Garām ir laiki, kad interneta pārlūkā glabājām simtiem grāmatzīmju lapām, kuras derētu apmeklēt. Nereāli ir arī paturēt galvā visas mājaslapas, kuru jaunumi šķiet būtiski. Te palīgā nāk RSS (Rich Site Summary). Daudzi joprojām saka, ka RSS ir parastam cilvēkam neizprotama lieta, bet es tam nevēlos piekrist.
RSS ir tehnoloģija, kas nodrošina blogu, portālu un citu mājaslapu jaunumu abonēšanu. Tā vietā, lai sekotu simtiem mājaslapu, tās ik reizi atverot, var pierakstīties šīs lapas RSS plūsmai un nodot jaunumu meklēšanas darbu automātiskajiem servisiem.
Lai izmantotu RSS, vajadzīgs RSS lasītājs. Tā ir programma, kas seko tam, vai mājaslapā parādījies kas jauns. Katru reizi, kad tiks publicēts jauns ieraksts, RSS lasītājs to saglabās. Pēc tam tikai atliek visus jaunumus izlasīt, līdzīgi, kā tiek lasīti e-pasti.
Es RSS ziņu lasīšanai izmantoju Feedly. Ar to var ērti gan lasīt mājaslapu jaunumus, gan arī pievienot jaunus resursus. Turklāt pilnīgi pietiks ar bezmaksas versiju. Un Feedly var lasīt gan pārlūkā, gan arī izmantot kādu no Feedly mobilajām aplikācijām.
Feedly RSS lasītājs svētdienas vakarā.
Kā pievienot RSS lasītājam kādu jaunu mājaslapu? Lielā daļā majaslapu ir atrodama mazā, oranžā ikona, kas norāda uz RSS plūsmas saiti (jā, tā ir parasta saite). Atliek vien nokopēt saiti un iekopēt to RSS lasītājā.
RSS ikona manā blogā izvietojusies labajā pusē, uzreiz aiz visiem sociālajiem tīkliem.
Feedly gadījumā tas ir vēl vienkāršāk, jo ar «Add content» rīku (trešā saite kreisajā augšējā stūrī) viss kļuvis daudz vienkāršāks. Feedly prot automātiski meklēt RSS plūsmas, pat ja tiks ievadīta tikai mājaslapas adrese.
Tagad atliek vien pievienot savus mīļākos resursus un sākt tos lasīt tad, kad ir publicēts kut kas jauns. Iedvesmai, daži avoti: LSM.lv — Latvijas Sabiedriskais medijs, Laacz.lv — Kaspara Foigta blogs, Kursors.lv — Kristapa Skuteļa IT jaunumu portāls, Baltaisruncis.lv — Ulda Rozenfelda blogs (viņš ir uzsācis taisīt arī citu latviešu blogu iknedēļas apskatus).
Tagad jūsu kārta meklēt jaunumus, kuriem vēlētos sekot līdzi, pievienot tos Feedly un būt vienmēr jaunumu virpulī. Katrreiz, kad interneta dzīlēs atradīsiet kādu interesantu mājaslapu, iekopējiet tās saiti Feedly. Ja lapai būs RSS, tad Feedly piedāvās to pievienot.
Ja gadās kāda lapa, kurai Feedly neatrod RSS, uzrakstiet lapas saimniekiem e-pastu un palūdziet, lai šādu iespēju nodrošina. Starp citu, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka iestādēm ir jānodrošina visām savām mājaslapām RSS ziņu plūsmas.
Ir daži jokaiņi, kas spēj sekot līdzi jaunākajam tviterī. Man nekādi nav skaidrs, kā tas ir iespējams, ja vēlas kaut ko nepalaist garām. Ja vēlas sekot līdzi visam, tad tas aizņem milzumdaudz laika. Turklāt publicētās saites pašas par sevi neko neizsaka, toties Feedly tikai atver un sāc lasīt. Bez spama, kaķēniem un ēdienu bildēm.
—
Ieraksts tapis pēc Iļjas Birmana iniciatīvas. Aicinu arī citus blogerus iepazīstināt vai lieku reizi atgādināt saviem lasītājiem par RSS.
Es gan nekad īpaši neesmu uzticējies Feedburner statistikai, jo tai allaž ir problēmas bijušas, bet kopsummā kaut kādu vīziju tās tomēr sniedz. Tad nu bija lielisks iemesls izmēģināt Microsoft Excel 2010 iebūvēto sparkline izveidi apvienojumā ar XML datu apstrādi, parādot, kā līdz 2. decembrim Kristapam klājies ar RSS padevi. Ja pēc tam būs vēlme kādam redzēt un Kristaps pats to nebūs parādījis (kam es īpaši neticu), tad paskatīsimies arī, kā viņam būs klājies pēc šīs akcijas.
Krizdabz.lv feedburner statistika par pēdējo mēnesi.
Šādi izskatās pēdējais mēnesis. Kā redzam, nekas īpaši mainījies nav, tāpēc izvilku datus par garāku laika periodu, lai varētu papētīt tendenci kopsummā.
Krizdabz.lv statistika par pēdējiem trijiem gadiem.
Mana lielākā goda izrādīšana kādai mājaslapai (runa gan vairāk ir tieši par ziņu lapām un blogiem) ir šīs lapas RSS barotnes piesaistīšana savam Google Reader. Jo tad es par šo lapu noteikti neaizmirsīšu un, ja būs vēlme iekomentēt vai papētīt smalkāk kādu konkrētu ierakstu, apmeklēšu arī pašu lapu vēlreiz.
Tad nu tā, sastapos ar samērā amizantu lietojamības problēmu, ko tagad mēģinu atrisināt, klabinoties gar vienas mājaslapas zīmējuma skicēm. Kā jūs pievienojiet jaunas barotnes? Vai izmantojat kādu no tām atraktīvajām RSS ikonu vizualizācijām, kas parasti iepītas kaut kur starp pēdējo komentāru un PayPal pogu kaudzēm? Vai arī darat tieši tāpat kā es — jebkurai lapai adreses logā apskataties, vai Firefox ziņo, ka šai lapai ir RSS barotne un izmantojiet šo ikonu?
mrserge-lv-feed-button-firefox
It kā vienkārša lieta, bet es patiešām nesaprotu, kāpēc šo, jau pašā pārlūkā iebūvēto iespēju ir jādublē?
Neticu, ka esmu vienīgais, kam šīs ir sasāpējušās problēmas, bet sakarā ar to, ka negribu jūs nomocīt ar nenormāli daudz un dažādiem sasāpējušiem jautājumiem, uzskaitīšu uz šo brīdi man vissāpīgākos.
1. Kontaktformas un e–pasti uzņēmumu mājaslapās.
Atceros tos laikus, kad katra sevi cienoša mājaslapa obligāti saturēja kontaktformu saziņai. Turpat, ja nebija kontaktforma, noteikti bija e–pasta adrese vai kas līdzīgs. Man arī ir e–pasta adrese minēta, uz kuru varat sūtīt savas pārdomas. Vienīgais, kas man ļoti nepatīk (bet pats savulaik par to sajūsminājos pārpeļķes uzņēmumu mājaslapās) — man nav nekāda uzticības momenta tām. Nav ne mazākās nojausmas, kad tad uz manis uzdoto jautājumu kāds atbildēs.
Pārpeļķes kompānijas vēl joprojām bieži vien raksta, ka uz e–pastiem atbild diennakts palīdzības dienests vai arī ir pieminēts, kādos laikos uz to atbild. It kā elementāra lieta, bet es jau sevi kuro reizi esmu pieķēris pie domas, ka es vispār ignorēju e–pastu un kontaktformas kā saziņas formu ar uzņēmumiem, it īpaši, ja e–pasts ir kaut kāds info@blah…
2. Tehnisku štrumentu apraksti
Šai gadījumā visi noteikti atminās video par to, kas notiktu, ja Microsoft sāktu ražot iepakojumus Apple produkcijai. Pirms kāda laika man bija nepieciešamība iegādāties portatīvajam sakarīgu bezvadu peli (man jau tā vadu pietiek somā). Un liels bija mans izbrīns, ka datorveikala pārdevējs, ar mani kopā pētot peļu iepakojumus, tā arī nespēja atbildēt uz jautājumu, kāpēc Logitech 34Ls pele ir sliktāka par tās pašas firmas 65Ls peli. Zināja teikt tikai to, ka to dārgo visi datorspēļu fani pērkot. Yeah, right. Tieši šis parametrs man ir noteikti noteicošais.
Piemēram, pusi no kastes aizņēma uzraksts «microgear technology», kas nozīmē neko vairāk, kā maziņu bīdāmo sūdiņu peles apakšā, ar kuru regulē to, cik ļoti man tikšķ vai netikšķ rullītis. Un kā gan man neienāca prātā, ka šāda «megatehnoloģija» varētu maksāt 31Ls vairāk?
Tas pats attiecas arī uz daudziem citiem štrumiem, kuriem pat speciāli ir izveidotas mājaslapas ar salīdzinājumu tabulām. Tikai tāpēc, ka no iepakojuma neko nevar saprast. Varbūt tā ir kaut kāda īpaša tehnika, kā panākt to, lai tavu preci pērk tikai internetā?
Starp citu, Ļebedjevs ar savu tagu mākoni uz iepakojuma nav diez ko labāks par Logitech un Microsoft kopā ņemtajiem.
3. Lielveikali un to kases
Tas, kāpēc lielveikalos ir daudz kases, domāju, nevienam jau sen nav noslēpums — pēc kaut kādas tur regulas noteikumiem, ir jābūt noteiktam skaitam ar kasēm attiecībā pret veikala tirdzniecības zāles platību.
Man nav nekādu iebildumu pret to, ka lielākā daļa no Maximas kasēm ir slēgtas, jo es pēdējā laikā cenšos iepirkties tikai Sky. Tur mani nepamet sajūta, ka kasieres kaut kur malā stāv un gaida zemo startu, lai varētu skriet pie klienta un izsist viņam čeku — vienīgie, kas šajā veikalā mani ieved diskomfortā, ir apsargi un cenas garšīgiem vīniem (nepārprotiet, cenas patiesi ir zemas un tāpēc pārāk bieži gribas tos pirkt).
Bet atgriezīsimies pie tipiskas Maximas vai Rimi. Es atceros, ka savulaik bija kaut kādas lampiņas pie kasēm, lai zini, kura strādā (vēl Padomju Savienības laikos Maskavas GUM‘ā tādas redzēju). Vienā no lielveikaliem tādas redzēju arī tagad. Bet, sakarā ar to, ka mūsdienās elektrību taupa tikai uz Rīgas ielām, lielveikalos pie kasēm viemēr ir ļoti gaišs. Un ja šīs signāllampas tiešām arī tiek iedegtas brīdī, kad kase ir vaļā, to neviens nevar ieraudzīt, jo no baltās gaismaskastes spīdošā dienasgaisma nav pamanāma.
4. BMW, Mecedes Benz un Lexus autovadītāju — manas ģimenes slepkavu tops un citi sīkumi, tai skaitā policijas darbinieki un taksisti
Šodien jau kārtējo reizi divdesmit minūšu laikā uz ielas man gandrīz izdevās iekļūt avārijā.
Tipiskākais variants: es ieturu pietiekamu distanci, lai lietus laikā varētu bez «mēmajiem» noreģēt uz priekšā braucošo, bet man pamanās kāds priekšā ielīst.
Otrs tipiskākais variants ir kreisais pagrieziens ar 50 km/h ātrumu uz pārpildītas ielas, nerādot pagriezienu. Tieši aizmugurē braucošais jūtas ļoti patīkami.
Trešais variants: no ieskriešanās joslas vai mazāk svarīga ceļa uzbraukt uz Krasta ielas, kur es braucu ar 70 km/h. Bez emocijām uzsākt braukt (nevis jau braukt ar tādu pašu ātrumu kā es) un, pat ļoti iespējams, momentāli pārkārtoties uz trešo joslu, jo tur ir pierastāk.
Nemaz nerunāju par to, ka uz Brīvības, Barona, Čaka ielām un Aspazijas bulvāra malā noparkojusies mašīna pirms izbraukšanas neuzskata par nepieciešamu apskatīties, vai aizmugurē kāds nebrauc.
Vēl arī policija Vecrīgā, kas var paziņot kravas automašīnai, ka tā nedrīkst iekraut/izkraut kravu, neuzbraucot uz gājēju ietves. Par tiem man vismaz ir prieks, jo tagad paši varēs izbaudīt, kādas pēc tam paliek ietves (tiem, kas tankā — tagad Vecrīgā būs jaunas kājinieku patruļas.)
Topu noslēdz taksisti, kuri no manis jau ir norāvušies ne reizi vien. Jā, es esmu tas, kurš zvana Ceļu policijai un sūdzas par konkrētu elementu izdarībām, piemēram, gājēju pāreju, dzelzceļa pārbrauktuvju un sarkanās gaismas ignorēšanu no jūsu puses. Mani var atrast Ļeņingradā. Paņemiet līdzi tiesības un automašīnas tehnisko pasi. Arī šoreiz policiju izsaukšu es.
Es uzskatu, ka Rīgas satiksmē valda haoss un man piebalsos jebkurš «laucinieks», kuram braukāšana uz galvaspilsētu ar savu transportu ir vairāk galvassāpes, nekā komforts.
Šodien nopriecājos par to, ka Salīdzini.lv esot uzlabojuši savu dizainu. Tā kā ziņu izlasīju tālrunī kādā no RSS ziņu avotiem, tad tikai tagad uzzināju, kas tad tur izmainījies. Absolūti nekas. Tas vēl joprojām ir ārpus jebkādas salīdzināšanas iespējām briesmīgs.
Tas, ko es jau sen vēlējos šajā projektā, ir patiešām inovācijas dizainā, kas atvieglotu šī projekta lietošanu:
1) meklēšanas rezultātu apskate dažādos griezumos (tikai teksts rindās, tikai veikalu nosaukumi, utml.)
2) alternatīvas vai līdzīgi produkti blakus meklēšanas rezultātiem
3) AJAX ievades formā ar palīgu preces izvēlē
4) lietotāja autorizācija ar saglabātu meklēšanas vēsturi (tai skaitā ar meklētās preces cenu izmaiņām)
5) kvalitatīva informācija par produktiem. Utml.
Tas, kas ir izdarīts tagad — izveidots preču katalogs. Šī dizaina lieta ir vajadzīga veikalu īpašniekiem, lai saprastu, kā veidot automātiski preču klāsta katalogus meklētājiem un nav nekāds kardināls solis pretim ikdienas lietotājiem.
Lūdzu, nē, pieprasu — nomainiet paziņojumu par dizaina maiņu pret paziņojumu, ka beidzot esat saņēmušies un uztaisījuši briesmīgu vēdekli ar visnodrāztāko Web 2.0 teksta noformējumu, izdomājuši saukli un to ielikuši lapā. Bet tam nav nekāda sakara ar dizainu.
Jau pēc publicēšanas uz ātru roku uzmetu variantu, kas BlackHalt, Kirila un citu datubāžu izmantošanas utilizatoru rokām būtu panākams un lietojams (tas ir mājiens).
Salidzini.lv meklēšanas forma
Šai gadījumā īpaši gribu paskaidrot apakšējo daļu — revolucionāri būtu ieviest blokus ar informācijas atlasīšanas iespējām. Funkcionālie bloki, kurus pašrocīgi varam pielikt, noņemt, izveidot (identiski tam, kā īr iGoogle lapā). Un patiesībā šiem blokiem īpaša nozīme ir tieši pēc pirmās meklēšanas rezultātu parādīšanās — atlasot jau tiešām vajadzīgo. Un sev saglabāt tikai to atlases iespēju, kura man tiešām ir vajadzīga. Lūk tas, manuprāt, būtu uzlabots, jauns dizains.
Atvainojos. Gribēju kaut ko par citiem «jaunajiem dizainiem» arī pateikt, bet man šobrīd kaut kā aizmirsās, kas vēl bija svarīgi. Nu re, atcerējos. Jau nedēļu mēģinu saprast, kā var pārdot par vairākiem desmitiem tūkstošu latu kaut ko tādu, ko ir slinkums pat noprezentēt piecdesmit santīmu robežās. Un šis ir tikai viens uzskatāms piemērs, bet tādu ir tūkstošiem.
Nē, man šodien nav ļoti slikts noskaņojums — šo irakstu tapinu jau labu laiku, metot ārā kādu no punktiem un liekot kaut ko citu, aktuālāku vietā.
Jau nedēļu ir problēmas ar FirstData karšu termināliem — tie apkalpo tikai HansabankasSwedbank maksājumu kartes kā arī starptautiskās maksājumu kartes, bet citu banku «algas kartes» vienkārši neapkalpo. Un iemeslu pagaidām neviens nezina. Lielākais joks ir iekš tā, ka FirstData sūta tevi pie bankām, bet bankas sūta tevi pie FirstData. Līdz ar to neviens nav vainīgs, bet nekas nestrādā.
Iepriekš rakstīju par iespēju pievienot vārdadienu kalendāru telefonā, tad tagad, pateicoties Ramūna ieteikumam, ir iespēja šos datus sinhronizēt (kā diez šo terminu izteiktu viedie latvji?) ar Google kalendāru. Žēl, ka bezmaksas versijā tas attiecas tikai uz vienu, noklusēto kalendāru, nevis visiem, kas ir pieejami. Bet arī šo triku var apiet, vienkārši nokopējot svarīgo informāciju no citiem kalendāriem savā noklusētajā. Tādējādi organizējot datus — tas, kas ir noklusētajā kalendārā, man ir svarīgs arī tālrunī.
Iestāšanās Latvijas Universitātē ir devusi man iespēju, izmantojot Virtual Private Networking, no jebkuras vietas pasaulē izmantot dažas ļoti noderīgas datubāzes un informācijas avotus. Šobrīd cīnos ar to, lai saprastu, kā tad ir paredzēta autentifikācija Lursoftā, jo vēl joprojām prasa pieslēgties ar personīgo paroli. Kaut kad Dienas laikos bija takš IP autentifikācija.
Piezīme: vēl joprojām uzskatu, ka Latvijas Univesitātes Informācijas sistēma ir lielākais mēsls uz planētas, kāds ir radīts. Vienīgais, kas var būt pielīdzināts tai, ir Jelgavas pašvaldības darbības modelis attiecībā pret iedzīvotājiem.
Affair publicējis samērā loģisku jautājumu par tualetes papīra un atkritumu tvertnes savstarpējām korelācijām publiskajās tualetēs. Pilnīgi pievienojos. Un gribu iemest megaakmeni Sviesta Cibas lauciņā — vai tiešām visu šo gadu laikā nevar sakārtot savas RSS barotnes padeves veidu, lai man nenāk visa informācija kopā ar tagiem, bet gan kā formatēts HTML? Ļoti daudzus ierakstus vienkārši nav iespējams uztvert tikai dēļ tā, ka es redzu tikai HTML kodu.
Beidzot sāku bīdīties uz priekšu ar jaunu šīs lapas paskatu. Iemesls gana triviāls — man gribās izmantot vairāk ekrāna laukuma, tai skaitā, publicējot lielākas bildes rakstos un sānu slejās atbrīvojoties no visādiem sūdiem. munky solās palīdzēt ar HTML veidošanu no maniem gara lidojumiem, bet Sirke visu laiku emocionāli atbalsta. Ceru līdz novembrim jums to visu parādīt.
Atsaucoties uz iepriekš rakstīto par mudakiem, aiz neko darīt, netīšām atradu caur mana RSS lasītāja sadali Spamliste darboni, kas publicējis saiti uz fantastisku mājaslapu — Instant Origami. Mans favorīts ir the dragon. Šai sakarā gribētu piebilst, lai kāds nepārprot — esmu liels laicīgās mākslas piekritējs, tikai man nepatīk, kad mākslu taisa ar maniem vēl nepublicētiem komercdarbiem.
Lai jums priecīgas brīvdienas!
P.S. Dodos gan uz Fontaine Festival, gan Blomi, gan Positivus. Pa vidam vēl centīšos pagūt tikt uz Dziesmu un Deju svētkiem un 11. jūlijā būšu sastopams klubā «Četri Balti Krekli», jo tur būs grupas Iļģi koncerts, bet pirms un pēc koncerta — pie sevis kafejnīcā «Leningrad».
Es iedomājos, kā šajās dienās drāž Latvijas laikrakstu pārdošanas nodaļas. To, kādi ir laikrakstu abonēšanas rezultāti, var apskatīties pie Onkuļa un Gaišās Puses kunga. Es pats arī biju dilemmas priekšā — pagājušajā gadā abonēju Financial Times (tāpēc, ka varēju to izdarīt par mazāku naudu, nekā man piedāvāja Dienas Biznesu un man bija arī bezmaksas pieeja FT elektroniskajiem resursiem).
Biju domājis, ka šogad tomēr abonēšu Dienas Biznesu, bet kaut kā man kuņģis čokurā rāvās atdot par to pārsimts latu. Ar lielāko prieku lasītu Dienas Biznesu elektroniski (pilnās PDF versijas — kas DB redakcijai arī ir ekonomiski daudz izdevīgāk), bet sakarā ar to, ka viņiem vēl joprojām tas strādā ļoti gļukaini (piemēram, vakar tā arī nevarēju caur Hansanet.lv norēķināties par vakardienas laikrakstu), tad arī šī doma pagaidām ir atmesta. Tad jau labāk RSS padevi ik pa laikam palasīt un noskatīties TV24 ziņas reizi pāris dienās.
Vēl viens faktors, kas nāk par labu šim kritumam — blakus tam vajadzētu ievietot datus par to, kā tiek izmantotas laikrakstu elektroniskās versijas. Piemēram, tā pati LaukuLatvijas avīze jau pirms ļoti ilga laika bija realizējusi efektīvu variantu, kā elektroniski publicēt avīzi internetā (es par to jau rakstīju). Faktors par to, cik daudz ir interneta lietotāju avīzes mājaslapām ir arvien aktuālāks un tas ļoti tieši ietekmē avīžu abonentu skaitu. Ja beidzot mārketinga un pārdošanas nodaļas saņemtos un uztaisītu normālu elektronisko abonentu sistēmas (ar adekvātiem izcenojumiem gala lietotājiem), es esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākamajā gadā mēs sagaidītu vēl lielāku drukāto versiju abonēšanas kritumu, toties pieaugums elektroniskajām versijām būtu vismaz par 100%.
Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, cilvēki arvien vairāk ceļo. Līdz ar to man ir daudz svarīgāk konkrētajā brīdī, atrodoties kaut kādā Kambodžas viesnīcas numuriņā izlasīt aktuālāko, kas notiek Latvijā. Šobrīd es to daru, izmantojot to pašu TV24, TVNET, Delfi, ja vēlos uzzināt par nacionālajām ziņām (politika, sabiedrība, ekonomika) vai arī specifiskos portālus, piemēram, SV.LV, HC.LV, ja runājam par kultūru, vai blogus, ja runājam par ikdienu. Tā to sarakstu vēl varētu paturpināt.
Šāds process man var aizņemt samērā daudz laika un es būtu daudz priecīgāks, ja vairāk laika pavadītu Kambodžas krogā, nevis viesnīcā. Tāpēc avīzes vairāk uztveru kā koncentrētu, analītisku aktuālo ziņu apkopojumu, par kuru ir jārūpējas avīžu redakcijām. Šobrīd Latvijā es jau sāku sliekties atpakaļ no Dienas Biznesa uz Dienu, kaut gan kādu laiku atpakaļ man Diena šķita pārbāzta ar ļoti daudz nevajadzīgas informācijas. Šobrīd man patīk abu laikrakstu analītiskā žurnālistika, tāpēc varbūt pat, ka būtu ar mieru ņemt abus.
Ar to visu es gribētu teikt, ka esmu ar mieru maksāt 150Ls gadā nevis par to, lai man uz mājas vai biroja adresi atnāktu svaigākais Dienas vai Dienas Biznesa papīrs, bet gan, lai uz e-pastu atnāk saite, ka es varu dabūt svaigākā numura PDF. Un 150Ls būtu ļoti piemērota cena, ko būtu ar mieru maksāt par abiem šiem laikrakstiem, nevis, kā tagad sanāktu — pāri 200Ls par papīra variantiem.
Vēl viena nianse — elektroniskām laikrakstu versijām ir viena papildus versija, kas varētu ļoti nepatikt preses monitoringu veicošiem uzņēmumiem (LETA, BNS, u.c.). Es varu jebkurā brīdī pameklēt arhīvā mani interesējošos atslēgvārdus un apskatīties, kāda ir bijusi par to publicitāte. Un ja katrs tāds raksts maksā, piemēram, 10 santīmu, laikrakstiem tas ir vērā ņemams ienākums un tas nonāk tieši redakciju budžetā, nevis preses monitoringa kompānijas budžetā (Aģentūras tāpat strādā ar tādām vai līdzīgām metodēm — taisot laikrakstu publicētās informācijas datubāzes. Tikai šīs datubāzes nav publiski pieejamas).
16. augustā padevos vispārējai eletrifikācijaigoogolizācijai un uzliku Google Analytics kodu savā blogā. Tagad mokos jautājumiem, jo nesaprotu, kāpēc mana statistika ir kaut kāda absurda tam, ko tas Google man te rāda.
Pirmkārt — Google uzskata, ka man ir 2–6 apmeklētāji dienā. Tādā gadījumā es nesaprotu, kā var būt tā, piemēram, ka katru manu ierakstu publicēšanas dienā apskata vismaz 19 cilvēki no Nekur.lv vien, mana Mint statistika uzrāda pavisam citus skaitļus, bet TextAds servisa statistika — vairākus simtu baneru skatījumu dienā pat vismazāk apmeklētās dienās? Vēl klāt nāk arī FeedBurner statistika par apmeklējumiem no RSS barotnes — dati par 22. augustu: 55 subscribers (tie, kas pierakstījušies barotnei), 148 reach (tie, kas atnākuši uz lapu no barotnes).
Es vēl saprastu, ja man pašam nebūtu ko darīt un es visās iespējamās vietās klikšķinātu un skatītos savu blogu, lai tikai palielinātu kaut kur kaut kādus klikšķus.
Ja es raugos uz to pašu TextAds, tad man šis skaitlis būtu daudz nozīmīgāks, jo tur paralēli arī naudiņa nāk no tā pasākuma, savukārt tas Google Analytics mani interesēja tikai tāpēc, lai pievienotos tam jaunajam latviešu krāniņu mērīšanas statistikas agregātam. Tagad, kad redzu, ka man Google Analytics rāda statistiku, kas ir pilnīgi neloģiska un neiespējama, es neredzu pamatojumu, lai es to darītu.
Ja kāds gudrais sarkanačaino cilts loceklis var paskaidrot, kas ir par vainu nekorektiem datiem un kā to salabot, būšu ļoti pateicīgs.
