Office365 e-pasta konta pievienošanai esošam GMail kontam

Office 365 un GMail

Nu jau tikai dīvaiņi nemigrē savu ofisa darba vidi uz mākoni un viens no lieliskākajiem produktiem, ar kuru Microsoft ir nācis jau labu laiku atpakaļ klajā ir Office365. Bet, tā kā mēs esam veci nūģi un mums vajag, lai viss ir pieejams vecajā, labajā GMail, tad rodas jautājums, kā savu Office365 e-pastu ar GMail saslēgt.

Ja migrāciju no lokālā e-pastu servisa uz Office365 sisadmins jau ir veicis, nav iemesla uztraukties par to, ka konts no GMail būs jādzēš ārā, migrācijas laikā konta parametri tiks pārrakstīti un viss strādās uzreiz.

  1. Atveram datora pārlūkā GMail un ieejam Settings (zobrata ikona labajā augšējā stūrī) -> Settings.
  2. Zem Import mail and contacts uzklikšķinām uz tāda paša nosaukuma saites.
  3. Ierakstām logā What account do you want to import from? savu Office365 pieslēgto e-pasta adresi, nākamajā dialoglogā ierakstām Office365 paroli, POP username ir e-pasta adrese, POP server ir outlook.office365.com, ports jānomaina uz 995 un jāieķeksē Use SSL.
  4. Nākamajā dialoglogā darām, kā pašiem ērtāk, galvenais ieķeksēt Import mail un tad spiežam Start import.

Ja jums pirms tam jau bija nokonfigurēts šis e-pasta konts GMail, tad atliek nomainīt Send mail as sadaļā izejošā e-pasta serveri un pārliecināties, ka Check mail from other accounts stāv Office365 pieejas dati, nevis vecie.

Tiem, kam slinkums iepriekšējos burtus lasīt un paši ir lieli puikas, redz kur visi Office365 e-pastu servisa pieejas dati.

IMAP
Server name: outlook.office365.com
Port: 993
Encryption method: SSL

POP3
Server name: outlook.office365.com
Port: 995
Encryption method: SSL

SMTP
Server name: outlook.office365.com
Port: 587
Encryption method: TLS

Derētu gan atgādināt, ka GMail neatbalsta IMAP pieslēgumu citiem kontiem, toties ļauj citiem pieslēgties caur IMAP pie GMail. Tāpēc, ja ir vēlme sinhronizēt lasītos/nelasītos e-pastus, tad, diemžēl, vienīgā iespēja ir importēt visus e-pastus GMail un tad caur IMAP savienoties atpakaļ uz Office365 jau pie GMail konta. Čerez žo, bet strādā.

Uzspiestā latviešu valoda

Dalība Eiropas Savienībā Latvijai ir devusi ne tikai iespēju apspriest uzņemamo bēgļu skaitu un jaunu dzelzceļa līniju kartes, bet arī izbaudīt latviešu kā valsts un ES oficiālās valodas aizsargāšanas ēnas puses.

Nevienam nebūs noslēpums, ka mūsu valstī tirgoto produktu un piedāvāto pakalpojumu aprakstiem, instrukcijām un visam pārējam ir jābūt latviešu valodā. Kaut kur mums apkārt sēž desmitiem tulku, kas katru dienu pavada pie instrukciju, pamācību, regulu un (ta-dā!) programmatūras tulkošanas. Kādā citā vietā sēž kaudzīte ar valodniekiem un nozaru speciālistiem, kas ievieš latviešu valodā jaunus, skanīgus terminus, cenšoties nepieļaut spiedpogu plakandēļa, selfija un merčendaizinga ievazāšanos.

Par instrukcijām un pamācībām viss būtu skaidrs. Sākumā bija sašutums par nelietderīgi iztērēto papīru, tad samierināšanas, kam sekoja adaptācija. Tā ir tā čupiņa ar makulatūru, kurā ir jāatrod garantijas talons un ar pārējo jākurina kamīns.

Sāpe pēcpusē ir programmatūras lokalizācija. Atceros tos prieka mirkļus, kad varēju nočiept čomam nokiju un uzlikt kādu eksotisku valodu, lai pārliecinātos, cik labi viņš ir iemācījies izvēlnē uz cūceni atrast valodas nomaiņu. Šodien rodas sajūta, ka ar šādiem pašiem prieka mirkļiem sevi apdāvina katrs programmatūras ražotājs.

Tikko iznāca Windows 10. Liekam virsū, jo kāpēc gan būtu jāsēž pie vecas operētājsistēmas, ja jaunā tiek piedāvāta bez maksas. Bez jebkādiem paskaidrojumiem vai izvēles iespējām, Microsoft sarkanacaino programmētāju cilts ir izdomājusi, ka man ir jāpiedāvā Windows dzimtajā, latviešu valodā. Pagugējot (ak šie nevārdi!) izdevās noskaidrot, kā nomainīt operētājsistēmas valodu. Tik, ak mī un žē! Sākumā tak ir jāizdomā, kā tulki būs interpretējuši «Settings», «Time and language», «Region and language». Un arī tad, kad šis pārbaudījums ir izturēts, tāpat liks mīlēt dzimto valodu. Dzīves pārskats, jūs sakāt?

Microsoft Windows 10 starta izvēlne pēc sistēmas valodas nomaiņas no latviešu uz angļu.
Microsoft Windows 10 starta izvēlne pēc sistēmas valodas nomaiņas no latviešu uz angļu.

Bet Mazaismīkstais nebūt nav tas ļaunākais gadījums. Ir gadījumi, kad no lokalizācijas vispār nav iespējams atteikties. Piemēram, Google. Visas šī programmatūras giganta aplikācijas tiek uzstādītas latviešu valodā pēc noklusējuma un to nomainīt bieži vien vispār nav iespējams.

Gandrīz labi iztulkota Google Drive programmas izvēlne.
Gandrīz labi iztulkota Google Drive programmas izvēlne. Google Drive pēc uzstādīšanas nav iespējams nomainīt programmas valodu.

Šī, lielākoties uz IP adrešu ģeolokāciju balstītā, dzimtās valodas uzspiešana ir vienkārši muļķīga. Es saprotu, ka ir 21. gadsimts un elektronikas dzimtā valoda vairs nav vienīgi angļu. Ķīniešiem vienkāršāk saviem Xiaomi mobilajiem iebakstīt vienīgi mandarīnu valodu. Bet mēs neesam ķīnieši. Un tā saujiņa pasaules mēroga programmatūras, kuru izstrādā 100% latvieši ir purkšķis okeānā. Un ir ok, ja šīs dažas programmas būtu pēc noklusējuma latviski. Jo nav pieraduma spēka.

Savukārt gigantu izstrādātajām operētājsistēmām, ofisa aplikācijām, mobilajiem telefoniem vai radio vadības paneļiem pēc noklusējuma vajadzētu būt angliski. Ar iespēju pēc pirmās ieslēgšanas uzstādīt jebkādu citu valodu. Jo 90% gadījumu lokalizācija būs ar terminu tulkojumiem, kurus latvietis nemaz nezina. Jo 99,9% gadījumu tekstā būs kļūdas, kas liks improvizēt un lietot nokijas izvēlnes triku.

Nokia ar izvēlni arābu valodā.
Nokia ar izvēlni arābu valodā.

Nokia Lumia 920 divu nedēļu tests

Īsumā: Nokia Lumia 920 ir lielisks fotoaparāts un video uzņemšanas iespējas. Windows 8 ir ļoti progresīva operētājsistēma. Diemžēl kā telefonu šo agregātu man lietot neizdevās.

Tātad, iesākumam maziņš video tests.

Un tagad par pašu bēdu.

This past December Google announced the sunset of support for a variety of interfaces to its email and other services, including Microsoft Exchange ActiveSync (EAS). Google plans to continue support for existing connections established over EAS, but would no longer support new ones, unless the Google account was a paying Google Apps account, rather than a free Gmail account. (Via informationweek.com)

Sūds pat to kalendāru, tas arī uz Samsung Galaxy SIII strādā čerz žo, ja ir vairāki kalendāri jāsinhronizē, bet tas, ka nav kontaktu, padara šo iekārtu par praktiski nelietojamu telefonu ar lieliskām fotoaparāta un videokameras īpašībām. Kaut arī tika solīts, ka kaut kas mainīsies no Microsoft puses (Google kaut ko darīt šajā gadījumā būtu vairāk kā dīvaini), pusgadu vēlāk ar sajūsmu spiegt par Windows 8 trubām var tikai tie lietotāji, kas Windows 8 ir lietojuši pirms 2013. gada janvāra.

Labi, nedaudz par pašu telefonu. Nokia Lumia 920 ir izcili patīkams dzelzs gabals, kuru patiešām ir prieks turēt rokās un lietot. Pat pie indīgi zaļās krāsas var pierast. Un atsevišķa fotografēšanas poga ir kaut kas tik kruts, ko var novērtēt tikai tad, ja kādu laiku paliek bez šīs pogas un tad to saņem atkal. Arī viss pārējais no dzelžu līmeņa ir pavisam ok. Grūti atrast, kur piekasīties.

Nokia Lumia 920 saskartnē pēc Android telefona var iebraukt divās trijās dienās. Starp citu, visiem Windows 8 tālruņiem tā ir vienāda jeb atšķiras atkarībā no ražotājiem? Nedaudz kaitina, ka nav iespēja izvilkt no augšējās malas jau Symbian^3 laikā iestrādāto svarīgāko rīku joslu, bet iekš Settings visu atrast var. Kruti, ka ekrānu bakstīt var arī ar degunu vai cimdiem. Vismaz man padevās. Vēl priecēja tas, ka neuzmācīgi ik pa laikam operētājsistēma dod padomus, ko kur kā var darīt. Tas ļoti palīdz migrantiem no citām platformām.

Kaut arī esmu viemēr bijis ārkārtīgi liels fans Nokia Maps, ikdienā Latvijas teritorijā lietoju vienīgi Waze, kas man ārkārtīgi pietrūka visu Lumia 920 testēšanas laiku. Toties ārpus Latvijas Tele2 tarifiem bija kaifs bakstīties ūberdetalizētās kartēs. Tas, bez šaubām, ir milzīgs Nokia plus pār visiem konkurentiem. Visas pārējās svarīgākās aplikācijas man bija pieejamas un, šķiet, arī darbojās. Protams, nav visādu ūberforšo superprogrammiņu, kas ir Android veikalā-noliktavā Depo Google Play, toties tās kas ir, lielākoties ir ļoti kvalitatīvas.

Atsevišķu uzslavu ir pelnījis adrešu grāmatas kontakta attēlojums. Ja sasaisti Twitter, Facebook, Foursquare, tad katram personāžam, pirms viņam zvani, vari apskatīt pēdējās izdarības sociālajos tīklos. Tik forši, kā tas ir Windows 8, es neesmu redzējis pagaidām nekur. Žēl, ka uz saviem kontaktiem nevarēju to izmēģināt, bet bija gana daudz no Facebook saimportējušies arī tādi, kam ir telefona numurs klāt.

Bet nu te arī jāliek punkts telefona apskatam, jo neko vairāk es izbaudīt tīri tehniski nevarēju.

Kaut gan fotokameras detalizācija, bez šaubām, atpaliek no DSLR, tomēr pat sūdīgā pretgaismā bildei nav ne vainas.

Priedes Silakrogā. Fotografēts ar Nokia Lumia 920.
Priedes Silakrogā. Fotografēts ar Nokia Lumia 920.
Priedes Silakrogā. 100% crop foto, kas uzņemts ar Nokia Lumia 920.
Priedes Silakrogā. 100% crop foto, kas uzņemts ar Nokia Lumia 920.
Tumsā bliežot ar zibspuldzi pret logu, tuvplāns tāpat ļoti mēreni izgaismojas. Reti kura kamera kaut ko tik ekstrēmu varētu tik kvalitatīvi paveikt, kā Nokia Lumia 920.
Tumsā bliežot ar zibspuldzi pret logu, tuvplāns tāpat ļoti mēreni izgaismojas. Reti kura kamera kaut ko tik ekstrēmu varētu tik kvalitatīvi paveikt, kā Nokia Lumia 920.
Ļoti patika bokeh (kā tas vispār ir latviski?). Tas nav tik nedabīgi pikseļains un neatgādina jpg kompresijas artefaktus.
Ļoti patika bokeh (kā tas vispār ir latviski?). Tas nav tik nedabīgi pikseļains un neatgādina jpg kompresijas artefaktus.
Arī ar tuvplāniem Nokia Lumia 920 tiek galā ļoti labi pat gadījumos, ja ir nepieciešama augsta detalizācija.
Arī ar tuvplāniem Nokia Lumia 920 tiek galā ļoti labi pat gadījumos, ja ir nepieciešama augsta detalizācija.
Vienīgias, kas nodod mazo lēcu, ir pārlieku spēcīga migla no krasi spilgtākiem lielākiem objektiem (šai gaidījumā — debesīm). Bet es pieļauju, ka to softiski pavisam drīz atrisinās līdz baudāmam rezultātam.
Vienīgias, kas nodod mazo lēcu, ir pārlieku spēcīga migla no krasi spilgtākiem lielākiem objektiem (šai gaidījumā — debesīm). Bet es pieļauju, ka to softiski pavisam drīz atrisinās līdz baudāmam rezultātam.

Visas testa bildes pieejamas Flickr galerijā.

Secinājumi

Nokia Lumia 925, kas nomaina man testā tikušo Nokia Lumia 920, varētu būt mans sapņu telefons. Bet, ir jāatrisina softiska rakstura problēma ar kontaktiem un draudzēšanos ar Google, obligātā kārtā ir jānodrošina aplikācijas un to atjauninājumi populārākajiem servisiem, nedaudz jānolaižās no mākoņiem arī attiecībā uz cenu. Dzelži Nokia Lumia 925 jau tagad ir mani sapņu dzelži. Redzēs, ko es teikšu, kad no Amazon būs atnākusi ZeroLemon baterija manam Samsung Galaxy SIII.

Google font directory service

Kā jau izteikts virsrakstā, tad šis būs pastāsts par kārtējo brīnumiņu, ko mums sarūpējuši Google. 17. maijā beta režīmā ir palaists Google font directory service, kas pēc savas būtības ir tiešsaites glabātuve garnitūrām, kas ir brīvi izmantojamas mājaslapu dizainam. No brīža, kad serviss tikai palaists līdz šodienai garnitūru skaits jau ir dubultots un es domāju, ka nepaies ne mēnesis, kad tur jau būs ļoti liels daudzums ar fontiem.

The Google Font Directory lets you browse all the fonts available via the Google Font API. All fonts in the directory are available for use on your website under an open source license and served by Google servers.

Serviss gan pagaidām ir arī ar savām īpatnībām. Piemēram, izvēloties kādam no fontiem Character Set, tiks parādīts nepilnais simbolu saraksts (to pirms kāda brīža pamanīja Krievzemes blogeri), tāpēc principā, lai pārbaudītu, vai fonts darbosies ar nestandarta latīņu vai kirilicas simboliem, nāksies katru no fontiem pārbaudīt rociņām.

Otra lieta attiecas uz tehnoloģiju (Google Font API) kā tādu.

What browsers are supported?
The Google Font API is compatible with the following browsers:

  • Google Chrome: version 4.249.4+
  • Mozilla Firefox: version: 3.5+
  • Apple Safari: version 3.1+
  • Opera: version 10.5+
  • Microsoft Internet Explorer: version 6+

The Google Font API is not currently supported on iPhone, iPad, iPod, or Android.

Un nedaudz arī par to, kā katrs no pārlūkiem to visu mēģina sagremot.

Browser-specific behavior

Note that you can control these behaviors using the WebFont Loader. For a list of supported browsers, see the FAQ.

Google Chrome
Chrome renders the rest of the page, but until the web font has loaded, it displays a blank space in place of the text that uses the font.

Mozilla Firefox
Firefox first displays the text in the default font, and then re-renders text in the web font once it has loaded. (This behavior is known as a “flash of unstyled text.”)

Apple Safari
Safari renders the rest of the page, but until the web font has loaded, it displays a blank space in place of the text that uses the font.

Microsoft Internet Explorer
Internet Explorer renders the rest of the page, but until the web font has loaded, it displays a blank space in place of the text that uses the font.
Note: For best display in IE, make the stylesheet <link> tag the first element in the HTML <head> section. In IE, if the link is placed after <script> tags, the entire page will block and not display anything until the web font is loaded.
More generally, Internet Explorer’s behavior may vary depending on the placement and existence of various elements. If you want to provide consistent behavior across all browsers, use the WebFont Loader. For example, you can choose to make all browsers behave like Firefox.

Par navigāciju starp dažādiem elementiem weblapās

Es netaisos iedziļināties navigācijas tehnoloģijās vai arī vizuālās prezentācijas loģikā un metodēs. Šoreiz man daudz vairāk šķiet aktuāli apskatīt navigācijas izveidi kā tādu un tās atspoguļojumu dažādos variantos tīri no saturiskā viedokļa.

Tā kā informācijas apjomi pieaug ne tikai internetā kopsummā, bet arī katrā atsevišķā resursā, ātrāk vai vēlāk nāksies sadalīt visu informāciju lapās, lai tā būtu vieglāk atrodama un nebūtu jāielādē uzreiz viss saturs.

Tipiskākais variants ir navigācijas slejas izveide, kuras pamatā ir dalīšana kategorijās. Kategorizēšana, savukārt, ir katra resursa īpatnība. Ziņu portāls, piemēram, visticamāk kategorizēs navigāciju balstoties uz ziņu tematiem. Kāds IT speciālists, kas publicē informāciju par dažādiem saviem atklājumiem, varētu izvēlēties kategorizēšanu pēc IT sfēras (programmēšanas valodas, operētājsistēmas, utml.). Kategorizācijas trūkumi ir vairāki:

  1. Brīdī, kad katrā no kategorijām parādās pārāk daudz atsevišķu ierakstu, atkal ir grūti atrast nepieciešamo. Šai gadījumā kā risinājums varētu būt katras kategorijas sadalīšana apakškategorijās, ja tas ir iespējams (piemēram, Latvijas ziņas — Sports), tomēr arī tādā gadījumā noteikti radīsies diskomforts it īpaši ziņu portālos, staigājot pa dažādām kategorijām un zaudējot kontroli pār to, vai apskatāmā informācija vispār ir aktuāla vai arī jau zaudējusi savu nozīmi.
  2. Kategorijas var būt pārāk daudz un tad lietotājam būs grūti tajās orientēties. Šeit pat atzīmēšu arī trešo trūkumu — bieži vien kategorijas var būt ļoti neskaidras gan pēc savas būtības (nav iespējams saprast, kas konkrētajā kategorijā atrodas), gan pēc loģikas (piemēram, ir kategorija Kultūras ziņas un blakus atrodama subkategorija Latvija — Kultūras ziņas), radot diskomfortu lietotājā.

Salīdzinoši jauns priekš IT, bet jau ļoti sen lietots citās sfērās ir dalījums pēc atslēgvārdiem (zināms arī kā tagu lietošana). Piedevām, atslēgvārdi var būt ne tikai reāli vārdi, bet, piemēram, arī krāsu kodējums. Lielākais šāda navigācijas varianta trūkums parādās līdz ar atslēgvārdu mākoņa izaugšanu. Kad jums lapā jau būs tuvu 1000 dažādu atslēgvārdu, tajos būs ļoti grūti orientēties un vispār kaut ko atrast. Kā viens no variantiem, lai samazinātu šādu neskaidrību, ir atslēgvārdu dalījums kategorijās, bet iespējams arī grupēt atslēgvārdus pēc noteiktas loģikas (piemēram, atslēgvārdus Adobe, Microsoft, IBM apvienot un atslēgvārdu mākonī rādīt tikai vienu — IT kompānijas). Patiesībā būtiskākais trūkums šajā gadījumā būs neviennozīmība, jo uz vienu ierakstu var attiekties desmitiem atslēgvārdu, toties parādās daudz praktiskākas iespējas limitēt nepieciešamās informācijas meklēšanas laiku (pie nosacījuma, ja starp atslēgvārdiem ir tāds, kas interesē tieši jūs).

Lai saprastu, kāpēc es teicu, ka dalījums pēc atslēgvārdiem ir ļoti sen lietots citās sfērās. Viszināmākais piemērs ir vārdnīcās, kurās atslēgvārds ir vārda sākumburts. Cits piemērs, ar apgrieztā atslēgvārdu lietošanu ir bībelē. Šai gadījumā ir sākotnējā kategorizācija grāmatās (psalmos, sauciet kā gribiet) un tālāka secīga katras rindkopas numerācija. Tādējādi saīsināts konkrētās bībeles daļas nosaukums kopā ar rindkopas numuru veido atslēgvārdu, pēc kura var atrast konkrēto ierakstu un bībeli var pārdrukāt uz dažādiem formātiem, valodām, bet atslēgvārds paliks vienots visos variantos.

Vēl viens variants ir ievietot visu informāciju vienā vai vairākās dimensijās. Piemēram, iespēja atlasīt visus ierakstus noteiktā laika periodā. Papildus var parādīties vēl viena dimensija, piemēram, atlasīt tikai tos rakstus, kurus ir izlasījuši vairāk par 5000 cilvēku. Arī šai navigācijas metodei ir savi trūkumi, tomēr izmantojot pietiekami atraktīvas vizualizācijas metodes, ir iespējams panākt labu rezultātu.

Šīs nav visas iespējamās metodes, tomēr ceru, ka būs radies priekšstats par vienkāršoto navigācijas izveidi lielākam informācijas daudzumam. Galvenais, ko ir nepieciešams atcerēties — visas šīs navigācijas iespējas ir un bieži vien pat nepieciešams kombinēt, lai atvieglotu informācijas meklēšanu.

Tiktāl mums ir skaidrs, kā informāciju sadalīt mazākos informācijas daudzumos, lai atvieglotu navigāciju lapās. Bet seko nākamā problēma — pat gadījumā, ja mēs esam sadalījuši informāciju mazākos apgabalos, katrs no šiem apgabaliem tik un tā var būt ārkārtīgi liels. Piemēram, ieraksti šajā blogā kategorijā Burti. Līdz ar to rodas nepieciešamība sadalīt arī tos, bet nu jau vairs nav iespēja smalkāk dalīt, teiksim, pēc atslēgvārdiem vai subkategorijām, jo lietotāju interesē apskatīt tieši visus ierakstus, kas attiecās uz kategoriju Burti. Ko darīt šādā gadījumā? Jāizmanto metode, kurai jau ir iesoļojusi otrajā tūkstošgadē — dalīšana lapās.

Tomēr arī te viss nav tik vienkārši, kā tas varētu šķist. Piemēram, manā blogā risinājums, kura autors ir DIY Themes, ir saites «Vecāki ieraksti» un «Jaunāki ieraksti», bet papildus paskaidrojumiem. Teorētiski, tas būtu ļoti labs variants pārskatāmā navigācijā (piemēram, pogas, kas ļauj sarakstā apskatīties vecākus vai jaunākus ierakstus, kā tas ir realizēts praktiski visās e–pasta programmās vai RSS lasītājos), bet ir bezcerīgi nesaprotams, lietojot to šajā kontekstā. Nav skaidrs ne vien tas, cik ieraksti vēl varētu būt, bet, ilgi pārlapojot rezultātus, saprast to, kurā lapā atrodies.

Cits variants ir navigācija, norādot konkrētās lapas, kā tas ir realizēts, piemēram, Google meklētāja rezultātu lapās. Tomēr arī šeit ir ne viss tik vienkārši, kā šķiet. Tagad ir skaidrs, kurā lapā mēs atrodamies, bet nav skaidrs, cik tad tādu lapu kopsummā ir (pamēģiniet, piemēram, pameklēt «hokejs uz lielā ekrāna» un pateikt, cik ir rezultātu lapas).

Tapēc daudz prātīgāka šķiet dalīšana lapās, norādot, kas tad šajās lapās ir atrodams, tādējādi piesaistot šķirkļus katrai lapai. Šis ir ļoti būtisks moments, jo mums ir parādījušies atsevišķas lapas norādoši šķirkļi, kas arī ir šī raksta mērķis.

———

Tālākais teksts ir manas pāris nedēļu pārdomas par navigāciju veidiem, kas lielākajai daļai lasītāju var šķist arī absolūtākie murgi, tāpēc, ja esat pietiekami pabarojušies informatīvi no tā, kas bija rakstīts pirms tam, tālāko varat arī nelasīt.

———

Tātad, paliksim pie «hokeja uz lielā ekrāna». Lai parādītu rezultātus efektīvāk, kā arī, kas ir ļoti ļoti būtiski, rastu iespēju saglabāt tieši konkrēto rezultātu lapu (atcerēsimies, ka visi dati ir dinamiski, tai skaitā arī meklēšanas rezultāti), mums ir nepieciešams izveidot konkrētāku meklēšanas rezultātu attēlojumu. Uzskaitīsim visus šobrīd pielietotos navigācijas dalījumus, pieņemot, ka šie meklēšanas rezultāti mums ir kā navigācija cauri visam tīmeklim:

  1. atslēgvārds («hokejs uz lielā ekrāna»)
  2. rezultātu šķirošana pēc prioritātes (Google Page Rank algoritms)
  3. sašķiroto rezultātu sadalījums lapās (elementāra saskaldīšana lapās, katrā lapā — 10 rezultāti)

Tagad vajadzētu esošajam informācijas dalījumam pievienot šķirkļus. Skaidrs, ka pirmais dalījums, t.i. — no visa interneta atlasīt tikai informāciju ar attiecīgo atslēgvārdu —, mums papildus nav jāapstrādā. Tā kā Google Page Rank ir mainīgs šķirošanas veids, tad rezultāti būtu primāri jāšķiro pēc kāda cita parametra, pretējā gadījumā mums nav iespējas saglabāt konkrētu rezultātu lapu. Konkrētajā gadījumā loģiska šķiet kārtošana pēc datuma augošā secībā. Tādējādi mums pirmie parādīsies vecāki rezultāti un, tikai pēc tam, jaunāki, jo ir diezgan maza iespējamība, ka Google pēc kāda laika atradīs un noindeksēs vēl daudz lapu ar tādiem pašiem atslēgvārdiem, izjaucot mūsu attēloto rezultātu stabilitāti.

Kad kārtojums pēc laika jau ir veikts, mēs katru lapu varam rādīt nevis ar lapas numuru, bet gan ar šķirkli, kas apzīmētu konkrēto laika periodu, proporcionāli sadalot meklēšanas rezultātus lapās nevis piesaistot datumu skaitam, bet gan otrādāk — piesaistot skaitu datumam. Vienkāršoti izsakoties, mums var būt meklēšanas rezultātu lapa, kuras šķirklis būs «1999. gads – 2001. gads», bet var būt lapa, kuras šķirklis būs «2009. gada 10. janvāris – 2009. gada 11. janvāris», tai pat laikā abās lapās būs vienāds skaits ar rezultātiem. Vienkārši periodā no 1999. gada līdz 2001. gadam indeksētajās lapās attiecīgais atslēgvārds ir tikpat bieži sastopams, cik vienas dienas laikā 2009. gada janvārī publicētajās lapās. Vienīgi uztveres komplicētība, kas ir saistīta ar cilvēka īpatnību uztvert laiku kā proporcionālu skalu, radīs mulsumu.

Otrs variants ir tos pašus rezultātus attēlot, bet navigācijas lapu numerācijas vietā rādīt rezultātu skaita numerāciju: 1–10, 11–20, utt. Tomēr arī šajā gadījumā būs problēmas, ja rezultāti ir, piemēram, vairāki tūkstoši. Operējot ar lielu apzīmējumu masīvu var rasties nepārprotama vēlme šos rezultātus reducēt. Viens no variantiem ir virknes diapazona izraušana, piemēram, rādot tikai pirmās desmit lapas, tad ieliekot trīspunkti un tad, pēdējās lapas rezultātus. Ir skaidrs gan tas, cik kopā ir rezultātu, gan tas, ka lapas ir vairāk, nekā tiek parādīts konkrētajā brīdī. Tai pat laikā ir ierobežota navigācija no viena diapazona uz kādu citu, ja tas ir apslēpts. Bet arī šajā gadījumā ir risinājums. Piemēram, izmantojot slīdošo rindu, kā tas ir Paginator 3000 variantā.

Bez tam, var izmantot arī papildus atslēgvārdu navigāciju. Bet tas ir iespējams tikai gadījumā, ja visiem meklēšanas rezultātiem ir vismaz 10 reizes vairāk dažādu atslēgvārdu attiecībā pret kopējo meklēšanas rezultātu skaitu, pretējā gadījumā šai metodei nav funkcionāla jēga. Praktiski šī metode izpaudīsies līdzīgi, kā variantā ar rezultātu skaita numerāciju, tikai numerācijas vietā būs atslēgvārdi, līdzīgi, kā tas ir skaidrojošās vārdnīcās — ir primārā navigācija, izmantojot atslēgvārdus (alfabēta burtus) un papildus navigācija, izmantojot vārdu pirmos burtus.

Turpinājums sekos.

P.S. Sumināts svētkos, Iļjič!

Google izsaka piedāvājumu Twitter. Doug Bowman raud.

Tajā brīdī, kad manā Google Reader iekrita ziņa no Gunta Dmitrijeva–Kaļiņina rakstu Google pērk Twitter, tāds ļoti ļauns smaids bija garantēts uz kādu stundu. Ziņa no TechCrunch šobrīd gan izskatās arī pēc pamatīga mārketinga gājiena (iesaku paskatīties, kas notiek ar atslēgvārdiem «google+twitter» dažādos servisos un meklēšanas rīkos).

Ne par to ir šis stāsts. Man šķiet, ka beidzot ir pienācis brīdis pateikt šos skaļos vārdus: «Epic fail», kas tik ļoti ir iepatikušies datorpokemoniem, attiecinot tos uz Dagu Bovmenu (Doug Bowman), ļoti talantīgu tehnisko dizaineri un samērā populāra resursa stopdesign autoru un īpašnieku.

Lieta tāda, ka Dags vēl pavisam nesen ieņēma samēra būtisku un skanīgu amatu Google korporācijā — Visual Design Lead, bet pēc ne pārāk radošas dzīves aizgāja no šīs kompānijas projām.

Yes, it’s true that a team at Google couldn’t decide between two blues, so they’re testing 41 shades between each blue to see which one performs better. I had a recent debate over whether a border should be 3, 4 or 5 pixels wide, and was asked to prove my case. I can’t operate in an environment like that. I’ve grown tired of debating such minuscule design decisions. There are more exciting design problems in this world to tackle.

Jau dažas dienas vēlāk viņš sajūsmināts rakstīja par to, cik tagad viņam būs labāk, jo ir atrasta jauna darbavieta — Twitter.

Yes, it’s true. After reading a bit of speculation over the past few weeks, I’ll confirm here that I am, indeed, joining Twitter. I don’t remember ever being as eager or excited to start a new job as I’ve been with this one. (Thus, why I only took one week off between jobs.)

Man pat nav daudz jādomā, lai saprastu, ar ko Dags nodarbojās pēdējās diennakts laikā. Ak, nabadziņš.

Google Reader, Google Gears

Vai tiešām visa planēta klusēs? Kopš šī rīta esmu sajūsmā par jauno Google Reader paskatu apvienojumā ar atjaunojumiem Google Gears. Nav ne jausmas, vai tas ir tikai Google Gears vainīgs, vai arī kāds pastrādājis pie paša Google Reader, bet izskats patiešām ir daudz daudz labāks.

Google Reader jaunais paskats
Google Reader jaunais paskats

Papildinājums: Izrādās, ka tas tik tiešām ir pats Google Reader un viņa komanda, kas pie tā ir vainīgi.

NYTimes paplašina savas mājaslapas funkcionalitāti

Nekad mūžā nebūtu rakstījis tādu ierakstu, ja tas man nešķistu tik nozīmīgi. Patiesībā tas ir pārdomu turpinājums manam iepriekšējam ierakstam par drukātās preses elektroniskajiem izdevumiem. Lieta tāda, ka Khoi Vinh, viens no NYTimes mājaslapas izstrādātājiem, šodien padalījās jaunumos par mājaslapas jauno funkcionalitāti ar banālo nosaukumu Extra.

NYTimes Extra 2008-12-04-extra-on
NYTimes Extra 2008-12-04-extra-on

Patiesībā tas ir tas princips, par kuru es sajūsminos mūsu pašu Dienas mājaslapā. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka šajā gadījumā saistīto infomācijas avotu saites ir ieslēdzamas un izslēdzamas, ļaujot lietotājam izvēlēties, vai tas ir nepieciešams. Cik noprotu, tad tagad viss ir tikai testēšanas stadijā, jo iekšlapās vēl šī funkcionalitāte nav parādījusies, kaut gan tieši tur mani tā interesētu visvairāk.

Atbildot uz iepriekšējā raksta komentāriem, gribētu piedāvāt arī šo pētījumu, kurā iztirzāts 2007. gada auditorijas salīdzinājumu ASV esošajiem laikrakstiem, kas ļoti precīzi parāda, cik tad liela ir elektroniskās un drukātās laikrakstu auditorijas attiecība. Biju nedaudz šokēts, jo nešķita, ka attiecība jau ir tāda. Papildus literatūra ir šis ASV laikrakstu satura veidošanas izmaiņu apraksts un Kanādas laikrakstu nākotnes pareģojumi (iesaku palasīt arī saites, uz kurām rakstā atsaucās).

Vēl bonusam piemetīšu Amerikas laikrakstu asociācijas pētījuma rezultātus par reklāmu laikrakstos, kas parāda tendences un pareģojumus, kas un kāpēc reklamējās laikrakstos šobrīd. Turpat arī otrs salīdzinājums par šībrīža situāciju attiecībā pret citiem masu medijiem.

Ko es ar to visu gribēju pateikt? Turpinu runāt par tieši to pašu — ir jābeidz nodarboties ar skaistu piktogrammiņu zīmēšanu un beidzot jāpievēršas daudz nopietnāk tieši saturam. Un saturs ir jāveido tā, lai tas būtu piemērots tieši man, tev, mammai, utt. Izveidot samērā fleksiblu saturu mēs jau esam iemācījušies, droši vien arī reģistrācija mājaslapā tagad nav problēma nevienam, tad nu beidzot varbūt sāksim izmantot šos reģistrācijas datus ne tikai spama sūtīšanai, bet arī tiešsaites satura pielāgotai izvadei? Ļoti labs piemērs šobrīd Latvijā ir sociālie portāli, kas jau sākotnēji tik precīzi nodefinēja katru lietotāju, ka tagad nav problēmas pārdot reklāmas laukumu savā tīklā tā, lai to redz, piemēram, tikai 18 gadus jauns ventspilnieks. Un tieši tādā pašā veidā ir jāveido arī ziņu saturs.

Galu galā, bija taču mēģinājumi veidot lokālos Google News (kam tur, LU fizmatiem bija tā mājaslapa ar savāktajām ziņām no dažādiem nacionālajiem ziņu avotiem?) Bet var takš to visu pagriezt tā, kā to pagrieza NYTimes — veido savu saturu un spēcini to ar papildus saturu no citiem.

P.S. Es apsolos, ka nākamais ieraksts vairs nebūs par laikrakstiem.

Sīkums vai svarīgi, bet kārtībai jābūt!

Jau nedēļu ir problēmas ar FirstData karšu termināliem — tie apkalpo tikai Hansabankas Swedbank maksājumu kartes kā arī starptautiskās maksājumu kartes, bet citu banku «algas kartes» vienkārši neapkalpo. Un iemeslu pagaidām neviens nezina. Lielākais joks ir iekš tā, ka FirstData sūta tevi pie bankām, bet bankas sūta tevi pie FirstData. Līdz ar to neviens nav vainīgs, bet nekas nestrādā.

Iepriekš rakstīju par iespēju pievienot vārdadienu kalendāru telefonā, tad tagad, pateicoties Ramūna ieteikumam, ir iespēja šos datus sinhronizēt (kā diez šo terminu izteiktu viedie latvji?) ar Google kalendāru. Žēl, ka bezmaksas versijā tas attiecas tikai uz vienu, noklusēto kalendāru, nevis visiem, kas ir pieejami. Bet arī šo triku var apiet, vienkārši nokopējot svarīgo informāciju no citiem kalendāriem savā noklusētajā. Tādējādi organizējot datus — tas, kas ir noklusētajā kalendārā, man ir svarīgs arī tālrunī.

Iestāšanās Latvijas Universitātē ir devusi man iespēju, izmantojot Virtual Private Networking, no jebkuras vietas pasaulē izmantot dažas ļoti noderīgas datubāzes un informācijas avotus. Šobrīd cīnos ar to, lai saprastu, kā tad ir paredzēta autentifikācija Lursoftā, jo vēl joprojām prasa pieslēgties ar personīgo paroli. Kaut kad Dienas laikos bija takš IP autentifikācija.

Piezīme: vēl joprojām uzskatu, ka Latvijas Univesitātes Informācijas sistēma ir lielākais mēsls uz planētas, kāds ir radīts. Vienīgais, kas var būt pielīdzināts tai, ir Jelgavas pašvaldības darbības modelis attiecībā pret iedzīvotājiem.

Affair publicējis samērā loģisku jautājumu par tualetes papīra un atkritumu tvertnes savstarpējām korelācijām publiskajās tualetēs. Pilnīgi pievienojos. Un gribu iemest megaakmeni Sviesta Cibas lauciņā — vai tiešām visu šo gadu laikā nevar sakārtot savas RSS barotnes padeves veidu, lai man nenāk visa informācija kopā ar tagiem, bet gan kā formatēts HTML? Ļoti daudzus ierakstus vienkārši nav iespējams uztvert tikai dēļ tā, ka es redzu tikai HTML kodu.

Beidzot sāku bīdīties uz priekšu ar jaunu šīs lapas paskatu. Iemesls gana triviāls — man gribās izmantot vairāk ekrāna laukuma, tai skaitā, publicējot lielākas bildes rakstos un sānu slejās atbrīvojoties no visādiem sūdiem. munky solās palīdzēt ar HTML veidošanu no maniem gara lidojumiem, bet Sirke visu laiku emocionāli atbalsta. Ceru līdz novembrim jums to visu parādīt.

Par to, ko izdarīja Google

Es nespēju to pateikt labāk, kā viņš:

Not even a mysterious J.J. Abrams movie trailer can create this much speculation and bemusement. Last week, for no apparent reason whatsoever, Google changed its favicon from the uppercase “G” of its logo to its lowercase “g”. And the blogs have gone crazy. Which is probably the whole point of the change: Demonstrating how a minute change for the most ubiquitous web site can have enormous ripples. It’s like the ultimate chest thumping. They didn’t change the logo, they didn’t change the home page, they didn’t change the results page, they didn’t change the ooooooo’s. They just changed a sixteen-pixel square and created a stir. Now that’s branding.

Via.