Rokdarbi. Par fotogrāfiju pēcapstrādi

Pēdējā laikā es ļoti daudz slinkoju un fototehniku reti velku ārā (pat tiku pie Nokia N8, ka tik somas nav jāstaipa), bet dažkārt gan nekas cits neatliek. Areče pavisam nesen manai n–tajai pašreizējai darbavietai bija nepieciešama ilustrācija pie publikācijas par siltumprojektu ieviešanu. Un man kā reiz uz balkona pīpējot paveras lielisks skats uz vietējo katlumāju.

Problēma ir, ka uz filmu fotografēt naktī es šobrīd nevaru, jo ledusskapī jau sen vairs nemētājas filmiņas blakus piena pakai, savukārt ar digitālo ziepjutrauku pie šādiem apstākļiem (tumsas) nav ko darīt. Nācās vilkt ārā dSLR mazulīti, statīvu un līst ārā uz –14°C.

Silakrogs. Katlumāja naktī. Rezultāts RAW bez pēckalibrācijas.
Silakrogs. Katlumāja naktī. Rezultāts RAW bez pēckalibrācijas.

Bilde ir klikšķināma, bet tāpat oriģinālo lielumu neliku, jo ne par to ir stāsts. Tātad, lietas, kuras ir problēmātiskas oriģinālajā kadrā — labajā pusē kadrā ielien ēka (izvēlētajā kadrā bija 30 sekundes ekspozīcijas ilgums un dabā to ēku vispār nevarēja redzēt, likās, ka tur ir vienkārši tumsa), bilde ir sagāzusies, jo ir objektīva lēcu radītais kropļojums, nav pareizs baltā balanss un tumšajos toņos pazudis kontrasts (kas būtu pašsaprotami).

Ja es bildētu uz filmu, tad pseido «baltā balanss» (jo šim terminam ir jēga tikai digitālajā laikmetā) un kontrasts tumšajos toņos būtu panākams ar pareizās filmiņas izvēli un, pie nepieciešamības, ar attiecīgā filtra uzstādīšanu (runa ir par optisko filtru, nevis Photoshop atrodamo). Optisko kropļojumu objektīva dēļ (kopā ar kadrā ielīdušo māju) varētu vēsi atrisināt arī manā gadījumā, tikai tad man ģimene būtu verdzībā jāpārdod, lai varētu mājās turēt objektīvus visām dzīves situācijām.

Tad nu tā, es visas radušās problēmas atrisināju, lietojot Adobe Camera Raw 6.3., pēc darba kurā vienīgais kas atliek iekš Adobe Photoshop, ir bildes izmēra korekcijas un tam sekojošā kopējā asuma regulēšana. Un viss, nekādu filtru, nekādu apstrādes algoritmu. Visu darbu izdara programma, kas tam arī ir paredzēta — pietuvina digitālo fotogrāfijas jēlfailu tam, kādam tam vajadzētu izskatīties, bildējot ar analogo fototehniku.

Silakrogs. Katlumāja naktī. Rezultāts pēc RAW kalibrācijas.
Silakrogs. Katlumāja naktī. Rezultāts pēc RAW kalibrācijas.

Vienīgais, ko es izdarīju papildus parastajai apstrādei — retuša augšējā labajā stūrī (virs priedes kadrā līda iekšā veļas žāvētāja konstrukcija).

Nav jau nekāda dižā māksla, bet salīdzinošais materiāls ir redzams — apstrāde bildei ir nepieciešama, ja bildēts tiek apstākļos un ar tehniku, kas pieļauj vēlāku apstrādes lietošanu. Nav jēgas apstrādāt, ja bildēts tiek ar N8 un rezultāts ir jau tāpat prognozējams.

Ak jā, šis raksts ir tapis pēc tam, kad izlasīju rakstu «Ja nemāki nofotogrāfēt tā, lai nav jāpārveido ar dažādām foto programmām, tad ko gan tu vari vispār?».

3 thoughts on “Rokdarbi. Par fotogrāfiju pēcapstrādi”

  1. parasti jau, ja dod apstrades vai citu manipulaciju paraugus, izvelas daudz maz izdevushas bildes.

  2. Ja ir jādod daudz maz izdevušās bildes, tad parastais lietotājs 99% nesapratīs, par ko ir runa un kas ir izmainījies. Tieši tāpēc, ka tā parasti izvēlas darīt lielie meistari ar saviem labākajiem darbiem, neviens vēl joprojām nesaprot, ar ko atšķiras digitālā manipulācija no elementāras pēcapstrādes.

  3. Man subjektīvi krāsas neapstrādātajā bilde acij tīkamākas šķiet. Nuja, sniegs nav balts, bet tādam tam arī nav jābūt: sniegs gaismu atstaro, nevis izstaro, tātad redzams tādā krāsā, kā gaismas avots. Kvēlspuldzes dod siltu, dzeltenīgu gaismu, nevis aukstu, zili-baltu. Mākslinieciskam efektam, protams, var sagrozīt visādi.

    Ja šo bildi iepublicētu dizainā, kur viss apkārt pelēcīgs un atturīgs, tad apstrādātais variants pēc krāsām labāk derētu kopā, bet tās zili-zaļās egles fonā tomēr man izskatītos uzkrītoši jocīgi.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *