Vai eksistē nesāpīga konvertēšana no RGB uz CMYK?

Atbilde uz šo jautājumu ir viennozīmīga un vienreiz jau tika atzīmēta arī šajā blogā, bet tagad vēlētos padalīties ar PIA/GATF’s Center for Imaging Excellence direktores Jūlijas Šaferes (Julie Shaffer) viedokli par šo jautājumu, kas tika publicēts vienā no ASV poligrāfijas nozares specializētajiem izdevumiem.

Pirms apdrukas

Pirms kāda laika stāstīju savam draugam, ka rakstu publikāciju par nesāpīgu krāsu konvertēšanu no RGB uz CMYK. «Veselu rakstu?», draugs pārsteigts jautāja «vai tad tu nevari to pateikt vienā teikumā?»

Draugs ir dizaineris ar daudzu gadu pieredzi prepress jomā, tāpēc es nedaudz sašaubījos par sevi, bet pēc tam atskartu, ko viņš ar to bija domājis: «Lietot Photoshop lai nomainītu krāsu profilu no RGB uz CMYK — vai tas ir tas teikums, par kuru tu domāji?»

«Jā», viņš atbildēja «tas ir samērā vienkārši». Bet draugs nesaprata, ka mans uzdevums ir aprakstīt, kā to izdarīt nesāpīgi. Lai saprastu, kas tas ir, nodefinēsim, ka nesāpīga konvertēšana no RGB uz CMYK ir bildes krāsu diapazona maiņa, saglabājot pēc iespējas vairāk no oriģināla (limitējot to ar drukas iekārtu iespējām) un darot to maksimāli automatizēti un vienkārši.

Tajā brīdi draugs piekrita, ka viņa klienti bieži vien ir ļoti pārsteigti un neapmierināti pēc viņa veiktās samērā vienkāršās krāsu diapazona maiņas, ka nākas daudz strādāt pie bilžu koriģēšanas. Un tas viss tikai tāpēc, ka viņa uzņēmums procesu automatizēšanai izvēlējās mainīt krāsu diapazonus bildēm automātiski RIP procesu laikā. Sakarā ar to, ka RIP neizmanto nekādu krāsu menedžmentu, šī metode noved līdz slikti paredzamiem rezultātiem, kas bieži vien nozīmē arī pasūtījuma pārdrukāšanu.

Digitālo kameru ēra atklājusi jaunus horizontus RGB

Ja pirms kāda laika RGB bildes bija nepieciešamas vecajām biroja drukas iekārtām, tad tagad šo stafetes kociņu ļoti ātri ir pārņēmusi praktiski visa fotogrāfijas sfēra. Digitālie fotoaparāti un skeneri informāciju nolasa caur sarkanās, zaļās un zilās krāsas (RGB) filtriem, tādējādi veidojot RGB bildes. Protams, ir augstas kvalitātes CMYK veltņskeneri (kas gan arvien vairāk un vairāk sāk kļūt par pagātni), kas arī skanē ar RGB metodēm, bet pēc tam automātiski konvertē bildes CMYK diapazonā. Rezultātā poligrāfijas veterāni kā arī daudzas poligrāfijas firmas vēl joprojām uzskata par pašsaprotamu saņemt no klienta bildes, kas jau ir pārvērstas CMYK diapazonā, līdz ar to noveļot uz viņiem vainu par to, ka CMYK bildēm var zust vai mainīties krāsu detaļas.

Digitālo attēlu skaita pieaugums pateicoties digitālo fotoaparātu un mājas apstākļu skenēšanas iekārtu pieaugumam tika turpina augt, un poligrāfiķiem nākas darboties tieši ar RGB bildēm. Līdz ar to ir ļoti svarīgi noteikt, kā veiksmīgāk RGB failus nodrukāt ciān-fuksīn-dzelten-melnajās krāsās, kas tiek izmantotas poligrāfijā.

Līdz ar to ir skaidrs, ka krāsu profilēšana (Color management) ir vissvarīgākā lieta. Visām iekārtām, kas piedalās galaprodukta radīšanā ir savi krāsu diapazoni — monitoriem, digitālajām kamerām, skeneriem, proof-druku iekārtām, utt. Krāsu profilu pamatā ir iespēja atrast optimālo krāsu izmantošanu, kas apvienotu visas šīs iekārtas un atvieglotu darbu. It īpaši gadījumos, kad ar katru no šīm iekārtām darbojas savā starpā nesaistītas personas. Tādā gadījumā jebkurā posmā ir skaidrs, ka tas, kas parādās uz monitora ir ļoti tuvu tam, kas parādīsies uz cita monitora vai tiks nodrukāts.

Katras iekārtas aprakstošie profili, kas satur attiecīgās iekārtas krāsu gammas ietilpību aprakstošos faktorus, ir pamatā precīzam krāsu menedžmentam. Profili var būt unikāli – attiecināmi tikai uz attiecīgo iekārtu (kas lielākoties ir raksturīgi vidējās klases tintes printeriem), bet var būt arī universāli ICC profili, kas ir balstīti uz specifikācijām, kuras ir izstrādātas Starptautiskajā Krāsu Konsorcijā (International Color Consortium). Sakombinējot ienākošās krāsas profilus ar izejošo krāsu profiliem, pirmā krāsa var tikt konvertēta pareizā otrā profila krāsā. Šo krāsu profilu reģistrēšanu un uzraudzību veic krāsu menedžmenta un atbilstības modulis (color management/matching module, CMM). CMM eksistē vairākos drukātās produkcijas sagatavošanas posmos, sākot ar bildes apstrādi un beidzot ar RIP procesiem.

Trīs lietas par RGB

Drukāto darbu veidošanas procesā ir trīs galvenie posmi, kuros var veikt RGB krāsu konvertāciju CMYK diapazonā:
1. uz atsevišķa datora (dizainera, fotogrāfa, skenētāja)
2. uz servera sistēmas, caur kuru notiek attēlu cirkulēšana
3. RIP procesa laikā

Ir vēl vismaz viens online serviss, kas nodarbojās ar šo procesu – ColorCentric.com, kas ar vienkāršu apmaksas sistēmu un ļoti ātriem programlīdzekļiem konvertē pa vienai uz servera novietojamas bildes un uzreiz atgriež rezultātu — CMYK bilžu versijas.

Atsevišķa datora līmenī joprojām nepārspēts līderis, bez šaubām, ir Adobe Photoshop ar savām plašajām iespējām. Izmantojot konsekventus krāsu paramentrus un pareizos krāsu profilus, Photoshop var veikt ļoti precīzas RGB bilžu konversācijas CMYK formātā un procesi var tikt automatizēti, izmantojot jaunu skriptu rakstīšanas iespējas. Tomēr Photoshop nav vienīgā iespēja krāsu konvertēšanai viena datora ietvaros. Ir iespēja izmantot bilžu apstrādes programmas, tādas kā Picture Window Pro vai CMYK+ kā arī skeneru programmatūru: Binuscan ColorPro, LaserSoft Imaging’s SilverFast, Creo oXYgen, Heidelberg LinoColor, kas jau skenēšanas procesā ļauj mainīt krāsu diapazonus. Pēdējā Adobe Distiller versija piedāvā iespēju veikt krāsu konvertēšanu CMYK formātā, bet MAC lietotājiem tāda iespēja ir iebūvētajā Save as PDF operētājsistēmas funkcijā, kas, izmantojot ColorSync filtrus veic konvertācijas operācijas.

***

RIP rastrattēla procesors; RIP procesors. Procesors un programmatūra, kas pārveido vektorgrafiku un tekstu rastrgrafikas (bitkartētā) attēlā vai pilnīgi noformētā lappusē, kuru pēc tam izdrukā, izmantojot printerus, elektrostatiskos ploterus vai attēlličus (Tildes Datorvārdnīca).

5 thoughts on “Vai eksistē nesāpīga konvertēšana no RGB uz CMYK?”

  1. Cita starpa, visumaa autoram piekriitot, japiebilst, ka lai kaadu veidu, programatuuru vai profilu lietosim, drukaajot CMYK, ka paliksim 8-bit/chanel ierobezhoti, taa arii paliksim

  2. bet vai īpaši ir nepieciešams paaugstināt bitu skaitu? krāsu profila aprakstam ar to pietiek, tad kāpēc paaugstināt faila izmērus?

  3. Izlasīju. Gudrāks nepaliku. Tb ar skumjām secināju, ka ja daru pats, tad viss notiek kā līdz šim pēdējos 15 gados: mainu bildei krāsu profilu (protams, visa toņu gamma, pārejot no RGB uz CMYK mainās), ij tad ar curvēm uz aci virpinu, līdz bilde daudzmaz baudāma. Nekā jauna, nekas nav mainījies.

  4. varbuut kko nesapratu, bet kapeec tad uzreiz nevar taisiit CMYK versijaa, kapeec tas process ir jaasarezhgjii?
    Ja bilde uztaisiita rgb, konverteejot viss labums vinjai zuud, taapat sanaak labot, tad kadaa jeegaa nevar taisiit uzreiz CMYK formaataa, tad nebuus taa pinjkereeshanas un otreizeeja laboshana?!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *