Urā. Pagāja tikai vairākas nedēļas un man beidzot izdevās uz N8 uzmest to jobano apdeitu, kas tagad ļauj inline režīmā rakstīt iekš aplikācijām (protams, tikai dažām) kā arī izlabo čupu ar gļukiem. Un visam par pamatu kas — kretīniskais, jobanais Ovi Suite, kas visu laiku čakarējas. Tā vietā, lai no dizaina nodaļas atlaistu vēl kādu duci dizaineru un pieņemtu darbā normālus programmerus, Nokia man liek vilties.
Nokia Ovi Suite uz Windows 7
Interfeisā nav tieši neviena, neviena tāda lieta, kas būtu kaut cik būtiski nozīmīga, lai būtu jāzīmē kaut kas savs un jāatsakās no Windows oriģinālā paskata, čakarējot man prātu tikai tādēļ (visticamāk), ka nespēj vienlaicīgi ielādēt čupu ar jaunāko programmu ikonām un vienlaicīgi nočekot un ielādēt atjauninājumus, kurus vajadzētu iemest tālrunī.
Pirmie kretīni, kas šādi rīkojās (no tiem, kurus atceros), bija Winamp radītāji, kura kosmosa kuģa vadības panelim līdzīgo interfeisu vēl joprojām izmantoju ar veco ādu tikai tāpēc, ka jaunajā neko nespēju saprast.
Winamp
Viņiem kaut kādā brīdī sāka sekot citi, bet vislielāko čakarēšanos ar tam sekojošām problēmām, bez šaubām, radīja Adobe. Un man ir aizdomas, ka Adobe to izdomāja tāpēc, ka jau pirms viņi paši spēra šo soli, bija vesela kaudze ar Photoshop spraudņu veidotājiem, kas taisīja prātam neaptveramus interfeisus.
Pēdējā laikā es ļoti daudz slinkoju un fototehniku reti velku ārā (pat tiku pie Nokia N8, ka tik somas nav jāstaipa), bet dažkārt gan nekas cits neatliek. Areče pavisam nesen manai n–tajai pašreizējai darbavietai bija nepieciešama ilustrācija pie publikācijas par siltumprojektu ieviešanu. Un man kā reiz uz balkona pīpējot paveras lielisks skats uz vietējo katlumāju.
Problēma ir, ka uz filmu fotografēt naktī es šobrīd nevaru, jo ledusskapī jau sen vairs nemētājas filmiņas blakus piena pakai, savukārt ar digitālo ziepjutrauku pie šādiem apstākļiem (tumsas) nav ko darīt. Nācās vilkt ārā dSLR mazulīti, statīvu un līst ārā uz –14°C.
Silakrogs. Katlumāja naktī. Rezultāts RAW bez pēckalibrācijas.
Bilde ir klikšķināma, bet tāpat oriģinālo lielumu neliku, jo ne par to ir stāsts. Tātad, lietas, kuras ir problēmātiskas oriģinālajā kadrā — labajā pusē kadrā ielien ēka (izvēlētajā kadrā bija 30 sekundes ekspozīcijas ilgums un dabā to ēku vispār nevarēja redzēt, likās, ka tur ir vienkārši tumsa), bilde ir sagāzusies, jo ir objektīva lēcu radītais kropļojums, nav pareizs baltā balanss un tumšajos toņos pazudis kontrasts (kas būtu pašsaprotami).
Ja es bildētu uz filmu, tad pseido «baltā balanss» (jo šim terminam ir jēga tikai digitālajā laikmetā) un kontrasts tumšajos toņos būtu panākams ar pareizās filmiņas izvēli un, pie nepieciešamības, ar attiecīgā filtra uzstādīšanu (runa ir par optisko filtru, nevis Photoshop atrodamo). Optisko kropļojumu objektīva dēļ (kopā ar kadrā ielīdušo māju) varētu vēsi atrisināt arī manā gadījumā, tikai tad man ģimene būtu verdzībā jāpārdod, lai varētu mājās turēt objektīvus visām dzīves situācijām.
Tad nu tā, es visas radušās problēmas atrisināju, lietojot Adobe Camera Raw 6.3., pēc darba kurā vienīgais kas atliek iekš Adobe Photoshop, ir bildes izmēra korekcijas un tam sekojošā kopējā asuma regulēšana. Un viss, nekādu filtru, nekādu apstrādes algoritmu. Visu darbu izdara programma, kas tam arī ir paredzēta — pietuvina digitālo fotogrāfijas jēlfailu tam, kādam tam vajadzētu izskatīties, bildējot ar analogo fototehniku.
Silakrogs. Katlumāja naktī. Rezultāts pēc RAW kalibrācijas.
Vienīgais, ko es izdarīju papildus parastajai apstrādei — retuša augšējā labajā stūrī (virs priedes kadrā līda iekšā veļas žāvētāja konstrukcija).
Nav jau nekāda dižā māksla, bet salīdzinošais materiāls ir redzams — apstrāde bildei ir nepieciešama, ja bildēts tiek apstākļos un ar tehniku, kas pieļauj vēlāku apstrādes lietošanu. Nav jēgas apstrādāt, ja bildēts tiek ar N8 un rezultāts ir jau tāpat prognozējams.
Caur tumšiem mežiem, dziļām upēm, augstiem kalniem pie manis nonāca Adobe Photoshop 12.0 jeb, tautā vairāk zināma kā CS5 Release Candidate versija. Šajā versijā vēl nav iekļautas visas foršās fiņķikļuškas, kas būs gala versijā, tomēr daudzas lietas, kuras mani īpaši intriģēja, jau izmēģināt ir iespēja. No lietām, kuras es pamanīju, ka vēl nav izmēģināmas: jaunais filtru dialoga logs, Bridge Mini un vēl daži sīkumi.
No lietām, kuras sīkāk neaprakstīšu, bet tikai pieminēšu kā nozīmīgas
Ir uzlabots Color Replacement Tool. Patiešām ērti lietot un ļoti noder, kad jāuzlīmē kaut kas no vienas bildes uz kādas citas bildes ar savādāku krāsu siltumu vai papildus apgaismojumu.
HDR bilžu veidošana gan no dažādās ekspozīcijās uzņemtiem viena objekta attēliem, gan arī mākslīgi emulējot vienā attēlā HDR (kuru lietot gan īpaši neiesaku, jo nekā gudra no tā pagatavot nevar).
Un nevar neatzīmēt arī vienu no maniem superfavorītiem un visilgāk gaidītajiem jaunumiem (kaut gan absolūti nopietni uzskatu, ka šai opcijai bija jāparādās jau 6.0 versijā, kad tika pārrrakstīts Text Engine) — Character Style un Paragraph Style. Tas ir kaut kas, no kā tagad nekad nevarēs atradināties ne vien mājaslapu izstrādātāji (pieļauju, ka tā būs galvenā lieta, kāpēc vispār būs vēlme pārslēgties uz jauno Photoshop versiju), bet arī parasti bilžu apstrādātāji, kā es.
Dialogs ir kļuvis daudz komplicētāks un, kas ir īpaši forši, tagad filtram nāk līdzi vesela datubāze ar dažādu kameru un optikas kombinācijām, kas ļauj automātiski noteikt, kādas korekcijas būtu jāveic, lai attēls rādītos pareizi. Ir arī iestrādātas vairākas papildus labošanas iespējas, no kurām būtiskākā ir vinjetes labošana. Biju izvēlējies šo failu, kas fotografēts ar Nokia E51, lai pārbaudītu, vai šis būs arī iekļauts datubāzē. Nu bet, protams, ka nebija. Kaut gan tas netraucēja manuāli veikt labojumus un saglabāt sagatavi, kuru turpmāk izmantot šajā filtrā (arī, starp citu, jaunums).
Papildus gribēju iemēģināt arī jauno Noise Reduction darbību, bet Release Candidate tā vēl nebija iekļauta.
Content–Aware fill
Photoshop 12.0. Content-aware fill izmēģinājums.
Šī ir figņa, ko es jau kopš Heal brush parādīšanās gaidīju. Šķita absolūti loģiski, ka Heal brush algoritmam būtu jābūt pārstrādātam un papildinātam ar daudz iespaidīgākiem rezultātiem. Kas arī notika. Uzreiz var minēt, ka šis filtrs lieliski darbosies vienīgi gadījumos, ja ap objektu būs pietiekami viendabīga vide (piemēram, siena, debesis, utml.), pēc kuras algoritms varētu izrēķināt, kam būtu jābūt uzzīmētam objekta vietā. Es biju izmēģinājis arī sarežģītāku fonu (tapetes ar rakstu) un filtrs deva pietiekami labus rezultātus, kurus pēc tam nedaudz pielabojot ar roku, varētu izmantot tālāk. Eksperimentiem vēl var piedāvāt iespēju šo filtru pielietot ne tikai pa tiešo, bet arī ar dažādiem pārklājuma veidiem (kurus mēs ļoti labi pazīstam no otru un slāņu opcijām). Tad var sagaidīt vēl interesantākus rezultātus. Pieļauju, ka no šī filtra pielietošanas neordināros veidos sanāks daudz jaunu, interesantu veidojumu un dizaina tendenču tuvāko divu gadu laikā.
Ak jā, kā tad tas strādā. Pavisam vienkārši — iezīmē objektu, no kura gribi tikt vaļā (šajā gadījumā — lustra). Edit — Fill…, Content–Aware. Un viss, lustra pazudusi.
Šito bez krievu valodas lietošanas vispār ir grūti aprakstīt. Это пиздец как круто! Kad parādījās maģiskais jaunais iezīmēšanas rīks, man likās, ka tā ir tikpat liela figņa, kā Auto Contrast un Auto Levels. kad parādījās Refine Edge pirmā versija, bija jau daudz patīkamāk, jo varēja redzami pataisīt iezīmējumu tieši tādu, kāds ir nepieciešams, nemokoties ar Quick Mask un neminot, kas sanāks rezultātā. Toties jaunais Refine Edge ar iestrādātu korekcijas otu ir vienkārši lielisks. Lai izgrieztu Robertu Gobziņu no fona, man bija nepieciešams ne vairāk kā viena minūte, un tas ar visu lielisko precizitāti un foršajiem matiem. Ja būtu nepieciešamība, varētu vēl pačakarēties kādu minūti un iegūt vēl precīzāku rezultātu, bet mani apmierināja arī šāds rezultāts.
Jāatzīmē, kā Refine Edge ne parāk forši strādā uz kompleksiem fona laukumiem (piemēram, ja jāizgriež pūkains kāmīša līķis, kas atrasts pērnā gada kūlā), bet ikdienas fotogrāfiju apstrādei tas ir vienkārši neaizvietojams. It īpaši superīgā papildus opcija, kas ļauj izlabot izgriežamā objekta krāsu un caurspīdīgumu, pamatojoties uz fona informāciju (pievērsiet uzmanību matu pinkām — klasiskajā variantā tur noteikti būtu daudz tumšu pikseļu).
Puppet Warp
Photoshop 12.0 Puppet warp izmēģinājums.
Viens no visvairāk diskutētajiem jaunumiem Photoshop jaunajā versijā. Strādā absolūti neticami labi. Man nav ne mazākās sajēgas, kā viņi to vispār dabūja gatavu, bet tas tik tiešām strādā. Augstāk redzamajā piemērā, lai panāktu Ojāra Grīnberga kreisās rokas citu pozīciju, bija jāveic vien aptuveni 3 minūšu darbs. Sākumā iezīmējām roku, ar Refine Edge piestrādājam, lai iezīmēta ir tikai roka un pazūd ar gaismām, ēnām un krāsu saistītās pārejas. Tad ar Puppet Warp iezīmējam locījuma vietas (elkonis, plauktas sākums un rādītājpirksta gals) un vienkārši paceļam roku tā, kā vēlētos to redzēt. Pārkopējam jauno rokas pozīciju atsevišķā slānī un pēc tam izdzēšam izejas slānī veco rokas atrašanās vietu (es izmantoju Content–Aware fill apvienojumā ar Content–Aware scale). Vēl tikai daži kosmētiski labojumi un viss ir gatavs!
I’m not entirely sure about the naming history–that is, why Photoshop doesn’t just call Add “Add.” I think it has something to do with the fact that Calculations in PS already has “Add” and “Subtract” functions, and at the time the blending mode was introduced, the team didn’t want to cause confusion with Calculations.
Of course, confusion has ensued regardless, so maybe it’s time to simply switch the blending mode name to be “Add (Linear Dodge).” Just know that if we do that and people still ask for Add, my head may literally explode.
Atkal jau mēģināju iebraukt augstajās tehnoloģijās, bakstoties gar Twitter (vēl joprojām nesaprotu, kas tur jādara, lai gan e–pastu, gan tālruņa numuru tiešām verificētu). Nonācu līdz TomsLV ierakstam par Leta Video kārtējo sižetu par AKKA/LAA. Iegāju Leta Video mājaslapā, lai to noskatītos un nodomāju: «Cik labi, ka ikdienā man šī lapa nav jālieto». Vai pavisam nedaudz, nu tiešām, mazdrusciņ kaut vai nevarēja piestrādāt. Kaut vai lūk šitik (10 minūtes iekš Photoshop, izmantojot lapas ekrānšāviņu un vecās mapēs atrasto logo).
Leta Video mājaslapa - neliels rimeiks
Es nesaku, ka šis ir izcili, bet toties pārskatāmi. Un acis veras uz video, nevis uz galveni. Jo video tik tiešām ar katru dienu kļūst arvien labāki un labāki!
Skaidrs, ka Ziemassvētki ir tikpat bieži, kā jaunas CS pakas iznākšana. Es biju ļoti negatīvi noskaņots pret jauno Creative Suite tik ātru parādīšanos, tomēr sākot lietošanu esmu sapratis, ka Adobe speciālisti patiešām ir pacentušies un mums ir jāfokusējās mazāk uz jaunajām iespējām, bet gan uz jau esošo iespēju uzlabojumiem. Es īpaši gribētu uzsvērt to, ka daudzas nianses ir nevis vienkārši uzlabotas, bet gan fundamentāli pārstrādātas, līdz ar to pieaugusi gan kvalitāte, gan arī ātrums. Un ātrums programmām ir uzlabots sasodīti jūtami.
Oki, bet tagad nedaudz vairāk tieši par Photoshop CS4 Extended.
Es gaidīju daudz no šī «revolucionārā» lēciena progresa līknē, bet galu galā patiesi aplauzos, jo nekā tāda tā arī neatradu visā piedāvājumu klāstā.
Adobe Acorbat — nu un kas tur īpašs tajā, ka papildus jau esošajai un mani tiešām sajūsminošajai idejai par jebkāda faila pievienošanu PDF dokumentiem tagad klāt nāk vizuālais noformējums? Vai tiešām šī Portfolio fīča būtu veselas produktu līnijas sērijas maiņa? Lielākoties tomēr ir labotas kļūdas un iekš programmvides iestrādātas iespējas, kas jau pirms tam tika piedāvātas, tikai jaunā ādiņā.
Adobe InDesign — lielākā vilšanās. Pilnīgi nekā tāda, ko es nevarētu nosaukt par spraudņu izstrādātāju naudas zagšanu. Visas realizētās iespējas (tai skaitā kontekstuālais teksts, XPress–veidīgā garu tekstu ievietošana, preflight pārbaudes reālā laika režīmā) ir nekas vairāk, kā citu izstrādātāju realizēto iespēju iestrādāšana programmvidē. Bet vai tad ne tāpēc tika radīta InDesign vide kā tāda — lai varētu papildināt programmas dzinēju ar n–tajiem moduļiem? Tie, kas tankā, paskatieties, ar kādām specifikācijām Adobe reklamēja InDesign pirmās versijas. Un ne jau eksportēšana uz Flash ir tas, dēļ kā jaunajam InDesign vajadzētu būt revolucionāram.
Adobe Photoshop — milzīgs skaits ar «papildinājumiem». Viss, kas ir izdarīts, lielākoties saistīts ar gļukainu un lēnu algoritmu pārrakstīšanu (piemēram, iebūvētajiem filtriem), kā arī jaunu iespēju pievienošana 3D manjakiem. Viss pārējais ir tikai un vienīgi jau esošu iespēju pārstrādāšana tādā vīzē, lai mudaki varētu turpināt rotaļāties un domāt, ka visu prot.
Adobe Illustrator — nevar būt! Pagājis ir tieši piecpadsmit gadu (ja ne vairāk), līdz beidzot izstrādātāji ir attapušies, ka cilvēkiem tiešām ir vēlme vienā dokumentā saglabāt vairākus maketus vai arī viena maketa vairākas versijas. Paldies, bet arī to jau sen piedāvāja spraudņu izstrādātāji. Visu pārējo es šā vai tā attiecinu uz kļūdu un nepilnību labojumiem, nevis patiesi jaunām iespējām (piemēram, teksta izvietošana uz līnijas, kas jau izsenis bija liela Illustrator problēma).
Nelīdīšu Adobe Flash, Fireworks, Premiere un AfterEffects lauciņos, jo tos pārāk vāji pārzinu, bet secinājums ir tāds, ka Adobe, raujoties pēc sensacionāliem tirdzniecības rādītājiem, 18 mēnešu laikā ir salabojuši kļūdas, kuras salaiduši pie sasteigtās CS3 izslaišanas. Tai skaitā arī vienots interfeiss, taustiņu saīsinājumi un navigācija dažādajos produktos kā arī pilnīga savietojamība starp tiem.
Papildus visam, Adobe, cik var noprast, vēl joprojām sadarbojās ar Tildi un nevar vienoties ne ar vienu par akadēmisko licenču tirgošanu Latvijas teritorijā. Pilnīgs idiotisms. Vai tiešām jūs domājiet, ka es gribešu izsviest ap 3000 zaļo draudziņu reizi pusotrā gadā tikai tāpēc, ka šamie nemāk savas kļūdas ievietot programmas atjauninājumos?
Un tagad ārpustēmas jautājums devīto klašu skolniekiem: «Kas Notiek?»
Pirms kāda laiciņa Sarmīte Ēlerte aiztinās no Dienas. Toreiz viņu slavēja, kā jau tas pienāktos, un visi bija priecīgi, ka šamā beidzot vairs nerādīsies redakcijas telpās. Viņas vietā, aizdomīgā kārtā, tika ievietota Nellija Ločmele. Tagad jautājums — sakarā ar to, ka šobrīd laikraksta Diena galvenā redaktore ir Anita Brauna, bet Nellija ir SIA «Laikraksts Diena» direktore, rodas pamatots jautājums — what a fuck? Nez kāpēc aizdomas krīt uz kaut kādiem visiem zināmiem un nezināmiem cilvēkiem, kurus pēc neilga laika vajadzēs ievēlēt dažādās pašvaldībās. Bet tas ir tikai mans minējums, pareizo atbildi ir jāpasaka jums pašiem.
Es ļoti ļoti vēlētos, lai līdz manīm nonāktu iespēja izmest ārā bezjēdzīgo Photoshop logo pogu, kas uzreiz atver Adobe mājaslapu, kā tas bija pirmajās trijās programmas versijās. Un vēl man dikti patiktos, ja es varētu iekš Tools paletes pats sakārtot tās pogas, īpaši tās, kas ir apslēptas, t.i., kad zem vienas pogas ir vairāki rīki.
John Nack savā blogā ziņo par to, ka Photoshop ģimenē, kurā šobrīd ietilpst tādi produkti, kā Photoshop CS3, Photoshop CS3 Extended, Photoshop Lightroom, Photoshop Elements, Photoshop Album Starter Edition un drīzumā arī Photoshop Express, tagad ir apvienoti zem viena logotipa.
Atbilde uz šo jautājumu ir viennozīmīga un vienreiz jau tika atzīmēta arī šajā blogā, bet tagad vēlētos padalīties ar PIA/GATF’s Center for Imaging Excellence direktores Jūlijas Šaferes (Julie Shaffer) viedokli par šo jautājumu, kas tika publicēts vienā no ASV poligrāfijas nozares specializētajiem izdevumiem.
Pirms apdrukas
Pirms kāda laika stāstīju savam draugam, ka rakstu publikāciju par nesāpīgu krāsu konvertēšanu no RGB uz CMYK. «Veselu rakstu?», draugs pārsteigts jautāja «vai tad tu nevari to pateikt vienā teikumā?»
Draugs ir dizaineris ar daudzu gadu pieredzi prepress jomā, tāpēc es nedaudz sašaubījos par sevi, bet pēc tam atskartu, ko viņš ar to bija domājis: «Lietot Photoshop lai nomainītu krāsu profilu no RGB uz CMYK — vai tas ir tas teikums, par kuru tu domāji?»
«Jā», viņš atbildēja «tas ir samērā vienkārši». Bet draugs nesaprata, ka mans uzdevums ir aprakstīt, kā to izdarīt nesāpīgi. Lai saprastu, kas tas ir, nodefinēsim, ka nesāpīga konvertēšana no RGB uz CMYK ir bildes krāsu diapazona maiņa, saglabājot pēc iespējas vairāk no oriģināla (limitējot to ar drukas iekārtu iespējām) un darot to maksimāli automatizēti un vienkārši.
Tajā brīdi draugs piekrita, ka viņa klienti bieži vien ir ļoti pārsteigti un neapmierināti pēc viņa veiktās samērā vienkāršās krāsu diapazona maiņas, ka nākas daudz strādāt pie bilžu koriģēšanas. Un tas viss tikai tāpēc, ka viņa uzņēmums procesu automatizēšanai izvēlējās mainīt krāsu diapazonus bildēm automātiski RIP procesu laikā. Sakarā ar to, ka RIP neizmanto nekādu krāsu menedžmentu, šī metode noved līdz slikti paredzamiem rezultātiem, kas bieži vien nozīmē arī pasūtījuma pārdrukāšanu.
Digitālo kameru ēra atklājusi jaunus horizontus RGB
Ja pirms kāda laika RGB bildes bija nepieciešamas vecajām biroja drukas iekārtām, tad tagad šo stafetes kociņu ļoti ātri ir pārņēmusi praktiski visa fotogrāfijas sfēra. Digitālie fotoaparāti un skeneri informāciju nolasa caur sarkanās, zaļās un zilās krāsas (RGB) filtriem, tādējādi veidojot RGB bildes. Protams, ir augstas kvalitātes CMYK veltņskeneri (kas gan arvien vairāk un vairāk sāk kļūt par pagātni), kas arī skanē ar RGB metodēm, bet pēc tam automātiski konvertē bildes CMYK diapazonā. Rezultātā poligrāfijas veterāni kā arī daudzas poligrāfijas firmas vēl joprojām uzskata par pašsaprotamu saņemt no klienta bildes, kas jau ir pārvērstas CMYK diapazonā, līdz ar to noveļot uz viņiem vainu par to, ka CMYK bildēm var zust vai mainīties krāsu detaļas.
Digitālo attēlu skaita pieaugums pateicoties digitālo fotoaparātu un mājas apstākļu skenēšanas iekārtu pieaugumam tika turpina augt, un poligrāfiķiem nākas darboties tieši ar RGB bildēm. Līdz ar to ir ļoti svarīgi noteikt, kā veiksmīgāk RGB failus nodrukāt ciān-fuksīn-dzelten-melnajās krāsās, kas tiek izmantotas poligrāfijā.
Līdz ar to ir skaidrs, ka krāsu profilēšana (Color management) ir vissvarīgākā lieta. Visām iekārtām, kas piedalās galaprodukta radīšanā ir savi krāsu diapazoni — monitoriem, digitālajām kamerām, skeneriem, proof-druku iekārtām, utt. Krāsu profilu pamatā ir iespēja atrast optimālo krāsu izmantošanu, kas apvienotu visas šīs iekārtas un atvieglotu darbu. It īpaši gadījumos, kad ar katru no šīm iekārtām darbojas savā starpā nesaistītas personas. Tādā gadījumā jebkurā posmā ir skaidrs, ka tas, kas parādās uz monitora ir ļoti tuvu tam, kas parādīsies uz cita monitora vai tiks nodrukāts.
Katras iekārtas aprakstošie profili, kas satur attiecīgās iekārtas krāsu gammas ietilpību aprakstošos faktorus, ir pamatā precīzam krāsu menedžmentam. Profili var būt unikāli – attiecināmi tikai uz attiecīgo iekārtu (kas lielākoties ir raksturīgi vidējās klases tintes printeriem), bet var būt arī universāli ICC profili, kas ir balstīti uz specifikācijām, kuras ir izstrādātas Starptautiskajā Krāsu Konsorcijā (International Color Consortium). Sakombinējot ienākošās krāsas profilus ar izejošo krāsu profiliem, pirmā krāsa var tikt konvertēta pareizā otrā profila krāsā. Šo krāsu profilu reģistrēšanu un uzraudzību veic krāsu menedžmenta un atbilstības modulis (color management/matching module, CMM). CMM eksistē vairākos drukātās produkcijas sagatavošanas posmos, sākot ar bildes apstrādi un beidzot ar RIP procesiem.
Trīs lietas par RGB
Drukāto darbu veidošanas procesā ir trīs galvenie posmi, kuros var veikt RGB krāsu konvertāciju CMYK diapazonā:
1. uz atsevišķa datora (dizainera, fotogrāfa, skenētāja)
2. uz servera sistēmas, caur kuru notiek attēlu cirkulēšana
3. RIP procesa laikā
Ir vēl vismaz viens online serviss, kas nodarbojās ar šo procesu – ColorCentric.com, kas ar vienkāršu apmaksas sistēmu un ļoti ātriem programlīdzekļiem konvertē pa vienai uz servera novietojamas bildes un uzreiz atgriež rezultātu — CMYK bilžu versijas.
Atsevišķa datora līmenī joprojām nepārspēts līderis, bez šaubām, ir Adobe Photoshop ar savām plašajām iespējām. Izmantojot konsekventus krāsu paramentrus un pareizos krāsu profilus, Photoshop var veikt ļoti precīzas RGB bilžu konversācijas CMYK formātā un procesi var tikt automatizēti, izmantojot jaunu skriptu rakstīšanas iespējas. Tomēr Photoshop nav vienīgā iespēja krāsu konvertēšanai viena datora ietvaros. Ir iespēja izmantot bilžu apstrādes programmas, tādas kā Picture Window Pro vai CMYK+ kā arī skeneru programmatūru: Binuscan ColorPro, LaserSoft Imaging’s SilverFast, Creo oXYgen, Heidelberg LinoColor, kas jau skenēšanas procesā ļauj mainīt krāsu diapazonus. Pēdējā Adobe Distiller versija piedāvā iespēju veikt krāsu konvertēšanu CMYK formātā, bet MAC lietotājiem tāda iespēja ir iebūvētajā Save as PDF operētājsistēmas funkcijā, kas, izmantojot ColorSync filtrus veic konvertācijas operācijas.
***
RIP — rastrattēla procesors; RIP procesors. Procesors un programmatūra, kas pārveido vektorgrafiku un tekstu rastrgrafikas (bitkartētā) attēlā vai pilnīgi noformētā lappusē, kuru pēc tam izdrukā, izmantojot printerus, elektrostatiskos ploterus vai attēlličus (Tildes Datorvārdnīca).
