Šodien no rīta, lasot DB jaunākās ziņas, uzskrēju informācijai par to, ka IAEA ir izdomājusi, ka ir jānomaina radiācijas brīdinājuma simbols. Iepazīstināšu jūs ar veco versiju, pirms ķeramies klāt.

Man tā arī neizdevās uzrakt to ģeniālo dizaineri, kas izdomāja šo visā pasaulē vienkāršo un saprotamo zīmi, kur, šķiet, neatpazīs ja nu vienīgi Āfrikas vidienē badojošais divgadīgais bērns.

Bet nu katram sava taisnība un jaunais simbols esot tapis lielu un apjomīgu pētījumu rezultātā:

The new symbol, developed by human factor experts, graphic artists, and radiation protection experts, was tested by the Gallup Institute on a total of 1 650 individuals in Brazil, Mexico, Morocco, Kenya, Saudi Arabia, China, India, Thailand, Poland, Ukraine and the United States.

Ja nemaldos, tad Latvijā tik «apjomīgus» pētījumus veic, lai noteiktu, kāda desas šķirne cilvēkiem vairāk garšo.

Tad nu tāds ir arī rezultāts – briesmīgs (varbūt ar to arī viņi vēlējās mūs aizbiedēt?), nepārskatāms, bez jebkādas simboliskas vērtības. Vienubrīd tas atgādināja Vermontas gubernatora cīniņus filmā Thank you for smoking – tipisks aiz neko darīt variants.

Tad nu baudiet – jaunais radiācijas vizuālais simbols (pdf versija).

Talsu tipogrāfija beidzot ir pārgājusi uz CTP, kas iezīmēs jaunu laikmetu šajā tipogrāfijā un tās klientiem tas noteikti nāks pa prātam. Jāatzīmē, ka tā ir viena no pēdējajām vērā ņemamajām tipogrāfijām Latvijā, kas vēl nebija pārgājušas uz šo tehnoloģiju.

No manas puses jau ir aizsūtīts pirmais darbs drukai, redzēsim, kā viņi spēj izmantot savas priekšrocības. Katrā ziņā man tagad dzīve ir daudz vieglāka (un ticu, ka neba man vienīgajam), jo tā vietā, lai katru reizi taisītu viņiem separācijas, beidzot kā baltais cilvēks varu sūtīt kompozītā failus.

Paldies Vitai par to, ka atbrīvoja mani no 1,49 Ls tērēšanas un iedeva palasīties jaunizcepto Veto magazine. Kā jau solījos, uzrakstīju savas pārdomas par šo žurnālu. Un jā, es centos no visas sirds nebūt tik ass, kā es esmu parasti.

Es neesmu maketētājs, es esmu dizaineris. Par to esmu jau sen pārliecinājies un neba jau no saviem personīgajiem spriedumiem.

Un visvairāk man nepatīk diskutēt ar mārketinga cilvēku apgalvojumiem par to, kas ir un kas nav labi attiecībā pret dizainu, jo jums to mācīja dumas mārketinga grāmatas, kurās tāpat ir skaidrots par krāsu ietekmi, proporcijām, utt. Tas viss ir sūds pēdējais un basta!

Updated: ja baigi gribās par mārketingu padiskutēt, palasiet šito ierakstu.

Līdz ar to manifests – ejiet jūs, dolbanie logotipu bīdītāji, melnā tumsiņā sev kaut ko paurbiniet smaržīgajā vietiņā.

Nu tā, šoreiz maziņš blah blah blah par to, kas man uz sirds.

Pirmkārt, ļoti ļoti daudzās vietās piekrītu Derekam (izņemot opciju par voicemail, jo nekad mūžā to neesmu izmantojis – man tā šķiet tikpat duma, kā peidžeru eksistēšana) .

Nu bet par kaut ko labu arī – Valmiera gaida mūs ciemos, jo Dimiters tur savus darbus izstāda un tiem, kas tos vēl nav paguvuši pilnībā iepazīt, bet, kas vēl svarīgāk – nav redzējuši tos reālajā dzīvē, nevis reprodukcijās, noteikti iesaku aizbraukt.

p.s. Gausā atsaucība manam konkursam liek par viņu vēlreiz atgādināt :)

Vakar ar Gunāru Ziemeli no Madonas poligrāfista vienojāmies (cepuri nost – lielisks cilvēks un profesionāls darbinieks, es ar tādu lepotos), ka faksa aparāti, tāpat kā dūmu signālu iekārtas, telegrāfa aparāti, un citas aizgājušās paaudzes tehniskās iekārtas IR jāmet ārā.

Ja jau ļoti vajag manu parakstu uz kāda dokumenta, tad varam aprobežoties ar noskanētu (latviski pareizi gan būs noskenētu) parakstu, kas uzmests virsū uz veidlapas vietā, kur jābūt parakstam un tad tas viss nosūtīts uz e-pastu adresātam. Tāds ļoti ticams e-paraksts.

Papildinājums: Izsludinu konkursu par Madonas poligrāfista jauno logotipu. Konkursa uzvarētājam balvu es izdomāšu (kaut kas garšīgs būs noteikti).

Nosacījumi:
– neizmantot par pamatu CMYK pamatkrāsas, drukas sagatavošanas elementus (krustus, pozicionēšanas krustus, prūferus, utt.) un citu drazu, kuru pirmajā brīdī gribas izmantot.
– izmantot esošo krāsu kombināciju, tonāli tās atregulējot (ja vēlaties precīzāk – attīrot).
– naktīs gulēt.

Publicēšu tepat. Madonas poligrāfistam pagaidām ar to nav nekāda sakara. Galvenais iemesls ir tas, ka man vienkārši ir pretīgi apmeklēt viņu mājaslapu un saņemt viņu  apdrukātās veidlapas.

p.s. Ja Madonas poligrāfists piedāvās par viņu korporatīvo dizainu naudu, es viņu jums iedošu un summu nosaukšu publiski tepat, pirms Madonas poligrāfists kādam kaut ko būs iedevis.

Gaužām sarežģīti bija izdomāt, kā lai to visu nodefinē, bet nu kā māku, tā maunu.

Tagad, kā izrādās, lieli plazmas ekrāni skatlogos vairs neskaitās stilīgi. Stilīgi ir visu rādīt ar ūdeni. Jā jā, ar ūdeni. Jeep Waterfall.

Un tas vēl būtu sīkums tad, kad mēs ar viļņiem iemācīsimies attēlot a-da-jebko. Nu tā, uz ūdens virsmas, lai superpārsteigtu visus ieinteresētos. Lai skaisti visu sazīmētu, starp viļņu burtu attēlošanu ir jāpaiet 15 – 30 sekundēm. Nu nez, gan jau kaut ko izdomās. Paņems blīvāku šķidrumu. Žēl tikai, ka video tik nekvalitatīvs. Device uses waves to «print» on water surface.

Ak jā, ja jums ar šito nepietika, tad ir arī šizīgāki varianti, piemēram, «druka» uz tostermaizes.

Nu man jau prieks par Buka aktivitātēm vienmēr ir bijis.

Delfi ziņo, ka būs jauna izstāde, (Buks par to ziņoja kaut kad iepriekš savā komentārā tepat pie manis) tātad atkal būs iemesls tur dzert alu un tīksmināties.