Mr. Serge

Autors: Sergejs Bižāns

  • Rokdarbi. Sveiciens laikrakstam Ludzas Zeme un daži padomi laikrakstu maketēšanā

    Es nezinu, kādā veidā Rīgas bērnudārza ģērbtuvē uz mana dēla skapīša nokļuva laikrakstu Ludzas Zeme kaudzīte. Bet, tā kā es hroniski slimoju ar avīžu patērēšanu, nevarēju nociesties un nočiepu tās.

    Laikraksts Ludzas Zeme. Fotografēts ar Laacz brīnišķīgo iPhone (paldies viņam par to).
    Laikraksts Ludzas Zeme. Fotografēts ar Laacz brīnišķīgo iPhone (paldies viņam par to).

    Ludzas Zeme, kā izrādās, ir gana populārs laikraksts ar nefunkcionējošu mājaslapu. Avīzei ir skaists un oriģināls nosaukums. Par Ludzas Zemes saturu bieži var lasīt Delfos, Cehos un Tēvēnetos. Iznāk divas reizes nedēļā un tiek drukāts Rēzeknē. Man ir aizdomas, ka turpat tipogrāfijā Latgales druka to arī maketē.

    Pirmais, kas piesaistīja uzmanību, bija tā figņa, kas atrodas galviņas labajā pusē un sastopama kā dekoratīvais elements arī citur maketā. Bildē redzams, kā to izmanto rakstu pieteikumu lapaspušu «izcelšanai». Pēc nelielas socioloģiskās aptaujas Tviterī izrādījās, ka saspridzināta Skrundas lokatora dzelzbetona kaudze patiesībā ir Ludzas pilsdrupas.

    Ludzas viduslaiku pilsdrupas. Foto: latvia.travel
    Ludzas viduslaiku pilsdrupas. Foto: latvia.travel

    Forša akmentiņu kaudzīte pieneņu kalnā blakus ezeram. Protams, nagi niezēja paskatīties, vai šos akmentiņus nevar iemānīt laikraksta maketā estētiski baudāmākā veidolā. Ludzas Zeme nav pieejama pdf formātā pat tad, ja būtu gatavs par to maksāt naudu. Pārrakstīt visu saturu, lai varētu uztaisīt jaunu maketu, man, godīgi sakot, ir nedaudz slinkums. Tāpēc operācijā «atgriez Ludzai pilsdrupas» aprobežojos ar avīzes galviņu.

    Par avīzes galviņu laikrakstu dizainā dēvē to pirmās lapas daļu, kurā atrodams avīzes nosaukums. Parasti līdz ar nosaukumu galviņā tiek pievienots arī iznākšanas datums un cita, redakcijasprāt, svarīga informācija. Galviņa mēdz būt kombinācijā ar rakstu pieteikumiem. Mājaslapās šo funkciju pilda galvene (header).

    Lai veiktu nelielas korekcijas laikrakstu maketos, jāievēro princips  «vietas ir tik, cik ir». Datorpasaulē izaugušie var vilkt paralēles ar baneru izmēriem. Pat ja nebūtiski izmaina viena elementa izmērus, tas var sabojāt pilnīgi visu atlikušo lapas maketu un pamatīgi apgrūtināt redakcijas darbu. Tāpēc arī galviņas 2.0 radīšana notiks atvēlētajā laukumā.

    Laikraksta Ludzas Zeme oriģinālā krāsainā galviņa un Mr. Serge melnbaltais un krāsainais variants.
    Laikraksta Ludzas Zeme oriģinālā krāsainā galviņa (fotografēts ar Laacz lielisko iPhone, paldies arī LMT par to) un Mr. Serge melnbaltais un krāsainais variants.

    Galviņas melnbaltā un krāsainā variācija nav izveidota nejauši. Ludzas Zeme mēdz iznākt arī krāsaini. Ja atradīsies kāds reklāmdevējs, kas ir gatavs par to samaksāt.

    Atgriezīsimies pie akmeņiem—tie ir ieguvuši formu un skatu. Ludzas viduslaiku pilsdrupas lieliski izskatās gan melnbalti, gan krāsaini bez papildus stilizācijas. Atliek vien brīnīties, kāpēc neviens par to nav iesprindzis līdz šim. Pārējo galviņas saturs vienkārši tiek glīti sakārtots. Tas, ka mūsdienās Revue fontu izmanto tikai hipsteri un Ludzas Zeme, bet mākslīgi staipīt burtus ir noziegums pret cilvēci, jūs jau tāpat zināt.

    Un vēl nedaudz par Ludzas Zemes maketēšanas īpatnībām. Makets ir ļoti paviršs. Cilvēks, kas maketē šo laikrakstu, to dara bez jebkādas cieņas pret galarezultātu. Tā var darīt BlackHalt savā privātajā blogā, bet to nedrīkst darīt ar laikrakstu, kura makets uz mūžīgiem laikiem paliks Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā arhīvā.

    Kā piemēru paņemsim rakstu par Ludzas Zemes redakcijas pārcelšanos uz jaunām telpām un pārlauzīsim (saliksim maketu). Saglabājam principu, ka vietas ir tieši tik, cik ir (tas vispār ir viens no svarīgākajiem avīžu maketēšanas principiem).

    Laikrasta Ludzas Zeme raksts «Redakcijai jaunas mājas». Oriģinālais 2014. gada 22. augusta makets un Mr. Serge maketa variants.
    Laikrasta Ludzas Zeme raksts «Redakcijai jaunas mājas». Oriģinālais 2014. gada 22. augusta numura makets (fotografēts ar Laacz dievīgo iPhone, sveiciens Sony autorizētajam servisam) un Mr. Serge maketa variants.

    Raksts ir ielauzts trīs slejās un maketētājs nespēja izdomāt, kā salāgot īso tekstu ar bildi, kurai nav iespējams apgriezt malas (būtu stulbi mājas daļu izmest no bildes). Teksts ir īsāks par atvēlēto slejas augstumu, tāpēc ir likti treknāki burti, neveikli iemests neko neizsakošs paraksts, kas, visticamāk, atrauts no teksta beigām. Un beigās tāpat atstāts muļķīgs caurums starp tekstu un parakstu.

    Pa punktiem sakārtosim maketu:
    1. Iztaisnojam ēku bildē. Tā nav iejaukšanās bildes saturā, tā ir elementāra fotolēcu nepilnības likvidēšana.
    2. Virsrakstu liekam lielāku, lai tas platumā aizpilda visas trīs slejas. Galu galā tā ir būtiska ziņa.
    3. Neievērojot trīs sleju principu (īsos tekstos tas nav būtisks), ielaužam tekstu tā, lai tas aizpilda visu atvēlētās slejas augstumu, pirms tam novācot atkāpi rindkopas pirmās rindas sākumā. Pirmās rindas atkāpe tiek lietota, lai atdalītu rindkopas. Ja rindkopa ir tikai viena, tad atkāpe nav jālieto. Turklāt īsos teksta gabaliņos tā vienkārši izskatās tizli.
    4. Pievienojam maketam apstrādāto attēlu un cenšamies maksimāli aizpildīt visu atlikušo laukumu.
    5. Atlikušajā caurumā zem bildes pievienojam parakstu, vēlreiz akcentējot laikraksta jauno atrašanās vietu. Drukātā izdevuma ātrlasīšanas princips ir: virsraksts -> fotoparaksts -> ielauzums (izcelts teksts vai citāts, būtiski lielākiem burtiem par pārējo tekstu). Tādējādi pastāv lielāka iespēja, ka arī pārskrienot pāri saturam, lasītājs pamanīs Ludzas Zemes jauno adresi.

    Skolas iela 20A tagad noteikti tiks pamanīta un Ludzas Zemes lasītāji zinās, uz kurieni ir jāiet iesniegt sludinājumi un krāsainas reklāmas pirmajai lapai.

    P.S. Pirmdien apsolu nogādāt visus nočieptos laikrakstus atpakaļ uz bērnudārzu.

  • Kas kopīgs skudrai, bitei, šimpanzei un tam, ka cilvēki karo

    Dabaszinātniece Jevgēnija Timonova vada raidījumu «Всё как у зверей» jau trešo sezonu. Raidījumā viņa stāsta par to, kas ir cilvēki un kāpēc tie ir tādi, kādi tie ir. Svaigākajā sērijā «Звериный оскал патриотизма» Jevgēnija smalki un argumentēti iztirzā, kā un kāpēc cilvēkiem mūsdienās, nonākot līdz savas evolūcijas un intelekta augstākajai attīstībai, tik un tā izdodas uzsākt karus un iesaistīt tajos lielas atbalstītāju masas. Turklāt izrādās, ka tas viss ir altruisma dēļ.

    Ja šis patika, tad iesaku brīvajā laikā noskatīties arī pārējos «Всё как у зверей» raidījumus. Nebūt nav sliktāki.

    «Всё как у зверей»—это программа о том, в кого люди такие. Мы рассказываем о том, о чем Николай Дроздов, Дэвид Аттенборо, BBC и «В мире животных» деликатно молчали. Но кто-то же должен! Придумывает и ведет «Все как у зверей» вечный натуралист Евгения Тимонова, а помогают ей разные хорошие животные. Или она им.

    Es apzinos, ka ar katru dienu bloga lasītāju, kas saprot krievu valodu, kļūst arvien mazāk. Tomēr neko nespēju padarīt—krievu valodā ir apbrīnojami plašs unikālu materiālu krājums un būtu muļķīgi ar tiem nedalīties. Tā kā vai nu jums nāksies iespringt uz krievu valodas apguvi, vai arī ik pa laikam ignorēt manas publikācijas.

    Šis ir ieraksts no neregulārās bloga rubrikas par tīmeklī atrodamajiem video. Iepriekšējo reizi satījāmies īsfilmu «Eksperts» un eksperta atbildes video.

  • Ziemassvētku dāvana — krītošas sniegpārslas mājaslapā 2

    Pagājušajā gadā ar Ramūna līdzdalību tapa visnevajadzīgākais koda gabals, kādu vien var iedomāties. Krītošas sniegpārslas, ar kurām izkropļot izrotāt mājaslapas. Ģeniālais izgudrojums daudziem ļoti noderēja, bet šogad noslinkoju par to atgādināt. Turklāt ar Ramūnu nospriedām, ka Rīga nav balta Ziemassvētkos, jo blogā nekrīt sniegs. Labojos.

    Noteikti izlasiet spraudņa rašanās vēsturi un kā man neizdevās to iekļaut WordPress spraudņu repozitorijā. Ja pirmajā versijā tās bija vienkārši 200 dažādas krītošas sniegpārslas (spraudnis joprojām ir lejuplādējams (*.zip)), tad šogad esam tikuši stipri tālāk.

    2014. gada Ziemassvētku sniegpārslu spraudņa jaunumi:

    1. Nuclear mode funkcija. Iespēja uztaisīt jau tā no mājaslapas atbaidošo WordPress spraudni vēl efektīvāku, padarot sniegpārslas krāsainas.

    2. Reverse direction funkcija. Ja jau kosmoss, tad kosmoss. Sniegpārslas nekrīt, bet ceļas augšā no lapas apakšas.

    3. Sniegpārslu skaita regulēšana. Noklusēti ir uzstādīts, ka vienlaicīgi lapā parādās 250 sniegpārslas, bet var uzlikt arī vairāk, ja gribās savu procesoru vēl vairāk noslogot ar šo visnotaļ bezjēdzīgo vizualizāciju.

    4. Spraudnim tagad ir sava uzstādījumu konfiguratora lapa WordPress uzstādījumos (meklē zem Settings, ja tev viss ir angliski).

    Un tā, dāmas un kungi, WordPress spraudnis Modern Snowflakes 2014. gada Ziemassvētku versijā (*.zip).

    Priecīgu mājaslapu ķēmošanu.

  • Kas notika blogā 2014. gadā. Interesantāko rakstu kopsavilkums.

    Treknu punktu šim gadam pielikt vēl ir par agru. Toties kopsavilkumu par to, kas notika blogā gan varētu mierīgi izveidot. Neko tamlīdzīgu līdz šim neesmu gatavojis, bet ļoti ceru, ka būšu izvilcis interesantākās 2014. gada publikācijas un tās pienācīgi sašķirojis.

    Pētījumi

    Līdz ar ceturtā burta iegūšanu autovadītāja apliecībā, kārtējo reizi aktualizēju vienu no Latvijas Ceļu satiksmes noteikumos paviršāk atrunātajām tēmām «Satiksmes noteikumi dzīvojamā zonā». Pie reizes arī raksts «Ielas pulkstenis kā estētisks pilsētvides objekts», kas nav par satiksmi, bet ir par to, ko redzam ielās.

    Izdevās atrisināt pogu izvietojuma kalamburu rakstā «Kalkulatora un telefona ciparu atšķirīgā izkārtojuma vēsture». Ievērības cienīgs ir it kā pavisam dažādu tēmu apkopojums «Interneta vēsture, pornogrāfija, narkotikas, alkohols un dopamīns». Ceru pēc iepazīšanās ar rakstu uz Zemes palika mazāk cilvēku, kas dopamīnu saista vienīgi ar narkotikām un tāpēc nedod bērniem saldus dzērienus.

    Valodas jautājumos šogad aktuāla tēma joprojām bija eiro simbola pareiza rakstīšana, par kuru runāju Pareizrakstības nodarbībā #8 «Eiro simbola pareiza rakstīšana. Otrā daļa» un «Eiro simbola un saīsinājuma pareizrakstība. Kas mainījies gadu pēc maniem ieteikumiem».

    Kāpēc «Sargies vilciena» ir latviski pareizi, analizēju rakstā «Augšlīgatnes dzelzceļa pārejas brīdinājuma zīme». Tepat svarīgi pieminēt arī rakstu par to, kas ir latviešu valodas korpuss «Latviešu valodas tekstu korpuss un mūsdienu latviešu valodas vārdnīca».

    Rokdarbi

    Grafikas
    «Rokdarbi. Cenas sadalījums nekompensējamajiem un kompensējamajiem medikamentiem»
    «Rokdarbi. Studējošo skaita dinamika un sveiciens Sorosa fondam Latvija»
    «Rokdarbi. Latvijas mobilo operatoru LMT, Tele2 un Bite datu tarifa plānu salīdzinājums»
    «Rokdarbi. Vienkāršojam meteogrammu un atkal sveiciens LVĢMC»
    «Rokdarbi. Stipras vēja brāzmas Latvijā rudeņos un ziemās. Sveiciens Rīta Panorāmai un LSM»

    Kartes
    «Sprādziens Spilves ielā 43 un karšu lietošana Latvijas medijos»
    «Rokdarbi. «Nokrišņu daudzums Latvijas teritorijā. Sveiciens LVĢMC»
    «Rokdarbi. «Ūdensvada profilaktiskās skalošanas karte un sveicieni «Jelgavas Vēstnesim»»
    «Daugavpils tramvaju kustības shēma. Pirmais piegājiens
    Nav īsti rokdarbi, bet tēma tā pati «BalticMaps.eu kartes ievietošana mājaslapā»

    Citi
    «Rokdarbi. Pareiza drukātā izdevuma pirmās lapas vai vāka parādīšana elektroniski»
    «Tualetes lietošanas filosofija»
    «Rokdarbi. Saite kā formas elementa aizstājējs Siguldas zemju kartes pārlūkā»

    Vēl daži raksti, kas šķita svarīgi

    Gada sākumā skaļi domāju par interneta komentāru kultūru Latvijā un to, ka tikai retais interneta resurss domā, kā komentāru kultūru uzlabot. Ļoti sacepos par Aivara Ozoliņa bezatbildību, padodot tālāk interneta troļļu sagatavotās ziņas. un lieku reizi atgādināju, ka RSS ir vislabākais veids, kā sekot līdzi mājaslapu jaunumiem.

    Gada beigās pildot pilsonisko pienākumu sagatavoju un nolasīju lekciju «Kā lietot e–parakstu un nekad neredzēt lodziņā kazu», kuru ir doma papildināt, uzlabot un nākamgad nolasīt vēlreiz, šoreiz Rīgā.

    Un sagaidot Ziemassvētku laiku, tradicionāli sagatavoju bloga lasītājiem dāvanu, DIY 2015. gada kalendāru ar svarīgiem bonusiem: atzīmētām svētku dienām un pārceltām darbadienām, kā arī visiem pilnmēnešiem, kas sagaida 2015. gadā.

    Īsumā viss. Gan jau, ka bija vēl daudz kas interesants, bet tāpēc jau vajag ikdienā sekot līdzi tam, ko es rakstu un neaizmirst pastāstīt, kas patīk un par ko gribētu lasīt vēl. Apsolos, ka arī nākamgad vēlme blogot neapsīks.

  • Daugavpils tramvaju kustības shēma. Pirmais piegājiens.

    Pēc pēdējās Daugavpils vizītes un vizināšanās ar jaunajiem, lepnajiem tramvajiem tika pamanīts vēl viens jaunums. Pilsētas tramvajos parādījusies kustības shēma, kuru jau sen vajadzēja uzzīmēt un izplatīt. Vismaz par pilsētas viesiem domājot.

    Daugavpils tramvaju kustības shēma. 2014. gada rudens.
    Daugavpils tramvaju kustības shēma. 2014. gada rudens.

    Izdevās gan šī shēma, maigi izsakoties, ne visai. Netīšām izpļurkstējos, ka pieķeršos un pārzīmēšu.

    Sāksim ar to, ka shēma un karte ir divas dažādas lietas. Shēma nav simtprocentīgi jāpiesaista reālajiem ģeogrāfiskajiem punktiem. Svarīgākais ir nokļūt no vienas pieturas līdz otrai. Stāvot pieturā jāsaprot, ka ir atrasta pareizā pietura, uz kurieni dažādu maršrutu tramvaji dodas un vai ir izvēlēts pareizais virziens. Jau esot pašā tramvajā shēma palīdz saprast, cik pieturas vēl būs jāpavada sabiedriskajā transportā.

    Pirmais piegājiens gandrīz izgāzās, jo Daugavpils satiksmes mājaslapā un tramvajos esošajā shēmā atšķiras pieturu skaits, nemaz nerunājot par pieturu nosaukumiem.

    Sekoja otrais piegājiens, kas bija tikpat bezcerīgs, kā pirmais.

    Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Daugavpils topogrāfiskās kartes fragments.
    Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Daugavpils topogrāfiskās kartes fragments.

    Izrādās, ka topogrāfiskajās kartēs tramvaju pieturas neviens nezīmē. Iezīmē sliežu ceļus un ar to pietiek. Tramvaju pieturas nebija atrodamas arī Jāņa Sētas kartē un viņi paši atzinās, ka nekad par pieturu iezīmēšanu kartēs un shēmās pat nav domājuši.

    Aprobežojoties ar cūcenes faktoru un to, kas glabājas galvā, tika uzskicēta pirmā shēmas versija. Labi, atzīšos. Bija vēl kādas četras darba versijas pirms tam, bet tās bija vairāk saistītas ar darba stila izvēli. Ja būs interese, varu iemest arī tās.

    Tātad, šī ir tikai skice, kurā pagaidām galvenais ir noskaidrot, vai kāda tramvaju pietura nav aizmirsta. Paralēli arī sāk iezīmēties problēmas.

    Mrserge.lv Daugavpils tramvaju kustības shēma. Pirmā skice.
    Mrserge.lv Daugavpils tramvaju kustības shēma. Pirmā skice.

    Ir vairākas sliktas un dažas ne pārāk sliktas lietas. Sliktākās ir pieturu «Saules veikals» un «Tirgus» krustojumos.

    Pie Saules veikala 1. un 2. maršrutam ir vienota pietura virzienā no Butļerova ielas galapunkta. Savukārt no centra visiem trim maršrutiem ir viena pietura. Jautājums, uz kuru pēc atmiņas un ceļu pārbūves nevar atbildēt: vai 3. līnijai ceļā no Stropu ezera uz centru ir pietura «Saules veikals»? Ja tāda ir, tad vēl būs jāizdomā, kā šo mezglu vispār uzzīmēt. Principā līdzīgs stāsts ir pie tirgus, tikai tur ir vienkāršāk, jo maršruti ir tikai divi.

    Vēl ir arī Butļerova ielā. Tas nav galapunkts. Pēc manas visskaidrākās apziņas, pēc pieturas «Butļerova iela» seko depo. Vai depo vajag atzīmēt shēmā?

    Sīkumi, kuriem pagaidām nepievēršu īpašu uzmanību. 3. līnijas slīpajā posmā aiz Saules veikala un pirms cietokšņa baltie punkti izskatās izsmērēti. Tā kā nav pārliecības, ka tie vispār paliks gala variantā kā pieturu apzīmējumi, pagaidām īpaši var necepties. Maizes kombināta un Stropu ezera galapunkti izskatās krietni labāk par slīpajiem, bet čakarēt un visur galapunktus taisnot arī šķiet neloģiski. Kādā no gala variantiem shēmai vajadzētu pielīmēt klāt arī Daugavu, pāris svarīgākos pilsētas ezerus un dzelzceļu, būs vieglāk orientēties. Arī pilsētas rajoni būs vien jāiezīmē.

    Bez vietas kārtīgas izpētes neiztikt. Nācās sarīkot nelielu iepirkšanos, materiālu piratizēšanu izglītības nolūkos un tālāku nodošanu kartogrāfiskās ekspedīcijas dalībniekiem.

    Jāņa Sētas Daugavpils karte un tās pirātiskā versija palielinājumā.
    Jāņa Sētas Daugavpils pilsētas plāns un tās pirātiskā versija palielinājumā.

    Sataisīju pāris kopijās palielinājumā Jāņa Sētas Daugavpils pilsētas plānu un šobrīd vietējo meiteņu komanda nodarbojas ar tā papildināšanu. Finālā vajadzētu iegūt visas strādājošās tramvaja pieturas un to piesaisti ielu tīklam. Būtiski ir arī uzzināt, cik ir vienāda nosaukuma pieturas ar atšķirīgām atrašanās vietām (sveiciens Saules veikalam), tāpēc pieturām klāt parādīsies arī virzieni un maršruti, kas šajās pieturās tiek apkalpoti.

    Paigaidām viss.

  • Rokdarbi. Stipras vēja brāzmas Latvijā rudeņos un ziemās. Sveiciens Rīta Panorāmai un LSM

    Izrādās, ka šajā rudenī visā Latvijā vēl nav bijusi neviena pamatīgi vētraina diena. Beidzot pirmais vakars ar vētrainu laiku (kaut gan nekas īpašs naktī tomēr nenotika), par kuru vakar no rīta vēstīja Rīta Panorāma un pēc tam rakstīja arī Latvijas sakarīgākais medijs LSM.LV. Abi mediji uzzīmēja arī grafikas, lai uzskatāmāk parādītu, cik bieži Latviju rudeņos un ziemās vēji ir šūpojuši.

    Dienas ar stiprām vēja brāzmām Latvijā. Rīta Panorāmas grafika.
    Dienas ar stiprām vēja brāzmām Latvijā. Rīta Panorāmas grafika.

    Rīta Panorāmai ir izdevies izdarīt visu iespējamo, lai grafiku padarītu pēc iespējas nebaudāmāku. Bezjēdzīgas, spilgti sarkanas skalas un informatīvo troksni radošas palīglīnijas, ēnas stabiņiem. Un var tikai minēt, kādā prāta aptumsuma brīdī tika ielikta nulle skalu krustpunktā.

    Starp citu, te var ļoti labi redzēt, cik bezjēdzīgas ir palīglīnijas. Ar visu nevajadzīgo skalu un palīglīnijām, dizainerim tāpat nācās pierakstīt katram stabiņam tā summāro vērtību. Palīglīnija vērtībai 10 pēdējā periodā nekādi nepalīdz saprast ka vidēji stipras brāzmas bijušas tikai vienu dienu.

    Dienu skaits ar attiecīgo vēja brāzmu ātrumu. LSM grafika.
    Dienu skaits ar attiecīgo vēja brāzmu ātrumu. LSM.LV grafika.

    LSM.LV uzdevumam piegāja prasmīgāk. Parādīts ir reāls dienu skaits, nevis abstrakts stabiņš. Skaidri saprotams, kāpēc nepieciešams sadalījums pa krāsām. Grafikai ir nosaukums, mēnešu periods, par kuriem grafikā ir runa, norādīts datu avots.

    Tagad par trūkumiem. Grafikas pirms publikācijas arī ir jādod korektoriem izlasīt, virsraksts rada īssavienojumus lasītāja smadzenēs. Sanāca lieka datu dublēšana, norādot gadus. Dienu skaits ir parādīts vizuāli, bet to tāpat nācās marķēt ar skaitļiem, jo nav iespējams ātri saskaitīt 25 klucīšus. Un izmētājot dienas pa dažādiem brāzmu stiprumiem, grūti salīdzināt summāro vētraino dienu skaitu (ko var izdarīt Rīta Panorāmas grafikā). Piemēram, salīdzinot 2004./2005. un 2006./2007. gada datus, bez rēķināšanas nav skaidrs, kurā periodā bija vairāk vētrainu dienu.

    Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir devis piekļuvi meteoroloģijas datu arhīvam. Datu atlases rīks no lietošanas viedokļa ir briesmīgs un atlasīt var tikai četrus parametrus ar ierobežojumu laikā līdz vienam gadam. Apskatāmo datu kontekstā tas ir būtiski, jo 2006./2007. gada periodā Rīta Panorāmai un LSM.LV ir dažādi dati par dienām ar 30–39 m/s stiprām vēja brāzmām. Savukārt pēc LVĢMC datiem sanāk, ka šajā periodā vēja brāzmas no 21–29 m/s ir bijušas 27 dienas, bet vēja brāzmas no 30–39 m/s ir bijušas 3 dienas. Droši vien es pielietoju nepareizo metodiku. Cerams, ka Toms Bricis pastāstīs, kuram taisnība, bet manā grafikā būs LSM.LV dati.

    Dienas ar stiprām vēja brāzmām rudens/ziemas sezonā Latvijā. mrserge.lv grafika.
    Dienas ar stiprām vēja brāzmām rudens/ziemas sezonā Latvijā. mrserge.lv grafika.

    Grafikai ir viens liels mīnuss, ar kuru netiku galā. Vajadzētu tikt vaļā no krāsu kodējuma skaidrojuma atsaucē.

    Toties ar mazu triku vizuāli parādīju, ka šajā sezonā vētras vēl nav bijušas (LSM.LV ar to īsti netika galā). Visu mīlētās palīglīnijas parādījušās pretējā izpildījumā — dienas sagrupētas pa desmit. Lai varētu viegli salīdzināt blakus esošos periodus, dažāda stipruma vēja brāzmas saliktas kopā, bet tas netraucē tās atšķirt. Nez kāpēc vienīgi grafikās vārda «vairāk» vietā Latvijā baidās izmantot plusa zīmi. Kad jārunā par cilvēkiem 60+, tad viss ir vienkārši saprotams.

    Starp citu, man ir lielisks rīks: mrserge.lv operatīvā informācija par meteoroloģisko situāciju Latvijā. Dati ir no LVĢMC un atjaunojas reizi stundā, atsevišķi tiek rēķināta feels like temperatūra un parāds a/s «Sadales tīkls» atslēgto klientu skaits.

  • Augšlīgatnes dzelzceļa pārejas brīdinājuma zīme

    Augšlīgatnē, dzelzceļa līnijas Rīga – Ieriķi 65. kilometrā 2009. gada janvārī gājējiem atklāja jaunu dzelzceļa pāreju. Neviens, izņemot pašus Līgatnes novada iedzīvotājus, to nebūtu pamanījis, ja vien Miljons.com administratori neizceltos ar ceļazīmju jēgas nesaprašanu. Piecus gadus vēlāk, kad LSM.lv publicē gājēju pārejas fotogrāfiju, to pamanu es.

    Augšlīgatne. Gājēju pāreja pār dzelzceļu. Foto: Veronika Simoņenkova.
    Augšlīgatne. Gājēju pāreja pār dzelzceļu. Foto: Veronika Simoņenkova.

    Pirmais, ko gribējās izdarīt, bija paķert spirta marķieri, iekāpt mašīnā un veikt steidzamu valodas kļūdas labojumu, paralēli izpelnoties kriminālatbildību. Veselais saprāts guva virsroku un es sākumā nolēmu noskaidrot, kā tāds teksts vispār tur parādījās.

    Liriska atkāpe eParaksta faniem. Lai noskaidrotu, kas, kad un kāpēc ir uzstādījis šo zīmi, aizsūtīju elektroniski parakstītu vēstuli Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai un divu nedēļu laikā saņēmu gana izsmeļošu atbildi.
    vēstule VDzTI (*.pdf) un atbilde no VDzTI (*.edoc ar pielikumiem)

    Gājēju pāreju projektēja Limbažu uzņēmums PRO-BET (dokumentus parakstīja J. Roops un D. Skrastiņš), bet apstiprināja Līgatnes pagasta padome un Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija. Tā kā autors tieši tādai zīmei bija vai nu Roops vai Skrastiņš.

    Pašam bija grūti noformulēt, kāpēc «Uzmanību vilciens!» ir aplams uzraksts. Tāpēc (ceru, ka sēžat) palīgā nāca ultramodernā un atsaucīgā Liepājas Universitātes valodniecības profesore Linda Lauze. Ir aizdomas, ka viņa ir sastopama pilnīgi visos sociālajos tīklos un visos arī komunicē. «Uzmanību vilciens!» ir sarunvalodas atgremojums, kam zīmē nebūtu jāparādās. Analīzes procesā radās gan «Uzmanību, vilciens!», gan «Uzmanību! Vilciens!». Bet, pat iedziļinoties gramatikas zinātnes hiphopā par  izteiksmes komunikatīvo tipu un runas aktu, nav iespējams tekstu «Uzmanību vilciens!» pareizi uzrakstīt, saglabājot uzstādītās zīmes vēstījuma jēgu.

    Apskaidrība atnāca, netīšam nobraucot gar Brīvības ielas tramvaju depo.

    Sargies auto zīme pie tramvaju depo uz Brīvības ielas.
    Sargies auto zīme pie tramvaju depo uz Brīvības ielas.

    Izrādās, ka jau 1960. gada 11. februāra laikrakstā «Cīņa» rakstā «Sargieties no vilciena!» Čiekurkalna stacijas priekšnieks stāsta par «Sargies vilciena» zīmēm uz dzelzceļa pārejām. Kas vēl interesantāk, tad arī tagad šādas zīmes uzstāda. Piemēram, Rīgā, Krustpils ielā.

    Sargies vilciena zīme Krustpils ielā.
    Sargies vilciena zīme Krustpils ielā.

    Man bija slinkums vēlreiz tramdīt VDzTI, lai noskaidrotu, kad ir uzstādīta zīme Krustpils ielā. Tomēr ceru, ka inspekcija ņems vērā manus novērojumus un turpmāk nepieļaus projektus, kuros zīmēs tiek izmantota prasta sarunvaloda.

    Atsevišķi apspriedām izsaukuma zīmes nepieciešamību. Zīmju noformējumam ir sava specifika, kur no izsaukuma zīmes jāatsakās. Galvenā priekšrocība — samazinās nelietderīgās informācijas apjoms. Pagājušā gadsimta zīmju autori to zināja, tāpēc «Sargies auto» ar izsaukuma zīmi būs atrodams vien tādās zīmes, kas radītas astoņdesmitajos un vēlāk.

    Par to, ka rakstīt visus tekstu ar burtiem augšējā reģistrā ir stulbums, es jau esmu rakstījis citā kontekstā. Un arī uz zīmēm tas attiecas, jo samazinās lasīšanas ātrums. Būtu forši turpmāk pie Latvijas sliežu ceļiem redzēt latviski pareizi uzrakstītu un pareizi noformētu tekstu.

    Augšlīgatnes dzelzceļa pāreja. Zīme «Sargies vilciena» mrserge.lv versijā.
    Augšlīgatnes dzelzceļa pāreja. Zīme «Sargies vilciena» mrserge.lv versijā.

    P.S. Miljons.com kļūdījās, pasmejot par pārejas plānotājiem. Gājēju ceļš nevar krustot dzelzceļu, tieši tāpēc tam bija pirms dzelzceļa pārejas jābeidzas un pēc dzelzceļa jāsākas atkal. Līgatnes pašvaldība sabijās un demontēja šīs zīmes. Ja toreiz pietika pacietības ņemties ar gājēju ceļa zīmju noņemšanu, varbūt tagad Līgatnes pašvaldībai pietiks pacietības, lai uzstādītu latviešu valodā pareizi uzrakstītu brīdinājuma zīmi?

  • Eiro simbola un saīsinājuma pareizrakstība. Kas mainījies gadu pēc maniem ieteikumiem

    Pareiza eiro simbola lietošana tekstā.
    Pareiza eiro simbola lietošana tekstā.

    Kad Latvijai tuvojās eiro reforma, publicēju ieteikumu par pareizu eiro simbola lietošanu latviešu valodā «Pareizrakstības nodarbības #6. Eiro simbola pareiza rakstīšana». Tobrīd neviena latviešu valodas pareizrakstību sargājoša institūcija to nebija spējusi izdarīt, vien gļēvi minēja muļķīgus un neloģiskus ieteikumus. Protams, bez ievērības nevar atstāt arī 2010. gada piezīmi par mērvienību rakstīšanu. Par valūtas simbola un saīsinājuma pareizrakstības problēmām (rakstīšanu pirms vai pēc skaitļiem) «Pareizrakstības nodarbības #3. Kā pareizi rakstīt mērvienības un citus apzīmējumus.»

    2014. gada martā Valsts valodas centrs tā vietā, lai nodarbotos ar muļķībām, beidzot pievērsās sabiedrībai aktuāla jautājuma sakārtošanai un komisijas sēdē vienbalsīgi nolēma, ka latviešu valodā gan valūtu vārdiskie apzīmējumi (eiro, dolārs, rublis), gan saīsinājumi (EUR, USD, RUB), gan simboli (€, $, ₽) rakstāmi aiz skaitļa, atdalot to ar atstarpi.

    Šis gads iet uz beigām un būtu interesanti saprast, kas notiek šajā lauciņā.

    Latvijas Avīze vispār nav sapratusi, kas ir eiro saīsinājums.
    Latvijas Avīze nav sapratusi, kas ir eiro saīsinājums.
    Tele2 eiro simbolu lieto gan pirms, gan pēc skaitļa. Reklāmas aģentūras, kas apkalpo Tele2, laikam vēl nav sapratušas, ka jāpieturas pie vienota pieraksta veida.
    Tele2 eiro simbolu lieto gan pirms, gan pēc skaitļa. Reklāmas aģentūras, kas apkalpo Tele2, vēl nav sapratušas, ka jāpieturas pie vienota pieraksta veida (un, vēlams, pie pareizā pieraksta veida).

    Eiropas Savienības oficiālajā Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmatā nekas nav mainījies vismaz pāris gadus. Droši vien, ka vēl pāris gadus superoficiālākā valodas institūcija uz pasaules, kas atbild par latviešu valodu, lietos aplamu pierakstu un ieteiks to lietot citiem.

    Kopsummā virzās uz labo pusi, bet pielietojums vēl joprojām klibo. Ja redzat nepareizu eiro simbola vai saīsinājuma lietošanu, nepaslinkojiet un iebakstiet autoram.

    Dienas piedāvājums cafe Leningrad. Eiro simbola pareizs pieraksts.
    Dienas piedāvājums cafe Leningrad. Eiro simbola pareizs pieraksts.
  • Tīts Aleksejevs «Svētceļojums. Stāsts par Pirmo krusta karu»

    Tīts Aleksejevs. Svētceļojums.
    Tīts Aleksejevs. Svētceļojums.

    Ir jābūt ļoti īpašiem nosacījumiem, lai es iespringtu uz kristietības literatūru. Igauņu vēsturnieks Tīts Aleksejevs to panāca. Un ne mazāks nopelns te ir arī Maimai Grīnbergai, kas šo literāro mākslas darbu iztulkoja no igauņu valodas. «Svētceļojums» ir literāri bagāta, kompromitējoša un ārkārtīgi aizraujoša grāmata, kas liek ik pa laikam sev atgādināt, ka tiek lasīta daiļliteratūra, nevis vēstures annāles.

    «Un te nevarēja būt ne šaubu ēnas, un ar šo debešķīgo skaidrību apmierināti bija visi svētceļnieki, līdz pat beidzamajai sifilisa nomocītajai maukai».

    Kad Aleksandrs Grīns un «Dvēseļu putenis» nonāca līdz manām acīm obligātās literatūras formā skolā, biju pārsteigts, ka skolotāja var prasīt mums lasīt par ķiverē asinīs peldošiem smadzeņu gabaliem. Toties tas bija īsts un neviltots priekšstats par karu un tā apstākļiem, kuru nespēja sniegt «patriotiskās» kara filmas. Tīts Aleksejevs ir radījis ko līdzvērtīgu, pirmās personas stāstījumā aprakstot 11. gadsimta nozīmīgāko vēstures notikumu Eiropā.

    Pēc tam, kad biju izmalies cauri Bernāra Sordē grāmatas «Iespējamā Eiropa» murgainajam tekstam Kristīnes Našenieces tulkojumā, Tīta Aleksejeva «Svētceļojums» ar Maimas Grīnbergas debešķīgo tulkojumu bija kā auksts baltvīns karstā vasaras vakarā.

    Grāmatu silti iesaku gan tiem, kas rod baudu iedziļinoties cilvēces vēsturē, gan tiem, kas gūst baudu no skaistas valodas. Bet jo īpaši grāmatu vajadzētu izlasīt visiem reliģiozi noskaņotajiem, kas uzskata, ka «kristīgās vērtības» ir pamatoti ierakstītas Latvijas Satversmes preambulā. Piedodiet, bet dēļ krusta kariem vien man kristīgās vērtības ir ļoti nepieņemamas.

    Starp citu, Tīts Aleksejevs par grāmatu «Svētceļojums» 2010. gadā saņēma Eiropas Savienības Literatūras balvu. To pašu balvu Jānis Joņevs tikko saņēma par ģeniālo «Jelgava 94».

  • 2015. gada kalendārs (ar ekstrām)

    Ievērojot tradīciju, arī šogad sagatavoju maketu nākamā, 2015. gada kalendāram, kuru katrs var brīvi lejuplādēt, saglabāt, izdrukāt un lietot pēc saviem ieskatiem. Šoreiz ir lauzta tradīcija taisīt pliku datumu kalendāru un tas ir papildināts ar dažām ekstrām, bet pieejams arī makets bez šiem papildinājumiem.

    2015. gada kalendārs (oktobra mēneša fragments).
    2015. gada kalendārs (oktobra mēneša fragments).

    Kā ierasts, kalendārs ir uztaisīts A formātā, brīvi var drukāt gan A4, gan A1 lielumā, kopā ir 13 lapaspuses, ieskaitot vāku. Es joprojām pieturos pie domas, ka absolūti bezjēdzīgi ir kalendārus izķēmot ar līnijām vai rūtīm dienu/nedēļu atdalīšanai. Tāpat man joprojām šķiet nesvarīgs vārdadienu kalendārs un padsmit dažādu atceres dienu pieminēšana.

    Toties šoreiz kalendārā ieliku divas būtiskas lietas, kas attiecas uz darbadienām un brīvdienām: valstī oficiāli par brīvdienām atzītās dienas un divas pārceltās darbadienas, kas paredzētas 2015. gadā.

    Tāpat kalendārā ir atzīmēti visi 2015. gada pilnmēneši (jo pilnmēness izrādījās būtisks faktors daudziem, kas manu kalendāru lieto) un atzīmētas arī abas dienas gadā, kad jāgroza pulksteņi uz ziemas un vasaras laiku.

    Citādā ziņā makets joprojām ir vienkāršs, katram datumam apkārt ir pietiekami vietas, lai pieķēpātu sev vēlamo informāciju. Padomāts arī par tiem, kas kalendāru izdrukās un gribēs uzlikt spirāli — ir papildus atkāpe no lapas augšas.

    mrserge.lv 2015. gada kalendārs ar nedēļu numerāciju, pilnmēness dienām, oficiālajām brīvdienām Latvijā, pārnestajām darbadienām, vasaras un ziemas laika maiņu, un citiem svarīgiem datumiem *.pdf formātā.

    mrserge.lv 2015. gada kalendārs tikai ar datumu skaitļiem un izceltām brīvdienu dienām *.pdf formātā.

    Atliek vien izvēlēties, kurš 2015. gada kalendāra variants šķiet piemērotāks izmantošanai. Digitālās drukas centros drukāt neiesaku (neizprotamu iemeslu dēļ tur ir paranormālas cenas), toties pašiem izdrukājot, pāris € var iekļauties un uz kopēšanas salonu var aiznest iegriezt spirāli, ja kalendāru karinās pie sienas. Iesaku izvēlēties vismaz 200g/m2 smagu papīru un noteikti neņemt stipri krītotu (spīdīgu), lai nav jāskatās uz atspīdumiem un piezīmes jāraksta ar spirta marķieri.

    Tradicionāli — maketēšanas frīkiem, kas vēlas izskaistināt kalendāru ar kaķīšu bildītēm, pieejams *.idml fails makarēšanai InDesign. Es gan šī gada maketā nomainīju fontu no brīvi pieejamā Diavlo uz maksas PF Agora Serif Pro, bet prasmīgām rociņām tas nebūs šķērslis, ja jau būs ticis līdz maketa atvēršanai. Sapakots mrserge.lv 2015. gada kalendārs *.rar (jo ir trīs papildus grafikas, kas vajadzīgas maketam).

    Lūdzu.

  • Pantone 2026. gada krāsa 11-4201 TCX Cloud Dancer un kā to drukāt

    Ik gadu Pantone kādu no savu katalogu toņiem pasludina par gada krāsu. Šoreiz izvēlēts tonis 11-4201 TCX. Īsumā — lai dabūtu šo toni uz papīra, ir vienkārši jāizvēlās atbilstošs papīrs un tas nemaz nav jāapdrukā.

    Sāksim ar būtiskāko. Pantone gada krāsa nepadara sliktu attēlu lielisku, nesalabo krāsu profilu un neliek UV lakai uzvesties pieklājīgāk uz nepārklātiem materiāliem. Tā neglābj slikti izvēlētu papīru un nepadara bēdīgu maketu par izcilu. Bet tā izskatās labi mārketinga atskaites prezentācijā — it īpaši, ja slaidā nav jārunā par realitāti.

    Mūsdienās kalibrēts ekrāns ir sastopams retāk kā braucošs Volvo 760. Līdz ar to precīzām krāsu referencēm digitāli nav vispār nekādas nozīmes. Der aptuvenais kaut kas. Savukārt spektrālie mērījumi raupjam, nelīdzenam materiālam ir diezgan liels piedzīvojums. Tāpēc tekstila industrija lielākoties joprojām paļaujas uz reāliem, fiziskiem paraugiem.

    Klasiska krāsota materiāla reference: nekrāsots, bāzes paraugs; krāsots paraugs; dilumnoturības tests. Papildus vēl var nākt arī protokolētie spektrālie mērījumi un specifiski, audumiem raksturīgie testi.

    Kā jau raženi un pieredzējuši informatīvās miskastes ražotāji, Pantone ir radījuši TCX katalogu (Pantone Textile Cotton Extended). Tas ir paredzēts krāsotai kokvilnai un nozīmē dažādu krāsiņu paraugu vēdekli, ar kuru spēlēties dizaineriem. Turklāt ļoti dārgu vēdekli, tāpēc arī tā reklamēšanā tiek ieguldīti tik lieli līdzekļi. Tekstila nozarē katram ražotājam parasti tādi katalogi ir pašam un tie balstās uz saražotās produkcijas vēsturi.

    Krāsotas vilnas dzijas referenču katalogs. Attēlā esmu izrediģējis referencēm aprakstus (pielietotās krāsvielu proporcijas, uzskaites kodi un cita specifiska informācija). Pēc šādiem katalogiem arī pēc vairākiem gadiem ražotājs spēj atrast precīzu referenci tam, ko pirms tam jau ir ražojis.

    Savukārt maksātnespējīgiem dizaineriem un dizaineru vadītājiem, kuriem ir galva uz pleciem, Pantone piedāvā tā paša TCX kataloga toņu references pielietojumiem digitālajā pasaulē, no kurām tad arī tālāk tiek atvasināti arī citi pielietojumi. Piemēram, atrādīšanai uz aifoniem vai drukai uz papīra.

    Pantone 11-4201 krāsas references

    • sRGB 240, 238, 233
    • Hex #F0EEE9
    • Lab 94.14, 0.42, 2.51

    Nu lūk, spridziniet, dizaineri. Jums visi vārti vaļā! Bet, bet. A kā šito nodrukāt uz papīra? Ja precīzi, tad nekā. Jo šī krāsas reference vispār tam nav paredzēta un tās pielietošana drukā ir vairāk sevis un iespiedēju mocīšana.

    Tomēr ir risinājums arī tiem, kurus tomēr stipri notramdījuši jaunie un stilīgie klienti un Pantone gada krāsa par visām varītēm drukātā veidā nāksies izmantot. Pantone 11-4201 Cloud Dancer tonis ir ļoti, ļoti tuvs klasiskam, krēmīgam papīram, kuru lieto grāmatās.

    No tiem paraugiem, kas nu man bija pa rokai, vistuvākais bija Munken Premium Cream — ΔE 2.49 pret referenci. Jā, nav izcili. Bet tik precīzi nodrukāt jau ir izaicinājums. Un pavisam droši varu apgalvot, ka ir arī citi krēmīgie papīri, kurus var mierīgi lietot, lai būtu mums kārtīga deja mākoņos. Respektīvi, vienkārši lietojiet krēmīgos papīrus kā jau gada trendam atbilstošo bāzi un bez galvassāpēm drukājiet pāri saturu.

    Galvassāpju mazināšanai un vispārējai pārliecībai par to, ka drukā uz papīra mums viss ir kārtībā: iepriekšējo gadu Pantone gada krāsas. Arīdzan no tekstila (kokvilnas) krāsu kataloga. 2016. un 2021. gadā pat tika izdomāts, ka gada krāsas var būt veselas divas.

    • 2025 Pantone 17-1230 TCX Mocha Mousse
    • 2024 Pantone 13-1023 TCX Peach Fuzz
    • 2023 Pantone 18-1750 TCX Viva Magenta
    • 2022 Pantone 17-3938 TCX Very Peri
    • 2021 Pantone 17-5104 TCX Ultimate Gray & Pantone 13-0647 TCX Illuminating
    • 2020 Pantone 19-4052 TCX Classic Blue
    • 2019 Pantone 16-1546 TCX Living Coral
    • 2018 Pantone 18-3838 TCX Ultra Violet
    • 2017 Pantone 15-0343 TCX Greenery
    • 2016 Pantone 13-1520 TCX Rose Quartz & Pantone 15-3919 TCX Serenity

    Varbūt nākamgad tas varētu būt viss katalogs. Kādam jau galu galā to vajadzētu beidzot saņemties un nopirkt.

  • Oda drukātajai presei — durvīm uz plašāku pasauli tepat blakus

    Ir saprotams, ka nepastāv vairs pārliecinošu argumentu nacionālo laikrakstu lasīšanai — ziņas ir iztirzātas TVNET un Delfu komentāros vēl pirms papīra nokļūšanas iespiedmašīnā. Gluži pretēji ir reģionos. Sēdēšana klasesbiedru vacapā vai ciemata feisītī ir būšana ļoti šaurā burbulī, kurā visu regulē skaļākā balss. Savukārt vietējā laikrakstā ir spēks, jo paustais ir pārlasīts, pārbaudīts un par to uzņemas atbildību.

    Mūs Skrīveros iekristīja par gājputniem — atbraucam līdz ar lakšiem un esam projām pie pirmajām ledus glazūrām uz peļķēm. Toties vietējo laikrakstu abonējam jau gadiem. Ir forši profesionāli pieskatītā informācijas forumā smelties aktuālas zināšanas par vidējo malkas cenu, kultūras notikumiem, rosīgiem cilvēkiem, pašvaldības piruetēm un palaidņu izdarībām. Saprast un iepazīt, kā tad kaimiņi dzīvo. Un varbūt dažkārt arī iepazīstināt ar sevi. Jo ir taču iemesls, kāpēc tieši te izvēlamies pavadīt būtisku daļu dzīves.

    Avīzes satuvina. Tieši vietējā drukātajā medijā mēs iepazināmies ar Vecbebru biškopības tehnikumu, Jaunjelgavas gastronomijas veikalu Lauva, izciliem lauku kafejnīcu pasākumiem Neretā, Krapes muižas svētkiem, kaislīgiem zemeņu lauku kopējiem un to, ka Skrīveru mājas saldējums ir pieejams AirBaltic lidmašīnu ēdienkartēs. Un mūsu kaimiņš pie mums ciemos ir biežāk, jo arī grib lasīt avīzi. Galu galā. Raugi, pat Dainis Īvāns uzrunā Doma laukumā teica: «Vēl vakar kaimiņš man ieteica ielūkoties Aizkraukles novada avīzes Staburags redaktores ievadslejā».

    Tāpēc aicinu tevi saņemties un abonēt drukāto presi. Nopelnīsi no manis milzīgu paldies. Un, ja padomāsi arī par saviem tuviniekiem un savlaicīgi sagatavoties Ziemassvētkiem, dāvinot viņiem vietējās vai nacionālās preses abonementu nākamajam gadam, saņemsi paldies arī no viņiem. Uztver to kā regulāras pastkartes no visiem tiem ceļojumiem, kurus tu jau esi ieplānojis un kuros nekad neiekļausi pasta nodaļas apmeklējumu.

    Kā abonēt reģionālo laikrakstu?

    Rakstīt un stāstīt par avīzēm 2025. gada nogalē nav viegli. Ja vien tu esi izlasījis tik tālu, tad droši vien māj ar galvu un klusē, lai neierosinātu dialogu un varētu šo tēmu ātrāk slēgt. Un arī abonēt laikrakstu 2025. gada nogalē ir sarežģītāk, nekā man likās. Tā ir kombinācija starp monopolizētu tirgus pieskatīšanu, slinkumu vai nespēju ieviest mūsdienīgus risinājumus un izteiktu tendenci turpināt sēdēt uz desmitiem gadu veciem lauriem, kuri sen vairs nepastāv.

    Ātrākais veids abonēt vietējo laikrastu ir ieejot Latvijas Pasta mājaslapā Abone.lv, izvēloties preses izdevumus un tad noformējot pasūtījumu. Superīgā fīča, par ko pastnieki droši ka nebūs sajūsmā — iespēja pasūtīt reģionālo laikrakstu uz jebkuru Latvijas adresi. Visu nākamo gadu Latgales Laiks pienāks mūsu Rīgas dzīvoklī. Bet ir savi mīnusi. Jo abonējot caur pastu būs jāizmet elles loki, lai tiktu pie reģionālās avīzes digitālajām versijām, kad neesi uz vietas.

    Otrs variants ir apmeklēt laikrakstu mājaslapas un abonēt redakcijās. Saraksts ar visiem laikrakstiem un to redakciju mājaslapu adresēm ir apkopots tālāk. Tur ir savi, īpaši piedzīvojumi. Jo ne visiem izdevies saprotamu tehnisko risinājumu uztaisīt, citi prasa piezvanīt (OMG, zvanīt!), un ar dažiem būs e-pastos jāapmainās ar laipnībām. Toties te ir iespējamas priekšrocības, kas nav sienas kalendārs par godu gada abonementam.

    Piemēram, laikrakstu Staburags var abonēt par 9,90 € mēnesī, saņemot laikrakstu pastkastē, mobilajā telefonā un vēl arī piekļuvi fotoreportāžām, iespējai kaut ko dīvainu ierakstīt komentāros un izlasīt pāris gadus vecus rakstus.

    Kādas avīzes Latvijā iznāk un cik tās maksā?

    No Latvijas pasta abonēšanas katalogiem izdevās savilkt kopā 2025. un 2026. gada datus par laikrakstiem, to abonēšanas cenu gadam ar pārskatu par cenām. Ar nodomu izņēmu ārā visu, kas saistīts ar TV programmām un uz to bāzes veidotajiem pielikumiem, toties atstāju superekskluzīvo Kaleidoskopu, par kura esamību tikai nesen uzzināju. Jā, jūs pareizi sapratāt, avīzes krievu valodā es arī neapskatu. Un angliski iznākošais The Baltic Times jau labu laiku ir žurnāla formātā, tāpēc neskaitās. Citās valodās mums abonējama vietējā prese neiznāk.

    Pirmā cena ir, ja abonē kā privātpersona, otrā — kā juridiska persona. Visiem, kam vien bija iespēja, pieliku klāt arī saiti uz laikraksta mājaslapu. Ja juridiskās personas ailē redzi domuzīmi, tad šī laikraksta redakcija vairs nenodarbojas ar dīvaino pieņēmumu «firmām daudz naudas, var atļauties». Realitātē tas nozīmē, ka laikrakstu iznākšanu un abonentu skaitu stutē valsts un pašvaldību budžeti, bet uzņēmumiem labāk laikrakstu abonēt ar avansu norēķinu caur kādu no darbiniekiem.

    Avīzes nosaukums2025. gads Privātpersonām2025. gads Juridiskām personām2026. gads Privātpersonām2026. gads Juridiskām personām
    Nacionālie laikraksti
    DDD24,00 €35,00 €
    Diena159,99 €169,00 €
    Ievas Padomu Avīze55,00 €59,99 €
    Kas Jauns Avīze39,99 €43,99 €
    Kultūrzīmes19,99 €29,88 €
    Latvijas Avīze199,79 €242,31 €249,79 €285,67 €
    Latvijas Mājas Dakteris20,00 €20,00 €
    Lauku Lapa12,00 €
    Meža Avīze24,00 €28,80 €36,00 €
    Reģionālie laikraksti
    Alūksnes un Malienas Ziņas96,00 €132,00 €102,00 €138,00 €
    Auseklis102,00 €150,00 €114,00 €162,00 €
    Bauskas Dzīve108,00 €144,00 €114,00 €150,00 €
    Brīvā Daugava99,60 €120,00 €108,00 €132,00 €
    Druva99,00 €156,00 €101,40 €174,00 €
    Dzirkstele112,00 €144,00 €118,00 €150,00 €
    Ezerzeme45,00 €60,00 €50,00 €65,00 €
    Kaleidoskops15,00 €15,00 €
    Kurzemes Vārds131,88 €155,88 €143,88 €167,88 €
    Kurzemnieks99,00 €144,00 €110,00 €156,00 €
    Latgales Laiks60,00 €85,00 €60,00 €85,00 €
    Liesma105,60 €168,00 €114,00 €180,00 €
    Neatkarīgās Tukuma Ziņas126,00 €144,00 €126,00 €144,00 €
    Ogres Vēstis Visiem77,00 €121,00 €82,00 €121,00 €
    Rēzeknes Vēstis99,50 €132,00 €99,50 €132,00 €
    Rīgas Apriņķa Avīze77,00 €121,00 €75,00 €121,00 €
    Saldus Zeme105,00 €132,00 €105,00 €132,00 €
    Staburags110,00 €156,00 €112,00 €162,00 €
    Stars86,00 €120,00 €90,00 €132,00 €
    Talsu Vēstis83,59 €97,20 €83,59 €97,20 €
    Vaduguns94,89 €103,60 €94,89 €103,60 €
    Ventas Balss108,00 €144,00 €112,00 €144,00 €
    Vietējā Latgales Avīze80,00 €90,00 €80,00 €90,00 €
    Zemgales Ziņas94,00 €138,00 €100,00 €144,00 €
    Ziemeļlatvija112,00 €144,00 €118,00 €150,00 €

    Noslēguma vietā

    Sākumā mēģināju tabulas datus ar gudrajiem NotebookLM un ChatGPT apstrādāt, lai nav rociņām nekas jādara. Es zināju, ka modeļi var muldēt. Bet tik pārliecinoši iedot absolūti izdomātus skaitļus — tas bija pārsteigums. Tāpēc visi dati beigās tika pārlasīti rociņām un gan jau kaut kur ir drukas vai pārskatīšanās kļūdas.

    Nekas neaizvietos čaklas rokas. Un lasošu sabiedrību.

  • Par druku, krāsām un tā visa pieskatīšanu. 1. daļa

    Attēlus pēc aprakstiem mūsu vietā ģenerē lielie valodu modeļi, roboti iemācījušies dejot, tomēr mēs joprojām nesaprotam un neprotam fiksēt un nodot spektrālo informāciju no idejas līdz taustāmam rezultātam. Spoti, pantoņi, krāsu telpas, spektrofotometri, Mansels un profili. Uzsākšu rakstu sēriju, kurā parunāsim nedaudz par krāsām, materiāliem, druku, krāsu valodām un mūsu spējām to visu uztvert.

    Trakākais krāsu vadībā ir tas, ka nav svarīgi, kurā nometnē tu pieklauvēsi, visās būs augstas raudzes speciālisti, kam ir spēcīgi stereotipi, kā darbojas citi ķēdītes posmi. Un ļoti izteikti bieži — gaužām aplami. Dizaineri nesaprot druku, repro neprot optiku, iespiedējs netic materiālu novecošanai, izejvielu ražotāji nav redzējuši drukas procesus un klientu konsultanti nesaprot nevienu un neko, jo tā ir ērtāk visiem pārējiem, kad jāmeklē vainīgais.

    Kā tas viss sākās?

    Pirmos pastāvīgos un noturīgos attēlus cilvēce iemācījās zīmēt alās uz sienām. Pēc tam iemācījās sajaukt pigmentus un saistvielas tā, lai mamuta kaislīga rīvēšana gar sienu nenotīrītu vēsturisko medību ainu. Paralēli nāca arī apskaidrība, ka zīmēt kaujas ornamentus uz vaigiem un krāniņus mamutus uz sienām nav gluži tas pats — krāsvielas dažādi uzsūcās materiālos, pirmajam jābūt ļoti elastīgam, savukārt otrajam — noturīgam.

    Kad izsalkusī alu cilvēku grupa kaut kā saņēmās un tika galā ar šo informācijas daudzumu, no kaimiņu cilts aiz matiem atvilktajam laupījumam uz kājas atklāja vēl neredzētas krāsas zīmējumu. Un cilvēks saprata, ka var ne tikai skatīt, bet arī attēlot dažādās krāsās. Pēc būtības tas ir tas brīdis, kad mēs varam atzīmēt pirmā spota krāsu kataloga dzimšanu. Turklāt tajā laikā katalogi tapa gaužam dabīgi — ko nu var apzīmēt, to arī apzīmē. Un tā arī saprot, kā konkrētā krāsa uz šī materiāla izskatās. Visas references tiek staipītas līdzi un to, ko nevar nodot no paaudzes paaudzē, cilts šamanis pārzīmē un atjauno. Gan jau ka katru reizi radot atkal kaut ko pavisam citu. Jo visas references ir galvā.

    Tālākos gadu tūkstošus izmaiņas bija samērā paredzamas un ļoti, ļoti lēnas. Eksperimentālā kārtā, tostarp bieži vien saindējoties un nomirstot, tiek atklāti arvien jauni pigmentu un krāsvielu veidi. Ik pa laikam radot tik īpašus toņus, ka grūti noticēt to eksistencei. Ēģiptē tas bija zilais, Mezopotāmijā — koši sarkanais, bet Ķīnā — abas šīs krāsas, tika nedaudz citādākā tonī. Tā radās pirmie «idioti, kas nepareizo katalogu lieto», jo vainas novelšana uz tiem neprašām, kas monitorus nekalibrē, vēl pāris tūkstošus gadu būs jāpagaida.

    Ola uz ķilavas garšo savādāk kā ķilava uz olas

    Jaunajiem un talantīgajiem dizaina un drukas entuziastiem sarunas par materiāliem sākas ar pārklātiem un nepārklātiem papīriem, masā krāsotiem specmateriāliem un aptuveni šādām tabulām:

    Cool. Bet vispār nepalīdz, kad gaisīgā un košā zilā fona vietā ir nodrukāts kaut kāds džinsu grīdas lupatas pelēkzilais. Un kā jau minēju raksta ievadā — pilnīgi visiem iesaistītajiem būs sava taisnība, kāpēc ir noticis tā, kā tas ir noticis. Vēlme bija tiktoka kanāla loguča #00B3FF krāsu izmantot kā fonu lojālāko skatītāju Ziemassvētku kalendāram. Bet sanāca saņemt skaidrojumu, ka izvēlētais dārgais, pelēcīgais dizaina papīrs gluži vienkārši nav piemērots spilgtu toņu drukai. Jo iespiedkrāsa daļēji iesūksies materiālā, veidojot materiāla un krāsas sajaukumu. Savukārt biezā slānī klājot to pāri materiālam, piemēram, uzspiežot folijas transfēru, pazūd paša materiāla jēga. Jo tā optiskās un taustāmās īpašības nu ir paslēptas zem dekoratīvā slāņa. Tāpēc mēģināsim saprast, kas tad vispār ir dekorējamie materiāli.

    Krāsviela ar materiālu vai sasaistīties 3 dažādos veidos: uzklājot to uz materiāla, daļēji iesūcinot to materiālā un pilnībā nokrāsojot materiāla.

    Uzklāšana uz materiāla ir kā desas šķēles uzlikšana uz maizes. Desmaizes šķērsgriezumā ir ļoti vienkārši atšķirt, kur sākas salami un beidzas maize. Lūkojoties uz desmaizi no augšas, varam tikai minēt, vai zem salami šķēlēm šoreiz netika aizmirsti kaperi. Tātad pēc būtības salami un maizes šķēle dzīvo katra savu dzīvi arī pēc kļūšanas par desmaizi.

    Dekāldruka uz keramikas, digitālā pigmentdruka uz audumiem, rotācijas sietspiede uz tapetēm, tonerdruka uz papīra, pārtikas sīrupkrāsu druka uz kūkām, folijas krāsvielas slāņa pārnešana ar termoklišejām, visu veidu transfērdruka uzklājot krāsu uz plēves un tad pārspiežot uz materiāliem, digitālā UV druka, jebkura druka pa tiešo uz plastmasas vai metāla. Sarakstu varētu turpināt, bet pievērsīsim uzmanību tieši pēdējam piemēram. Ar metālu viss tā kā skaidrs. Ja uz tā uztriepj DM logo, tad skaidrs, ka tas ir uz materiāla. Lai tas būtu iestrādāts metālā, logucis būtu jāieskrāpē ar naglu. Un šo sakarību civilizācija ir iemācījusies lietot ap to pašu laiku, kad pārvācās no alām uz teltīm.

    Materiālus var speciāli apstrādāt, lai tos apdrukājot, krāsvielas neiesūcās. Piemēram, papildus krītot un kalandrēt papīra virsmu (lasi — padarīt papīru blīvu un spīdīgu) vai arī apstrādāt audumu, pievienojot šķidrumu bloķējošu slāni (Gore-Tex, brezents un citi lamināti) vai arī nolakot keramiku, lai likvidētu porainumu. Celtniecībā to pazīst ar terminu gruntēšana. Var pievienot trasfērdrukas krāsas slānim karstlīmes pulveri, kas būs saistviela starp materiālu un attēlu, tai pat laikā bloķējot iespiedkrāsas iespējas iesūkties materiālā. Ir vēl kaudzīte akrobātikas, ko var veikt iespiedkrāsu pusē, bet par to patērzēsim citreiz.

    Uzklāšana ar daļēju iesūkšanos materiālā ir kā dārzeņu fritēšana — no ārpuses viss ir kraukšķīgs, bet iekšpusē jau atkal palicis neizcepies. Un var vāļāt salvetēs līdz nelabumam, bet tāpat viss būs eļļains. Šai drukas metodei ir divas ļoti lielas priekšrocības pret klāšanu uz virsmas: būtiski palielinās gan apdrukājamo materiālu klāsts, gan arī izmantojamās drukas tehnoloģijas. Bet tagad nozīme ir arī vienai būtiskai niansei, par kuru iepriekš jau stāstīju piemērā ar tiktokeri — dekorācija vairs nav tikai iespiedkrāsa, tagad tā ir materiāla un iespiedkrāsas kombinācija.

    Ar putekļus krājušo HP printeri nodrukātai kolēģu fotogrāfijai ir ne tikai diskutabls saturs, bet arī iespēja pačamdīt sakrokotā astoņdesmitgramīgā ofisa papīra raupjumu, kas ir uzņēmis par daudz mitruma un deformējies. Nonākam pie nākamās atziņas — vairums papīra apdrukas, ieskaitot avīzes, žurnālus, grāmatas un plakātus — ir apdruka, kas veikta drukas slānim daļēji iesūcoties dekorējamā materiālā. Līdzvērtīgi atklājumi sagaida, ieraugot sietspiedē nodrukāta t-kreklā iekrāsotus auduma savēlumus. Arī zebras un joslas uz asfalta uzklāj, krāsai daļēji iesūcoties materiālā. Un uz šī piemēra visvieglāk būs saprast, ka dekorācijas slānis patiesi var būt iespaidīgi biezs. Tomēr būtiski ir apzināties, ka pārvietoties daudz patīkamāk un drošāk ir pa asfaltu un svaigi uzklātā gājēju pāreja ir ideāla vieta, kur paslīdēt. Bet, ja krāsas slānis būs pārāk plāns, tas kopā ar asfaltu pārāk ātri nodils. Tāpēc ievārījums tiek klāts dāsni.

    Materiāla krāsošana, dēvēta arī par krāsošanu masā, tika izgudrota stipri agrāk par zebru un asfalta virsmu dilemmu. Tā darbojas kā mammas salāti — ir ļoti, ļoti garšīgi un visa ģimene ēd bez izņēmumiem, bet labāk nezināt, no kā tie sastāv. Galvenā šīs metodes priekšrocība — neatkarīgi no tā, kā tiks stiķēts vai apstrādāts materiāls, nedekorētā materiāla daļa viscaur būs vienā tonī šķērsgriezumā (grāmatas bloka malas), saraujoties (dzija), dilstot (dažādi cietie polimateriāli), staipot (audums) vai kā citādi ar to dauzoties. Jā, arī papīra celulozes, kokvilnas audumu un vilnas dzijas balināšana pēc būtības ir materiāla krāsošana masā.

    Vēl viena superīga lieta, ko var iegūt ar krāsošanu masā — pietiekami ilgi ieslēdzot vienā telpā bariņu ķīmiķu un fiziķu kopā ar dekorēšanai izvēlēto vielu, to var dabūt praktiski jebkurā krāsā. Izņemot linu. Lins ir čakars.

    Dikti jau nepalīdz šito visu zināt, ja tāpat nav skaidrs, ko ar to visu iesākt. Iesākt vajadzētu ar gala iznākuma formulēšanu. Kad ar to ir tikts galā, var izvēlēties materiālu. Piemēram, ja noklāsim papīru ar hologrāfisko laminātu un tad uz tā drukāsim, ir pilnīgi vienalga, kādā krāsā ir papīrs. Galvenais, lai lamināts pie tā labi turas. Ceļazīmei nav būtiskas taktilās īpašības, bet materiālam jābūt gaismu atstarojošam un krāsai jābūt ilgstoši izturīgai pret Saules gaismu un laikapstākļiem. Papīru nemazgā, tomēr kapilārās īpašības ir būtiskas, lai iespiedkrāsas nekontrolēti neizspiestos cauri materiālam. Auduma krāsošana masā ierobežo to, kā to tālāk var apdrukāt. Un UV druka bez papildus fiksācijas neturēsies uz lielas daļas virsmu.

    Rakstu sēriju sāku ar dekorējamā materiāla definēšanu. Nākamajos rakstos pievērsīšos dažādām mūsdienās izmantojamām drukas metodēm, krāsu telpu aprakstiem, krāsu katalogiem un sistēmām kā arī praktiskā pielietojuma piemēriem. Un ja nu tev ir izdevies tikt līdz šai rindkopai, tad droši komentāros atstāj ziņu arī par citām tēmām, kuras būtu vērts apskatīt.

  • Stāsts par 1. septembri, vecākiem, bērniem un izglītību

    Bija agrs rīts. Anna sēdēja uz gultas malas no pleciem noslīdējušā, atpogātā kleitā un nošļukušās zeķubiksēs. Viņa vēl nebija paguvusi nomazgāt seju un neķemmētās matu pinkas nodevīgi atklāja nemierīgo nakti.

    Rokās viņa turēja glāzi ķiršu kompota, kas pēc skata atgādināja lielisko Doro ielejas portvīnu.

    Sejā bija skaidri nolasāms naids pret visu pasauli. Viņa gribētu izkliegt «Kretīni! Kā jūs man esat izbesījuši ar savu nolādēto dārziņu!», bet nevarēja. Anna vēl neprata izrunāt burtu «r».

  • Kā sadusmot hakerus, bet neizskatīties pēc viegla mērķa — padomi drošībai datorā un telefonā

    Ugunsmūris, paroļu pārvaldnieks, lieko paziņojumu atslēgšana, drošu saziņas rīku izvēle un divfaktoru autentifikācijas lietošana ar prātu jau būtiski samazina iespēju kļūt par kiberuzbrukuma upuri. Un pats labākais — tie ir disciplīnas, nevis finansiālo iespēju jautājumi.

    Pēdējos gados Latvijā uzbrukumi IT sistēmām vairs nav kaut kas, par ko lasa tikai ārzemju ziņu apskatos. Īpaši kopš 2022. gada situācija ir kļuvusi trakāka, tomēr arī pirms tam negāja spoži. Turklāt ir jāapzinās, ka pavirša attieksme pret IT drošību ir ne tikai tiem, kuri datoru un telefonu lieto jūtūbam un engrībērtdiem, bet arī lielos uzņēmumos ar nopietnu apgrozījumu. Tāpēc es nolēmu apkopot dažus tehniski vienkāršus, bet ļoti efektīvus risinājumus, kā būtiski uzlabot savu/uzņēmuma kiberdrošību. Skaidrs, ka tūdaļ uzradīsies vēl 100500 padomdevēji ar vēl labākiem risinājumiem, kurus pavisam noteikti var un vajag pievienot komentāros.

    Uzliec DNS ugunsmūri visām ierīcēm

    Ja nav pacietības uzreiz pieķerties nopietniem uzlabojumiem, vismaz uzliec DNS Ugunsmūri. Tas darbojas kā filtrs, kas bloķē piekļuvi lapām, kuras CERT.LV ir atzinis par krāpnieciskām vai ļaunprātīgām. Piemēram, kāds atsūta e-pastu ar bankas saiti, tu klikšķini, un parasts internets tevi aizved uz viltotu lapu. DNS Ugunsmūris tevi vienkārši neielaidīs šajā lapā.

    Šis strādā datoros, telefonos, planšetēs. Tāpēc DNS Ugunsmūri vajadzētu uzlikt visiem ģimenē un kolektīvā, it īpaši visiem tehnoloģiski kautrīgajiem.

    Aizmirsti USB fleškas tāpat, kā esi aizmirsis disketes

    Jebkurš datu nesējs, kas tiek piesprausts pie datora, mūsdienās ir tikpat drošs kā nejauša garāmgājēja piedāvātā konfekte. Ir praktiski neiespējami atrast tādu ārējo datu nesēju, kas nevarētu būt vīrusa nēsātājs, un tas attiecas arī uz telefonu, ko piespraud pie datora «tikai, lai uzlādētu».

    Jebkuru prezentāciju, atskaiti vai fotogrāfijas no brīvdienu pasākuma var bez maksas izvietot failu apmaiņas servisos, ja tie neielien e-pastā. Pašmāju Failiem.lv ir pilnīgi pietiekams lielākajai daļai situāciju. Tomēr rēķinies, ka atkarībā no tā, ko saspaidīsi uzstādījumos, datus var redzēt arī citi cilvēki. Piedomā pie tā.

    Lieto paroļu pārvaldnieku, nevis atmiņu

    Par universālo paroli bīstamāka ir vienkārša universāla parole. Kā joko IT drošības speciālists Kirils Solovjovs no Possible.lv: «Jālieto parole 12345678. Tā ir vispopulārākā un tik daudz cilvēku nevar kļūdīties».

    Paroles nedrīkst glabāt teksta dokumentos, uz lapiņām pie klaviatūras vai vacapa sarakstēs. Drošākais veids paroļu glabāšanai ir paroļu menedžeri. Un nav obligāti (kaut vēlams) jāmetas iepazīt Bitwarden vai Keeper. Paroļu menedžeri jau eksistē gan Google, gan Apple. Un tie labi draudzējās ar datoru un telefonu. Atliek tikai sākt lietot. Un ir pavisam droši izmantot ieteiktās paroles jaunajiem servisiem.

    Cik bieži mainīt paroles? Sāc ar to, ka uzreiz pēc reģistrēšanās un pirmās veiksmīgās pieslēgšanās jebkuram servisam — uzreiz nomaini paroli. Ja esi pa ausu galam dzirdējis, ka kāds no tevis lietotajiem pakalpojumu sniedzējiem ir kompromitēts — nomaini paroli. Ja esi pārpratuma pēc kaut kur ievadījis savus datus un neesi pārliecināts, vai tas bija autentisks serviss — nomaini paroli. Ja lieto servisu gadiem un nekad neesi uztraucies par drošību — nomaini paroli. Un taisi tās sarezģītas, un glabā paroļu servisos.

    Ja nevari atcerēties, cik sen esi mainījis paroli un vai tā vēl ir droša — nomaini paroli.

    Ne visai biometrijai var uzticēties

    Uztaisi pašportretu ar datora vai telefona kameru. Tieši tik kvalitatīvi ir dati, ar kuriem atpazīst tavu seju. Desmit gadus vecas kameras var apmuļķot, pieliekot sejas vietā fotogrāfiju.

    Pirkstu nospiedumu lasītāji ir stipri prasīgāki apmuļķošanai. Tas pats ar acs zīlītes lasītājiem. Ja pastāv iespēja, labāk lieto tos. Vienkāršākais veids, kā būt drošam — pārliecināties, ka iekārta nav vecāka par 3 līdz 5 gadiem un tai ir pēdējo mēnešu laikā bijuši programmatūras drošības atjauninājumi. Gadījumā, ja kaut kas no tā iztrūkst, biometriju vienu pašu labāk nelietot.

    Un atceries, ka tad, kad Samsung vai Apple pasaka, ka ir uzlabojuši drošību saviem autentifikācijas rīkiem, tas visticamāk attiecās uz jaunākajiem iekārtu modeļiem, kas vēl nemaz nav tavā kabatā.

    Atslēdz paziņojumu troksni telefonā

    Nesaprotamu iemeslu dēļ cilvēkiem patīk, ka to iekārtās nedozētā daudzumā tiek piegādāti paziņojumi no benzīntanku un lielveikalu aplikācijām, atlaižu/akciju ziņas no tiešsaistes veikaliem, nemaz nerunājot par spēlītēm un sociālajiem tīkliem. Nav brīnums, ka šo paziņojumu jūrā pazūd notifikācijas par neautorizētiem maksājumiem vai viegli tiek palaists garām, kad autorizācija pieprasīta brīdī, kad kādam no kontiem piekļūt vēlas krāpnieks.

    Visi paziņojumi, bez kuriem var iztikt, ir jāatslēdz. Jūsmojumi par ierakstiem feisbukā nepazudīs. Kendīkrešu vairs neviens nespēlē un Bukinga piedāvājums vēl vienai rezervācijai Igaunijā tev vairs nav aktuāls, jo tu tur jau biji. Amazon tev tirgos vēl vienu olīveļļas bundžu, bet tev vēl tikko nopirktā nav atnākusi. Neko no tā tev nevajag. Un, ja nu tomēr vajag, to var pieslēgt uz laiku.

    Filtrē ienākošos e-pastus mapēs

    E-pastos izmanto filtrus, lai darba, skolas un arī ģimenes loka e-pasti nonāk atsevišķās mapēs. To piedāvā jebkurš mūsdienīgs serviss kopā ar pamācībām, kā to izdarīt. Ja kaut kas izliekas nācis no zināmām adresēm, bet nav iekritis mapēs, tas ir drošs signāls būt papildus piesardzīgam.

    Vienlaikus ņem vērā, ka ne visas organizācijas ir veikušas priekšdarbus, lai to e-pastus nevarētu viltot un atsūtīt no it kā īstās adreses. Arī, lasot sašķirotos e-pastus, pielieto veselo saprātu.

    Izvairies no SMS lietošanas un esi ļoti piesardzīgs balss saziņā

    SMS ir novecojis un nedrošs saziņas veids. Vēl Skype ziedu laikos īsziņas varēja nosūtīt, uzdodoties par jebkuru telefona numuru vai pat aizstājot numuru ar jebkādu vārdu. Nekas nav mainījies un tā ir joprojām. SMS ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā apmānīt saņēmēju un izlikties par banku, kaimiņu, mazbērnu vai pat drošības iestādi.

    Paskaties savus ienākošos ziņojumus un padomā, kā katram no sūtītājiem var mainīt saziņas kanālu. Bankām un kurjeriem ir savas lietotnes. Ome ir pelnījusi viedtālruni ar drošām, autentificējamām sarakstes aplikācijām.

    Gan SMS, gan telefonzvanu vietā privātajā sarakstē labāk izmantot saziņas platformas — piemēram, Signal vai WhatsApp. Arī videozvans Google Meet vai Microsoft Teams būs drošāka alternatīva, lai izvairītos no personības viltojumiem.

    Divi faktori nav drošība, ja tos dala trīs cilvēki un to vajag ātri

    Es biju pilnīgi pārliecināts, ka tie laiki ir beigušies, kad grāmatvede ievada maksājumu, bet vadītājs kaut kur pludmalē apstiprina to internetbankas uzlecošajā logā. Bet nē, šis attālinātās uzticības sporta veids vēl dzīvo un plaukst. Un ne tikai bankās — to izmanto arī, lai pieslēgtos Latvija.lv, Eparaksts.lv vai VID EDS sistēmai.

    Zelta likums: ja uz ekrāna parādās pieteikšanās pieprasījums, un tu tajā brīdī nekur nepiesakies — nekavējoties noraidi pieprasījumu un sāc domāt, kurš un kāpēc mēģina izlikties par tevi. Un, lūdzu, nedod citiem savus otrā faktora rīkus, jo tad tā vairs nav autentifikācija — tas ir joks.

    Ja šis viss šķiet pārspīlēti, atceries: IT drošība reti mirst ar skaļu sprādzienu. Parasti tā aiziet klusi — ar vienu paviršu klikšķi.

  • Reāls stāsts. Mobilie ar šķiltavām otrajos Dziesmusvētkos

    Tā bija 2005. gada 21. augusta nakts. Pareizāk sakot jau bija 22. augusta pirmās stundas. Apkārušies ar fotosomām, mēs nesteidzīgi pametām Mežaparka estrādi, kur tikko bija aizvadīti vēl vieni Dziesmusvētki. Tā par Prāta vētras uzstāšanos 40 tūkstošu priekšā nākamajās dienās rakstīs mediji, kuriem mēs vēl tikai nesām fotogrāfijas.

    Samsung Galaxy S25 Ultra teleskopa noķertais debesu jums miglā virs Skrīveru pievārtes.

    Savlaicīgi tika pieņemts stratēģiski būtisks lēmums pēc koncerta izbaudīt vēl pāris alus aizskatuvē. Tāpēc parka teritorijā tagad bijām klusumā un ceļa virzienu mums izgaismoja pilnmēness, nevis Rīgas gaisma.

    —Kamēr mobilajos nebūs iebūvēts tūristu prīmuss vai vismaz šķiltavas, to nekad nevarēs nosaukt par multifunkcionālo telefonu. Ar sūdīgu internetu un e-pastu tas nav nekas vairāk kā biznesa bezvadu telefons. Visi tie ar pilnajiem spiedpogu plakandēļiem ir plaukstdatori un neviens normāls cilvēks to zvanīšanai nelietos. Tu stādies priekšā, ka kāds zvanītu no klaviatūras vai peles?

    Es neatceros, vai telefonu no kabatas izvilka Kristaps vai Uldis, bet te nu tas bija. 2 megapikseļu Sony Walkman oranžais brīnums, pavērsts vienīgā redzamā debesu ķermeņa virzienā. Pāris veiklu darbību ar bīdpuļķi un pogām, līdz krāsainajā ekrānā ir redzams gaišs, paplūdis pikseļu kopums ar iespaidīgu zilganzaļu jpg kompresijai raksturīgu halo uz tumša fona.

    —Re. Mēness. Nav nemaz tik slikti.

    —Nu šo no tevis pavisam noteikti neviens medijs nenopirks publikācijai.

    —Un ja tu tagad vilktu ārā vienu no saviem kanoniem, skrūvētu virsū objektīvu un stutētu to nakts vidū uz statīva, lai uztaisītu iespaidīgu kadru un no rīta ieskenētu to redakcijā. Kas no tā mainītos? Kāds to uzreiz gribēs pirkt?

    —Tiesa. Tātad viena no multifunkcijām mobilajam ir palīdzēt iereibušiem koncertfotogrāfiem, kas melanholiskas romantikas apsēsti taisās iemūžināt svarīgo Mēnesi, bet ir pamatots slinkums tamdēļ vērt vaļā fotosomu ar saturu Rāviņa Volvo vērtībā. Tomēr piekritīsi, ka iebūvētas šķiltavas gan nenāktu par ļaunu.

    —Mums vēl palika cigaretes?

    Iesildītāju uzstāšanās pirms 2005. gada 21. augusta Prāta Vētras koncerta Mežaparkā. Foto: Andrejs Veitners, Delfi.

    ***

    Visnotaļ iedvesmots no Kaspara pēdējā laika grafomānijas izpausmēm, nevaru noliegt, ka esmu gana noilgojies pēc paša neizmantotās iespējas uzrakstīt kaut ko garāku par tvītu. Un kaut ko iespaidīgāku par svaigākās drukātās preses fotogrāfiju no kādas apmeklētās pasaules malas.

    Jāsāk jau ar apņemšanos. Tātad, apņemšanās ir ieturēt regularitāti ar vismaz diviem ierakstiem mēnesī. Tāpēc tagad bus jāstrādā pie satura stratēģijas, kuru no padsmit drafta stadijas rakstiem diez vai var izspiest. Droši, ka pačīkstēšu par notikumiem drukā, jaunumiem nozarē un foršām pamanītām lietām. Gan jau ka pa vidu iesprauksies arī kaut kāds tehnisks raksts angliski par īpaši sasāpējušām tēmām.

    Tehniski man te vēl čupa mājasdarbu jāizdara, lai sakoptu šo sen neravēto dārziņu:
    — Sapucēju paskatu uz kaut ko mūsdienām piemērotāku (jā, tagad ir jābūt ērti lasīt arī no telefona).
    — Izvācu čupu spraudņu, kuru jēgu stipri apšaubīju jau stipri sen.
    — Izvācu reklāmas, kas bija salipušas šo pašu spraudņu dēļ.
    — Gandrīz sapratu, kā darbojas jaunā WordPress tēmu rediģēšana.

    Gan jau ka neatteiktos no palīdzības to visu sapucēt vēl sakarīgāk, jo tehnisko speceni sagatavot būtu sīkums. Bet pašam to visu paveikt būtu baisais slinkums.

Rakstu arhīvs

[posts_sparkline]