Atjaunoju maketu kalendāra maketam, ar kuru pāris gadus jau dalos.
Kalendārs, kurā visu pats var saplānot (2008. gada maketa paraugs).
Tipiski sienas kalendārus drukā uz krītota papīra un starp datumiem saliek nekam nevajadzīgas līnijas, savukārt kalendāra dienu maketā, papildus tam, ka sestdiena un svētdiena jau tā ir atzīmētas, vēl samet iekšā tonnu ar nevajadzīgu informāciju (vārdadienas, kuras mēs tāpat varam uzzināt, atverot jebkuru Latvijas interneta portālu; mēness fāzes, no kurām man ne silts, ne auksts; leģionāru, genocīda un kapu svētku piemiņas dienas, utt.) . Mani tas patiesi tracina.
Man vajag kalendāru, kurā pats varu ar jebkādu rakstāmo salikt vajadzīgo informāciju, un nekas netraucē šo informāciju uztvert, papildināt, labot vai izdzēst. Tieši tāpēc arī 2014. gada kalendārs būs tik vienkāršs, lai to sarežģītu varētu pataisīt tā lietotājs.
Būtiski ir tas, ka šo kalendāru var drukāt jebkādā izmērā. Tas var būt salokāms kalendārs ielikšanai kabatā vai milzīgs kalendārs, ko ielikt ofisā pie sienas un aizpildīt to kopā ar kolēģiem.
Arī šoreiz tirgus nepārzinātājam Kristapa publikācijā tikai nosacīti ir saprotams, par ko ir runa. Labi, ka izvilkts vismaz svarīgākais, lai neapmaldītos procentu negatīvajās un pozitīvajās vērtībās, tomēr arī svarīgāko saprast ir grūti.
Aptuveni saprotams ir tas, ka kopumā vislabākos rezultātus uzrāda informācijas tehnoloģiju produktu grupa. Iedzīvotāji pērk retāk, bet dārgākus produktus. Stipri mazāk pērk mājas kinozāles un videokameras, toties daudz vairāk iegādājas GPS iekārtas. Pēc tam es apmaldījos.
Bet šoreiz man gribējās parādīt, kā pārskatāmāk var parādīt tabulas datus, kas atrodama Kristapa publikācijas beigās.
Latvijas elektrotehnikas tirgus apgrozījuma izmaiņas dažādos produktu segmentos, miljonos latu.
Diemžēl man neizdevās saprast un atrast pusei Latvijas elektrotehnikas tirgus segmentu atšifrētus nosaukumus, tāpēc tos atstāju tieši tādus pašus, kādi tie bija oriģināli. Varbūt zinātāji var padalīties un tad arī to salabošu.
Termins «piedāvājumu karuselis» šķiet, būs piemērotākais rotējošā lielformāta banera apzīmējums, kuru tik ļoti iemīļojuši ir mājaslapu izstrādātāji. Runa ir par lielizmēra pieteikumiem mājaslapu sākumlapās uzreiz aiz navigācijas.
Pieteikumu karuselis Lattelecom mājaslapā.
Šķiet, ka pirmo reizi es pieteikumu karuseli redzēju Apple mājaslapā daudzus gadus atpakaļ, jo katru reizi, kad ieraugu tos mazos knibucīšus, kas norāda uz pieteikumu skaitu, atceros par bumbiņām no Apple lapas.
Rīka jēga skaidra — sākumlapas redzamajā daļā parādīt pēc iespējas vairāk kaut ko, kas ir ļoti būtisks un ko vajadzētu visiem apmeklētājiem pamanīt.
Sākumlapas struktūra ar pieteikumu karuseli pēc izstrādātāju domām.
Sākumlapas struktūra ar pieteikumu karuseli, kā to lieto cilvēki.
Nezināmu iemeslu dēļ no karuseļiem ir beidzot atteikušies visi vērā ņemamie Latvijas ziņu portāli, par ko man ir neizsakāms prieks. Toties uzņēmumi ar šo slimību arvien turpina slimot. To dara, piemēram, visi lielie telekomunikāciju tirgus spēlētāji — LMT, Tele2, Bite, Lattelecom, Baltcom.
Ok, paņemsim Bite, jo tas ir atsevišķs stāsts. Šajā konkrētajā brīdī lapā nav karuselis, jo ir tikai viens īpaši būtisks paziņojums par Waze bezmaksas lietošanu viņu tīklā. Uzklikšķinot uz banera, nonāksim lapā megaprieki.lv, kur tad sīki un smalki ir aprakstīts par visnotaļ lieliskas aplikācijas lietošanu Latvijas teritorijā Bite tīklā. Kā tika secināts iepriekš, pieteikumu karuseļa vietu parastais lietotājs ignorē, tāpēc mēģināsim kaut kur citur lapā atrast informāciju par Waze, kuru Bite aktīvi reklamē, lai pārliecinātos, ka aplikācijas lietošana tiešām ir bez maksas. Caur lapas navigāciju izklikšķinoties visur, kur ir kāds sakars ar internetu telefonā, nekas nav atrodams. Izmēģinām meklētāju.
bite.lv — meklējam informāciju par Waze bezmaksas lietošanu.
Rezultāti ir tikpat bezcerīgi, kā meklēšanas atslēgvārdu piedāvājums. Arī meklējot caur Google, bite.lv lapā nav atrodama nekāda informācija par bezmaksas Waze lietošanu, toties meklēšanas rezultātos parādās AdSense reklāma ar saiti uz megaprieki.lv. Sanāk, ka tā vietā, lai informāciju saprotamā veidā un vietā publicētu mājaslapā, uzņēmumam vēl ir nācies tērēt naudu reklāmai AdSense tīklā, lai klienti spētu atrast piedāvājumu.
Apple mājaslapā, piedāvājumu karuseļa attaisnošanai dizaineri to ir izstiepuši pa visu redzamo ekrāna daļu, lai lapas lietotājs saprastu, ka tā ir svarīga informācija. Lattelecom lapas jaunajā dizainā karuseli papildina ar mulsinošu lapas galvenes tonēšanu, savukārt Balticom vispār spridzina, uztaisot visu sākumlapu tikai no karuseļiem.
Ja mārketinga departaments tiešām uzspiež lietot pieteikumu karuseli mājaslapā, ir pāris ieteikumi, kas var vismaz nedaudz palielināt iespēju, ka karuseļa informācija kādam būs lietderīga:
— Nekad nelietot automātisko pieteikumu nomaiņu, ļaut lietotājam (lasi — mārketinga nodaļas darbiniekam) pašam klikšķināties caur karuseļa pieteikumiem.— Atsevišķi parādīt visus karuseļa pieteikumus, novietojot tos saišu veidā blakus vai zem karuseļa.
— Neveidot pieteikuma karuseļa grafiku kā plakātus, bet pēc iespējas adaptēt tos pārējam mājaslapas dizainam.
— Izvairīties no pārāk lielu laukumu atvēlēšanas pieteikumu karuseļiem.
— Dublēt pieteikumu saturu arī lapas navigācijā un meklēšanas rezultātos.
— Pievienot iespēju slēpt pieteikumu karuseli.
Tuvojoties brīdim, kad Latvijas latu vairs nebūs un nāksies vien lietot valstī eiro, aktuāls ir jautājums par to, kā tad pareizi rakstīt eiro, kur lietot EUR, un kurā vietā bāzt eiro simbolu € blakus skaitļiem.
Latviešu valodas aģentūra sniedz skaidrojumu vien par ISO standarta pareizu rakstīšanu latviešu valodā:
Naudas vienību apzīmējumus USD, RUR, LVL (lata starptautisko apzīmējumu) u. tml., kā arī Ls (lata apzīmējumu Latvijas Republikas teritorijā) un tātad arī Eiropas Savienības naudas vienības starptautisko apzīmējumu EUR lietvedības dokumentos parasti raksta pirms attiecīgās naudas summas cipariem, piemēram, USD 100, LVL 354, EUR 556. Sīkākās naudas vienības šādos gadījumos parasti tiek norādītas kā decimāldaļas, piemēram, EUR 789,35. Aiz summas cipariem raksta naudas vienību pilnos nosaukumus, piemēram, 100 dolāri, 354 lati, 556 eiro. (Sk. arī Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 20).
Avots: valoda.lv biežāk uzdotie jautājumi
Frāze «parasti raksta» man uzreiz atgādina kriminālziņās ierasti lasīto «ir, iespējams, vainīgs».
Eiropas Savienības Publikāciju birojs kārtējo reizi visu interpretē tikai tā, lai birokrātiem būtu ērti, uzsverot, ka visos juridiskajos tekstos ir lietojams ISO apzīmējums EUR, pēc kura seko atstarpe un summa.
Kas pats interesantākais, tad Publikāciju birojs uzskata, ka eiro simbola € lietošana vispār ir pieļaujama tikai ilustratīvos gadījumos.
Euro simbolu (€) lieto ilustrācijās. Tomēr to var lietot arī populāros izdevumos un reklāmas izdevumos (piemēram, pārdošanas katalogos).
Tas, bez šaubām, liekas jocīgi. Kāda jēga no eiro simbola, ja to vispār nelieto? Es uzskatu, ka eiro simbols € ir jālieto, tāpēc vajadzētu saprast, kā to pareizi rakstīt.
Tehniski par € simbola lietošanu
€ — simbols
EUR — ISO standarts (ISO 4217) U+20AC — Unicode kods € — HTML kods € — HTML nosaukums ALT+0128 — simbola ievade no tastatūras
Visās garnitūrās eiro simbols € vēl neeksistē, bet teju katra jaunā garnitūra to atbalsta un lielākā daļa garnitūru veidotāju iekļāvuši esošajās eiro simbolu. Microsoft, piemēram, to ar visām savām garnitūrām izdarīja jau 2009. gadā.
Praktiski par € simbola lietošanu
Paliksim pie tā, ka mēs ikdienā nerakstām juridiskos dokumentus un viss, ko radām, ir ilustratīvie materiāli (galu galā Latvijas lata naudaszīme arī par tādu nākamgad kļūs). Latvijas Vēstnesī 2013. gada 18. februārī atrodams Lidijas Dārziņas raksts «Kā lietot „eiro” un „euro” latviešu literārajā valodā», kuru izlasot, kā minimums, iestājas smadzeņu sprādziens. Pat valodnieki paši nespēj saprast, ko darīt ar eiro simbolu.
Mans personīgais ierosinājums ir € simbolu lietot ikdienā (tieši tāpat, kā lietot eiro, nevis euro) un novietot to aiz skaitļa, starp skaitli un eiro simbolu ieliekot atstarpi.
Nedaudz par atstarpi. Bez šaubām, daudzās garnitūrās jau būs iestrādāta gan pareiza atstarpe pirms € simbola, gan arī sakārtota burtu pāru tabula, tomēr ne vienmēr tas tā būs. Gadījumā, ja acīmredzami skaidrs, ka garnitūrā tas nav iestrādāts, labāk eiro simbolu no cipara atdalīt manuāli.
Pareiza eiro simbola lietošana tekstā.
Savukārt birokrāti, valodnieki un pārējie burta kalpi, kas nav bijuši spējīgi gadiem ilgi saprast, kā pareizi lietot Eiropas Savienībā oficiāli atzītu valūtas simbolu, tagad var vienīgi vērot, kā tas tiek lietots ikdienā. Valodnieku aizstāvjiem par vēsturisko pēctecību simbolu rakstīšanā gribētu oponēt ar to, ka mums nekad nav naudai bijis atbilstošs simbols un vienīgā pēctecība, ko varam pārņemt, ir vācu vai krievu valodas rakstība. Abās € ir rakstāms ar atstarpi aiz skaitļa.
Ls ir saīsinājums, kuru valodnieki bez pamatojuma izdomāja uzspiest rakstīt pirms skaitļiem, balstoties uz finanšu un juridisko dokumentāciju, nevis ikdienas lietojumu un latviešu valodas vēsturi.
Kad vēl mitinājos Jelgavā, Man bija iespēja pāris gadus strādāt ar laikrakstu Novaja Gazeta. Tā bija arī vienīgā vieta, kur man bija lemts saprast to, cik ļoti atšķiras krieviski lasošās auditorijas vizuālā uztvere no man stipri vairāk saprotamās latviešu un angļu drukātās preses. Var to pat vispārināt uz lielāko daļu latīņu alfabetu lietojošām valodām. Vēlāk šīs nianses ļoti precīzi atainojās arī interneta vidē un tikai pēdējos gados es vairs uz sitiena nespēšu pateikt, vai dizaina autors nāk no slāvu vai no latīņu alfabeta nometnes. Un tur nav nekā slikta vai laba, tā vienkārši bija savādāka izpratne par dizainu. Atceros kā Novaja Gazeta tā laika redaktors atnāca ar kādu ļoti svarīgu ziņu un palūdza to ielikt trekniem burtiem pirmajā lapā. Kad teksts jau bija boldā, redaktors palūdza nomainīt garnitūru uz kaut-kādu-superboldu, kas, bez šaubām, nebija iespējams. Likām virsrakstam baltus burtus uz melna fona. Un tā bija normāla prakse krievvalodīgajā presē.
Bet šoreiz, turot rokās avīzes Novaja Gazeta jūnija pēdējo numuru, mani daudz vairāk interesēja pastāstīt par pieteikumiem (to, kas šai avīzei atrodas labajā slejā) un kārtējo reizi atgādināt, ka saturam ir būtiskākā nozīme jebkurā dizainā.
Izdevumu rakstu pieteikumi drukātās preses pirmajās lapās ir teju tikpat sen, cik pastāv drukātā prese. To galvenā jēga visos laikos ir bijusi piesaistīt pircējus, ieinteresējot ne vien ar svarīgāko informāciju pirmajā lapā, bet arī tiem rakstiem, kas lasāmi iekšlapās. Tas būtiski veicina preses tirdzniecības apjomus mazumtirdzniecībā un piesaista slinkos lasītājus, kas presi abonē. Paraugieties uz žurnālu grēdām preses stendos — uz vāka (it īpaši dzeltenajai presei) būs skaļi teksti, kas ne retumis liek vilties, jo saturs izrādās vājāks par pieteikto. Toties šie teksti (pieteikumi) būs absolūti visiem izdevumiem bez izņēmuma.
Avīzēm, tai pat laikā, pirmās lapas pieteikumi ir kā īss satura rādītājs redakcijasprāt svarīgākajiem aizskartajiem tematiem attiecīgajā numurā. Un tas ir jo būtiskāk dažādas tēmas aptverošiem izdevumiem, kā, piemēram, reģionālās avīzes. Tās raksta par politiku, kultūru, sportu un ko tik vēl ne. Ātri pārskrienot pāri pieteiktajām svarīgākajām ziņām, potenciālais lasītājs spēj novērtēt, vai ir vērts tērēt laiku šodienas laikraksta lasīšanai. Vienu var ieinteresēt kaimiņa panākumi bobslejā, citu — pilsētas mēra jaunais autiņš.
Pietiks teorijas un atgriezīsimies pie avīzes Novaja Gazeta sūdīgās kvalitātes pirmās lapas fotogrāfijas, ko uzņēmu ar Samsung Galaxy SIII kameru. Liekot mierā kopējo maketu, kas ir pabriesmīgs, koncentrēsimies uz to, lai noskaidrotu kas ir slikti pieteikumu slejā.
Slejas vizuālais salikums ir tāds, ka pārdotas tiek nevis ziņas, bet gan izdevuma necilais lapaspušu skaits. Reālais saturs paliek otrajā plānā. Kaut gan pavisam niecīga attapība no dizainera puses būtu glābusi šo situāciju.
Laikraksta Novaja Gazeta pirmā lapa. Pārstrādāta pieteikumu sleja.
Saturs vienmēr ir svarīgākais. Viss pārējais ir tikai palīgs satura uztverei. Protams, arī šos pieteikumus var un vajag vēl uzlabot. Piemēram, saīsinot pieteikumu garumus un pieliekot ilustrācijas vairākiem pieteikumiem.
Mani tuvākie draugi zina, ka labākā dāvana, ko man var atvest no jebkuras vietas uz pasaules ir vietējā avīze. Herbe, piemēram, vienmēr atceras no Engures man atvest Neatkarīgās Tukuma Ziņas vai kādu vietējo skrejlapu, ja tāda pagadās. Kā reiz svaigākajā Tukuma laikraksta numurā piesaistīja pārmocītais laika ziņu bloks un nagi niezēja pastāstīt par to, kā šo informāciju attēlot efektīvāk.
Laika ziņas avīzē Neatkarīgās Tukuma Ziņas.
Te gandrīz viss ir slikti. Rubrikas nosaukums «Laika ziņas» ir veidots pavisam citādi, kā pārējās rubrikas avīzē. Kaut gan laika ziņas ir četrām dienām, saullēkta un saulrieta laiks ir tikai vienai un atrodas rubrikas galviņā. Infogrammai ir destruktīvi-ilustratīva nozīme, jo tā neatbilst realitātei. Zīmējums vispār nepilda nekādu funkciju, tāpat kā līnijas, kas aizpilda visus tukšos caurumus pseido-tabulas izkārtojumā. Datuma pieraksts ir senils. Apraksta tekstam ir mākslīgi platumā izstiepti burti. Aprakstā jaucās dienas un nakts laika prognoze.
Sāksim ar to, ka pārrakstīsim visu tekstu, pievienosim informāciju par sallēkta/saulrieta laikiem katrai dienai atsevišķi un mēģināsim to visu ieriktēt atvēlētajā laukumā.
Laika ziņas avīzē Neatkarīgās Tukuma Ziņas. Pārrakstīts teksts un ieriktēts četrās slejās.
Tagad pasauksim literāro redaktoru, pārrakstīsim tekstu un sagrupēsim to tā, lai tas iet loģiskā secībā: datums, diena, nakts, papildus informācija. Pēc tam sariktējam tekstu, pievienojam laika ziņu ikonas.
Laika ziņas avīzē Neatkarīgās Tukuma Ziņas. Pārstrādāts un pārmaketēts teksts ar ikonām.
Tagad atliek pārskatīt pēdējo divu-trīs mēnešu arhīvu, lai pārliecinātos, ka šāds makets derēs arī nestandarta situācijām, jāpielabo attālumi, jāpapildina vai jāsamazina saturs, līdz galam jāpārdomā, kā attēlot mēness fāzes rubrikas galviņā. Kad tas būs izdarīts, varēs piedzīt līdz galam teksta lielumu un sabīdīt kārtīgāk starplīniju attālumus. Bet tie jau ir tīrie laika nosišanas sīkumi.
Starp citu, lai cik dīvaini tas arī nebūtu, izskatās, ka Neatkarīgās Tukuma Ziņas dizainā izmanto tikai pēlēka fona rubrikas (skaties zem laika ziņām rubriku «Dzīvesziņa»). Arī krāsainajās lapās. Loģikā līdz galam neiebraucu, bet ir aizdoma, ka tas ir prasts maketētāju slinkums uztaisīt dažādus rubriku veidus krāsainajām un melnbaltajām lapām. Atļāvos paeksperimentēt.
Datuma pieraksts skrejlapā par tikšanos Silakrogā.
Mani ļoti kaitina nepamatota liekvārdība tekstos. Vēl vairāk nekā bezjēdzīga saīsinājumu lietošana. Ir atsevišķs liekvārdības piemērs, kas kaitina visvairāk. Tā ir gada pieminēšana tekstos, kam ir īstermiņa nozīme: afišās, paziņojumos, preses relīzēs, ziņās un apskatos par notikumiem un citos tamlīdzīgos tekstos. Piemēram, šis kļūdainais datuma pieraksts paziņojumā par tikšanos Silakrogā. Kāpēc, ja pasākums plānots tuvākajā sestdienā, šeit būtu jāmin arī gads, kad tas notiks? Kādu informatīvo labumu tas nes? Ko no tā iegūst lasītājs?
Datuma pielietojums Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes mājaslapā.
Vēl stulbāk par iepriekšējo piemēru ir lietot saīsinājumu «š.g.» vai pilno formu «šī gada». Ļoti izbrīna, ka piemēru man izdevās atrast tādas iestādes mājaslapā, kurai būtu jāizglīto par pareizu valodas lietojumu. Izanalizēsim sīkāk šo piemēru, lai ir skaidrs, kāpēc tas ir muļķīgi.
LU SZF mājaslapas jaunumu sadaļā tiek publicēta aktuālā informācija. Tā tiek publicēta vairāk vai mazāk regulāri, līdz ar to ir neiespējami 2013. gada martā pirmajā lapā atrast informāciju par 2012. gada martu. Raksts tiek iesākts ar virsrakstu «Par SZF darba laikiem no š.g. 25.marta līdz 1. aprīlim», kam seko publikācijas datums un raksta teksts. Ja jau tiek minēts publikācijas datums, tad ir arī skaidrs, par kura gada darbalaikiem ir runa. Pavisam neticami būtu, ka 2013. gada 25. martā tiktu publicēta informācija par 2014. gada darbalaikiem. Bet, pieņemsim, ka tā būtu. Tad virsraksta «š.g.» vietā parādītos «2014. gada». Šādā un vienīgi šādā gadījumā gada minēšana datumā būtu loģiska un pamatota.
Cits piemērs. Ir gadumijas laiks. Decembra vidū mēs publicējam informāciju par to, kas notiks konkrētos datumos decembra beigās un janvāra sākumā. Vai šajā gadījumā būtu jāmin arī gads? Nē. Jo notikumi, kas seko viens otram, nevar radīt apjukumu, norādot uz, teiksim, nākamā gada decembri.
Kad vajadzētu lietot pilno datuma pierakstu, kā arī apzīmējumu «šī gada»?
Oficiālos paziņojumos, kam ir saistoša nozīme (var lietot tikai gada pilno pierakstu). Piemēram, ja pašvaldība paziņo par nākamā gada budžetu, tad ir jāsaka konkrēts gads, par kuru budžetu ir runa. Ja namu pārvalde ziņo par ilgstošiem remontdarbiem vai plānotiem pasākumiem, kas norisināsies ilgstoši (piemēram, atkritumu izvešanas grafiks). Šeit gan arī ir jāatzīmē, ka, ja namu pārvalde ar lapiņu pie durvīm vai pastkastē paziņo par to, ka 5. augustā būs atslēgts ūdens, jo tiks veikti remontdarbi, gadu nav jāmin. Ja man namu pārvalde paziņos 2013. gadā par 2014. gada 5. augusta remontdarbiem un, kad 2014. gada 5. augustā es sūdzēšos par to, kāpēc es nezināju (būšu pamatoti gada laikā jau par to aizmirsis), man būs taisnība, jo namu pārvalde nav darījusi visu iespējamo, lai informētu sabiedrību.
Tekstos, kur ir runa par vairāku gadu datiem vai arī tiek salīdzināti dažādi gadi. Šādā gadījumā var lietot arī apzīmējumus «šī gada», «nākamā gada» un «iepriekšējā gada», lai literāri bagātinātu tekstu (izvairītos no atkārtošanās). Teiksim, preses relīzē par rūpnīcas vairāku gadu būvniecības noslēgumu būtu tikai pamatoti minēt gadus, tādējādi precizējot, kad ir notikuši konkrētie notikumi.
Dokumentos un piemiņas/apliecinājuma simbolos. Šis laikam ir saprotams visiem. Ir svarīgi, kad dokuments ir tapis vai kad ticis apliecināts ar parakstu. Tas pats attiecas arī uz piemiņas vai apliecinājuma simboliem — diplomiem, medaļām, piemiņas zīmēm. Ja sportists sacensībās ir ieguvis diplomu un vēlāk tos rāda saviem bērniem, viņam pašam būtu būtiski zināt, kurā gadā tas tika piešķirts.
Jebkurā elektroniskā publikācijā, ja tā ir no iepriekšējā kalendārā gada. Šis ir viens no būtiskākajiem. Kad strādāju pie viena portāla komentāru sistēmas funkcionālā apraksta, kā reiz saskāros ar to, kā pareizi datēt komentārus. Tātad, šeit shēma ir gaužām vienkārša. Šodien mēs komentāra aprakstam rakstam tikai laiku, vakar un līdz gada sākumam mēs rakstam datumu un laiku. Agrākiem komentāriem mēs rakstam gadu, mēnesi un laiku.
Tai pat laikā, ja runa ir par publikācijām (lasi — rakstiem). Jebkura publikācija, kas tiek tiek drukāta, apskatīta arhīva skatā (vai atvērta) vai saglabāta uz datora, tad ir vai nu jāmin pilnais publicēšanas datums (gads, datums, laiks), vai arī ir jābūt redzamam, kad šī publikācija ir drukāta, apskatīta vai saglabāta (drukāšanas gadījumā paraksti ar to nodarbojas pārlūks, lapas augšējā vai apakšējā malā izdrukājot datumu un saiti uz konkrēto lapu).
Kopsavilkums
— «š.g.» nelietojam nekad
— «šī gada» lietojam tikai tad, ja tekstā jau ir minēts gads un negribas atkārtoties
— gadu nerakstām, ja notikumi notiek pāris mēnešu periodā pirms vai pēc publikācijas
— vienmēr datumu cenšamies rakstīt bez gada. Ja, pārlasot tekstu ir skaidrs, ka cilvēks var sajaukt vai pārprast, tikai tad pieliekam gadu
— nejaucam dokumenta izveides/apstiprināšanas datēšanu ar datuma pieminēšanu dokumentā
Kad 2007. gadā blogā uzrakstīju savas pārdomas par datuma un laika pierakstu rakstā «Pareizrakstības nodarbības #2. Kā rakstīt datumu un laiku?», tas izraisīja lielas diskusijas. Un tas ir saprotams, jo līdz tam neviens nebija aizsācis diskusiju par šo tēmu publiski. Visi pieņēma par normu to, ko kāds referents kaut kur valdības mājās Microsoft Word dokumentā bija iedrukājis un ar Tildes pareizrakstības rīkiem pārbaudījis.
Liriskai atkāpei. Es pēdējā mēneša laikā aktīvi sekoju Iļjas Birmana un Ļebedjeva studijas darbinieku rakstiem par jaunā Maskavas metro shēmas izveidi. Nu jau konkurss ir finiša taisnē, abi darbi ir iekļuvuši finālā. Birmans savu metro shēmu ir zīmējis un pilnveidojis sešus gadus, Ļebedeva studija ar dažādu dizaineru piedalīšanos pie metro shēmas strādāja četrus gadus. Nu vēl tur ir RIA veidotā shēma, kas tapa pāris nedēļās, bet to es vispār neņemu vērā.
Bet nu atgriežamies pie tēmas. Viens no Ļebedeva studijas direktoriem ved aizraujošu dienasgrāmatu LiveJournal. Bez šaubām, pēdējie ieraksti kā reiz ir tieši par metro shēmas izstrādi. Mani īpaši ieinteresēja raksts «В прямом эфире: схема метро. Файнал-файнал-нью-нью.».
Если хочешь никогда не сдать файл, просто назови его rabota_final.pdf
Потом будут:
rabota_final_new.pdf
rabota_final_new2.pdf
rabota_final_new2_new.pdf
rabota_final_new2_new_new.pdf
rabota_final_new2_new_new_last_final_2_new_last.pdf
Ребята со стажем сразу называют файлы так:
rabota_017_river.pdf
rabota_018_square_proebali.pdf
и т.д.
Еще есть секрет с датами – файлы лучше называть 2013.01.17_rabota.pdf, а не 17.01.2013_rabota.pdf. А то через месяц проекта они все начинают в папке странно сортироваться.
Ar new, final, last failu nosaukumu versijām man arī sanāk slimot ik pa laikam. It īpaši strādājot pie pavisam absurdiem maketiem — ielūgumiem un citiem «it kā trīsdesmit minūšu» projektiem.
Bet īpaši būtiska Ludviga raksta citātā ir pēdējā rindkopa par datuma pierakstu faila nosaukumos. Atgādināšu vēlreiz, ka, manā skatījumā, pieraksts gads.mēnesis.datums. ir vispareizākais pieraksts, kāds vien ir iespējams. Un ne tikai saistībā ar pareizu failu kārtošanos mapē. Vēlreiz mudinu izlasīt rakstu «Pareizrakstības nodarbības #2. Kā rakstīt datumu un laiku?» un arī komentārus.
Labi, nenocietos. Man noteikti tas ir jāpasaka: es pirms sešiem gadiem par to jau rakstīju, ibio!
Pieradumam ir milzīgs spēks un ir grūti lauzt aplamus priekšstatus un paradumus, ja tie pielietoti pārāk ilgi. 2009. gadā es publicēju rakstu «Rokdarbi #18. Adekvāta un saprotama saišu lietošana tekstos». Ja toreiz manis minētās lietas vēl varēja šķist dīvainas vai līdz galam nepieņemamas, tad šo trīs gadu laikā nu gan vajadzētu cilvēkiem prasties. It īpaši rēķinoties ar to, ka mēs dzīvojam skāriennavigācijas laikā — vairs ar peli neuzbrauksi un nepaskatīsies, ko kārtējais «šeit» nozīmēs. Sāksim ar dažiem piemēriem.
VARAM mājaslapā var just, ka ir vairāki redaktori, kas nodarbojas ar satura veidošanu. Ja sākumlapā un dažās iekšlapās saišu lietošana ir kaut cik izprotamā līmenī, tad, piemēram, lapas daļā, kas ir veltīta fondiem un investīcijām, ar saišu (un, attiecīgi, arī ar satura) loģiku ir pavisam švaki.
VARAM mājaslapas sadaļā par fondiem ir saite ar nosaukumu «šeit», kas patiesībā norāda e–pasta adresi.
Izanalizēsim, kas ir būtiskākie mīnusi šādai saitei:
— uz skārienjūtīgiem ekrāniem nav skaidrs, kas sagaidāms, noklikšķinot uz saites
— saturam nav pievienotās vērtības
— tā kā saite ved uz e–pasta adresi, nav iespējams to nokopēt (liela daļa cilvēku vairs nelieto e–pasta programmas, kas ir uzstādītas uz datoriem, attiecīgi uzklikšķinot uz e–pasta saites, tai zudīs funkcionālā jēga).
VARAM mājaslapas saites pārrakstīšana un reāla saites mērķa uzrakstīšana izlabo lielāko daļu funkcionālo un saturisko problēmu.
Cits piemērs no mājaslapas Dizainaturniri.lv, kas, cik noprotu, ir kārtējās latviešu jauno censoņu kopienas garadarbs. Lielisku ideju sačakarē akurāt nekvalitatīvs risinājums. Ļoti labi var redzēt, ka šīs lapas izstrādes laikā dizainera darbs tika veikts bez reālā satura analizēšanas.
Dizainaturniri.lv atvērtas ziņas beigās ir bloki ar norādēm uz konkursa detaļām.
Katrs no šiem blokiem paliek tumšāks, ja tam pārbrauc pāri ar peli (ekrānšāviņā ar peli esmu uzbraucis uz bloka par konkursa nolikumu), tomēr nekādas darbības ar šiem blokiem veikt nevar, tā ir tikai nevajadzīga vizuāla fīča. Tai pat laikā gan saites te ir ačgārnas. Tās nav pasvītrotas. Tām nav vizuālu atšķirību, piemēram, no datuma, kaut arī datuma teksts nav saite.
Elementāra teksta sakārtošana gan pēc loģikas, gan pēc satura, gan pēc funkcionalitātes padara tekstu pārskatāmāku un vienkāršāk lietojamu.
Kristaps pirms kāda laiciņa bija uzrakstījis lielisku rakstu par AIESEC prakses iespējām ārvalstīs, kurā ir iespēja pieteikties vēl līdz 27. maijam.
Rakstam bija pievienota arī grafika, kuru man nagi niezēja apbužināt, lai vēlreiz pastāstītu par visizplatītākajām kļūdām, tās veidojot.
Piedāvāto prakšu skaits uzņēmumos pa valstīm. Krizdabz.lv
Uzskaitīsim tās lietas, kas ir absolūti nepieņemamas:
— Y ass aprakstam nav nekādas informatīvas jēgas
— palīglīnijām nav nekādas informatīvas jēgas
— Polijas prakses vietu skaits salīdzinājumā ar Ungāriju liekas līdzīgs, kaut gan ir gandrīz trīs reizes lielāks
— Nav minēts datu avots
— Informācija ir neprecīza, jo kopsummā prakses vietas ir 109 valstīs un grafikā ir pieminētas tikai skaitliski lielākās (par skaitliski lielāko tas ir mans minējums).
Saliekam visu augstāk minēto kopā, pārdomājam saturu un uztaisam grafiku no jauna.
Valstis ar lielāko AIESEC prakses vietu skaitu IT uzņēmumos. mrserge.lv versija.
Ja nu ir vēl kaut kas, ko būšu aizmirsis pieminēt, laipni lūgti.
