2017. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem

mrserge.lv kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem darbībā.
mrserge.lv kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem darbībā.

Ir klāt tas skaistais un burvīgais laiks, kad «The weather outside is frightful» skan ne tikai lielveikalos, benzīntankos, bērnudārzos un suņu pastaigu laukumos, bet arī sapņos. Un te nu es sapratu, ka šogad esmu negodīgi atstājis jūs bez Ziemassvētku dāvanām.

Šis ir jau devītais gads, kopš mrserge.lv blogā publicēju izdari-pats-savām-ķepiņām kalendāru nākamajam gadam.

Kalendārs ir radīts cilvēkiem, kuriem svarīgs ir katrs kvadrātcentimetrs sev apkārt un viņi nav aizmirsuši, kas ir pildspalva un zīmulis. Tas satur tikai svarīgākās lietas: datumus mēneša skatā, nedēļu numurus, valsts noteiktos oficiālos svētkus un brīvdienas 2017. gadā, pilnmēness fāzes iestāšanos Rīgā un ļoti daudz brīvas vietas, kur zīmēt, rakstīt un plānot. Nekādu kaķīšu, nekādu dabas skatu, nekādu vārdadienu.

Mr. Serge 2017. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem.
Mr. Serge 2017. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem.

Mr. Serge 2017. gada kalendāra makets ir A formātā un ir brīvi drukājams gan A4, gan A1 formātā. Pēc pieredzes, visērtākais izrādījās A2 formāts, kuru pēc tam iesien spirālē. Tad to var lietot gan uz galda, gan arī piekarināt pie sienas, kad uz galda tas traucē. Izdrukāt 13 lapaspuses var mājās vai ofisā. Tad atliek vien sašūt lapas. Padoms: nedrukā uz stipri krītota un kalandrēta papīra (spīdīga), savukārt sašūt vari aiznest uz jebkuru kopēšanas salonu.

Kalendārs pieejams divos veidos. PDF (tūlītējai drukai) un IDML (maketēšanas frīkiem):

mrserge.lv 2017. gada kalendārs (PDF)

mrserge.lv 2017. gada kalendārs (RAR arhīvs ar IDML + pielikumi)

Kalendāru drīkst drukāt, pārsūtīt, pārtaisīt, adaptēt. To nevar zagt, jo nevar nozagt to, ko dodu bez maksas. Divi lūgumi: izmantojot atsaukties uz blogu un ziņot šī raksta komentāros, ja pamanīta kāda kļūda. Protams, man būtu arī ļoti jauki zināt, kur kalendārs tiek izmantots.

Interesantas muļķības par 2017. gadu

Divi mēneši 2017. gadā beigsies ar svētdienu un tā nu tas sanāk, ka arī gads beigsies svētdien. Tā kā sūkstēties par iešanu darbā 2. janvārī mēs varēsim divus gadus no vietas. Jau šobrīd ir oficiāli zināma viena pārceltā brīvdiena, kas būs 20. novembrī, jo 18. novembris iekrīt sestdienā. Bet ierēdņi vēl plāno valsts un pašvaldības iestādēm 5. maiju arī pasludināt par brīvdienu, pārceļot to uz 13. maiju. Lieldienas 2017. gadā atkal būs man daudz pieņemamākajā aprīlī, savukārt Jāņus svinēsim tikai trīs dienas.

Priecīgus visiem Ziemas saulgriežus. Nākamajā gadā novēlu jums homeopātiski daudz raižu, no glutēna brīvas galvas un domas, veselīgu attieksmi pret kritiku un kritisku attieksmi pret ziņām.

—Do you really think you can stop us Mr.Cowboy?
—Well, Yippie-Ki-Yay MotherFucker!

Papildinājums 22. decembrī. Ozolnieku vidusskolā (kur, starp citu, es pats esmu uzsācis skolas gaitas) ir superīgs darbmācības pasniedzējs Dainis Šantars aka cyxob. Viņš ir viens no mana kalendāra ikgadējajiem patērētājiem un šogad kopā ar skolēniem uztaisījis ķēpātāju kalendāra bilžaino versiju (PDF, 15 MB). Nu un pie reizes viņš arī atsūtīja, kā lietojās 2016. gada kalendārs.

mrserge.lv kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem Ozolnieku vidusskolā.
mrserge.lv kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem Ozolnieku vidusskolā.

Rokdarbi. Līdzvērtīgu fotogrāfiju izkārtošanas principi un sveiciens LTV ziņu dienestam

Pieļauju, ka viens no grūtākajiem uzdevumiem, ar ko saskaras dizaineri un maketētāji, ir daudzu portretu sakārtošana, nepadarot to par garlaicīgu kaudzīti ar attēliem. Ar to saskaras gan sociālo tīklu zīmētāji, gan viedtālruņu kontaktu sarakstu dizaineri, gan arī klasisko sejiņu galeriju maketētāji.

Cilvēkiem ir dažāda sejas forma, fotogrāfijas nāk no ļoti dažādām vietām un ir grūti piemeklēt vienāda rakursa un rakstura bildes, pinkaini mati un plikpauris blakus izskatās dīvaini, izteikts dubultzods ir sejas turpinājums, bet liels ādamābols tāds nav. Un tā tālāk. Iemesls apjukt ir pamatots.

LTV raidījuma «Tiešā runa» vizuālais pieteikums sociālajos tīklos.
LTV raidījuma «Tiešā runa» vizuālais pieteikums sociālajos tīklos.

Klasiskā 5:7 proporcija (ielu aptauja) portretfotogrāfiju kaudzītei ir garlaicīga. Tā rodas no fona atdalītās galvas, izgrieztas sejas (dienvidparks) kā arī Latvijā pēdējos gados populārās ovāli un apaļi izgrieztas portretbildes (pogas). Viens tāds piemērs kā reiz pagadījās LTV Ziņu dienesta tviterkontā, piesakot raidījumu Tiešā runa. Visnotaļ skaidri uzstādīts uzdevums, bet, apjūkot fotoarhīva piedāvātajās iespējās, maketa veidotājs uztaisīja haosu.

LTV raidījuma «Tiešā runa» vizuālais pieteikums sociālajos tīklos. Sarkanais aplis parāda fotogrāfijas formu, gaiši sarkanie pleķīši ir cilvēku sejas.
LTV raidījuma «Tiešā runa» vizuālais pieteikums sociālajos tīklos. Sarkanais aplis parāda fotogrāfijas formu, gaiši sarkanie pleķīši ir cilvēku sejas.

Pirmkārt, attēli nav vienādi nedz pēc lieluma, nedz pēc formas. Bet to vēl varētu norakstīt uz paviršību. Kas ir daudz svarīgāks: cilvēku seju izmērs dažādās bildēs. Māris Pūķis starp Aivaru Lācaru un Andu Rožukalni izskatās speciāli samazināts. Un visa augšējā portretu rinda padarīta mazāk svarīga par apakšējo.

Lai situāciju labotu, portreti ir jāizlīdzina pēc seju lieluma. Man gan neizdevās atrast visas bildes, kuras izmantoja LTV (un nebija arī fotožurnālista, kam pajautāt), bet šajā gadījumā tas tikai pierāda teorijas darbspējīgumu.

LTV raidījuma «Tiešā runa» vizuālais pieteikums sociālajos tīklos. Mr.Serge piedāvātais variants.
LTV raidījuma «Tiešā runa» vizuālais pieteikums sociālajos tīklos. Mr.Serge piedāvātais variants.

Praktiski portretu līdzināšanai kā atbalsta punktus jāizmanto acis un muti. Var izmantot arī zodu, bet sanāks čakars, ja būs bārdainie jālīdzina. Varētu izmantot pieri, bet čolkas atkal nāk modē un dažiem plikpauriem nevar pateikt, kur kādreiz mati bijuši. Tomēr arī tad vajag saprast, ka nāksies manuāli veikt nelielas korekcijas, jo mēs neesam Mattel rūpnīcā štancēti.

Ko noteikti nevajadzētu darīt ar portretiem: neproporcionāli staipīt attēlu, griezt nost pieri vai zodu, mest bildi spoguļattēlā (par to kādreiz atsevišķi pastāstīšu) vai citādi ietekmēt attēla patiesumu.

Starp citu, tāds pats princips tiek izmantots arī logotipu izkārtošanā maketos. Tikai šajā gadījumā jāņem vērā nevis acis un mute kā portretiem, bet gan logo laukums jeb vizuālais svars.

2009. gada Cafe Leningrad pasākuma plakāts. Logotipi izkārtoti pēc svara principa.
2009. gada cafe Leningrad pasākuma plakāts. Logotipi izkārtoti trīs rindās, katrā rindā ievērojot vizuālā svara principu.

Tā kā jau šķita, ka viss ir skaidrs, tāpēc sajaukšu galvu. Ne vienmēr vajag izmantot vienlīdzības principu. Dažkārt tas ir pārāk garlaicīgs risinājums. Fotogrāfijas var būt dažādas pēc izmēra, bet tām var būt līdzvērtīgs atveides princips.

Laikraksta «Die Zeit» pirmā lapa 2015. gada 1. oktobrī.
Laikraksta «Die Zeit» pirmā lapa 2015. gada 1. oktobrī.

Visi portreti Die Zeit pirmajā lapā ir vienlīdz nozīmīgi, tomēr tie ir izkārtoti dažādos izmēros, lai maketa kopskats nebūtu garlaicīgs. Būtiski pievēst uzmanību konsekvencei: katra izmēra attēlos cilvēkiem sejas būs vienāda lieluma.

Paņēmienu, kad līdzvērtīgu vizuālo informāciju sakārto dažāda izmēra loģiskā mozaīkā, izmanto arī kvalitatīvu interneta veikalu lapās, jo tad preču skenēšana vairs nav monotoni garlaicīga.

P.S. Ja cilvēks aiziet uz fotobūdiņu, lai pašrocīgi uztaisītu dokumentu foto četros eksemplāros, tad viņš ir uztaisījis pašportretu. Selfijs ir murgs, ko lobē stilīgie Rīgas lokālos krafta alu pārdzērušies velofašisti.

Rokdarbi. Operatīvo dienestu izsaukumi uz klubiem Jelgavā.

Jelgavas pašvaldības izdevumam «Jelgavas Vēstnesis» pirms gadumijas mājaslapa mainījusi paskatu un funkcionalitāti. Izskatās, ka tam sekojusi arī drukātā satura čubināšana. Sen nebiju interesantas grafikas redzējis.

Vēstneša darbiniece Ilze Knusle-Jankevica rakstā «Operatīvie dienesti visbiežāk braukuši uz «Argo» un «Klondaiku»» apkopojusi Jelgavas Pašvaldības policijas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta statistiku par aizvadītajiem diviem gadiem un noskaidrojusi vistrakākās atpūtas vietas Jelgavā. Nav gan skaidrs, kāpēc nav informācijas no Valsts policijas, bet ne par to ir stāsts. Rakstu pavada grafika.

Operatīvo dienestu izsaukumi uz klubiem Jelgavā. Autors: jelgavasvestnesis.lv
Operatīvo dienestu izsaukumi uz klubiem Jelgavā. Autors: jelgavasvestnesis.lv

Manu uzmanību piesaistīja dizainera feinais risinājums ar Baleriju, kurai abos gados ir vienāds trakojošo skaits. Bet ar to viss arī beidzās:
—Gadi bezjēdzīgi izvilkti kā atsauces, kaut gan varētu efektīvi izmantot krāsu kodējuma iespējas.
—Tā vietā, lai klubu nosaukumus uzrakstītu blakus datiem, tie ir atvilkti uz grafikas apakšu un tiek mākslīgi līmēti klāt ar baltām palīglīnijām.
—Ko nozīmē palīglīnijas starp dažādu klubu skaitļiem? Ko tieši parāda Klondaikas un Balerijas savienojošā palīglīnija? Tās ir ne tikai liekas, bet arī maldinošas.

Operatīvo dienestu izsaukumi uz klubiem Jelgavā. Mrserge.lv labotā versija.
Operatīvo dienestu izsaukumi uz klubiem Jelgavā. Mrserge.lv labotā versija.

Novācām visu, ko vien varējām novākt un sakārtojām atlikušo. Sanāca daudz tīrāk, bet tāpat pavisam skumji:
—Laukums nav vienmērīgi aizpildīts, drīzāk haotiski. Joprojām ir vēlme atrast tendenci starp klubiem, bet tādas nevar būt.
—Skaitļi apļu fonos ir maldinoši. Grūti atrast atšķirību starp Jelgavas kreklu datiem un Klondaikas datiem, jo abos gados klubos salīdzinoši ir bijis līdzīgs izsaukumu skaits.

Tā kā grafika arī pēc kļūdu labošanas sanākusi garlaicīga, top skaidrs, ka ir izvēlēts neatbilstošs datu vizualizācijas modelis. Pafantazējot, ko ar datiem vēl var izdarīt, lai tie ir interesanti, izkristalizējās divas idejas:
—Datus var vizuāli attēlot lielākus/mazākus, atkarībā no vērtībām.
—Datiem ir ģeogrāfiska piesaiste, kāpēc gan neizmantot karti?

Ar Google Earth izveidojam klubu koordināšu grupu, importējam grupu CartoDB un uzfrišinām izskatu, izvelkam gatavo karti kā attēlu un pabeidzam vizualizāciju jau lokāli, pievienojot skaitļus. Varētu čakarēties ar trīs datu slāņiem un to visu iztaisīt arī interaktīvu, bet šajā gadījumā nebija tāds uzstādījums un dizaineris noteikti primāri grafiku taisīja drukātajai versijai.

Operatīvo dienestu izsaukumi uz klubiem Jelgavā 2014. un 2015. gadā. Mrserge.lv grafika.
Operatīvo dienestu izsaukumi uz klubiem Jelgavā 2014. un 2015. gadā. Mrserge.lv grafika.

P.S. iemetiet komentāros, ja jums jau izbesījis lasīt par to, ka es visur gribu redzēt kartes.

Rokdarbi. Lattelecom un LMT vērtības izmaiņas un sveicieni LTV ziņu dienestam

Veidojot grafikas dizaineri parasti grēko neapzināti. Norauj ass sākumu tur, kur nedrīkst, izvēlas neloģiskas proporcijas vai profāniski izceļ mazās vērtības attiecībā pret lielajām. Iesācējiem un pseidoaptauju publicētājiem tas ir piedodams, bet LTV ziņu dienestam jau ne pirmo reizi aicinu pieņemt darbiniekus, kas domā ar galvu.

Ir pagājuši jau vairāk kā desmit gadi, kopš telekomunikāciju uzņēmumus LMT un Lattelecom vēlas sazāģēt un apvienot vienlaicīgi. Skaidrs, ka lēmums ir gana skarbs, lai politiski neviens negribētu uzņemties atbildību. Nav jau kaut kādas sūda bankas, kuras var pāris diennaktīs nopirkt un pārdot. LTV ziņu dienests publicēja ziņu par to: «Vilcinoties ar lēmumu par LMT un «Lattelecom», kritusies uzņēmumu vērtība». Liene Barisa-Sermule sagatavoja labu materiālu ar intervijām, analīzi un (bungu rīboņa) vizuālo materiālu, kam būtu jāparāda abu uzņēmumu vērtības izmaiņas.

LTV Ziņu dienesta grafika. Uzņēmumu LMT un Lattelecom vērtību izmaiņu salīdzinājums.
LTV ziņu dienesta grafika. Uzņēmumu LMT un Lattelecom vērtības izmaiņas.

Ja neskaita trakošanu ar fontu izmēriem, pretīgas ēnas lietošanu, ir kliedzošas netaisnības, ar ko šī grafika slimo:
— Grafikas stabiņu izmēriem nav vispār nekādas saistības ar vērtībām.
— Ļoti retos un ļoti pārdomātos gadījumos drīkst mainīt vietām salīdzināmās vērtības (pirmajā LMT ir augšā, otrajā—apakšā).
— Ar papildus ēnojumiem un balto strīpu grafika nevajadzīgi ir saskaldīta četrās savstarpēji nesaistītās daļās.
— Tā vietā, lai iznestu daudzumu un mērvienību, pilnībā vai daļēji katram skaitlim tiek pielikts tik daudz, cik nu dizainerim sagribējās.
—Nav vajadzības saīsināt, ja var uzrakstīt pilnu vārdu un NAV TEKSTU JĀRAKSTA augšējā reģistrā.

Turklāt, lai nečakarētu cilvēkiem prātu, daudz vienkāršāk ir salīdzināt vērtību izmaiņas, ja abus uzņēmumus abos gados noliek blakus.

Uzņēmumu LMT un Lattelecom vērtību izmaiņu salīdzinājums. mrserge.lv versija.
Uzņēmumu LMT un Lattelecom 2008. un 2015. gada vērtības izmaiņu salīdzinājums. mrserge.lv versija.

Ja vismaz ciparos LTV nav samelojuši, tad tagad mēs varam redzēt, ka Lattelecom ir kļuvis vērtīgāks par LMT, kam septiņos gados uz pusi kritusies vērtība. Ja es kaut cik ticētu visiem pārējiem skaitļiem, būtu papildinājis arī ar piedāvātās cenas proporciju ievietošanu, jo teorētiski sanāk, ka 2008. gadā TeliaSonera bija gatava piemaksāt 11% virs uzņēmumu vērtības par valsts daļu izpirkšanu. Bet pēc tādām vizuālām manipulācijām ar datiem es nekam neticu, tāpēc neatļāvos tālāk manipulēt ar pieņēmumiem par manipulāciju autentiskumu.

2016. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem

mrserge.lv kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem.
mrserge.lv kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem.

Pastkaste ir pilna ar spamu par kalendāriem 2016. gadam un ir skaidrs, ka laiks publicēt 2016. gada kalendāru plānotājiem–ķēpātājiem, kuru tradicionāli piedāvāju bez maksas jebkuram bloga lasītājam. Kā jau ierasts, kalendārs ir ar svētku dienām, pilnmēness iestāšanās laikiem, pulksteņa griešanas datumiem un citiem patīkamiem sīkumiem.

Zīmīgi, ka palaidu garām bloga apaļo jubileju — 15. septembrī apritēja 10 gadi, kopš drukāju burtus iekš mrserge.lv. Savukārt idejai publicēt do it yourself kalendāru jau ir astoņi gadi.



Mans kalendārs ir radīts cilvēkiem, kuriem svarīgs ir katrs kvadrātcentimetrs sev apkārt un viņi nav aizmirsuši, kas ir pildspalva un zīmulis. Tas satur tikai svarīgākās lietas: datumus mēneša skatā, nedēļu numurus, valsts noteiktos oficiālos svētkus un brīvdienas 2016. gadā, pilnmēness fāzes iestāšanos Rīgā un ļoti daudz brīvas vietas, kur zīmēt, rakstīt un plānot. Nekādu kaķīšu, nekādu dabas skatu, nekādu vārdadienu.

Mr. Serge 2016. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem
Mr. Serge 2016. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem.

Mr. Serge 2016. gada kalendāra makets ir A formātā un ir brīvi drukājams gan A4, gan A1 formātā. Pēc pieredzes, visērtākais izrādījās A2 formāts, kuru pēc tam iesien spirālē. Tad to var lietot gan uz galda, gan arī piekarināt pie sienas, kad uz galda tas traucē. Izdrukāt 13 lapaspuses var mājās vai ofisā un tad atliek vien sašūt lapas. Padoms: nedrukā uz stipri krītota un kalandrēta papīra (spīdīga), savukārt sašūt var aiznest uz jebkuru kopēšanas salonu).

Kalendārs ir pieejams divos veidos. PDF (tūlītējai drukai) un IDML (maketēšanas frīkiem):

mrserge.lv 2016. gada kalendārs (PDF)

mrserge.lv 2016. gada kalendārs (RAR arhīvs ar IDML + pielikumi)

Kalendāru drīkst drukāt, pārsūtīt, pārtaisīt, adaptēt. To nevar zagt, jo nevar nozagt to, ko dodu bez maksas. Vienīgais lūgums divi lūgumi: izmantojot atsaukties uz blogu un ziņot šī raksta komentāros, ja pamanīta kāda kļūda. Protams, man būtu arī ļoti jauki zināt, kur kalendārs tiek izmantots.

Interesanti, ka 2016. gadā būs par vienu nedēļu mazāk, kā 2015. gadā, tai pat laikā būs par vienu dienu vairāk, jo ir garais gads. Nākamajā gadā nav nevienas pārceltas darba dienas vai brīvdienas un Jāņus atkal varēs svinēt četras dienas. Lieldienas 2016. gadā iekrīt marta beigās, kopā ar pulksteņa griešanu, pilnmēnesi un cafe Leningrad astoto dzimšanas dienu. Toties pavisam nepatīkams pārsteigums darba ļaudīm būs 2017. gada sākums, jo 2. janvāris jau būs darbadiena.

Tehniski sīkumi

No sīkumiem, kas pielaboti šī gada maketā, visredzamākā ir pilnmēness ikona. Tagad tā neizskatās pēc dilstoša mēness mazā mērogā.

2016. gada kalendāra pilnmēness ikona pirms un pēc uzlabojumiem.
2016. gada kalendāra pilnmēness ikona pirms un pēc uzlabojumiem.

Ieviesu konsekvenci laika pierakstā un nedaudz uzlaboju svinamdienu slāņa teksta izkārtojuma loģiku. Makets joprojām ir tekstā, nevis tabulā, izkārtots četros slāņos un izmanto PF Agora Serif Pro fontu, kuru maketēšanas frīki var mainīt pēc patikas.

Papildinājums ar ilustrāciju no laimīgā lietotāja:

Papildinājums ar ilustrāciju no otra laimīgā lietotāja:

Rokdarbi. Dzemdību skaits ārstniecības iestādēs un sveicieni Lienei Rubanei

Man patīk, ka cilvēki eksperimentē ar datu vizualizāciju. Bet, ne vienmēr ieguldītais darbs attaisno sevi. Turklāt, ja nav piešauta roka, labāk zīmēt grafikas vispārpieņemtā veidā. Citādi var gadīties, ka dati kļūst pilnīgi neuztverami.

LSM.LV ir rubrika Melu detektors, kas analizē dažādu publisku personu izteikumu patiesumu. Žurnāliste Evita Puriņa pieķērās Saeimas deputāta Jāņa Dombrava izteikumiem par tuvredzīgo politiku, slēdzot vairākas dzemdību nodaļas Latvijas reģionos. Lai pētījuma publikācija neizskatītos pārlieku pliekani, to papildināja Liene Rubane, sagatavojot divas visnotaļ interesantas grafikas.

Pirmajā grafikā ir mēģināts salīdzināt dzemdību skaita izmaiņas dažādās dzemdību nodaļās Latvijā. Pamēģiniet izsekot līdzi katras dzemdību nodaļas skaitļiem un saprast, kāpēc gadi tiek mainīti vietām. Ja slinkums skatīties visu, pamēģiniet saprast, kurš skaitlis attiecās uz kuru gadu Valmierā.

LSM.LV grafika Dzimušo skaits ārstniecības iestādēs 2008. un 2014. gadā. Autors: Liene Rubane
LSM.LV grafika Dzimušo skaits ārstniecības iestādēs 2008. un 2014. gadā. Autors: Liene Rubane

Tā kā raksta autore argumentēja, ka pēc vairāku reģionālo dzemdību nodaļu slēgšanas Rīgas dzemdību nodaļās būtisku izmaiņu nebija, to ilustrēja ar dzemdību skaitu Rīgas dzemdību namā, nez kāpēc pie reizes piemetot arī stipri senākus datus.

LSM.LV grafika Jaundzimušo skaits Rīgas Dzemdību namā. Autors: Liene Rubane.
LSM.LV grafika Jaundzimušo skaits Rīgas dzemdību namā. Autors: Liene Rubane.

Nevar pārmest Lienei atjautīgu krāsu un dažādu objektu lietošanu, tomēr datiem ne īpaši patīk, ja tos izraibina. Ja atmet pirmajā grafikā fona čūskas, bet otrajā grafikā oranžos trijstūrus, mūsu priekšā būs praktiski lietojama grafika ar ikdienišķām, kaitinošām kļūdām.

Par kļūdām. Abās grafikās bezjēdzīgi ir izvietotas mēroga asis. Katram punktam blakus jau ir uzrakstīta precīza vērtība, līdz ar to asīm nav nekādas funkcionālas jēgas.

Pirmajā grafikā ir vairākas atsauces (leģendas), kas traucē, nevis paskaidro. Pat pēc iedziļināšanās es saputrojos ar slēgtajām iestādēm. Sarkans nozīmē slēgts, bet vēl ir sarkans ar zvaigznīti, kas nozīmē, ka slēgts bija 2008. gada februārī. Un atsauces vispār nav nekas labs. Iesaku grafikās no tām pēc iespējas izvairīties.

Pats galvenais pirmās grafikas trūkums ir nepareiza grafikas veida izvēle. Skaidrs, ka meitenei bija grūti izdomāt, kā veiksmīgi salīdzināt vairākus tūkstošus ar dažiem desmitiem, pa vidam salīdzinot arī ļoti līdzīgus skaitļus pie simtiem. Palīgā nāk grafikas veids, kuru ļoti plaši izmanto maršrutu plānošanā sabiedriskajam transportam, īpaši dzelzceļam.

OpenTrack simulācijas programmas vilcienu kustības grafika.
OpenTrack simulācijas programmas vilcienu kustības grafika starp pieturām laikā no 10:00 līdz 12:00.

Gadījumā ar mūsu datiem gan būs daudz vienkāršāka grafika, jo dati ir tikai par diviem gadiem (OpenTrack piemērā var izsekot katra vilciena atrašanās vietai maršrutā jebkurā laika sprīdī).

Turklāt, daudz loģiskāk būtu otrās grafikas datus skatīties kopā ar Latvijā notikušajām dzemdībām tajā pašā periodā. Paņemam datus no Centrālās statistikas pārvaldes, pieliekam klāt pie jau esošajiem no Rīgas Dzemdību nama. Top skaidrs, ka tendences ir praktiski vienādas, tāpēc datus var rādīt kā sīkdiagrammu (sparkline), izceļot vien minimālās un maksimālās vērtības. Datus pirms 2008. gada rādīt nevajag, jo raksts nav par to.

Dzemdību skaits ārstniecības iestādēs Latvijā 2008. un 2014. gadā.
Dzemdību skaits ārstniecības iestādēs Latvijā 2008. un 2014. gadā.

Vēl dažas īpatnības. Es pieliku klāt krāsu kodējumu tām dzemdību nodaļām, kurās vērojams jaundzimušo pieaugums. Un sīkumainais skatītājs pamanīs, ka slēgtās dzemdību nodaļas atrodas vienā mērogā un skalā ar pārējo grafiku. Vienīgais izlecējs ir Rīgas dzemdību nams, kuru atdalīju, lai parādītu, ka dati ir ārpus mēroga.

Un jā, tieši tagad kļūst redzams, ka Latvijas austrumos: Valmierā, Siguldā, Cēsīs, Madonā un Preiļos ir būtiski pieaudzis dzemdību skaits. Un būtu muļķīgi apgalvot, ka šo būtisko pieaugumu nav veicinājusi Aizkraukles, Limbažu, Smiltenes, Gulbenes un Alūksnes dzemdību nodaļu slēgšana. Tāpēc jautājums ir, vai tieši šīs nodaļas bija tādam pieaugumam gatavas, nevis Rīga, kurai līdz 1983. gada rekordam vēl patālu.

Sēdies, Jāni. Divi.

Rokdarbi. Iedzīvotāju ievērībai nedaudz par Silakrogu

Ja nu kāds vēl nezina, tad Silakrogs ir foršs ciems Ropažu novadā, nieka 20 km no Rīgas centra, un es ar to esmu cieši saistīts nu jau devīto gadu. Man būs grūti nosaukt visas tās feinās lietas, ar ko Silakrogs ir īpašs, bet varu droši teikt, ka šis ciems man rūp.

Nakts skati no parasta daudzdzīvokļu nama logiem un no dzīvokļa logiem Silakrogā.
Nakts skati no parasta daudzdzīvokļu nama logiem un no dzīvokļa logiem Silakrogā.

Silakrogam ir gan sava mājaslapa, gan tvitera un feisbuka konti. Un pat kaimiņu biedrība, kas līdz pēdējam elpas vilcienam brīvo laiku velta ciema attīstībai.

Bērnu izklaides parastā ciemā un bērnu izklaides Silakrogā.
Bērnu izklaides parastā ciemā un bērnu izklaides Silakrogā.

Savu artavu ciemam esmu devis arī asi kritizējot novada lēmēju un izpildītāju paveikto un nepaveikto, iesaistoties lēmumu pieņemšanā kā arī, bez šaubām, labojot, pārtaisot un uzlabojot to, ko es protu vislabāk.

Pasākumu afišas parastā ciemā un pasākumu afišas Silakrogā.
Pasākumu afišas parastā ciemā un pasākumu afišas Silakrogā.

Laikam aizrāvos. Ok, atgriezīsimies pie rokdarbiem. 2010. gadā jau rakstīju par informācijas piegādes kvalitāti un otrajā daļā kā reiz aizķēru Silakrogu. Silakrogs nav izņēmums vienā lietā — paziņojumi no namu apsaimniekotāja arī šajā ciemā ir apveltīti ar īpaši izsmalcinātu muļķības koeficientu. Vakar pie kāpņutelpas durvīm pamanīju jaunu brīnumu.

Iedzīvotāju ievērībai RN «Ciemats» SIA lapiņa pie kāpņutelpas durvīm.
Iedzīvotāju ievērībai RN «Ciemats» SIA lapiņa pie kāpņutelpas durvīm.

Šī apdrukātā lapiņa satur gandrīz visas sliktas komunikācijas sastāvdaļas:
— paziņojums sākas ar informatīvi absolūti bezjēdzīgu virsrakstu
— nav zināms, kad traucējumi būs un cik ilgi tie turpināsies
— nav zināms, ko darīt, ja kaut kas nav ok
— nav zināms, kāpēc tiek veikta rekonstrukcija

Sarakstu vēl varētu turpināt. Bet labāk vienkārši pārrakstām esošo, pie reizes uzzinot trūkstošo un papildinot paziņojumu tā, lai paziņojums ietilpst uz tās pašas lapeles pie durvīm un kļūtu lietojams.

SIA «Ropažu novada «Ciemats»» paziņojums par ūdens padeves traucējumiem. Mr. Serge versija.
SIA «Ropažu novada «Ciemats»» paziņojums par ūdens padeves traucējumiem. Mr. Serge versija.

Tagad pat visslinkākajam lasītājam ir skaidra lietas būtība. Tā kā remontdarbu ilgums nav zināms, tad minētas ir pāris nedēļas, bet arī tas atbild uz jautājumu, cik ilgi neērtības turpināsies. Ir pietiekami detalizēts skaidrojums tam, kāpēc ir padeves traucējumi. Un cilvēki arī uzzina, ko viņi pēc savām ciešanām iegūs. Un, kas pats svarīgākais, ir parādījusies reāla persona, ar ko sazināties.

Informatīvais stils nav vienkāršs, to ir jāiemācās lietot. Bet ērtība gan ziņotājam, gan lasītājam ir neatsverama. Es senāk speciāli trenējos, mēģinot dažādus paziņojumus uzrakstīt informatīvi. Plēsu nost pie sienām un durvīm piestiprinātos un aizvietoju ar savējiem, eksperimentējot ar kaimiņiem.

Ak jā, aizmirsu par kaimiņiem pastāstīt.

Kaimiņi parastā daudzstāvu māju ciemā un kaimiņi Silakrogā.
Kaimiņi parastā daudzstāvu māju ciemā un kaimiņi Silakrogā.

Ko LTV Ziņu dienests spēj izdarīt 3 mēnešu laikā

Pirms 3 mēnešiem rakstā «Kā izvairīties no teksta mehāniskas spiešanas. Sveiciens LTV ziņu dienestam» rakstīju par to, cik ļoti ienīstu cilvēkus, kas mehāniski kropļo tekstu, kā piemēru minot LTV Ziņu dienesta produkciju. Man tā arī neizdevās noskaidrot, kam personīgi ir jāiebaksta acīs absurda laža, kas tiek translēta ēterā un saglabāta nākamām paaudzēm arhīvos.

Ir grūti atrast, kura acīm jācieš no bakstīšanas. Vienīgais, ko var uzzināt, par LTV, ir šī 2013. gadā Beltes apstiprinātā struktūra. un no tās īsti nav skaidrs, kurš no melnajiem klucīšiem tiek nodarbināts ar grafiku LTV Ziņu dienesta sarkanajam klucītim.

LTV struktūra, ko 2013. gada 11. jūlijā apstiprināja Ivars Belte.
LTV struktūra, ko 2013. gada 11. jūlijā apstiprināja Ivars Belte.

Vēl ir LTV vērtību un principu uzskaitījums. No tā īpaši jāizceļ punkti «unikāls un pievilcīgs programmu saturs» un «modernās tehnoloģijas sekmīgai misijas izpildei». Pie tā arī pieturēsimies.

Es ticu, ka pirms trim mēnešiem arī LTV gaiteņos uzzināja, ka mehāniski spiest tekstu ir slikti. Uzzināja arī to, kā šo situāciju nesāpīgi labot. Kas notika tālāk, ir šokējoši (kā tagad ir moderni rakstīt):

Televīzijas inovācija grafiskā dizaina jomā.
Sarkans punkts ar melnu ēnu un pseidotelpiskuma efektu.

Jep. 2015. gadā kāds no melno vai sarkano klucīšu brigādēm (skatīties shēmu iepriekš) ir iemācījies Photoshop izmantot slāņu efektus un nomainīt skrejošā teksta rindā trīs zvaigznītes ar grafisku simbolu.

LTV ziņu dienesta galviņu grafiskā revolūcija.
LTV ziņu dienesta sižeta galviņas grafiskā revolūcija.

Nu re, vismaz kaut kāds progress, teiksiet jūs. Skrejošā rinda joprojām līp klāt pie sižeta nosaukuma rubrikas, toties tagad nav zvaigznītes. Un paskat, arī nosaukums sižetam izskatās vieglāk nolasāms (to gan beigās norakstām uz YouTube video kompresiju). Gan jau, ka būs padomājuši arī par saspiestajiem tekstiem.

Aitas un LTV ziņu dienests. Mehāniski izkropļots teksts sižeta nosaukumam.
Aitas un LTV ziņu dienests. Mehāniski izkropļots teksts sižeta nosaukumam.

Situāciju glābj vienīgi tas, ka ir tāds «Datorgrafikas nodaļa» melnais klucītis, kas ir kopā ar «Stila nodaļa», «Autotransports nodaļa» un «Satura adaptācijas nod.» (nosaukumi atstāti oriģinālrakstībā). Varbūt viss spiesto tekstu saturu ražo un adaptē sarkanā klucīša «Satura ražošanas daļa» šoferi un frizieri?

Skrejošajai rindai var izmantot gan bumbiņas, gan ķeksīšus, gan punktu, gan logotipu un pat četrus punktus pēc kārtas. Galvenais ir nebojāt tekstu, mehāniski saspiežot vai izstiepjot burtus.

Dažādu pasaules malu TV ziņu galviņu skrejošās rindas un nesabojātie burti.
Dažādu pasaules malu TV ziņu galviņu skrejošās rindas un nesabojātie burti.

Kā izvairīties no teksta mehāniskas spiešanas. Sveiciens LTV ziņu dienestam

Par mehāniski saspiestu tekstu maketos vajadzētu cietumā sēdināt. Pastāv loģiskas robežas, kuras ievērojot, var manipulēt ar teksta garumu. Brutāla mehāniska spiešana nav viena no tām. Un LTV ziņu dienests pēdējā laikā ar to slimo pārāk bieži.

LTV ziņu dienesta titri ar un bez surdtulkotāja.
LTV ziņu dienesta titri ar un bez surdotulkotāja.

Iemesls Munkevica sižeta nosaukuma tirāniskai spiešanai ir labi redzams, ja pieliekam kadru no cita sižeta, kurā ir surdotulkotājs. Ja arī par Munkevicu stāstītu ar surdotulku, sižeta nosaukums būtu palīdīs zem surdotulkotāja loga. Mazāk redzams ir tas, ka arī Bauskas sižetam teksts ir saspiests.

Pastāv vēl divi neloģiski risinājumi. Sižeta nosaukuma teksts ir šķībi novietots un nav ne pret ko nolīdzināts. Kāpēc gan tad neizmantot vietu kreisajā pusē un nepabīdīt tekstu vēl vairāk? Otrkārt, ja jau ir vēlme padarīt tekstu vieglāk lasāmu, rakstot to ar kapitēļiem, tad asāka ēna tikai palīdzētu. Tā panāktu lielāku kontrastu un labāku lasāmību.

Bet atgriezīsimies pie saspiestā teksta. Problēmu var atrisināt, vienkārši paceļot surdotulka logu virs virsraksta. Un nedaudz paretinot tekstu, tas izskatīsies daudz labāk.

LTV ziņu dienesta materiāli ar pārstrādātu virsraksta bloku un paceltu surdotulka logu.
LTV ziņu dienesta materiāli ar pārstrādātu virsraksta bloku un paceltu surdotulka logu.

Tas, ka surdotulks aizņems dažus pikseļus vairāk, ir nieks. Ap surdotulka logu sižetā var kaut vai bruņurupuči pāroties, neviens to nepamanīs, jo skatīsies uz žestikulējošo tanti, kas taisa jocīgas grimases. Un svarīgo informāciju logs aizsedz arī tagad.

LTV ziņu dienesta Thrombo ASS sižets ar aizsegtiem skaitļiem.
LTV ziņu dienesta Thrombo ASS sižets ar aizsegtiem skaitļiem.

Īsāk sakot, LTV ziņu dienesta darbinieki varētu izvest uz ielas titru licēju un ļaut visiem televīzijas šoferiem pārbraukt pāri viņa rokām uzsist viņam pa pakausi un iemācīt normāli tekstus likt. Turklāt, ja jums šķiet, ka šis ir vienreizējs risinājums unikālā situācijā, tad jūs maldaties. Jebkurā maketā ar jebkādiem ierobežojumiem var atrast veidu, kā nespiest burtus mehāniski.

Pikseļiem un krāsai ir nozīme. Sveiciens latvia.eu

Gribēju apskatīties izslavēto Stūra mājas virtuālo tūri, bet tad apskatījos Latvijas Institūta apkalpotās mājaslapas latvia.eu galviņu un tālāk par pikseļu skaitīšanu netiku.

latvia.eu mājaslapas ekrānšāviņš ar nepareizo lapas ikonu.
latvia.eu mājaslapas ekrānšāviņš ar nepareizo lapas ikonu.

Jā, es zinu, es simt punkti jau tagad esmu tas pensionārs, kas var visus izbesīt. Bet man šķiet, ka Latvijas Institūtam būtu jāsaprot, ka valsts karogam ir jāizskatās pēc valsts karoga arī mājaslapas ikonā.

Triks ir matemātikā. Latvijas karoga krāsu proporcijas ir 2:1:2, bet 16×16 pikseļu ikonā dizaineris–mūlāps no Asketic šim vienkāršajam matemātikas uzdevumam nemācēja atrast apkārtceļu.

Kreisajā pusē: latvia.eu oriģinālā ikona. Pikseļu attiecība ir 3:2:3. Labajā pusē: Latvijas karogs ar pikseļu attiecību 2:1:2, iestrādāts ikonas izmērā.
Kreisajā pusē: latvia.eu oriģinālā ikona. Pikseļu attiecība ir 3:2:3. Labajā pusē: Latvijas karogs ar pikseļu attiecību 2:1:2, iestrādāts ikonas izmērā.

Vēl jo vairāk šķiet jocīgi, ka dizaineris nezina, kāda ir Latvijas karoga krāsa.

Karoga ar likumu noteiktās garuma un platuma proporcijas ir 2:1, bet sarkanās un baltās krāsas proporcijas 2:1:2. Sarkanā krāsa karogā dažādos krāsu kodējumos: Pantone 201C, RGB 152 30 50, CMYK 0:80:67:40, Hex #981E32.

Padoms priekšdienām: zīmējot Photoshop un strādājot ar precīzām skaitliskām RGB vērtībām, kad izmanto Export To Web, konvertāciju uz sRGB ir jāatslēdz.

Kreisajā pusē: latvia.eu oriģinālā ikona, labajā pusē: ikona ar īstu Latvijas karoga krāsu un proporcijām.
Kreisajā pusē: latvia.eu oriģinālā ikona, labajā pusē: ikona ar īstu Latvijas karoga krāsu un proporcijām.

Starp citu, ja kādreiz ir nepieciešamība iegūt kādas mājaslapas favicon png formātā, to var ērti izdarīt ar Google Shared Stuff rīku. Sintakse ir vienkārša:
google.com/s2/favicons?domain=<www.domens.lv>

Mana bloga favicon ģenerēšanas saite: http://www.google.com/s2/favicons?domain=mrserge.lv

Mājaslapu latvia.eu izstrādāja veselu gadu, izmaksas bija gandrīz 10000 €. To laida gaismā 2012. gada rudenī (avots). Un visu šo laiku neviens nepievērsa uzmanību tam, ka Latvijas oficiālā vizītkarte virtuālajā vidē ir ar šķību karoga imitāciju. Ko tad brīnīties, ka starptautiskos pasākumos Latvijas karogu jauc ar Austrijas, ja pat latvieši paši to dara.

Īpaši neattapīgajiem. Ja nav skaidrs, kur pazuda viens pikselis no 16 pikseļu augstas ikonas. Tas nav pazudis. Atlikušā rinda ar pikseļiem ir caurspīdīga. Atkarībā no tā, kā dizaineris vēlas, šī rinda var būt vai nu augšējā vai apakšējā.

Papildinājums 27. janvāra vakarā. Vai nu Asketic, vai Latvijas Institūts, vai abi kopā, bet ir saņēmušies un ļoti operatīvi padarbojušies. Problēma ir atrisināta un tagad ikoniņai nav ne vainas.

latvia.eu atjaunota mājaslapas ikona ar pareizu karoga krāsu un proporcijām.
latvia.eu atjaunota mājaslapas ikona ar pareizu karoga krāsu un proporcijām.