Tehniski vai vienkārši, par dzīvi un par miroņiem.
Mr.SergE domas
Tikko uzdūros un **pbs** blogu, kurā stāv ieraksts un links uz Adobe Photoshop CS2 saīsnēm. Tad nu tie, kam slinkums F1 spiest, var izmantot šo.
Pie reizes ielieniet arī http://user.fundy.net/morris/, kuru tas pats jauneklis ir atracis. Varbūt kādam tiešām būs noderīgi.
Kaut kā inspirējos no visādām lietām, ko šonakt salasījos un gribējās uzzināt, kā Latvijā tagad ir ar baneru materiāliem un apdrukas iespējām, ja neskaitam iešanu pie kaimiņu Jurkas ar vecā *žigulīša* brezentu, ko uz paštaisītā sieta nokrāsot?
Kaut arī kaut kad sen jau bija redzēts un runāts, tagad izskatās, ka atkal kļūst aktuāli, vērojot to, kas man notiek ar pēdējo klientu. Ja nu jums tāpat, tad droši dodamies uz patīkamo izteicienu krātuvi un skatamies, ko pumpainie tīņi ir sarakstījuši un ko no tā varam adaptēt savai leksikai.
Nu nav īsti tieši saistīts ar to, ko parasti, bet tik un tā interesanti, tāpēc, ka kaut kādi pepiņi otrpus dīķim nemāk atzīt savas kļūdas.
Nē, nu es visu ko varu saprast – nav naudas, utt. Bet kāda velna pēc man atnāk e-pasts: “Vai tu nevarētu savu PDF’u atsūtīt kaut kā savādāk, man te Acrobat Reader ceturtā versija stāv un es nevaru atvērt.”
#*$%$*(%*$!!!!!!
Cilvēciņi, kurā gadsimtā jūs dzīvojat???
Drīz man būs iespēja sagaidīt telegrammu ar tekstu: “Telefona nav. Gaidam ciemos.”?????
Arvien vairāk sāku pievērst uzmanību tam, kā elektronizējās avīzes. Ja pašos pirmsākumos tie bija smieklīgi mēģinājumi uztaisīt eletroniskas ziņu lentes, kas bieži vien tika atjaunotas reizi mēnesī, tad tagad šai lietai pieiet arvien ar lielāku rūpību un arī **PDF** lejuplādes faili vairs nav tas pats labākais risinājums.
Netīšām uzdūros visnotaļ interesantam dokumentam, kura nosaukums skan šādi:
Ministru kabineta noteikumi dokumentu noformēšanai. Šamo 1996. gadā vēl Šķēle ir parakstījis. Nu tad, draugi mīļie, iesaku jums palasīt un paskatīties, kā tad nu ir **pareizi** jānoformē dokumenti.
*P.S.* Tiem, kas meklē Šķēles ieteikumus kompozīcijas un tekstu garnitūru izvēles jautājumos, šis nebūs īstais materiāls. Dokuments attiecas uz saturisko daļu.
Paldies Collai, ka neviļus piespieda mani atkal kaut ko uzrakstīt. Tad nu ejam uz [SV.LV E-materiāliem](http://sv.lv/e-materiali/ “SV.LV e-materiali”) un lasam jauno InDesign apmācību. Šoreiz uzmanība ir vērsta uz to, kā strādāt ar latviešu tekstiem, jeb, precīzāk sakot, kā veidot automātiski pārnesumus un nedomāt par to, ka justify teksta lietošana ar laviešu tekstiem nav iespējama.
Savā jaunajā un samērā smieklīgajā (es domāju nosaukumu) operētājsistēmā *Microsoft* ir iecerējuši daudz nopietnāk padomāt par iebūvēto krāsu menedžmentu (nepagāja ne divdesmit gadi!). Tā kā ja kādam dikti interesē, var paskatīties [Microsoft mājaslapā](http://www.microsoft.com “Microsoft”), tur par Longhornu tagad kā reiz ļoti ļoti daudz sākuši rakstīt, laikam termiņi spiež.
Nu un sakarā ar to pašu *Vistu*, [lūk arī logotipa konkurss](http://www.microsoft.com/whdc/winlogo/LH_logo.mspx “Microsoft Vista Logo”). Kam dūšas pietiek?
Kam negadās aizmirst bildi no *RGB* uz *Grayscale* pārmest vai arī kaut kur atstāt kādu objektu CMYK melnajā, nevis reģistrācijas krāsas. Bet sūtot gatavo maketu pēc tam drukai, uztaisa **Composite** salikumu un otrā galā cilvēks met atpakaļ darbu un saka, ka nevarot sadalīt pa platēm. Nu gadās.
Tad nu īss padoms, kā tikt galā ar šādām situācijām, ja pirms tam ir gatavots makets, kā bija manā gadījumā, ar 2 spot krāsām – melnā kā **registrated** un vēl viena krāsa kā pantoņa numurs.
Atveram **ļauno** PDF ar **Adobe Acrobat 7 Pro** un izvēlamies Advanced > Output Preview. Krāsu menedžera *Separations* logā (pie nosacījuma, ka vismaz PDF’u būsim sagatavojuši bez kļūdām) mums būs 5 krāsas, kas sadalītas divos blokos:
– Process Plates
– Spot Plates
Tad nu mūs īstenībā visvairāk iteresē tas, vai viss ir smuki sadalījies, kad tasījām kompozītu, tāpēc noņemam ķeksīšus sākumā no **Cyan, Magenta, Yellow** procesu krāsām. Pēc būtības nekam uz maketa šai brīdī nebūtu jāmainās. Ja kaut kas mainās, tad skatamies atsevišķi katru krāsu un pētam, kas un kur ir noticis un kur mēs esam kļūdījušies.
Pēc tam noņemam ķeksi arī no **Black**. Tagad mēs redzam tikai to plati, uz kuras ir pantoņa krāsa. Apskatam viņu kārtīgi un paskatamies, vai nav pazudušas kaut kādas detaļas vai varbūt kāda detaļa ir lieka. Pēc tam tieši tāpat izdaram ar **Black** plati, secīgi to ieķeksējot un noņemot krustu no **Spot** krāsas.
Visas iepriekšminētās darbības varētu arī izlaist, bet mums viņas ir svarīgas, jo vajag pārbaudīt, vai vaina nav arī pašā maketā (piemēram, kāds objekts ir sadalījies pa CMYK platēm un līdz ar to melnās krāsas vai pantoņa vietā mēs iegūsim kaut ko gaišāk vai tumšāk pelēku, atkarībā no tā, cik pirms sadalīšanas ir piešķirta melnā krāsa CMYK sajaukumā).
Tagad soļojam uz File > Print. Es vēl joprojām uzskatu, ka visi prātīgie cilvēki instalē pēc noklusējuma arī *Adobe PDF* printeri, tāpēc izvēlamies to, pēc tam izvēlamies printera opcijas (**Properties**).
*Adobe PDF Settings* **tabā** neko daudz nemainām, tomēr izsekojam līdzi visām opcijām, jo tas tomēr ir būtiski:
*Default Settings:* Standart.
*Adobe PDF security:* None.
*Adobe PDF Output folder:* pēc jūsu izvēles.
*Adobe PDF Page Size:* pēc jūsu izvēles.
Pēc tam atgriežamies *Print* logā un apakšā izvēlamies *Advanced*. Te nu mums paveras tas interesantākais. *Output* logā izvēlamies *Color: Separations* un *Color profile: Printer/PostScript Color Management* (Šī opcija nosaka to, ka ja failā jau bija ievietoti krāsu profili, tad pie tiem arī pieturēsies sadalot pa platēm. Tas, protams, neizslēdz iespēju izmantot arī kādu citu krāsu profilu, bet nedomāju, ka tas būs prāta darbs jeb, kā rakstītu gudrās grāmatās: autors jums neieteiktu to izmantot). Pārējos parametrus regulējam pēc sirds patikas, jo tie tieši neattiecās uz mūsu veicamo darbiņu.
Mēs pievēršamies jau pazīstamajam *Ink Management*, kas atrodas pašā apakšā. Noņemam krustus no **Cyan, Magenta, Yellow** krāsām. Būtu jāpaliek **Process Black** un mūsu **Spot** krāsām.
Tagad viss. Varam sūtīt pasākumu uz druku. Galarezultātā iegūsim PDF failu ar divām lapām, no kurām pirmajā būs plate mūsu melnajai krāsai, bet otrajā – pantonim.