolūti viss iespējamais, lai glābtu tās saimnieka dzīvību. Kā Švarcnegera tēlotais terminators glāba Džonu Konoru no T-1000, tā Teslas (vai jebkuras citas pašbraucošās iekārtas) autopilotam arī ir jāpieņem aukstasinīgs lēmums pie jebkādiem apstākļiem darīt visu iespējamo, lai glābtu savu pasažieru dzīvības. Pat ja tas nozīmētu ietriekties haotiski skrienošu zombiju pūlī.
Jo ir grūti stādīties priekšā automašīnas pircēju, kas būtu gatavs pieņemt, ka viņa iegādātā auto smadzenes var nogalināt saimnieku, pirms slepkavības skaļruņos paziņojot «Vai! Cik skaists sunītis!».
Ik gadu Pantone kādu no savu katalogu toņiem pasludina par gada krāsu. Šoreiz izvēlēts tonis 11-4201 TCX. Īsumā — lai dabūtu šo toni uz papīra, ir vienkārši jāizvēlās atbilstošs papīrs un tas nemaz nav jāapdrukā.
Sāksim ar būtiskāko. Pantone gada krāsa nepadara sliktu attēlu lielisku, nesalabo krāsu profilu un neliek UV lakai uzvesties pieklājīgāk uz nepārklātiem materiāliem. Tā neglābj slikti izvēlētu papīru un nepadara bēdīgu maketu par izcilu. Bet tā izskatās labi mārketinga atskaites prezentācijā — it īpaši, ja slaidā nav jārunā par realitāti.
Mūsdienās kalibrēts ekrāns ir sastopams retāk kā braucošs Volvo 760. Līdz ar to precīzām krāsu referencēm digitāli nav vispār nekādas nozīmes. Der aptuvenais kaut kas. Savukārt spektrālie mērījumi raupjam, nelīdzenam materiālam ir diezgan liels piedzīvojums. Tāpēc tekstila industrija lielākoties joprojām paļaujas uz reāliem, fiziskiem paraugiem.
Klasiska krāsota materiāla reference: nekrāsots, bāzes paraugs; krāsots paraugs; dilumnoturības tests. Papildus vēl var nākt arī protokolētie spektrālie mērījumi un specifiski, audumiem raksturīgie testi.
Kā jau raženi un pieredzējuši informatīvās miskastes ražotāji, Pantone ir radījuši TCX katalogu (Pantone Textile Cotton Extended). Tas ir paredzēts krāsotai kokvilnai un nozīmē dažādu krāsiņu paraugu vēdekli, ar kuru spēlēties dizaineriem. Turklāt ļoti dārgu vēdekli, tāpēc arī tā reklamēšanā tiek ieguldīti tik lieli līdzekļi. Tekstila nozarē katram ražotājam parasti tādi katalogi ir pašam un tie balstās uz saražotās produkcijas vēsturi.
Krāsotas vilnas dzijas referenču katalogs. Attēlā esmu izrediģējis referencēm aprakstus (pielietotās krāsvielu proporcijas, uzskaites kodi un cita specifiska informācija). Pēc šādiem katalogiem arī pēc vairākiem gadiem ražotājs spēj atrast precīzu referenci tam, ko pirms tam jau ir ražojis.
Savukārt maksātnespējīgiem dizaineriem un dizaineru vadītājiem, kuriem ir galva uz pleciem, Pantone piedāvā tā paša TCX kataloga toņu references pielietojumiem digitālajā pasaulē, no kurām tad arī tālāk tiek atvasināti arī citi pielietojumi. Piemēram, atrādīšanai uz aifoniem vai drukai uz papīra.
Pantone 11-4201 krāsas references
sRGB 240, 238, 233
Hex #F0EEE9
Lab 94.14, 0.42, 2.51
Nu lūk, spridziniet, dizaineri. Jums visi vārti vaļā! Bet, bet. A kā šito nodrukāt uz papīra? Ja precīzi, tad nekā. Jo šī krāsas reference vispār tam nav paredzēta un tās pielietošana drukā ir vairāk sevis un iespiedēju mocīšana.
Tomēr ir risinājums arī tiem, kurus tomēr stipri notramdījuši jaunie un stilīgie klienti un Pantone gada krāsa par visām varītēm drukātā veidā nāksies izmantot. Pantone 11-4201 Cloud Dancer tonis ir ļoti, ļoti tuvs klasiskam, krēmīgam papīram, kuru lieto grāmatās.
No tiem paraugiem, kas nu man bija pa rokai, vistuvākais bija Munken Premium Cream — ΔE 2.49 pret referenci. Jā, nav izcili. Bet tik precīzi nodrukāt jau ir izaicinājums. Un pavisam droši varu apgalvot, ka ir arī citi krēmīgie papīri, kurus var mierīgi lietot, lai būtu mums kārtīga deja mākoņos. Respektīvi, vienkārši lietojiet krēmīgos papīrus kā jau gada trendam atbilstošo bāzi un bez galvassāpēm drukājiet pāri saturu.
—
Galvassāpju mazināšanai un vispārējai pārliecībai par to, ka drukā uz papīra mums viss ir kārtībā: iepriekšējo gadu Pantone gada krāsas. Arīdzan no tekstila (kokvilnas) krāsu kataloga. 2016. un 2021. gadā pat tika izdomāts, ka gada krāsas var būt veselas divas.
Ir saprotams, ka nepastāv vairs pārliecinošu argumentu nacionālo laikrakstu lasīšanai — ziņas ir iztirzātas TVNET un Delfu komentāros vēl pirms papīra nokļūšanas iespiedmašīnā. Gluži pretēji ir reģionos. Sēdēšana klasesbiedru vacapā vai ciemata feisītī ir būšana ļoti šaurā burbulī, kurā visu regulē skaļākā balss. Savukārt vietējā laikrakstā ir spēks, jo paustais ir pārlasīts, pārbaudīts un par to uzņemas atbildību.
Mūs Skrīveros iekristīja par gājputniem — atbraucam līdz ar lakšiem un esam projām pie pirmajām ledus glazūrām uz peļķēm. Toties vietējo laikrakstu abonējam jau gadiem. Ir forši profesionāli pieskatītā informācijas forumā smelties aktuālas zināšanas par vidējo malkas cenu, kultūras notikumiem, rosīgiem cilvēkiem, pašvaldības piruetēm un palaidņu izdarībām. Saprast un iepazīt, kā tad kaimiņi dzīvo. Un varbūt dažkārt arī iepazīstināt ar sevi. Jo ir taču iemesls, kāpēc tieši te izvēlamies pavadīt būtisku daļu dzīves.
Avīzes satuvina. Tieši vietējā drukātajā medijā mēs iepazināmies ar Vecbebru biškopības tehnikumu, Jaunjelgavas gastronomijas veikalu Lauva, izciliem lauku kafejnīcu pasākumiem Neretā, Krapes muižas svētkiem, kaislīgiem zemeņu lauku kopējiem un to, ka Skrīveru mājas saldējums ir pieejams AirBaltic lidmašīnu ēdienkartēs. Un mūsu kaimiņš pie mums ciemos ir biežāk, jo arī grib lasīt avīzi. Galu galā. Raugi, pat Dainis Īvāns uzrunā Doma laukumā teica: «Vēl vakar kaimiņš man ieteica ielūkoties Aizkraukles novada avīzes Staburags redaktores ievadslejā».
Tāpēc aicinu tevi saņemties un abonēt drukāto presi. Nopelnīsi no manis milzīgu paldies. Un, ja padomāsi arī par saviem tuviniekiem un savlaicīgi sagatavoties Ziemassvētkiem, dāvinot viņiem vietējās vai nacionālās preses abonementu nākamajam gadam, saņemsi paldies arī no viņiem. Uztver to kā regulāras pastkartes no visiem tiem ceļojumiem, kurus tu jau esi ieplānojis un kuros nekad neiekļausi pasta nodaļas apmeklējumu.
Kā abonēt reģionālo laikrakstu?
Rakstīt un stāstīt par avīzēm 2025. gada nogalē nav viegli. Ja vien tu esi izlasījis tik tālu, tad droši vien māj ar galvu un klusē, lai neierosinātu dialogu un varētu šo tēmu ātrāk slēgt. Un arī abonēt laikrakstu 2025. gada nogalē ir sarežģītāk, nekā man likās. Tā ir kombinācija starp monopolizētu tirgus pieskatīšanu, slinkumu vai nespēju ieviest mūsdienīgus risinājumus un izteiktu tendenci turpināt sēdēt uz desmitiem gadu veciem lauriem, kuri sen vairs nepastāv.
Ātrākais veids abonēt vietējo laikrastu ir ieejot Latvijas Pasta mājaslapā Abone.lv, izvēloties preses izdevumus un tad noformējot pasūtījumu. Superīgā fīča, par ko pastnieki droši ka nebūs sajūsmā — iespēja pasūtīt reģionālo laikrakstu uz jebkuru Latvijas adresi. Visu nākamo gadu Latgales Laiks pienāks mūsu Rīgas dzīvoklī. Bet ir savi mīnusi. Jo abonējot caur pastu būs jāizmet elles loki, lai tiktu pie reģionālās avīzes digitālajām versijām, kad neesi uz vietas.
Otrs variants ir apmeklēt laikrakstu mājaslapas un abonēt redakcijās. Saraksts ar visiem laikrakstiem un to redakciju mājaslapu adresēm ir apkopots tālāk. Tur ir savi, īpaši piedzīvojumi. Jo ne visiem izdevies saprotamu tehnisko risinājumu uztaisīt, citi prasa piezvanīt (OMG, zvanīt!), un ar dažiem būs e-pastos jāapmainās ar laipnībām. Toties te ir iespējamas priekšrocības, kas nav sienas kalendārs par godu gada abonementam.
Piemēram, laikrakstu Staburagsvar abonēt par 9,90 € mēnesī, saņemot laikrakstu pastkastē, mobilajā telefonā un vēl arī piekļuvi fotoreportāžām, iespējai kaut ko dīvainu ierakstīt komentāros un izlasīt pāris gadus vecus rakstus.
Kādas avīzes Latvijā iznāk un cik tās maksā?
No Latvijas pasta abonēšanas katalogiem izdevās savilkt kopā 2025. un 2026. gada datus par laikrakstiem, to abonēšanas cenu gadam ar pārskatu par cenām. Ar nodomu izņēmu ārā visu, kas saistīts ar TV programmām un uz to bāzes veidotajiem pielikumiem, toties atstāju superekskluzīvo Kaleidoskopu, par kura esamību tikai nesen uzzināju. Jā, jūs pareizi sapratāt, avīzes krievu valodā es arī neapskatu. Un angliski iznākošais The Baltic Times jau labu laiku ir žurnāla formātā, tāpēc neskaitās. Citās valodās mums abonējama vietējā prese neiznāk.
Pirmā cena ir, ja abonē kā privātpersona, otrā — kā juridiska persona. Visiem, kam vien bija iespēja, pieliku klāt arī saiti uz laikraksta mājaslapu. Ja juridiskās personas ailē redzi domuzīmi, tad šī laikraksta redakcija vairs nenodarbojas ar dīvaino pieņēmumu «firmām daudz naudas, var atļauties». Realitātē tas nozīmē, ka laikrakstu iznākšanu un abonentu skaitu stutē valsts un pašvaldību budžeti, bet uzņēmumiem labāk laikrakstu abonēt ar avansu norēķinu caur kādu no darbiniekiem.
Sākumā mēģināju tabulas datus ar gudrajiem NotebookLM un ChatGPT apstrādāt, lai nav rociņām nekas jādara. Es zināju, ka modeļi var muldēt. Bet tik pārliecinoši iedot absolūti izdomātus skaitļus — tas bija pārsteigums. Tāpēc visi dati beigās tika pārlasīti rociņām un gan jau kaut kur ir drukas vai pārskatīšanās kļūdas.
Nekas neaizvietos čaklas rokas. Un lasošu sabiedrību.
Attēlus pēc aprakstiem mūsu vietā ģenerē lielie valodu modeļi, roboti iemācījušies dejot, tomēr mēs joprojām nesaprotam un neprotam fiksēt un nodot spektrālo informāciju no idejas līdz taustāmam rezultātam. Spoti, pantoņi, krāsu telpas, spektrofotometri, Mansels un profili. Uzsākšu rakstu sēriju, kurā parunāsim nedaudz par krāsām, materiāliem, druku, krāsu valodām un mūsu spējām to visu uztvert.
Trakākais krāsu vadībā ir tas, ka nav svarīgi, kurā nometnē tu pieklauvēsi, visās būs augstas raudzes speciālisti, kam ir spēcīgi stereotipi, kā darbojas citi ķēdītes posmi. Un ļoti izteikti bieži — gaužām aplami. Dizaineri nesaprot druku, repro neprot optiku, iespiedējs netic materiālu novecošanai, izejvielu ražotāji nav redzējuši drukas procesus un klientu konsultanti nesaprot nevienu un neko, jo tā ir ērtāk visiem pārējiem, kad jāmeklē vainīgais.
Kā tas viss sākās?
Pirmos pastāvīgos un noturīgos attēlus cilvēce iemācījās zīmēt alās uz sienām. Pēc tam iemācījās sajaukt pigmentus un saistvielas tā, lai mamuta kaislīga rīvēšana gar sienu nenotīrītu vēsturisko medību ainu. Paralēli nāca arī apskaidrība, ka zīmēt kaujas ornamentus uz vaigiem un krāniņus mamutus uz sienām nav gluži tas pats — krāsvielas dažādi uzsūcās materiālos, pirmajam jābūt ļoti elastīgam, savukārt otrajam — noturīgam.
Kad izsalkusī alu cilvēku grupa kaut kā saņēmās un tika galā ar šo informācijas daudzumu, no kaimiņu cilts aiz matiem atvilktajam laupījumam uz kājas atklāja vēl neredzētas krāsas zīmējumu. Un cilvēks saprata, ka var ne tikai skatīt, bet arī attēlot dažādās krāsās. Pēc būtības tas ir tas brīdis, kad mēs varam atzīmēt pirmā spota krāsu kataloga dzimšanu. Turklāt tajā laikā katalogi tapa gaužam dabīgi — ko nu var apzīmēt, to arī apzīmē. Un tā arī saprot, kā konkrētā krāsa uz šī materiāla izskatās. Visas references tiek staipītas līdzi un to, ko nevar nodot no paaudzes paaudzē, cilts šamanis pārzīmē un atjauno. Gan jau ka katru reizi radot atkal kaut ko pavisam citu. Jo visas references ir galvā.
Tālākos gadu tūkstošus izmaiņas bija samērā paredzamas un ļoti, ļoti lēnas. Eksperimentālā kārtā, tostarp bieži vien saindējoties un nomirstot, tiek atklāti arvien jauni pigmentu un krāsvielu veidi. Ik pa laikam radot tik īpašus toņus, ka grūti noticēt to eksistencei. Ēģiptē tas bija zilais, Mezopotāmijā — koši sarkanais, bet Ķīnā — abas šīs krāsas, tika nedaudz citādākā tonī. Tā radās pirmie «idioti, kas nepareizo katalogu lieto», jo vainas novelšana uz tiem neprašām, kas monitorus nekalibrē, vēl pāris tūkstošus gadu būs jāpagaida.
Ola uz ķilavas garšo savādāk kā ķilava uz olas
Jaunajiem un talantīgajiem dizaina un drukas entuziastiem sarunas par materiāliem sākas ar pārklātiem un nepārklātiem papīriem, masā krāsotiem specmateriāliem un aptuveni šādām tabulām:
Cool. Bet vispār nepalīdz, kad gaisīgā un košā zilā fona vietā ir nodrukāts kaut kāds džinsu grīdas lupatas pelēkzilais. Un kā jau minēju raksta ievadā — pilnīgi visiem iesaistītajiem būs sava taisnība, kāpēc ir noticis tā, kā tas ir noticis. Vēlme bija tiktoka kanāla loguča #00B3FF krāsu izmantot kā fonu lojālāko skatītāju Ziemassvētku kalendāram. Bet sanāca saņemt skaidrojumu, ka izvēlētais dārgais, pelēcīgais dizaina papīrs gluži vienkārši nav piemērots spilgtu toņu drukai. Jo iespiedkrāsa daļēji iesūksies materiālā, veidojot materiāla un krāsas sajaukumu. Savukārt biezā slānī klājot to pāri materiālam, piemēram, uzspiežot folijas transfēru, pazūd paša materiāla jēga. Jo tā optiskās un taustāmās īpašības nu ir paslēptas zem dekoratīvā slāņa. Tāpēc mēģināsim saprast, kas tad vispār ir dekorējamie materiāli.
Krāsviela ar materiālu vai sasaistīties 3 dažādos veidos: uzklājot to uz materiāla, daļēji iesūcinot to materiālā un pilnībā nokrāsojot materiāla.
Uzklāšana uz materiāla ir kā desas šķēles uzlikšana uz maizes. Desmaizes šķērsgriezumā ir ļoti vienkārši atšķirt, kur sākas salami un beidzas maize. Lūkojoties uz desmaizi no augšas, varam tikai minēt, vai zem salami šķēlēm šoreiz netika aizmirsti kaperi. Tātad pēc būtības salami un maizes šķēle dzīvo katra savu dzīvi arī pēc kļūšanas par desmaizi.
Dekāldruka uz keramikas, digitālā pigmentdruka uz audumiem, rotācijas sietspiede uz tapetēm, tonerdruka uz papīra, pārtikas sīrupkrāsu druka uz kūkām, folijas krāsvielas slāņa pārnešana ar termoklišejām, visu veidu transfērdruka uzklājot krāsu uz plēves un tad pārspiežot uz materiāliem, digitālā UV druka, jebkura druka pa tiešo uz plastmasas vai metāla. Sarakstu varētu turpināt, bet pievērsīsim uzmanību tieši pēdējam piemēram. Ar metālu viss tā kā skaidrs. Ja uz tā uztriepj DM logo, tad skaidrs, ka tas ir uz materiāla. Lai tas būtu iestrādāts metālā, logucis būtu jāieskrāpē ar naglu. Un šo sakarību civilizācija ir iemācījusies lietot ap to pašu laiku, kad pārvācās no alām uz teltīm.
Materiālus var speciāli apstrādāt, lai tos apdrukājot, krāsvielas neiesūcās. Piemēram, papildus krītot un kalandrēt papīra virsmu (lasi — padarīt papīru blīvu un spīdīgu) vai arī apstrādāt audumu, pievienojot šķidrumu bloķējošu slāni (Gore-Tex, brezents un citi lamināti) vai arī nolakot keramiku, lai likvidētu porainumu. Celtniecībā to pazīst ar terminu gruntēšana. Var pievienot trasfērdrukas krāsas slānim karstlīmes pulveri, kas būs saistviela starp materiālu un attēlu, tai pat laikā bloķējot iespiedkrāsas iespējas iesūkties materiālā. Ir vēl kaudzīte akrobātikas, ko var veikt iespiedkrāsu pusē, bet par to patērzēsim citreiz.
Uzklāšana ar daļēju iesūkšanos materiālā ir kā dārzeņu fritēšana — no ārpuses viss ir kraukšķīgs, bet iekšpusē jau atkal palicis neizcepies. Un var vāļāt salvetēs līdz nelabumam, bet tāpat viss būs eļļains. Šai drukas metodei ir divas ļoti lielas priekšrocības pret klāšanu uz virsmas: būtiski palielinās gan apdrukājamo materiālu klāsts, gan arī izmantojamās drukas tehnoloģijas. Bet tagad nozīme ir arī vienai būtiskai niansei, par kuru iepriekš jau stāstīju piemērā ar tiktokeri — dekorācija vairs nav tikai iespiedkrāsa, tagad tā ir materiāla un iespiedkrāsas kombinācija.
Ar putekļus krājušo HP printeri nodrukātai kolēģu fotogrāfijai ir ne tikai diskutabls saturs, bet arī iespēja pačamdīt sakrokotā astoņdesmitgramīgā ofisa papīra raupjumu, kas ir uzņēmis par daudz mitruma un deformējies. Nonākam pie nākamās atziņas — vairums papīra apdrukas, ieskaitot avīzes, žurnālus, grāmatas un plakātus — ir apdruka, kas veikta drukas slānim daļēji iesūcoties dekorējamā materiālā. Līdzvērtīgi atklājumi sagaida, ieraugot sietspiedē nodrukāta t-kreklā iekrāsotus auduma savēlumus. Arī zebras un joslas uz asfalta uzklāj, krāsai daļēji iesūcoties materiālā. Un uz šī piemēra visvieglāk būs saprast, ka dekorācijas slānis patiesi var būt iespaidīgi biezs. Tomēr būtiski ir apzināties, ka pārvietoties daudz patīkamāk un drošāk ir pa asfaltu un svaigi uzklātā gājēju pāreja ir ideāla vieta, kur paslīdēt. Bet, ja krāsas slānis būs pārāk plāns, tas kopā ar asfaltu pārāk ātri nodils. Tāpēc ievārījums tiek klāts dāsni.
Materiāla krāsošana, dēvēta arī par krāsošanu masā, tika izgudrota stipri agrāk par zebru un asfalta virsmu dilemmu. Tā darbojas kā mammas salāti — ir ļoti, ļoti garšīgi un visa ģimene ēd bez izņēmumiem, bet labāk nezināt, no kā tie sastāv. Galvenā šīs metodes priekšrocība — neatkarīgi no tā, kā tiks stiķēts vai apstrādāts materiāls, nedekorētā materiāla daļa viscaur būs vienā tonī šķērsgriezumā (grāmatas bloka malas), saraujoties (dzija), dilstot (dažādi cietie polimateriāli), staipot (audums) vai kā citādi ar to dauzoties. Jā, arī papīra celulozes, kokvilnas audumu un vilnas dzijas balināšana pēc būtības ir materiāla krāsošana masā.
Vēl viena superīga lieta, ko var iegūt ar krāsošanu masā — pietiekami ilgi ieslēdzot vienā telpā bariņu ķīmiķu un fiziķu kopā ar dekorēšanai izvēlēto vielu, to var dabūt praktiski jebkurā krāsā. Izņemot linu. Lins ir čakars.
Dikti jau nepalīdz šito visu zināt, ja tāpat nav skaidrs, ko ar to visu iesākt. Iesākt vajadzētu ar gala iznākuma formulēšanu. Kad ar to ir tikts galā, var izvēlēties materiālu. Piemēram, ja noklāsim papīru ar hologrāfisko laminātu un tad uz tā drukāsim, ir pilnīgi vienalga, kādā krāsā ir papīrs. Galvenais, lai lamināts pie tā labi turas. Ceļazīmei nav būtiskas taktilās īpašības, bet materiālam jābūt gaismu atstarojošam un krāsai jābūt ilgstoši izturīgai pret Saules gaismu un laikapstākļiem. Papīru nemazgā, tomēr kapilārās īpašības ir būtiskas, lai iespiedkrāsas nekontrolēti neizspiestos cauri materiālam. Auduma krāsošana masā ierobežo to, kā to tālāk var apdrukāt. Un UV druka bez papildus fiksācijas neturēsies uz lielas daļas virsmu.
—
Rakstu sēriju sāku ar dekorējamā materiāla definēšanu. Nākamajos rakstos pievērsīšos dažādām mūsdienās izmantojamām drukas metodēm, krāsu telpu aprakstiem, krāsu katalogiem un sistēmām kā arī praktiskā pielietojuma piemēriem. Un ja nu tev ir izdevies tikt līdz šai rindkopai, tad droši komentāros atstāj ziņu arī par citām tēmām, kuras būtu vērts apskatīt.
Bija agrs rīts. Anna sēdēja uz gultas malas no pleciem noslīdējušā, atpogātā kleitā un nošļukušās zeķubiksēs. Viņa vēl nebija paguvusi nomazgāt seju un neķemmētās matu pinkas nodevīgi atklāja nemierīgo nakti.
Rokās viņa turēja glāzi ķiršu kompota, kas pēc skata atgādināja lielisko Doro ielejas portvīnu.
Sejā bija skaidri nolasāms naids pret visu pasauli. Viņa gribētu izkliegt «Kretīni! Kā jūs man esat izbesījuši ar savu nolādēto dārziņu!», bet nevarēja. Anna vēl neprata izrunāt burtu «r».
Ugunsmūris, paroļu pārvaldnieks, lieko paziņojumu atslēgšana, drošu saziņas rīku izvēle un divfaktoru autentifikācijas lietošana ar prātu jau būtiski samazina iespēju kļūt par kiberuzbrukuma upuri. Un pats labākais — tie ir disciplīnas, nevis finansiālo iespēju jautājumi.
Pēdējos gados Latvijā uzbrukumi IT sistēmām vairs nav kaut kas, par ko lasa tikai ārzemju ziņu apskatos. Īpaši kopš 2022. gada situācija ir kļuvusi trakāka, tomēr arī pirms tam negāja spoži. Turklāt ir jāapzinās, ka pavirša attieksme pret IT drošību ir ne tikai tiem, kuri datoru un telefonu lieto jūtūbam un engrībērtdiem, bet arī lielos uzņēmumos ar nopietnu apgrozījumu. Tāpēc es nolēmu apkopot dažus tehniski vienkāršus, bet ļoti efektīvus risinājumus, kā būtiski uzlabot savu/uzņēmuma kiberdrošību. Skaidrs, ka tūdaļ uzradīsies vēl 100500 padomdevēji ar vēl labākiem risinājumiem, kurus pavisam noteikti var un vajag pievienot komentāros.
Uzliec DNS ugunsmūri visām ierīcēm
Ja nav pacietības uzreiz pieķerties nopietniem uzlabojumiem, vismaz uzliec DNS Ugunsmūri. Tas darbojas kā filtrs, kas bloķē piekļuvi lapām, kuras CERT.LV ir atzinis par krāpnieciskām vai ļaunprātīgām. Piemēram, kāds atsūta e-pastu ar bankas saiti, tu klikšķini, un parasts internets tevi aizved uz viltotu lapu. DNS Ugunsmūris tevi vienkārši neielaidīs šajā lapā.
Šis strādā datoros, telefonos, planšetēs. Tāpēc DNS Ugunsmūri vajadzētu uzlikt visiem ģimenē un kolektīvā, it īpaši visiem tehnoloģiski kautrīgajiem.
Aizmirsti USB fleškas tāpat, kā esi aizmirsis disketes
Jebkurš datu nesējs, kas tiek piesprausts pie datora, mūsdienās ir tikpat drošs kā nejauša garāmgājēja piedāvātā konfekte. Ir praktiski neiespējami atrast tādu ārējo datu nesēju, kas nevarētu būt vīrusa nēsātājs, un tas attiecas arī uz telefonu, ko piespraud pie datora «tikai, lai uzlādētu».
Jebkuru prezentāciju, atskaiti vai fotogrāfijas no brīvdienu pasākuma var bez maksas izvietot failu apmaiņas servisos, ja tie neielien e-pastā. Pašmāju Failiem.lv ir pilnīgi pietiekams lielākajai daļai situāciju. Tomēr rēķinies, ka atkarībā no tā, ko saspaidīsi uzstādījumos, datus var redzēt arī citi cilvēki. Piedomā pie tā.
Lieto paroļu pārvaldnieku, nevis atmiņu
Par universālo paroli bīstamāka ir vienkārša universāla parole. Kā joko IT drošības speciālists Kirils Solovjovs no Possible.lv: «Jālieto parole 12345678. Tā ir vispopulārākā un tik daudz cilvēku nevar kļūdīties».
Paroles nedrīkst glabāt teksta dokumentos, uz lapiņām pie klaviatūras vai vacapa sarakstēs. Drošākais veids paroļu glabāšanai ir paroļu menedžeri. Un nav obligāti (kaut vēlams) jāmetas iepazīt Bitwardenvai Keeper. Paroļu menedžeri jau eksistē gan Google, gan Apple. Un tie labi draudzējās ar datoru un telefonu. Atliek tikai sākt lietot. Un ir pavisam droši izmantot ieteiktās paroles jaunajiem servisiem.
Cik bieži mainīt paroles? Sāc ar to, ka uzreiz pēc reģistrēšanās un pirmās veiksmīgās pieslēgšanās jebkuram servisam — uzreiz nomaini paroli. Ja esi pa ausu galam dzirdējis, ka kāds no tevis lietotajiem pakalpojumu sniedzējiem ir kompromitēts — nomaini paroli. Ja esi pārpratuma pēc kaut kur ievadījis savus datus un neesi pārliecināts, vai tas bija autentisks serviss — nomaini paroli. Ja lieto servisu gadiem un nekad neesi uztraucies par drošību — nomaini paroli. Un taisi tās sarezģītas, un glabā paroļu servisos.
Ja nevari atcerēties, cik sen esi mainījis paroli un vai tā vēl ir droša — nomaini paroli.
Ne visai biometrijai var uzticēties
Uztaisi pašportretu ar datora vai telefona kameru. Tieši tik kvalitatīvi ir dati, ar kuriem atpazīst tavu seju. Desmit gadus vecas kameras var apmuļķot, pieliekot sejas vietā fotogrāfiju.
Pirkstu nospiedumu lasītāji ir stipri prasīgāki apmuļķošanai. Tas pats ar acs zīlītes lasītājiem. Ja pastāv iespēja, labāk lieto tos. Vienkāršākais veids, kā būt drošam — pārliecināties, ka iekārta nav vecāka par 3 līdz 5 gadiem un tai ir pēdējo mēnešu laikā bijuši programmatūras drošības atjauninājumi. Gadījumā, ja kaut kas no tā iztrūkst, biometriju vienu pašu labāk nelietot.
Un atceries, ka tad, kad Samsung vai Apple pasaka, ka ir uzlabojuši drošību saviem autentifikācijas rīkiem, tas visticamāk attiecās uz jaunākajiem iekārtu modeļiem, kas vēl nemaz nav tavā kabatā.
Atslēdz paziņojumu troksni telefonā
Nesaprotamu iemeslu dēļ cilvēkiem patīk, ka to iekārtās nedozētā daudzumā tiek piegādāti paziņojumi no benzīntanku un lielveikalu aplikācijām, atlaižu/akciju ziņas no tiešsaistes veikaliem, nemaz nerunājot par spēlītēm un sociālajiem tīkliem. Nav brīnums, ka šo paziņojumu jūrā pazūd notifikācijas par neautorizētiem maksājumiem vai viegli tiek palaists garām, kad autorizācija pieprasīta brīdī, kad kādam no kontiem piekļūt vēlas krāpnieks.
Visi paziņojumi, bez kuriem var iztikt, ir jāatslēdz. Jūsmojumi par ierakstiem feisbukā nepazudīs. Kendīkrešu vairs neviens nespēlē un Bukinga piedāvājums vēl vienai rezervācijai Igaunijā tev vairs nav aktuāls, jo tu tur jau biji. Amazon tev tirgos vēl vienu olīveļļas bundžu, bet tev vēl tikko nopirktā nav atnākusi. Neko no tā tev nevajag. Un, ja nu tomēr vajag, to var pieslēgt uz laiku.
Filtrē ienākošos e-pastus mapēs
E-pastos izmanto filtrus, lai darba, skolas un arī ģimenes loka e-pasti nonāk atsevišķās mapēs. To piedāvā jebkurš mūsdienīgs serviss kopā ar pamācībām, kā to izdarīt. Ja kaut kas izliekas nācis no zināmām adresēm, bet nav iekritis mapēs, tas ir drošs signāls būt papildus piesardzīgam.
Vienlaikus ņem vērā, ka ne visas organizācijas ir veikušas priekšdarbus, lai to e-pastus nevarētu viltot un atsūtīt no it kā īstās adreses. Arī, lasot sašķirotos e-pastus, pielieto veselo saprātu.
Izvairies no SMS lietošanas un esi ļoti piesardzīgs balss saziņā
SMS ir novecojis un nedrošs saziņas veids. Vēl Skype ziedu laikos īsziņas varēja nosūtīt, uzdodoties par jebkuru telefona numuru vai pat aizstājot numuru ar jebkādu vārdu. Nekas nav mainījies un tā ir joprojām. SMS ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā apmānīt saņēmēju un izlikties par banku, kaimiņu, mazbērnu vai pat drošības iestādi.
Paskaties savus ienākošos ziņojumus un padomā, kā katram no sūtītājiem var mainīt saziņas kanālu. Bankām un kurjeriem ir savas lietotnes. Ome ir pelnījusi viedtālruni ar drošām, autentificējamām sarakstes aplikācijām.
Gan SMS, gan telefonzvanu vietā privātajā sarakstē labāk izmantot saziņas platformas — piemēram, Signal vai WhatsApp. Arī videozvans Google Meet vai Microsoft Teams būs drošāka alternatīva, lai izvairītos no personības viltojumiem.
Divi faktori nav drošība, ja tos dala trīs cilvēki un to vajag ātri
Es biju pilnīgi pārliecināts, ka tie laiki ir beigušies, kad grāmatvede ievada maksājumu, bet vadītājs kaut kur pludmalē apstiprina to internetbankas uzlecošajā logā. Bet nē, šis attālinātās uzticības sporta veids vēl dzīvo un plaukst. Un ne tikai bankās — to izmanto arī, lai pieslēgtos Latvija.lv, Eparaksts.lv vai VID EDS sistēmai.
Zelta likums: ja uz ekrāna parādās pieteikšanās pieprasījums, un tu tajā brīdī nekur nepiesakies — nekavējoties noraidi pieprasījumu un sāc domāt, kurš un kāpēc mēģina izlikties par tevi. Un, lūdzu, nedod citiem savus otrā faktora rīkus, jo tad tā vairs nav autentifikācija — tas ir joks.
Ja šis viss šķiet pārspīlēti, atceries: IT drošība reti mirst ar skaļu sprādzienu. Parasti tā aiziet klusi — ar vienu paviršu klikšķi.
Tā bija 2005. gada 21. augusta nakts. Pareizāk sakot jau bija 22. augusta pirmās stundas. Apkārušies ar fotosomām, mēs nesteidzīgi pametām Mežaparka estrādi, kur tikko bija aizvadīti vēl vieni Dziesmusvētki. Tā par Prāta vētras uzstāšanos 40 tūkstošu priekšā nākamajās dienās rakstīs mediji, kuriem mēs vēl tikai nesām fotogrāfijas.
Savlaicīgi tika pieņemts stratēģiski būtisks lēmums pēc koncerta izbaudīt vēl pāris alus aizskatuvē. Tāpēc parka teritorijā tagad bijām klusumā un ceļa virzienu mums izgaismoja pilnmēness, nevis Rīgas gaisma.
—Kamēr mobilajos nebūs iebūvēts tūristu prīmuss vai vismaz šķiltavas, to nekad nevarēs nosaukt par multifunkcionālo telefonu. Ar sūdīgu internetu un e-pastu tas nav nekas vairāk kā biznesa bezvadu telefons. Visi tie ar pilnajiem spiedpogu plakandēļiem ir plaukstdatori un neviens normāls cilvēks to zvanīšanai nelietos. Tu stādies priekšā, ka kāds zvanītu no klaviatūras vai peles?
Es neatceros, vai telefonu no kabatas izvilka Kristaps vai Uldis, bet te nu tas bija. 2 megapikseļu Sony Walkman oranžais brīnums, pavērsts vienīgā redzamā debesu ķermeņa virzienā. Pāris veiklu darbību ar bīdpuļķi un pogām, līdz krāsainajā ekrānā ir redzams gaišs, paplūdis pikseļu kopums ar iespaidīgu zilganzaļu jpg kompresijai raksturīgu halo uz tumša fona.
—Re. Mēness. Nav nemaz tik slikti.
—Nu šo no tevis pavisam noteikti neviens medijs nenopirks publikācijai.
—Un ja tu tagad vilktu ārā vienu no saviem kanoniem, skrūvētu virsū objektīvu un stutētu to nakts vidū uz statīva, lai uztaisītu iespaidīgu kadru un no rīta ieskenētu to redakcijā. Kas no tā mainītos? Kāds to uzreiz gribēs pirkt?
—Tiesa. Tātad viena no multifunkcijām mobilajam ir palīdzēt iereibušiem koncertfotogrāfiem, kas melanholiskas romantikas apsēsti taisās iemūžināt svarīgo Mēnesi, bet ir pamatots slinkums tamdēļ vērt vaļā fotosomu ar saturu Rāviņa Volvo vērtībā. Tomēr piekritīsi, ka iebūvētas šķiltavas gan nenāktu par ļaunu.
—Mums vēl palika cigaretes?
Iesildītāju uzstāšanās pirms 2005. gada 21. augusta Prāta Vētras koncerta Mežaparkā. Foto: Andrejs Veitners, Delfi.
***
Visnotaļ iedvesmots no Kaspara pēdējā laika grafomānijas izpausmēm, nevaru noliegt, ka esmu gana noilgojies pēc paša neizmantotās iespējas uzrakstīt kaut ko garāku par tvītu. Un kaut ko iespaidīgāku par svaigākās drukātās preses fotogrāfiju no kādas apmeklētās pasaules malas.
Jāsāk jau ar apņemšanos. Tātad, apņemšanās ir ieturēt regularitāti ar vismaz diviem ierakstiem mēnesī. Tāpēc tagad bus jāstrādā pie satura stratēģijas, kuru no padsmit drafta stadijas rakstiem diez vai var izspiest. Droši, ka pačīkstēšu par notikumiem drukā, jaunumiem nozarē un foršām pamanītām lietām. Gan jau ka pa vidu iesprauksies arī kaut kāds tehnisks raksts angliski par īpaši sasāpējušām tēmām.
Tehniski man te vēl čupa mājasdarbu jāizdara, lai sakoptu šo sen neravēto dārziņu: — Sapucēju paskatu uz kaut ko mūsdienām piemērotāku (jā, tagad ir jābūt ērti lasīt arī no telefona). — Izvācu čupu spraudņu, kuru jēgu stipri apšaubīju jau stipri sen. — Izvācu reklāmas, kas bija salipušas šo pašu spraudņu dēļ. — Gandrīz sapratu, kā darbojas jaunā WordPress tēmu rediģēšana.
Gan jau ka neatteiktos no palīdzības to visu sapucēt vēl sakarīgāk, jo tehnisko speceni sagatavot būtu sīkums. Bet pašam to visu paveikt būtu baisais slinkums.
