ICC profile is a set of data that characterizes a color input or output device. The profiles typically describe the color attributes of a particular device by defining the mapping between the device source and a profile connection space. Basically anything that can produce colors either it is printer or screen can be assigned to a specific database that describes color gamut of this particular color representation.
ICC profile is a set of data that characterizes a color input or output device. The profiles typically describe the color attributes of a particular device by defining the mapping between the device source and a profile connection space. Basically anything that can produce colors either it is printer or screen can be assigned to a specific database that describes color gamut of this particular color representation.
How to install ICC profile on PC
Save ICC profile anywhere on the PC and then right-click a profile file and select Install Profile from the menu. If there is a need to install more than one profile, you can also do that in bulk by copying *.icc/*.icm files directly in c:\windows\system32\spool\drivers\color folder.
How to install ICC profile on MAC
In any desktop Mac OS correct way to install the color profiles is to copy files into the /Library/ColorSync/Profiles folder or the /Users/[username]/Library/ColorSync/Profiles folder depending on your configuration.
Keep in mind that there can be subfolder that is also called Profiles. Do not copy files in this folder as then profiles may not be visible to applications.
Where to look for color profiles
Typically all output devices comes with the ICC characterization profiles, using generic profiles or you can build profiles from scratch if you need higher precision of you output characterization.
Your PC/MAC is already coming with generic color profiles that will do their job for a daily use. International Color Consortium website is keeping a record of all generic output profiles that are built for print data characterization. But since the webpage is not updated on regular basis, better is to look directly at the webpages of the organizations that are keeping the track for the generic output data characterization worldwide.
Profiles corresponding to standard printing conditions are available for download from ECI or Idealliance.
Since we will never stop using random solutions to create PDF files, we will always come up with new random issues with the contents of PDFs. For ages Acrobat has had built-in tools to do crazy stuff with PDF contents and Preflight is one of the greatest of them.
Of course, as with everything engineered in Europe (and Preflight in Acrobat was coming from European enthusiasts) — it looks terrible, nobody can explain all the details, but for some miraculous reason, it does work extremely well.
Let’s take a look at a sample PDF file that contains 4 pages, 3 different fonts, and for the sake of the experiment also different coloring of the letters on the first page.
When you have opened the document you want to work with, look at the right side, and in the Tool panel click More Tools button.
Now from here type in the Search barPreflight and click on Preflight next to Print Production.
Now in front of your eyes is the miracle of the graphic interface engineering, one of the most confusing dialog boxes in the World (except unbeaten leader WinAmp Classic).
Select Profiles, then double-check you have pressed the green bars button next to the Search field and enter Convert fonts. You can select any of the resulting profiles and then hit Analyze and fix.
The dialog box to save the document will popup and you must save it as a new document (don’t overwrite the current document). After the Preflight will be done, the report will be available.
So here is our final PDF document that does not contain any font anymore (you can check that via the Document Properties that I mentioned previously).
Couple more things
You can find Profile and Fixup with the same name Convert fonts to outlines. It is confusing and it is not the same. Profile includes two Fixups — one is converting to outlines and then the second one will try to embed fonts in case something will go wrong and some characters will not be converted. So use Profile, not Fixup for this operation.
In case PDF contains characters that are not defined in embedded fonts and are not available on the system, these characters will be ignored and you will see that in the Preflight report.
Nu jau tikai dīvaiņi nemigrē savu ofisa darba vidi uz mākoni un viens no lieliskākajiem produktiem, ar kuru Microsoft ir nācis jau labu laiku atpakaļ klajā ir Office365. Bet, tā kā mēs esam veci nūģi un mums vajag, lai viss ir pieejams vecajā, labajā GMail, tad rodas jautājums, kā savu Office365 e-pastu ar GMail saslēgt.
Ja migrāciju no lokālā e-pastu servisa uz Office365 sisadmins jau ir veicis, nav iemesla uztraukties par to, ka konts no GMail būs jādzēš ārā, migrācijas laikā konta parametri tiks pārrakstīti un viss strādās uzreiz.
Zem Import mail and contacts uzklikšķinām uz tāda paša nosaukuma saites.
Ierakstām logā What account do you want to import from? savu Office365 pieslēgto e-pasta adresi, nākamajā dialoglogā ierakstām Office365 paroli, POP username ir e-pasta adrese, POP server ir outlook.office365.com, ports jānomaina uz 995 un jāieķeksē Use SSL.
Nākamajā dialoglogā darām, kā pašiem ērtāk, galvenais ieķeksēt Import mail un tad spiežam Start import.
Ja jums pirms tam jau bija nokonfigurēts šis e-pasta konts GMail, tad atliek nomainīt Send mail as sadaļā izejošā e-pasta serveri un pārliecināties, ka Check mail from other accounts stāv Office365 pieejas dati, nevis vecie.
Tiem, kam slinkums iepriekšējos burtus lasīt un paši ir lieli puikas, redz kur visi Office365 e-pastu servisa pieejas dati.
IMAP
Server name: outlook.office365.com
Port: 993
Encryption method: SSL
POP3
Server name: outlook.office365.com
Port: 995
Encryption method: SSL
SMTP
Server name: outlook.office365.com
Port: 587
Encryption method: TLS
Derētu gan atgādināt, ka GMail neatbalsta IMAP pieslēgumu citiem kontiem, toties ļauj citiem pieslēgties caur IMAP pie GMail. Tāpēc, ja ir vēlme sinhronizēt lasītos/nelasītos e-pastus, tad, diemžēl, vienīgā iespēja ir importēt visus e-pastus GMail un tad caur IMAP savienoties atpakaļ uz Office365 jau pie GMail konta. Čerez žo, bet strādā.
Ticība tam, ka jebkurš Eiropā mītošais melnādainais vai arābs ir nelegālais imigrants ir tikpat spēcīga, kā ticība tam, ka mobilo iekārtu tirgū nekas labāks par Apple produkciju nav iespējams. Tāpēc Skype dzimtenē radītais Fere skaldāmais cirvis bija pietiekami liels izaicinājums testam.
Tehniskā specifikācija
Operētājsistēma: Veselā miesā—vesels gars 2.0 Ekrāns: Nav Procesors: Bicīšu un presītes spēks (konfigurācija 100% pielāgojas katram lietotājam individuāli) Atmiņa: Ārējā (operatīvā — skaida acī, HDD — pārsisa kājstarpe) Savienojumi: Rokas (stereo), caurums uz kāta rokassprādzes stiprinājumam Audio: Klik, špok, bidižž, klakc (pēc vajadzības) Radio: Stenošas skaņas GPS: Bluķītis Svars: 2200 g Garums: 900 mm Platums: 70 mm Akumulators: Maināms, ietilpība atkarīga no lietotāja Papildus: IP68 mitruma un putekļu noturība
Izskats un uzbūve
Cirvis parasti saistās ar koka kātu, kura galā ir smags, uzasināts dzelzs gabals un sabakstīti ķīlīši. Šis ir pavisam cits stāsts. Gandrīz metru garais, moderni krāsotais oranži melnais neilona kāts ir veidots kā labs kompromiss biznesa klases askētismam un iPhone 6 bērnišķīgajam spīdumam. Gribētos jau Gorilla Glass un alumīnija korpusu, bet tas tikai padarītu izskatu pārāk bērnišķīgu. Kāts ir patīkams arī uz tausti. Tā ārējais pārklājums veidots no mīksta materiāla, kas atgādina samtu un ir līdzīgs tam, ko lieto Acer Aspire V17 Nitro Black Edition. Bija aizdomas par samtainuma neilgo mūžu, bet, pusgadu intensīvi lietojot laptopu, tas nav parādījis intensīvas lietošanas negatīvās sekas.
Atsevišķa uzmanība jāvelta cirvja galvai, kas ir teicami pielāgota koksnes glāstīšanai ar letālām sekām. Līdzīgus dizaina šķēlumus jau redzējām Samsung Galaxy S6 edge, bet Fere dizaineriem ir izdevusies daudz drosmīgāka, robustāka forma, tādējādi akcentējot neviedā palīga mērķauditoriju.
Kāta un cirvja galvas savienojums ir uztaisīts droši, tomēr ļoti pavirši. Pat tikai pēc pāris steru* ilgā testēšanas periodā šuvēs jau sāk krāties skaidas. To gan viegli var labot, izmantojot citu mobilo iekārtu—skrūvgriezi, ar kuru izkasīt gružus ārā.
Svars un gabarīti ievieto šo mobilo iekārtu sūro veču kategorijā. Tā nebūs piemērota brīžiem, kad četrgadīgajam bērnam uzsaukt «Vecais, padod cirvi». Arī priekš vidusmēra tīņa Fere nebūs pirmā iekārta koka kluču reducēšanas pasaulē. Pamatskolas džastfaivu un nokiju plejādē jebkurš aifonists izskatās pēc izlecēja. Kā teica viens viedais: «Tikai izejot čūskas desmito leveli cilvēks saprot, ko nozīmē glāstīt krāsainu stiklu». Un to var droši teikt arī par Fere. Iesācēji lai pacīnās ar mazjaudīgākiem skaldāmajiem.
Uzmanīgais Cyxob pamanīja, ka kāta oranžās un melnās daļas savienojuma vietā ir izcilnis. Varētu domāt, ka šis izcilnis kalpos par tulznu rašanās iemeslu, bet, kā smejies, tas izrādījās ideāls gadījumiem, ja nav jāatvēzējas ar pilnu spēku un kātu neķer aiz paša gala. Galu galā, pēc īsa internetpētījuma apstiprinājās, ka arī Nokia N8 lietotāji nav sūdzējušies par noberztām rokām. Tas gan varētu būt aktuāli tiem, kam patīk lietot mini klases modeļus.
Saskarne un veiktspēja
Testa laikā ārā bija ne mazāk par -10°C, kas ierobežoja plašus neviedpalīga iepazīšanas manevrus. Tomēr uzreiz bija skaidrs, ka procesora reālās fiziskās spējas bija stipri zemākas par cerētajām. Salīdzinot ar Android stiprinātā LG G4 ekrāna bakstīšanu, Fere saskarne ir daudz intuitīvāka, tai pat laikā prasa nesalīdzināmi vairāk fiziskās piepūles. Akumulators izturēja trīs stundas, pa vidam uztaisot divas karstas tējas uzlādes. Mēreni siltā laikā, nomainot tēju pret spaini alus vai mucu vīna, akumulators noteikti darbotos vismaz divreiz ilgāk. Lieku reizi atgādināšu, ka Fere neseko nemaināmo akumulatoru modei, to var mainīt katru mīļu brīdi.
Metra attālumā lokveida paātrinājumā esošo cirvja galvu trāpīt mērķī prasa zināmu piešaušanos. Pieļauju domu, ka golfa spēlētājiem šis žests izdodas jau pirmajā reizē. Bet raizēm nav pamata, jo arī trīspirkstu žestu iOS neviens nakts vidū pamodināts nevarētu uztaisīt. Pirmie kraštesti parādīja, ka galvenais ir izvēlēties pareizo roku novietojumu—ne vienmēr tālāk ir labāk.
Atsevišķi jāuzslavē augstas kvalitātes metāls, kas ir izmantots cirvja galvai. Pirmie izmēģinājumi tika veikti uz betona grīdas, kurā palika manāmi robi un arī pāršķelti daži lielāki akmeņi. Tomēr uz asmeni tas neatstāja nekādu iespaidu. Superžuburains, absolūti norakstīts kastaņkoka bluķītis 2,2 kg smagajam Fere bija tīrais nieks jau no pirmā cirtiena, savukārt no vasaras stāvējušais vītola bluķis metru diametrā prasīja vien prātīgu pieeju. Cirvim pa spēkam ir jebkas. Galvenais, lai operētājsistēma un procesors smagāku procesu laikā neizdomā ieslēgt multitāskinga režīmu.
Testa laikā tika novērota būtiska akumulatora uzkaršana, kas bija patīkama ziemas apstākļos, bet varētu būt diezgan neizturama karstā vasarā. Tā kā mobilajai iekārtai nav GPS stabilizējoša žiroskopa, bluķītis ir jānovieto uz cietas, horizontālas un līdzenas virsmas. Pretējā gadījumā, kā tas tika noskaidrots arī testā, var sanākt golfa iemaņas apvienot ar akrobātikas paņēmieniem.
Konkurenti
Ir pilnīgi skaidrs, ka pēc šī brīnuma lietošanas, pie pierastā koka kāta atgriezties vēlme ir vienīgi gadījumā, ja ir vēlme uztaisīt loku no grāvja vītoliem. Popsīgais Fiskars ir slavens ar savu plastilīnam pielīdzināmo metāla stiprību, kas noved pie ātras iekārtas nolietošanās. iPhone iespējas malkas skaldīšanā notestēt neizdevās, bet testa dalībnieki (es un Klāvs) nosprieda, ka Džobsa stilīgās iekārtas ne sūda nespētu. Un ir skaidrs, ka pārpildītā tramvajā sēdvietu palūdzot ar Fere rokās, iespējas apsēsties būs stipri lielākas, kā darot to pašu, pat ja tev rokās ir iPad.
Starp citu, pēdējie statistikas dati liecina, ka Latvijā jau otro gadu ir līdzīgs dauna slimnieku un iPad īpašnieku skaits.
Papildinājums: Apskats nonācis arī līdz šī brīnumcirvja ražotāju pārstāvjiem Latvijā. Viņiem tik ļoti patika mana grafomānija, ka uzdāvināja man šī brīnumcirvja mazo brāli, kuru izmēģināja septiņgadīgais dēls.
*—Sters(franču: stere < grieķu: stereos kubisks, masīvs, telpisks) jeb kraujmetrs ir tilpuma mērvienība, ko izmanto malkas vai citu kokmateriālu mērīšanai. Viens sters ir viens kubikmetrs, kas aizpildīts ar gareniski sakrautu malku vai kādu citu kokmateriālu. Attiecīgi vienā kubikmetrā ietilpst arī spraugas, kas veidojas starp malkas pagalēm. Vidēji vienā sterā ir aptuveni 0,6—0,7 kubikmetri koksnes.
Adobe ir nākuši klajā ar svaigāko Acrobat ģimenes versiju Acrobat DC, tādējādi pārtraucot kārtas numuru lietošanu nosaukumos (ja vien nav domāts Acrobat 600). Kompānija jau ilgi nevar izdomāt, kā pareizi sagrupēt savu milzīgo programmu daudzumu, tāpēc tagad tiks pieņemts, ka Creative Cloud būs programmas, Document Cloud būs Acrobat ģimene, Marketing Cloud būs analītiķi, bet pārējo mēs tāpat ar meklētāju atradīsim (piemēram Captivate). Un visam pāri dažādi mobilie, mākoņu un starpprogrammu konvertāciju servisi.
Principā, ja tu strādā ar jebko acīm skatāmu, Adobe ir izdarījis visu, lai tu būtu tās vergs tāpat, kā tu jau tagad esi Google vergs. Bet atgriezīsimies pie Acrobat DC.
Acrobat Reader ir kā nozagta spēlīte, kurai netiec klāt tālāk par ievada video, tāpēc runa būs vienīgi par Acrobat DC Pro versijas jaunumiem.
Īsumā par jaunumiem. Kārtējo reizi pārstrādāta saskarne, īpaši pielāgojot to skārienekrāniem. Uzlaboti un papildināti rīki darbam ar dokumentu saturu (gan bildēm, gan tekstiem). Formu veidošana, sūtīšana un datu apkopošana, dokumentu sūtīšana un izsekošana (FormsCentral) kā arī mākoņserviss datu uzglabāšanai (Creative Cloud) tagad ir pilnīgi integrēti Acrobat DC. Jaunas aplikācijas mobilajām iekārtām. Izstrādātāji un Adobe iekšējie evanģēlisti tagad jaunumus publicē Adobe Document Cloud blog blogā, pārējie blogi ir slēgti.
Adobe FormsCentral tagad ir integrēts Acrobat
Janvārī Adobe paziņoja, ka FormsCentral (programma darbam ar formām, dokumentu revīziju un apriti) kā arī visi servisi, kas ir saistīti ar FormsCentralno 28. jūlija vairs nebūs pieejami. Tā vietā viss tiek integrēts Acrobat DC. Un sen jau bija laiks.
Acrobat tagad ir iestrādāti forši jaunumi tieši darbam grupās un ar vairākām iekārtām vienlaicīgi. Savukārt formu veidošanā un aizpildīšanā kopš FormsCentral bērēm nekas funkcionāli jauns klāt nav nācis.
PDF sūtīšanu ar izsekošanu arī varēja veikt iepriekš, bet tas bija tikai PDF formām. Tagad tas ir iespējams jebkuram PDF dokumentam un izsekošanai palīgā nāk uzlabotais Tracker rīks.
Varam, piemēram, izsūtīt PDF dokumentu 1000 e-pasta adresēm un saņemt paziņojumus, kad otra puse būs nevis tikai saņēmusi e-pastu, bet gan reāli atvērusi PDF failu. To visu var papildināt ar dokumentu elektronisko parakstīšanu dažādos veidos, gan ar sertifikāciju, gan bez.
Kopš 2001. gadā PDF/X kļuva par atzītu ISO standartu, Acrobat iestrādātie digitālo parakstu rīki atbalsta praktiski visus pasaulē pieņemtos digitālo parakstu standartus, tai skaitā arī Latvijas e-parakstu.
Ar Latvijas e-parakstu joprojām gan ir nedaudz jāiespringst konfigurējot, toties pati parakstīšana pēc tam ir tīrais nieks. Piemēram, parakstīta lapa no 1957. gada spirtoto dzērienu kataloga ar Latvijā strādājošu e-parakstu un bildi, kas ir paraksta sastāvdaļa.
Un tas vēl nav viss. Līdz ar pilnvērtīgu Acrobat integrāciju Adobe dokumentu aprites mākoņservisā, tagad visi PDF faili, kurus tu esi atvēris uz vienas iekārtas, ar Mobile Link būs automātiski pieejami arī uz otras iekārtas. Galvenais neaizmirst autorizēties Creative Cloud un ieslēgt Mobile Link programmā.
Saskarne skārienjūtīgiem ekrāniem
Profesionālam un specifiskam darbam (piemēram, failu pirmsdrukas sagatavošana) Acrobat jau kopš devītās versijas pēc katras atjaunošanas bija jāpārkonfigurē saskarne, lai vajadzīgie rīki būtu kaut cik pa rokai. Tā kā tagad modē ir skārienjūtīgie ekrāni, Adobe ir izdarījusi visu, lai Acrobat būtu piemērots glāstvirsmām, un tikai tām (gandrīz).
Gandrīz tāpēc, ka Edit -> Preferences jūs sagaidīs vecais labais Acrobat logs ar gūzmu uzstādījumu, kas izkārtoti vairākos desmitos kategoriju. Un es stipri apšaubu, ka kādam uz skārienjūtīgā ekrāna pietiks pacietības tur bakstīties. Tas pats sagaida arī pie praktiski jebkura rīka dialoga loga. Toties tagad rīkiem ir meklētājs un uz iPad esot parādījusies iespēja rediģēt tekstus un pārkārtot lapas.
Visām populārajām platformām (iPhone un atsevišķi iPad, Android, Windows Phone) ir radītas savas mobilās aplikācijas. Katrai sistēmai gan ir vairāk vai mazāk apgrieztas pilnās versijas iespējas, toties ir kopēja saskarne un jau pieminētā dokumentu sinhronizācija caur mākoņservisu.
Jaunas dokumentu rediģēšanas iespējas
Par šo iespēju es sapņoju gadus piecpadsmit atpakaļ—pilnvērtīgi rediģēt skenētos dokumentus. Ja līdz šim Acrobat bija lielisks tekstu atpazinējs un par FineReader es jau sen esmu aizmirsis, tad jaunās iespējas vienkārši norauj jumtu.
Es ar telefonu nofotografēju fragmentu no Jelgavas avīzes «Zemgales Ziņas», ar Adobe Acrobat aplikāciju Android telefoniem konvertēju bildi par PDF un tā automātiski saglabājās mākonī (faila oriģināls). Tad datorā atvēru mākonī saglabāto PDF, apgriezu bildi līdz man vēlamajam izmēram un veicu teksta atpazīšanu. Tālāk seko maģija. Izvēlamies Edit PDF rīku un vēsi dragājam ar kursoru virsū jebkuram teksta blokam. Acrobat ne tikai ļaus šo teksta bloku rediģēt, bet arī automātiski uzzīmēs pilnu fontu, lai ievadītais vai rediģētais teksts maksimāli līdzinātos attēlā redzamajam (fails ar rediģētu tekstu). Protams, viss vēl nav sterili un perfekti. Bet šis ir sasodīti labs rezultāts tik jaunai tehnoloģijai.
Ja ikdienā nodarbojaties ar PDF dokumentu rediģēšanu (te gan es vairs nedomāju fotografētus attēlus, bet gan reālus teksta un attēlu blokus), patīkami būs uzzināt, ka Acrobat beidzot ir atrisināta mūžsenā problēma ar vairākrindu paragrāfiem. Tagad katra teksta rinda vairs netiek uztverta atsevišķi un var mierīgi rediģēt visu paragrāfu. Teksta blokus var papildināt, samazināt, pat veikt kļūdu pārbaudi (spell-check). Turklāt var ne tikai bīdīt jebkuru objektu lapā, bet arī mainīt teksta bloku platumu un apgriezt bildes arī tādiem PDF failiem, kas taisīti bez rediģēšanas atbalsta (sveiciens no PDF 5.x compliance).
Turpat Acrobat atvērtā PDF failā esošu attēlu tagad var nosūtīt apstrādei Photoshop (vai uz jebkuru citu bilžu redaktoru), veikt vajadzīgās korekcijas un atgriezties Acrobat. Tagad nav katra brāķētā attēla dēļ jātaisa jauns PDF fails (pirmsdrukas krāsu korektori plaukšķina un smaida).
Nu un protams arī eksports no PDF uz ofisa programmām. Acrobat tagad pacieš visu. Var tabulu pa tiešo eksportēt uz Excel, var taisīt rediģējamus Word vai PowerPoint dokumentus. Turklāt Acrobat ir iebūvēta Microsoft SharePoint integrācija un tiek solīts, ka tuvākajā laikā parādīsies arī citi mākoņservisi.
Tagad skenētiem un fotografētiem dokumentiem ir iespēja automātiski novākt apkārtējo fonu (atminaties kopēto dokumentu melnās malas?). Pat pie slikta apgaismojuma uztaisīta čeka fotogrāfija pēc automātiskās apstrādes izskatās ļoti labi (grāmatveži tikko aizgāja pakaļ šampanietim).
Kā pēdējais dokumentu rediģēšanas jaunums ir atpazītā teksta kļūdu labošana. Līdzīgi, kā tas ir jebkurā specializētajā teksta atpazīšanas programmā. Un te arī parādās Acrobat vēlme nepārtraukti būt tīklā—visi, vai vismaz liela daļa atpazītā teksta korekcijas datu tiek nosūtīti uz Adobe serveriem, tādējādi audzējot muskuļus atpazīšanas programmas mākslīgajam intelektam. Ja vēl desmitajā Acrobat versijā man teksta atpazīšana no skenētiem dokumentiem vispār šķita muļķīgs joks, tad tagad šis rīks ir ļoti spēcīgs un vēlme to apmācīt kļūt vēl labākam ir apsveicama. Turklāt ne pārāk bieži gadās, ka latviešu valoda ir starp pirmrindniecēm aiz peļķes strādājoša programmatūras giganta must-have lietu sarakstā.
Pārējie sīkumi un secinājumi
Katrā jaunā Acrobat versijā uzrodas sīkumi, kurus visticamāk ir beidzot izcīnījis kāds no lietotājiem vai izstrādātāju komandas cilvēkiem. Tā DC versijā ir parādījusies iespēja drukāt dokumentus, par 15% samazinot iztērēto tonera krāsu un automātiskā fona adaptācija vieglākai lasīšanai. Vēlreiz atgādināšu arī par daudz funkcionālākām jaunajām mobilajām aplikācijām, no kurām gan nebūs dižas jēgas, ja nelietosiet Acrobat Pro versiju uz datora. Īpaši Mac lietotājiem beidzot ir parādījušas uz PC jau gadiem esošās iespējas veidot normālas kvalitātes PDF failus no Microsoft Office programmām un VoiceOver atbalsts PDF dokumentu nolasīšanai (šis gan tikai angļu valodai).
Rezumējot jāsaka, ka jaunais Acrobat DC ir apveltīts ar daudz jaunām un sen gaidītām iespējām. Tai pat laikā pieredzējušiem lietotājiem saskarne būs lielas zobusāpes vismaz dažas pirmās nedēļas. Labi, ka vismaz lielākā daļa šortkatu ir savā vietā.
Tāpat kā ar pārējiem Creative Cloud produktiem, arī ar Acrobat turpmākā attīstība plānota, nevis taisot reizi divos gados jaunas versijas, bet gan katru mēnesi nākot klajā ar papildinājumiem un uzlabojumiem. Programmu abonēšanas licenču stratēģija sevi ir attaisnojusi un Adobe tagad lēnām, bet godīgi ieplūst nauda visu savu produktu ātrākai attīstīšanai un papildināšanai ar jaunām iespējām. Tā kā liela daļa darbu, kas tiek veikti Acrobat, ir automatizēti (piemēram, 1000 dokumentu ieskenēšana, teksta atpazīšana un saglabāšana, nospiežot vienu pogu), atliek cerēt, ka turpmākie papildinājumi programmas darbībā nesačakarēs iepriekš pierasto darba kārtību, kā tas ir gadījies ar dažām Photoshop un InDesign pārāk gudri renovētām fiškām.
P.S. Ja maksimums, ko no sevis varat izspiest, ir iesniegums par atvaļinājumu un kredītkartes pieteikuma aizpildīšana, turklāt visus dokumentus glabājat mājās kurpju kastēs, Acrobat jums nav vajadzīgs. Jo tas nav kārtējais failu glabāšanas mākoņserviss ar apskates un parakstīšanas iespējām. Šis rīks ir paredzēts cilvēkiem, kas ikdienā pārstrādā desmitiem, simtiem un tūkstošiem dokumentu, nodarbojas ar to rediģēšanu, šķirošanu, apstrādi vai arhivēšanu. Un ir grūti iedomāties analoģisku programmu, kas ietvertu visas tās iespējas, kas ir Acrobat DC, sākot ar pirmsdrukas sagatavošanu un beidzot ar grāmatu digitalizēšanu.
Meklējot reizi gadā izmantoto korektoru, atradu sīko lietu atvilktnē gumijas aproci, par kuras eksistenci biju aizmirsis. Tas viss notika emocionāli pacilātā gaisotnē, jo pēc 60 dienu mocīšanās, esmu atgriezies no iPhone pie Android darbinātās Sony XPeria Z2.
Kad iegādājos šo tālruni, gudrās aproces bija sasniegušas slavas zenītu mūsu platuma grādos un visi ražotāji svieda tās pakaļ. Jautājums gan ir, kāds šādai aprocei ir pielietojums? Vibrēt sinhroni ar telefonu, kas atrodas kabatā, ļaut to dauzīt un spaidīt dažādās kombinācijās, cerot, ka tālrunī arī kaut kas notiks.
Kā liels Nokia fans, savulaik iegādājos šī ražotāja telefonu sporta versijas. Tām kastē arī līdzi nāca kaudzīte ar dažādiem aksesuāriem, no kuriem pusi varēja izmest. Bet tie visi bija noderīgi un ar jēgu: kabata, ko uzmaukt uz rokas ar tālruni, velo/moto stiprinājums, jostas soma telefonam. Izvēlies vajadzīgo un sāc pilnvērtīgi lietot tālruni, pārējo paglabājot tumšā stūrī vēlākai iznīcināšanai.
Viedie pulksteņi jeb smartwatch tagad ir nomainījuši aproces un ir katra sevi cienoša elektronikas fufeļu apskatnieka dienas kārtībā. Bet princips nav mainījies. Viedpulksteņus svaida pakaļ svaigākajiem viedtālruņiem, pierunā žurnālistus par tiem rakstīt, tērē mārketinga naudu, tos reklamējot. Portāla Delfi krievu versijas žurnālisti LG G Watch R apskatā ļoti precīzi aprakstīja viedpulksteņu esamības ataisnojumu:
Самая большая беда часов LG G Watch R заключается в том, что они не решают никаких существенных проблем, а сами создают для себя рынок.
Neesmu lielākais rokaspulksteņu fanāts, tomēr ar mani vienmēr kopā ir mans uzticamais Stuhrling. Arī Lolita un abi dēli lieto rokaspulksteņus. Un Lolitai pat ir savs viedpulkstenis. Tikai tas nav tas sūds par 250 €, kuru tagad ir moderni iegādāties, bet Garmin Forerunner 405, kas savulaik maksāja paprāvu kāpostu. Garmin to jau labu laiku neražo un nepārdod, bet viedpulkstenis joprojām pilnībā veic savu funkciju un neprasās pēc nomaiņas uz kaut ko jaunāku un stilīgāku.
Forerunner piefiksē sportista sirdsdarbību, skriešanas laiku un GPS koordinātes, kuras pēc tam ērti ielasīt datorā un analizēt. Bez tam ir iespēja atzīmēt apļa laikus, ievadīt dažādas treniņprogrammas (noskriet 10 minūtes vai noskriet 5 km būtu vienkāršākā iespējamā programma) un, protams, rāda pareizo laiku.
Šis pulkstenis ir izlaists 2008. gada sākumā. Nē, tas nerāda telefonā atnākušās īsziņas. Nē, tu nevari uzzināt, vai Kendīkrešā ir atjaunojušās dzīvības. Jā, tam nav krāsainais ekrāns. Bet tas pilda to funkciju, kam tas ir ticis izgudrots.
Man negribētos kļūt par tehnoloģiskā procesa bremzētāju, bet paskatoties uz to, kas šobrīd notiek, ir pamatotas aizdomas, ka elektronikas ražotāji savus eksperimentus no laboratorijām ir pārnesuši pie patērētājiem. Cilvēki pārdzīvo par Samsung tirgus daļas samazināšanos kaut kādā tur reģionā, līksmo par Apple pārdošanas rezultātiem. Un personificē uzņēmumu baltās un melnās dienas ar sevi, jo viņi lieto šo zīmolu produktus. Un tas ir slimi, lai neteiktu vairāk.
Tendence ir pārlikt telefona funkciju uz rokassprādzi, bet liela ekrāna viedtālruņa funkciju — uz planšeti. Tādā veidā varētu pārdot nevis vienu iekārtu, bet divas. Attiecīgi palielinot arī peļņu.
Tūliņ parādīsies arī Apple uztaisītais viedpulkstenis. Un es zinu, ka būs simtiem tūkstošu cilvēku, kas nepacietībā gaidīs iespēju to pavalkāt. Līdz laikam, kad parādīsies nākamās paaudzes Apple viedpulkstenis. Bet tā nav tikai Apple problēma. Ražotājiem nav ne mazākās sajēgas, kāds būtu viedpulksteņu reālais pielietojums.
Protams, atsevišķs murgs ir kaudzīte ar vadiem un lētas austiņas ausu tīrīšanai, kas piesārņo atvilktnes, bet par to citreiz.
Pagājušajā gadā ar Ramūna līdzdalību tapa visnevajadzīgākais koda gabals, kādu vien var iedomāties. Krītošas sniegpārslas, ar kurām izkropļot izrotāt mājaslapas. Ģeniālais izgudrojums daudziem ļoti noderēja, bet šogad noslinkoju par to atgādināt. Turklāt ar Ramūnu nospriedām, ka Rīga nav balta Ziemassvētkos, jo blogā nekrīt sniegs. Labojos.
2014. gada Ziemassvētku sniegpārslu spraudņa jaunumi:
1. Nuclear mode funkcija. Iespēja uztaisīt jau tā no mājaslapas atbaidošo WordPress spraudni vēl efektīvāku, padarot sniegpārslas krāsainas.
2. Reverse direction funkcija. Ja jau kosmoss, tad kosmoss. Sniegpārslas nekrīt, bet ceļas augšā no lapas apakšas.
3. Sniegpārslu skaita regulēšana. Noklusēti ir uzstādīts, ka vienlaicīgi lapā parādās 250 sniegpārslas, bet var uzlikt arī vairāk, ja gribās savu procesoru vēl vairāk noslogot ar šo visnotaļ bezjēdzīgo vizualizāciju.
4. Spraudnim tagad ir sava uzstādījumu konfiguratora lapa WordPress uzstādījumos (meklē zem Settings, ja tev viss ir angliski).
Mēs katru dienu lietojam divas kardināli atšķirīgas ciparu tastatūras. Retais ir pamanījis, ka kalkulatoram un telefonam ir dažāds ciparu izvietojums uz pogām. Vēl retāk to pamana, ja runa ir par bankomātiem vai TV pultīm. Abi izkārtojumi ir radušies un iesakņojušies ASV (nav nekāds brīnums) un gan kalkulatora, gan tālruņa ciparnīca ir loģiska un pamatota izvēle, nevis apstākļu sakritība, kā daži mēdz uzskatīt.
Pirmo reizi ciparu izkārtojums, kādu mēs esam pieraduši redzēt kalkulatorā, plašākai sabiedrībai kļuva zināms 1914. gada 14. martā. Zviedru izgudrotājs Gustavs Deivids Sandstrends (Gustaf David Sundstrand) pieteica patentēšanai mehānisko skaitļošanas iekārtu ar šādu ciparnīcas izkārtojumu (Patent US1198487 A «Adding and listing machine by Gustaf David Sundstrand», *.pdf).
Pirms Sandstrenda daudzi jau bija paguvuši dažādos veidos kārtot skaitļus uz rakstāmmašīnām augšējā reģistrā (tas, ko mēs tagad zinām kā Shift pogu), rindās, slejās, un vēl dažnedažādos veidos. Bet ASV dzīvojošais zviedrs pirmais aizdomājās līdz šim izkārtojumam. Tas ātri ieguva popularitāti tāpēc, ka daudzi kalkulatoru (ok, precizēsim — skaitļošanas mašīnu) grandi viņu aicināja kā dizaineri savu iekārtu ražošanā. Un viss tikai tāpēc, ka viņa patentētais izkārtojums aizņēma stipri mazāk vietas uz galda, salīdzinot ar skaitļošanas iekārtām, kurās visas pogas bija, piemēram, vienā rindā (vai kā slavenajās Daltona iekārtās — divās rindās).
Starp citu. Pastāv mīts, ka mūsdienu kalkulatoros ierastais ciparu izkārtojums ir saistīts ar Benforda likumu, kas nav līdz galam patiesi. Frenks Benfords savu teoriju publiskoja tikai 1938. gada martā, kad šāds pogu izkārtojums skaitļošanas iekārtām jau bija ļoti populārs un vēl sešdesmito gadu pētījumos par ciparu izklājuma ergonomiku Benforda vārdu nepiemin pat ar pušplēstu vārdu.
Kalkulatora tastatūras pogu izkārtojuma mistērija tad nu būs atrisināta. Pāriesim pie zvanīšanas iekārtām ar spiedpogu plakandēļiem.
1954. gada 23. septembrī Bell Telephone Laboratories publicē pētījumu par ciparu un burtu labāko izvietojumu uz desmit pogu klaviatūrām «Expected Locations of Digits and Letters on Ten-Button Keysets», *.pdf. Pētījuma jēga bija atrast veidu, kā samazināt zvanu savienošanas operatoru (sveiciens Смольный) kļūdīšanās iespējas, paralēli pētot dažādus pogu, ciparu un arī burtu izkārtojuma veidus.
Katram pētījuma dalībniekam tika iedotas lapas, uz kurām dažādās kombinācijās bija uzzīmēti desmit apļi, nosacītie taustiņi. Dalībniekiem vajadzēja ierakstīt ciparus no 0 līdz 9 kā arī telefonu kodos izmantotos alfabēta burtus tādā secībā, kā viņi uzskatīja par visatbilstošāko (Q un Z burtus telefonsakaru kodos neizmantoja). Pētījumā speciāli tika atlasīti vienādā skaitā gan tādi cilvēki, kas nekad nebija saskārušies ar ciparu tastatūrām, gan arī tādi, kas iekārtas ar 10 ciparu pogām lietoja ikdienā.
Pētnieki secināja, ka 10 ciparu pogu izkārtojumiem, kurus tobrīd lietoja dažādās iekārtās, nebija būtiskas nozīmes rezultātos (vēl pastāvēja izlecēji ar saviem īpašajiem izkārtojumiem, piemēram IBM Card Punch perfokaršu rakstītāja tastatūra). Tai pat laikā cilvēki labprātāk veidoja tādus ciparu izkārtojumus, kur cipari un burti bija izkārtoti no kreisās uz labo pusi, turpinoties uz leju nākamajā rindā. Tas ir — veidā kā cilvēki lasa (mēs vēl joprojām esam ASV un runājam angliski, ja kas).
Nepilnus sešus gadus vēlāk Bell Telephone Laboratories publicē jaunu pētījumu «Human Factors Engeneering Studies of the Design and Use of Pushbutton Telephone Sets», *.pdf. Šoreiz viņiem tiek dots uzdevums uz Western Electric 500. sērijas telefona bāzes izdomāt labāko pogu izvietojumu telefonam, kuram ripa tiks aizstāta ar pogām. Dokuments vēl joprojām tiek uzskatīts teju par bībeli dizaina un lietojamības speciālistu aprindās.
Pētījuma veids atšķīrās no iepriekš minētā. Tika izgatavotas fiziskas tastatūras, kuras personām nācās bakstīt. Tika meklēts pogu izkārtojums, uz kura telefona numuru var uzspiest visātrāk. Turklāt, svarīgs faktors joprojām bija kļūdu skaits, sajaucot ciparus un tas, kurš no izkārtojuma veidiem cilvēkam šķiet vislabākais. Atsevišķi tika piemeklēts arī labākais pogas izmērs un tas, kā pogu nospiež (ļoti iesaku vismaz šo daļu izlasīt).
Pēc pirmā pētījuma apļa (ātrums, kļūdu skaits, izkārtojumu simpātijas) tika atlasīti pieci varianti ar kuriem eksperimentēt, lai izvēlētos pareizo pogu lielumu un attālumu starp tām. Kaut gan būtiskas atšķirības rezultātos nebija, izkārtojuma varianti «three-by-three plus one» un «two horizontal rows» bija tie, kurus, zinātniekuprāt, tehniski būtu stipri vienkāršāk realizēt. Un tas viss tāpēc, ka respondenti pieprasīja, lai pogas būtu lielākas. Bet, palielinot pogu izmēru, daudziem izkārtojumiem starp pogām vairs nevarēja saglabāt pietiekamu attālumu, lai būtiski nepieaugtu kļūdaini nospiesto ciparu skaits. Jums nesaprast, ko nozīmē dzīvot pasaulē bez Backspace.
Tad sekoja daudzi eksperimentālie modeļi, kas bija bāzēti gan uz «three-by-three plus one», gan uz «two horizontal rows» pogu izkārtojumu. Bet tie tālāk par Western Electric telpām netika, ja nu vienīgi fotogrāfijās. Toties 1962. gadā Sietlā izstādē tika prezentēts pirmais strādājošais telefons ar pogām un to izvietojumu tādu, kādu mēs pazīstam mūsdienās.
Western Electric 1500D modeli par papildus piemaksu jau 1963. gada 18. novembrī sāka piedāvāt ASV Pensilvānijas štata pilsētās Kērngijā (Carnegie) un Grīnsburgā (Greensburg). Savukārt pēc milzu piekrišanas 1964. gada Ņujorkas izstādē, šī modeļa aparāti, adaptēti āra apstākļiem un vertikālajam novietojumam, tika uzstādīti 1400 publiskajos taksofonos. Kopš tā brīža vairs neviens nešaubījās, ka pogu izkārtojumam telefonos ir jābūt tieši tādam.
Līdz ar to sausais atlikums par šo tēmu būtu tāds. Nav totāli nekādas jēgas skaldīt matus, mēģinot atrast kaut kādus apslēptus labumus šajā jomā. Gan telefona, gan kalkulatora tastatūras veic vienu un to pašu primāro funkciju — liek devaisam saprast, kādus ciparus mēs vēlamies ievadīt. Atšķirība ir tāda, ka pirmo zināmo strādājošo kalkulatoru ar pogām publikai 1844. gadā atrādīja franču pulksteņu meistars Žans Batists Švilgē (Jean-Baptiste Schwilgué), savukārt pirmo pētījumu par ergonomisku, ārpus sakaru operatoru meiteņu tempļiem lietojamu un pārdodamu pogu telefonu uztaisīja tikai 110 gadus vēlāk. Tās ir dažādas iekārtas ar līdzīgiem ievades mehānismiem.
Kaudzītei. Kad Bell Telephone Laboratories darbinieki aptaujāja lielākos skaitļojamo mašīnu ražotājus, vai tie ir veikuši kādus pētījumus par to, kāds pogu un ciparu izkārtojums būtu vislabākais, pilnīgi visi atbildēja, ka nekad par kaut ko tādu nav pat iedomājušies. Bela laboratorijā neiedomājās, ka kalkulatoru radītāji tikai tikko bija sapratuši, kā mehānisko skaitīšanas aparātu uztaisīt pietiekami maziņu, lai to varētu lielā kabatā iebāzt un viņiem priekšā vēl cīņa ar kukaiņiem un īssavienojumiem.
Vairāk jau šī ir piezīme priekš sevis, bet, iespējams, kādam noderēs. Īsāk sakot nācās man pārkonfigurēt Lattelecom uzstādīto Technicolor TG789vn v3 rūteri. Rūterim līdzi, iespējams, kaut kāda makulatūra nāca, bet tā, protams, tika veiksmīgi izsviesta miskastē. Palika vien kodu lapiņa ar parametriem.
Liels bija mans pārsteigums, kad kodu lapiņas esamība nekādi neatrisināja situāciju, kad tavā priekšā ir http://192.168.1.254 jeb rūtera konfigurēšanas lapa, bet neviena no lapiņā esošo datu kombinācijām nenodrošina pieeju. Arī klasiskie admin, user, 1234 un tukšo lauku atstāšana nepalīdz.
Izrādās, ka Lattelecom ir jau ielicis Technicolor TG789vn v3 rūterī savu brendoto lietotāju un pieeju. Nav ne jausmas, vai tāda ir arī citiem Lattelecom rūteriem.
Papildinājums. Pēc Lattelecom komentāriem tiku klāt pie Technicolor rūtera rokasgrāmatas, pareizāk sakot Lattelecom interneta lietotāja rokasgrāmatas, kurā aprakstītas praktiski visas iespējas, kas ir pieejamas rūtera lietotājam.
Otrais papildinājums. Kaspars komentāros iemeta saiti uz Technicolor TG789vn v3 rūtera oficiālo lietotāja instrukciju — «SETUP AND USER GUIDE MediaAccess TG789vn v3» (*.pdf).
Man ir pie vienas vietas, kas notiek ar iOS dizainu, jo nekad nebūšu tā patēretājs vairāk par dažām minūtēm, tomēr ir viena lieta, ko pamanīju un tā man ļoti ļoti krīt uz nerviem Windows Phone 8 dizainā. Apple ir izdarījis visu iespējamo, lai pirmajā vietā būtu saturs, savukārt Microsoft ir izdarījuši visu iespējamo, lai pirmajā vietā būtu satura apraksts. Un šī ir galvenā atšķirība starp WP8 un iOS7. Pārējais viss ir sīkumi un lietotāju pieradināšana.