Tēla maiņa, rebrendings, jauna seja. To sauc dažādos vārdos. Tam līdzi nu jau ikurāt moderni ir likt klāt arī vēstījumus, kas raksturo šīs pārmaiņas. «Virzība ar jaunu skatu uz nākotni», «Tuvāk saviem klientiem», «Vienkāršāk un saprotamāk», «Svaigs skats» un tā tālāk. Katrā ziņā katrai produkta tēla maiņai ir loģisks un saprotams pamatojums. Pat tādos gadījumos, ja tas ir saistīts tik vien kā ar vecā, jau apnikušā tēla uzfrišināšanu. Lielisks vietējā zīmola vizuālās uzfrišināšanas piemērs ir Zelta zivtiņa, kas kosmētiskus sīkumus labo reizi pāris gados.
Īsāk sakot, doma ir skaidra — ja tēls tiek mainīts, tad tam ir jābūt ar kaut kādu tālejošu mērķi un adekvāti pamatotam. Un te mēs nonākam līdz lietas būtībai. Pavisam nesen kādreizējais laikraksts «Rīgas Balss» un tagadējais laikraksts «Rīgas Apriņķa Avīze» izdomāja mainīt seju.
Rīgas apriņķa avīze. Laikraksta galviņa un logo 2013. gada aprīlī.
Jā, vecais laikraksta logotips jeb galviņa, kā mēs to dēvējam šaurajās aprindās, tiešām nav tas modernākais un prātīgākais. Tas prasās pēc kosmētiskā remonta.
Laikraksta Rīgas Apriņķa Avīze jaunā galva jeb logo 2014. gada jūnijā.
Un te nu nāk svaigā ideja. Latvijas aizņem pāris Āfriku vietu uz globusa kaut kur ap vienu no poliem un ap to vietu, kur vēlētos redzēt Rīgu, tiek ielikts trekns sarkans pleķis. Rebrendinga sapulcē, apspriežot jauno tēlu, tas sarkanais pleķis droši vien tika stādīts kā pēctecība no vecā logotipa.
Virzamies tālāk. Nemaz ne tik senā pagātnē (aptuveni divus gadus atpakaļ) pasauli ieraudzīja arī portāls Apriņķis.lv, kas bija tendēts uz Pierīgas ziņu atspoguļošanu.
Rīgas apriņķa portāls Apriņķis.lv. Logotips.
Es biju cieši saistīts ar šī portāla izstrādes procesu un logotips, tāpat kā liela daļa no realizētā portāla izskata ir mans darbs vai arī manu ideju realizācija. Un tieši tāpēc man ir skumji skatīties uz to, ka Apriņķis.lv ir pārņēmis no savas drukātās māsas tēla maiņas procesu un kļuvis par kaut ko vārdiem neaprakstāmi stulbu.
Rīgas apriņķa portāls. Apriņķis.lv jaunais logo.
Tieši tā iemesla dēļ, ka biju saistīts ar projekta izstrādi, man ir ļoti grūti šobrīd objektīvi spriest par sviestu, kas ir tapis. Bet es tiešām zinu, ka mēs kopīgiem spēkiem varam darīt kaut ko lietas labā. Manuprāt, gan portāls, gan avīze līdz ar vizuālā tēla maiņu ir pelnījusi arī modernus un mūsdienīgus reklāmas saukļus, ko izmantot ikdienā. Paldies Dairim un Vitai, kas piedalījās sākumposmā.
«Savs Sarkanais laukums pie Ziemeļpola»
«Zemei riņķī, Rīgai riņķī, riņķim riņķa spēks… Mūsu spēks ir apriņķī»
«Lai par maz neliktos, ziņojam apriņķī un pasaulē»
Serious Science publicējuši interviju ar Masačūsetas tehnoloģiju institūta zinātnieku Deividu Klarku (MIT Senior Research Scientist David Clark). Klarka kungs kopš septiņdesmitajiem ir bijis tieši saistīts ar interneta veidošanos un zina virtuvi. Par to un laiku vēl pirms tam viņš arī dalās videointervijā. Tur pats krutums ir pie beigām, kad Klarks stāsta par Luisu Puzānu. Tīri tehniskas ikdienas cilvēks veidoja politiku par brīvu un neatkarīgu interneta vidi un neviens, kam bija nauda, to nevēlējās.
Tas viss bija pagājušajā gadsimtā un vairs nav interesanti. Tāpēc mūsdienās zinātnieki spēcīgi ņemas ap daudz svarīgākām lietām. Piemēram, pēta interneta pornogrāfijas ietekmi uz cilvēku.
Šis ir tas brīdis, kad jāiepazīstina ar vielu dopamīns (kaut kur vēl tiek minēts arī dofamīns, bet pieļauju, ka tas ir vienkārši neprecīzs tulkojums un paļaujos uz vārdnīcu).
Dopamīns — Viela, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija. Lielā enciklopēdiskā vārdnīca. Rīga, Jumava, 2003.
Nav īsti skaidrs, kāpēc nevienā citā vārdnīcā dopamīns neparādās, bet Jumavas skaidrojums ir neprecīzs.
Dopamīns ir viens no galvenajiem cilvēka un dzīvnieka smadzeņu «apbalvojumu sistēmas» sastāvdaļām, jo izraisa apmierinātības sajūtu. Tas tieši ietekmē motivācijas un izglītības procesus. Dopamīns izstrādājas smadzenēs lielos daudzumos, ja cilvēka subjektīvā vērtējumu skalā ir noticis kaut kas pozitīvs. Piemēram, sekss, garšīga ēdiena baudīšana vai jauns like pie Facebook ieraksta. Bet no ķīmiskā viedokļa dopamīnu lielos daudzumos smadzenēs var iegūt arī dzerot, šņaucot vai rijot ripas. Tas, principā, ir arī atkarību izraisošu vielu galvenā funkcija — ražot dopamīnu.
Bet tagad atgriezīsimies pie pornogrāfijas un atcerēsimies, ka dopamīnu aktīvi pētīt sāka tai pat laikā, kad Deivids Klarks domāja pie veidiem, kā līdz cilvēka smadzeņu garozai nogādāt baudu lietot toreiz vēl neskaidro tehnoloģiju — internetu. Līdz brīdim, kad Garija Vilsona (Gary Wilson) stāstā parādās džeki, kas pēc divu mēnešu pornogrāfijas neskatīšanās kļuvuši par Leonardo da Vinči, viss ir ok. Pamatdoma ir tāda, ka no pornogrāfijas skatīšanās rodas pastāvīga dopamīna pārdozēšana no viena un tā paša kairinātāja. Un tas rada reālu atkarību un smadzeņu disfunkciju. Pēcāk gan sāk izklausīties pēc abižota mazohista pašapliecināšanās pētījuma rezultātiem.
Tur tāds foršs moments ir par to, ka vecākiem cilvēkiem atkarība no pornogrāfijas ir izārstējama ātrāk tāpēc, ka vecāki cilvēki ir piedzīvojuši stipri dažādākus interneta pornogrāfijas veidus.
Tātad, nevienam nestāvēs, ja visu laiku nodarbinās rokas, šņauks, dzers un lietos cukuru. Vajag to darīt neregulāri vai pēc iespējas dažādot. Šodien amfetamīns, rītdien — pornogrāfija, parīt — jaunas bildes instagramā. Nu vai arī kādā citā secībā, jūs jau mani sapratāt. Ak jā, par cukuru. Nikola Avena (Nicole Avena) ir sagatavojusi lielisku stāstu par dopamīnu, tikai no nedaudz cita skatu punkta.
Un te nu vecais labais teiciens par sūdiem galvā var pārtapt par teicienu par dopamīnu smadzenēs. Un vēl var padomāt par Pavlova suņiem, apbalvojumu shēmām spēlītēs, programmās un lielveikalu bonusu kartēm. Dopamīns ir mums apkārt.
—
Šis ir ieraksts no neregulārās bloga rubrikas par tīmeklī atrodamajiem video. Iepriekšējo reizi stāstīju par izcilo amerikāņu mūziķu projektu — «CDZA — Collective Cadenza muzikālās performaces».
Jaunajā Ceļu satiskmes noteikumu likumprojektā pamatā uzsvars ir uz velobraucējiem. Bet daudz vairāk prasītos, lai, beidzot, tiktu izrunāts jautājums arī par šo noteikumu 13. nodaļas «Ceļu satiksme dzīvojamās zonās» intepretācijas peripētijām. Jaunajā likumprojektā attiecībā pret terminu «Dzīvojamā zona» nav ieviesta neviena korekcija vai papildinājums. Kas ir vairāk nekā stulbi. Laacz sākumā Tviterī, pēc tam blogā ar rakstu «Viltīgais pagrieziens» pamudināja par to pastāstīt vairāk.
Aspazijas bulvāra, Krišjāņa Barona ielas un Audēju ielas krustojums. Izbraukšana no teritorijas, kas apzīmēta ar ceļazīmi «Dzīvojamā zona».
Ceļu satiksmes noteikumi ir nelokāmi un neinterpretējami.
140. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, kad to atļauj luksofora signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc no pretējā virziena taisni vai nogriežas pa labi.
Tad kuram te ir priekšroka? 140. punkts jau neatceļ, nepapildina vai nemaina 157. punktu.
Otrais jautājums. Zinot to, ka mēs esam ceļazīmes «Dzīvojamā zona» darbības teritorijā, kam ir priekšroka šajā situācijā, kad pa ceļu ar segumu braucam un kāds izbrauc no privātas teritorijas, kas arī ir ceļš ar segumu? Lielisks piemērs tepat blakus ir Kungu un Trauksmes ielas krustojums.
Kungu un trauksmes ielas krustojums ceļazīmes «Dzīvojamā zona» darbības zonā.
Nu kā, tur jau žogs ir priekšā, tātad te nav nekāda krustojuma, jūs teiksiet. Pēc CSN termins blakusteritorija attiecināms uz pagalmu, stāvvietu, degvielas uzpildes staciju, uzņēmumu u.tml. Visās šajās teritorijās, ja to atsevišķi neregulē ceļazīmes, darbojas labās rokas princips (tāpat kā jebkur citur uz ceļiem). Attiecīgi, labās rokas likums darbojas arī dzīvojamā zonā.
158. Šajā nodaļā minētās prasības attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem.
Ja dzīvojamā zona CSN izpratnē ir arī pagalms, tad apgriezti mēs varam secināt, ka dzīvojamā zona ir blakusteritorija.
Kaspars savā rakstā apspriež segumus un tā prioritātes, tāpēc pievērsīsimies šim jautājumam. Es nezinu (būs jāaizbrauc apskatīties), vai Jelgavā Dārza un Jēkaba ielas krustojumā vēl joprojām ir vienādas nozīmes krustojums, bet tur akurāt sanāk, ka viena no ielām ir asfaltēta, bet otra — nav. Šis krustojums ir vienādas nozīmes, jo to regulē CSN 1.18. punkta pēdējais teikums un tā nav blakusteritorija.
Jelgava. Dārza un Jēkaba ielas krustojums.
Bet ko darīt blakus Kaspara mājām Puķu ielā, kur pagalmu teritorijā (uz kuru attiecās CSN 13. nodaļa un arī termins blakusteritorija) ir krustojums starp asfaltbetona seguma ceļu un ceļu no betona plāksnēm? Kam šeit ir priekšroka?
Jelgava. Puķu iela. Daudzdzīvokļu pagalma teritorija.
Pēdējais jautājums attapīgajiem. Kā saprast satiksmes regulēšanu pie Rīgas piensaimnieka uz Valmieras ielas, kur pat rīkojuma zīmes papildus luksoforam ir uzstādītas?
Valmieras iela. Regulējama izbraukšana no Rīgas piensaimnieka teritorijas.
Lūk tādi pīrāgi. Veiksmi interpretācijā, tā teikt. Un skumjš ir fakts, ka nedz CSDD, nedz Satiksmes ministrija, nedz pašvaldību būvvaldes neuzskata par nepieciešamu dzīvojamās zonas un blakusteritorijas terminus izskaidrot satiksmes noteikumos precīzāk.
Igauņi, kurus mums tik bieži patīk pieminēt, ir skaidri definējuši, ka dzīvojamā zona ir paredzēta tikai tāpēc, lai tajā transports iebrauktu apstāties vai stāvēt.
(4) A power-driven vehicle may enter a calm traffic area only for standing or parking.
Krievijā, tāpat kā vēl dažās postpadomju valstīs, papildus visam iepriekšminētajam vēl ir pielikts klāt, ka dzīvojamā zona nevar tikt izmantota caurbraukšanai.
17.2. В жилой зоне запрещаются сквозное движение, учебная езда, стоянка с работающим двигателем, а также стоянка грузовых автомобилей с разрешенной максимальной массой более 3,5 т вне специально выделенных и обозначенных знаками и (или) разметкой мест.
Mūsu bāliņi, savukārt, uztaisa dzīvojamo zonu, kas ir mazas pilsētas izmērā, kā minimums. Un tad visiem ir jāmin, kā pa to pārvietoties.
Ja ļoti gribētos, varētu taču pamācīties pasaules pieredzi satiksmes samazināšanā. Vai vispār pievērsties tik trendīgai lietai kā shared space, kas, pēc dziļākās būtības, dzīvojamā zona arī ir. Tikai ar skaidri definētiem noteikumiem.
A living street is a street designed primarily with the interests of pedestrians and cyclists in mind and as a social space where people can meet and where children may also be able to play legally and safely. These roads are still available for use by vehicles, however their design aims to reduce both the speed and dominance of motorised transport. This is often achieved using the shared space approach, with greatly reduced demarcations between vehicle traffic and pedestrians. Vehicle parking may also be restricted to designated bays. It became popular during the 1970´s in the Netherlands, which is why the Dutch word for a livingstreet (woonerf) is often used as a synonym.
Esmu sajūsmā, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir uzsācis aktīvi darboties Twitter vidē. Pēdējās dienas pāri Latvijas teritorijai ir brāzušies gan lieli negaisi, gan lietusgāzes un forši, ka LVĢMC par to operatīvi informē.
@VSIA_LVGMC: Stiprākie nokrišņi šodien bijuši centrālajos un austrumu rajonos.
Skatoties meteocentra sagatavoto karti, vietā atcerēties par less is more principu. Pavisam nedaudz piekoriģējot bildi, var iegūt daudz vienkāršāku un daudz pārskatāmāku karti. Histogrammas tikai kaitina, jo papildus informāciju praktiski nesniedz. Pilnīgi pietiktu ar sakārtotu heatmap. Starp citu, kā šo terminu lai pareizāk pasaka latviski? Arī norādīto mērījumu punkti ir necilvēcīgi lieli. Tas pats attiecās arī uz valsts robežu, kurai vispār nav praktiskas nozīmes.
Nokrišņu daudzums 2014. gada 20. maijā laikā no 9:00 līdz 21:00 Latvijas teritorijā (mm). Mr. Serge versija.
Turpat arī derētu atzīmēt, ka arī metereoloģijas centram, kad zīmē kartes, būtu jānorāda uz savām bildēm datu avotus. LVĢMC gadījumā tas varētu būt gan n-skaits novērošanas staciju, gan kaut kāds gudrais meteoradars, gan tante ar burciņu un lineālu. Bet avotam būtu jābūt. Un arī nokrišņu daudzumu un skaidrojumu kartei man izdevās uztaisīt tikai tad, kad paprasīju papildus informāciju LVĢMC. Kaut arī dati nav kritiski, tie ir būtiski, ja attēlu skatās atrautu no konteksta, kas šajā gadījumā bija tvīts.
Vēl daži sīkumi nūģiem. Nulle, nekad nevar būt 0,0. Nulle vai nu ir nulle, vai nav. 0,00 lieto tikai ļoti specifiskos gadījumos tabulāros datos, citkārt nullei ir jābūt vienkārši nullei. LVĢMC lieto interesantu Latvijas kontūru, kas man neatbilst nevienam no esošajiem karšu šabloniem. Varbūt kāds ģeogrāfs varētu paskaidrot, kāpēc tāda atšķirība?
P.S. Ar savu daudz nolamāto Samsung Galaxy S3 nofilmēju, kā megalietus sākās Silakrogā. Ja pavisam nav ko darīt, var noskatīties.
Valodas tekstu korpuss pēc savas būtības ir iespaidīga datubāze ar dažādiem tekstiem. Piedevām, valodas tekstu korpuss parasti tiek sastādīts vai nu kādam konkrētam mērķim, vai kādam konkrētam laika periodam. Jebkurā gadījumā, runa ir par vienas valodas dažādu tekstu sacepumu, no kura ar pavisam vienkāršām metodēm var izvilkt sauso atlikumu par, piemēram, visbiežāk lietotajiem vārdiem. LU Matemātikas un informātikas institūts pie šāda projekta ir strādājis gadiem un šobrīd brīvi pieejams ir līdzsvarots mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss.
Metodika ir lieliska, jo tikai tehniski tas viss ir rakstītais teksts: 55% periodika, 20% daiļliteratūra, 10% zinātniski teksti, 8% normatīvie akti, 5% citi teksti, 2% Saeimas stenogrammas. Tātad uz aptuveni 4,5 miljoniem vārdu, kas datubāzē iekļauti, mēs atradīsim gan to, kā Ingmārs Līdaka «Aizver muti!» izbļāva, gan to, kā Gundega Repše juka prātā «Dienā»:
«Būtu komiski ķecerīgi šai pavasarī apcerēt latviešu literatūras eksistenciāli konceptuālo peripetiju fokusēšanos paraliteratūras metaforikas diskursīvajā orbītā un rast pārliecību par tās evidenci globalizācijas strukturētajos fokusos.» «Domas bez kompozīcijas». Gundega Repše, rakstniece. 2003. gada 29. marts, laikraksts «Diena», rubrika «Kultūra»
Kad visas šīs elektroniskās datubāzes ir aptvertas un saprastas, var sākt nodarboties ar dažādām interesantām lietām. LU Mākslīgā intelekta laboratorija ar to nodarbojas eksperimentos, kuru jēga parastam valodas lietotājam bez papildus skaidrojumiem būs maz saprotama. Bet ir arī eksperimenti, kas var būt pat ļoti noderīgi, piemēram, sava krāniņa pagarināšanai zināšanu pārbaudei. Krievu pētnieks Gregorijs Golovins ir uztaisījis krievu valodas vārdu krājuma testu «Тест словарного запаса», kuru var aizpildīt gan krievu valodu labi pārzinošs cilvēks, gan arī iesācējs. Iesaku izlasīt lielisku metodikas aprakstu, pēc kuras viņa tests ir veidots.
Задача данного теста — определить ваш пассивный словарный запас (то есть количество слов, которые вы узнаете при чтении и на слух). Единственный способ сделать это точно — взять словарь потолще (тысяч на сто слов), отметить все слова, которые вы знаете, и посчитать их.
Varbūt kādam uznāk luste, un pēc tādas pat metodikas varētu latviešu valodas testu uzprogrammēt. izejas dati tak ir pieejami un respondenti ātri uzradīsies.
Mājās sēžot pie datora, pirms došanās uzpīpēt, uzlieku sildīties tējkannā ūdeni. Tā, atgriežoties no pīpēšanas var uzreiz ķerties klāt kafijas vai tējas taisīšanai.
Jaunākās ziņas lasu paralēli internetbankas operāciju veikšanai. Tādējādi īsinu laiku, kas vajadzīgs, lai kodu kalkulatorā nomainās skaitļi.
Plānojot pārvietošanos ar sabiedrisko transportu, vienmēr līdzi paņemu lasāmvielu, kurai ikdienā pietrūkst pacietības.
Kādas vēl ir laika patēriņa optimizācijas, kuras ikdienā noder?
«Как произошли и что означают черный, желтый и белый цвета русской государственной символизаций.» grāmatas vāks.
Pat nezinu, vai šo īsti var saukt par grāmatu, drīzāk pārdivdesmit lapaspušu brošūru, kas iznākusi 1912. gadā Harkovā. Digitālā kopija jau labu laiku stāv plauktiņā un gaida brīdi, lai ar to padalītos.
Kā parādījās melni oranži baltās Georgija ordeņa lente.
Grāmata «Как произошли и что означают черный, желтый и белый цвета русской государственной символизаций.» netrūkst interesantu stāstu par tā laika simbolismu krāsās. Piemēram, stāsts par balto krāsu. Kad visa Eiropa baidījās no musulmaņu iebrukšanas un Bizantija jau sen bija pabirusi, krievu cars aizsūta uz Grieķiju pakaļ jaunai līgavai baltu zirgu. Līgava ir grieķu valdniece, kas, cita starpā, atveda uz Krieviju arī pareizticību. Var pavisam droši apgalvot, ka, uz baltā zirga jādama līdz Maskavai trīs gadus, viņa pamatīgi izballējās arī pa ceļam. Otro reizi simboliskā baltā krāsa parādās kā reiz tad, kad Zoja Sofija ierodas Maskavā. Tai brīdī krievzemi jau klāja sniega sega.
Tādā pat garā ir visa grāmata, ieskaitot arī Georgija ordeņa krāsu parādīšanos un to, ka citur oranžā krāsa nefigurēja — visur bija dzeltenā. Un dzeltenā krāsa tika izmantota tā iemesla dēļ, ka visos dokumentos izmantot zeltu būtu neprātīgi dārgi un to aizstāja ar dzelteno (par to gan šajā grāmatā nav rakstīts).
Savukārt balti zili sarkanā ir Krievijas flotes karoga krāsas, bet tas jau ir pavisam cits stāsts.
Pastkarte ar Krievijas karogiem. 19. gadsimta beigas.
Kadence ir melodiska vai harmoniska skaņu virkne skaņdarba vai tā daļas beigās. Collective Cadenza jeb CDZA ir trīs cilvēku ideja, kuras rezultātā vairāk kā piecdesmit akadēmisko un profesionālo mūziķu ir piedalījušies dažādu muzikālo mini-projektu izveidē.
Ja nemaldos, tad ar CDZA pirms pāris gadiem iepazīstināja Dainis. Kopš tā laika mazā ideja ir izaugusi lidz tam, ka viņi piedalās Google pasākumos, uzstājas NPR un ir ļoti gaidīti SXSW viesi. Kaut gan pats normāli apieties ar YouTube abonētajiem kanāliem neprotu (Feedly abonēju RSS plūsmas), tāpat iesaku pierakstīties CDZA YouTube jaunumiem, jo katrs jaunais viņu darbs ir vēl labāks par iepriekšējo.
Un arī tas nav viss. Ja kaut kas aizķērās un CDZA patīk, tad ir vērts pierakstīties arī CDZA Extras Youtube kanālam, jo tad nenāksies palaist garām arī šādas pērles.
CDZA ir arī mājaslapa CDZAmusic.com, kurā var atrast gan videostāstus par projektu, gan tviterus, tamblerus un feisbukus un visu pārējo.
—
Šis ir ieraksts no neregulārās bloga rubrikas par tīmeklī atrodamajiem video. Iepriekšējo reizi stāstīju par Mr. Freeman animācijām «Mr. Freeman — multfilmas domājošiem cilvēkiem».
Valsts valodas centrs, ne bez Latvijas Bankas līdzdalības, beidzot ir nācis pie prāta un sācis strādāt sabiedrības labā. Droši vien apzinoties savu 20 gadus ilgušo lažu, VVC tagad vienkārši to negrib atzīt un visiem publiski izziņot.
20.02.2014 | «Par vēlamo EUR pierakstu»
Pēc Latvijas Bankas iniciatīvas 2014. gada 19. februārī notika tikšanās, kurā piedalījās Valsts valodas centra, Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas speciālisti un kuras laikā tika noteikts — Eiropas valūtas oficiālais saīsinājums (valūtas kods) EUR kā vēlamais variants turpmāk latviešu valodā rakstāms aiz summas ar saistīto atstarpi. Piemēram: 25,33 EUR (divdesmit pieci eiro un trīsdesmit trīs centi). Saskaņā ar šo lēmumu ir veiktas izmaiņas Valsts valodas centra mājaslapā 28.01.2014. publicētajā informācijā “Eiropas vienotā valūta – eiro, euro vai savādāk?”
Informāciju par Valsts valodas centra jaunumiem nav iespējams iegūt savādāk, kā vien netīšām ielūkojoties VVC mājaslapas aktualitāšu publikācijās. Nav manītas nedz publikācijas presē, nedz interneta portālos, nedz kāda preses relīze par šo visnotaļ būtisko jautājumu. Nemaz nerunājot par to, ka varētu RSS uztaisīt lapai, ko prasa 171. MK noteikumi «Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā». Tieši tāpēc arī es ātrāk par to neko nezināju un pavēstu tikai tagad.
14.03.2014 | «Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmums par valūtu nosaukumu pierakstu»
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 12. marta sēdē (prot. Nr. 33, 2. §) vienbalsīgi nolēma atbalstīt ieteikumu turpmāk konsekventi ievērot teksta vienību loģisko secību latviešu valodā un visus valūtas vienību nosaukumus – gan vārdiskos apzīmējumus (lati, dolāri, mārciņas, kronas, jenas, rubļi, eiro, u. c.), gan valūtu kodus (LVL, AUD, CAD, NZD, USD, GBP, DKK, NOK, SEK, JPY, RUR, EUR u.c.), gan grafiskos simbolus ($, £, ¥, € u. tml.) – norādīt aiz summas (ar saistīto atstarpi), kā jau minēts iepriekš, proti, Valsts valodas centra 21.02.2014. informācijā “Kā turpmāk pareizi norādīt valūtu kodus?” un 28.01.2014. informācijā “Eiropas vienotā valūta – eiro, euro vai savādāk?”.
Skaidrs, ka Eiropas Savienības Publikāciju birojs noteikumos par naudas vienību attēlošanu vēl joprojām guļ un par to neko nezina, turpinot uzskatīt, ka € vispār ir tikai ilustratīva nozīme. Pareizrakstības nodarbībās #6 ir saglabātā ES Publikāciju biroja mājaslapas kopija gadījumam, ja brīnums tomēr notiek.
Man liels prieks par komentētājiem, kas ir piedalījušies diskusijās bloga publikācijās par pareizrakstību. Šoreiz pat Valsts valodas centrs ir atzinies, ka pareizrakstība latviešu valoda ir veidojama, balstoties uz loģiku, nevis uz juristu un finansistu pieņēmumiem par to, ka «tā jau vienmēr ir bijis». VVC, lai pamatotu pašiem sev, kāpēc viņi divdesmit gadus neko nav darījuši, bija nepieciešamas veselas trīs publikācijas savā mājaslapā. Šajā publikācijā pievērsiet uzmanību tieši vārdam «loģika».
21.02.2014 | «Kā turpmāk pareizi norādīt valūtu kodus?»
Kā jau minēts iepriekš (Valsts valodas centra 20.02.2014. informācijā), Eiropas Savienības vienotās valūtas starptautiskais kods EUR latviešu valodā turpmāk rakstāms aiz summas ar saistīto atstarpi.
Ieteikums attiecas arī uz visu pārējo valūtu kodiem (USD, GBP, SEK, PLN, RUR u. tml.), kurus līdz šim bija pieņemts norādīt pirms naudas summas cipariem (skat. V. Krūmiņa, V. Skujiņa “Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata”. Rīga: Valsts kanceleja, 2002, 98. lpp.; V. Skujiņa “Latviešu valoda lietišķajos rakstos”, Rīga: “Zvaigzne ABC”, 1999, 20. lpp.).
Tomēr, izvērtējot līdzšinējā regulējuma lietderību un pamatotību, kā arī konsultējoties ar Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas speciālistiem, Valsts valodas centrs ir secinājis, ka nav loģiski norādīt valūtas kodu pirms summas, ja izrunā to nosauc aiz summas (piemēram, raksta USD 25, bet izrunā “divdesmit pieci ASV dolāri”). Šāda atkāpe no teksta vienību loģiskās secības latviešu valodā jeb izņēmuma regulējums turpmāk nebūtu atbalstāms.
Tādēļ ieteicams turpmāk konsekventi ievērot teksta vienību loģisko secību latviešu valodā un visus valūtas vienību nosaukumus – gan vārdiskos apzīmējumus (lati, dolāri, mārciņas, kronas, jenas, rubļi, eiro, euro u. c.), gan valūtu kodus (LVL, AUD, CAD, NZD, USD, GBP, DKK, NOK, SEK, JPY, RUR, EUR u.c.), gan grafiskos simbolus ($, £, ¥, € u. tml.) – norādīt aiz summas ar saistīto atstarpi.
Eiro simbola un ISO standarta pareizrakstība latviešu valodā ir ieguvusi pavisam jaunu, kā valodnieki teiktu, loģisku veidolu. Tagad atliek līdz saknei izskaust «euro» lietošanu, un vismaz ar valūtu un tās pareizrakstību latviešu valodā beidzot viss būs kārtībā.
Tehniski par € simbola lietošanu
€ — simbols (ALT + 0128)
EUR — ISO standarts (ISO 4217) U+20AC — Unicode kods € — HTML kods € — HTML nosaukums ALT+0128 — simbola ievade no tastatūras
Ja vajag lietot latviešu valodu un ir Windows, var uzstādīt klaviatūras izkārtojuma Laacz Apostrofs svaigāko versiju un tad € simbols slēpsies zem kombinācijas Labais Alt taustiņš + 4.
Ja ir atsevišķā ciparu tastatūra, tad eiro simbolu var ievadīt, pieturot kreiso Alt taustiņu un tai laikā uz ciparu tastatūras uzsitot 0128. Pēc šīs kombinācijas nospiešanas atlaiž Alt taustiņu un simbols parādās.
Ja lieto glāstekrānus, tad pārsvarā gadījumu vienkārši jāpietur taustiņš, zem kura atrodas (vairumā gadījumu) dolāra $ zīme. Tāpat kā burti ar garumzīmēm, kaut kur papildus izvēlnē būs noslēpies arī € simbols.
—
Starp skaitli un € simbolu ir jābūt atstarpei. Atstarpei vajadzētu būt nesadalāmai jeb saistītai (non-breaking space). Tomēr, ja ir redzams, ka pielietotajā garnitūrā vai atsevišķā fontā atstarpe jau ir iestrādāta (ir acīmredzams attālums starp skaitli un eiro simbolu), tad atstarpi lietot nevajag. Latviešu valodas pareizrakstība nosaka atstarpes lietojumu, tomēr primāri to nosaka cilvēka veselais saprāts, gaume un zināšanas.
Priecīgas Lieldienas visiem lieliskajiem uzņēmumiem, kas nemitīgi un no visas sirds sveic mani svētkos, sūtot labākos putekļusūcēju, dārza tehnikas, e-pastu datubāžu, šokolādes strūklaku, Lieldienu atlaižu un citāda veida prātam neaptverami labu, svētku iespaidotu ziņojumu gūzmu, piedrazojot fizisko un digitālo pastkastīti.
Man ir absolūti vienaldzīgs autobusu kompānijas sveiciens svētkos, ja šīs kompānijas pakalpojumus esmu izmantojis vienu reizi pirms četriem gadiem. Valsts un pašvaldības iestāžu bezjēdzīgie stoka bilžu izkrāsotie sveicieni svētkos norāda uz to, ka šajās iestādēs joprojām strādā pārāk daudz cilvēku un tajās ir ko atlaist no darba.
