Sveiciens Statistikas pārvaldes māksliniekiem.
Bija:
Kļuva:
CSP rakstā «Par ostu un lidostas darbības rezultātiem 2011.gada 1.pusgadā» vispār ir ļoti daudz šedevru.
Rokdarbi. Saņemto un nosūtīto kravu apjoms Latvijas ostās
Birka: grafikas
Rokdarbi. Sveicieni NeoGeo.lv
Bija:
Kļuva:
Visam par pamatu ir raksts NeoGeo.lv «Aptaujas rezultāti par lasītāju vēlmēm NeoGeo.lv portālā».
Papildinājums. Izdomāju, kā vēl var vietu ieekonomēt un nepazaudēt pārskatāmību.
Rokdarbi. Tautas skaitīšanas pirmo 24h rezultāti (papildināts)
Nebija laika no rīta, tikai tagad pieķēros.
Centrālā statistikas pārvalde publicējusi rezultātus par tautas skaitīšanas pirmo 24 stundu rezultātiem.
Kā jau grafikas fetišistam, uzmanību piesaistīja šī grafika.
Tik samocītu grafiku nebiju gaidījis no CSP, jo šķita, ka ar jauno mājaslapu augs arī pārvaldes datu vizualizācijas kultūra.
Pasēdēju nedaudz un ar Herbes kalkulatora spējām uztaisīju tieši to pašu, bet uzskatāmi. Datu precizitāte ir līdz pikselim.
Man vēl ir ko teikt arī par imbecīliem prātiem, kas ir veidojuši tautas skaitīšanas elektronisko versiju, bet par to es varbūt kādreiz atsevišķā ierakstā pastāstīšu.
Ar vizuālo labojumu otrā versija.
Rokdarbi. Nozare.lv grafika par Rīgas satiksmes bezbiļetniekiem
Biju palaidis garām to, ka Nozare.lv ir parādījies «datorgrafiķis», kas piekakā citādā ziņā lielisku saturu ar šausmām. Ir aizdomas, ka kādam draudzene ir tikko pabeigusi kaut kādas grafiskās apstrādes programmas kursus un tagad tikusi pie šprices, lai var izpausties. Manu uzmanību piesaistīja grafika par a/s «Rīgas satiksme» bezbiļetniekiem.
Tā kā šie dati ir publiski pieejami, tad bija viegli ar tiem operēt. Būtiskākais, kas jums būtu jāsaprot, pētot Nozare.lv grafiku — informācijas daudzums. Vienīgais, kas grafikā ir parādīts, ir trīs skaitļi. Viss pārējais ir absolūti nevajadzīga draza, kas tikai sačakarē informācijas uztveri.
Pusotru reizi mazākā laukumā (640×723 pret 600×493) man izdevās ievietot būtiski vairāk informācijas. Un tas ir jebkuras grafikas pirmais un galvenais uzdevums — pēc iespējas mazākā laukumā parādīt pēc iespējas vairāk informācijas.
Rokdarbi #17. Kā salīdzināt lielu ar mazu
Informācijas uztveramība un ātra sagremošana ir viens no svarīgākajiem principiem, kas ir jāsaprot dizainerim. Boring.
Lai salīdzinātu informācijas vienības, bieži vien nepietiek ar smadzenēs iezombētiem līdzekļiem. Visbiežāk ar to mēs saskārsimies brīžos, kad saviem teksta blāķiem vēlēsimies pievienot saprātīga apjoma atslodzi. Avīzēs komentāru lapās (kur pārsvarā ir tikai tekstuālā informācija) visbiežāk mēs redzēsim ielauztu citātu no teksta, autora fotogrāfiju vai karikatūru. Elektroniskajā vidē šādi risinājumi tiek veikti divējādi: 1. iemetam reklāmas laukumu; 2. iemetam vairāk vai mazāk sakarīgu grafiskās informācijas apjomu (foto, grafikas, ilustrācijas, video, utt.).
Uz domu par šo ierakstu mani pamudināja Kristapa raksts par torentu trekera Mininova pāreju uz 100% legālu torentu uzturēšanu uz saviem serveriem.
Teorētiski, uz kopējā informācijas apjoma, ko Kristaps rakstā ir devis, šī grafika būtu pat apsveicama, jo slinkajam lasītājam būtu iespēja vismaz virspusēji saprast, par ko rakstā ir runa. Tomēr tas, kas mani pašu pamudināja šo grafiku papētīt vairāk, ir tās bezjēdzība gadījumā, kad es vēlētos precīzāk saprast notikuma būtību — pēc redzamās informācijas varētu saprast, ka Mininova trekerī 2009. gada 26. novembrī vairāk neviena torenta nav.
Iedziļināsimies jautājuma būtībā. Tātad, mums ir jāattēlo vizuāli viegli uztveramā veidā informācijas vienību skaita izmaiņa, par pamatu ņemot datus divos datumos vienā gadā. Dodamies uz Mininova oficiālo statistiku un skatamies, ko varam iegūt no tās uz doto mirkli.
Aha! Tas jau ir kaut kas vērtīgāks — varam ne tikai ieraudzīt straujo torentu skaita kritumu laikaposmā starp 24. novembri un 1. decembri aptuvenos miljonos, bet salīdzināt torentu daudzuma un meklēšanas vaicājumu attiecību, kam seko lejuplādēto torentu skaits šajā laika posmā. Bez šaubām, mēs vēl joprojām netiekam pie precīziem datiem un torentu skaits pēc trekera īpašnieku novembra nogales lēmuma mums ir «kaut kur zem divnieka bet virs nulles». Tātad, jautājums par to, cik tad daudz torentu šobrīd ir trekerī mums paliek neatbildēts (toties citā šķēlumā mums šīs grafikas ir sniegušas atbildes uz daudziem citiem jautājumiem). Vēl ir jāņem vērā arī fakts, ka Kristaps informāciju publicēja 27. novembrī, kas ir dienu pēc pārmaiņām, tāpēc tik daudz analītisku spriedumu uz to brīdi nebija iespējami.
Nāksies atgriezties izejas pozīcijā. Kā salīdzināt un vizuāli vienkārši, uztverami parādīt esošos datus?
Ārkārtīgi kolosālus vizuālos elementus mēs varam iegūt, lapojot praktiski jebkuru ar astronomiju saistītu resursu. Piemēram, šī kolosālā vizualizācija, kas parāda Zemes un Mēness savstarpējās proporcijas un attālumu starp planētu un tās pavadoni.
Šajā grafikā vairs nav būtiski saprast, precīzi cik liela ir Zeme un cik mazs Mēness vai arī tas, cik liels attālums precīzi ir starp abiem ķermeņiem — vizuāli mēs to uztveram pietiekami saprotamā veidā. Tomēr precizitātes pēc, grafikas autors ir pierakstījis klāt: «The Earth and the Moon to scale. One pixel equals 100 km». Ko gan vēl varētu vēlēties?
Ja mēs to reducējam uz mūsu problēmu, tad ko līdzīgu varētu parādīt sekojoši.
Šajā brīdī der atcerēties, ka jebkura stabiņu, bumbuļu, utt. grafika reāli reprezentē konkrētas skaitliskās vērtības aizpildīto laukumu divās dimensijās, mērogā vai bez tā. Respektīvi, ja mēs redzam divus šādus bumbuļus, tad lielajā bumbulī teorētiski ir tieši 1316806 pikseļu, bet mazajā — 8859 pikseļu, kas attēloti mērogā. Vizualizācija kļūst prātīgāka, jo atšķirība torentu skaitā 24. un 26. novembrī tiek parādīta. Tomēr proporcijās 26. novembra bumbulis mums izskatās pēc punkta un šajā mērogā neļauj uztvert informāciju precīzi.
Atgriežamies pie astronomijas un izmēģinām jaunu variantu.
Esam tikuši daudz tālāk. Tagad mums ir kaut cik skaidra attiecību proporcija un mēs jau varam izdarīt secinājumus vizuāli uztveramā veidā.
Tomēr arī šis vizualizācijas variants nav līdz galam pietiekams. Iemesls ir gaužām vienkāršs — mums ir tikai divi skaitļi, kurus mēs vēlamies salīdzināt un mēs no šiem skaitļiem tagad mēģinām «izpūst burbuli».
Es domāju, ka arī tev ir kļuvis skaidrs, mans mīļais lasītāj, kā es šo rakstu mēģinu noslēgt.
Bieži vien (patiesību sakot, pārāk bieži) cilvēki aizmirst, ka arī skaitļu pierakstam pašam par sevi ir dimensijas — jo vairāk simbolu ir skaitlī, jo lielāka ir tā absolūtā vērtība. Līdz ar to pat gadījumā, ja mums ir jāsalīdzina vairāk kā divi skaitļi, šī metode nebūt nav tā sliktākā. Bez šaubām, to var arī nedaudz izkrāšņot (kas gan man ne visai patīk konkrēti šajā gadījumā, bet citkārt var izrādīties kā noderīgs piemērs).
Kā redzams, mēs esam atstājuši skaitļus kā dimensiju rādītājus, toties tīri dekoratīvi esam pievienojuši laika skalu.
Lūk, vēl viens piemērs par skaitļu izmantošanu dimensiju attēlojumam. Šoreiz ar mājaslapas apmeklējuma statistiku par laikaposmu, kurā būtiski pieauga vidējais apmeklējums.
Vēl tikai divas piebildes.
Vienmēr miniet grafikās savu datu avotus vai vismaz atsaucieties uz kaut ko tekstā (piemēram, ja šajās grafikās informācija nav patiesa, tad mani neviens nenospļaudīs ar sempenēm, toties Kristaps un Google cietīs no sirds).
Šis nav pret tevi naidu un necieņu kurinošs raksts, tikai ļoti veiksmīgs piemērs, kā noformulēt manu domu. Bučas tev, Kristap!
Hokejs un tā uztveramība ne pārāk lielam fanam
Man nav nekādu iebildumu sekot līdzi hokeja spēlēm. Forši — sēdi pilnā bārā, bļausties un neviens tev neko neaizrāda. Paralēli tiek tukšots alko un prieks ir visas nakts garumā pat gadījumā, ja komanda nospēlē ne pārāk. Bet tas, ko es tiešām nevaru saprast, ir kā lai es izsekoju tam visam pasākumam līdzi, ja vienīgā man ērti uztveramā informācija, t.i. — tabuliņa ar spēlēm un to laikiem, šībrīža rezultātiem un komandu izvietojumu ir šī briesmīgā oficiālajā mājaslapā pieejamā?
Vai tiešām tik grūti ir kaut cik pastrādāt pie tā, lai man nav javadās no spēļu laiku tabulas, kas ir sadrukāta pasākuma apmeklētājiem (jo nekā savādāk es to nevaru nosaukt) un bija aktuāla tieši pirms spēlēm, nevis tagad (labi, šī tabula droši vien vēl joprojām ir makten pārskatāma tiem, kas spēj iegaumēt četras komandas četrās grupās un pēc tam vēl katrai komandai atbilstošo kādu no divpadsmit kodiem, kas savstarpēji jāsabīda, lai saprastu, cikos kas notiek). Labi vēl, ka Diena ir vismaz elementāras tabuliņas sataisījusi saprotamā veidolā no IIHF teksta blāķiem.