Šonakt no sarakstes ar kādu cilvēku uzzināju, ka Latvijas Kultūras koledžā sēž kaut kāds mudaks Andris, kas poligrāfijas jomā strādājot no 1989. gada un pasniedz studentiem QuarkXPRess sesto versiju apgalvojot, ka iemācoties XPress uz InDesign būs viegli pāriet (aha, no sestās versijas, right). Bet, kas mani sadusmoja visvairāk, tas &%^$ apgalvo, ka XPress ir daudz pārāks pār InDesign tāpēc, ka nododot maketus uz tipogrāfiju, ar XPress sagatavotajiem maketiem būs daudz mazāk problēmu.
Andri, atradīšu tevi uz ielas, iespļaušu sejā. Tu pasniedz cilvēkiem, kas līdz šim vispār nezināja, kas ir poligrāfijas darbu sagatavošanas tehnoloģijas — atbildības sajūtai tak arī būtu jābūt.
Un TVG arī ir mudaki, ja vēl jorpojām nespēj, tieši tāpat, kā to savulaik nespēja Tilde, mācību iestādēm notirgot patiešām lētās Adobe studentu licences. Es pat teiktu vairāk, TVG ir lieli mudaki.
Piemēram, pašreiz aktuālās cenas (no dažādiem avotiem, bet principā pārrēķinam no dolāriem latos, jo tāds nu ir tas mūsu liktenis):
Adobe® Creative Suite® 3 Design Premium 299 $
Adobe® Creative Suite® 3 Design Standard 199 $
Adobe Creative Suite Web Premium 249 $
Adobe® Creative Suite® 3 Web Standard 199 $
Adobe® Creative Suite® 3 Production Premium 299 $
Adobe® Creative Suite® 3 Master Collection 499 $
CorelDRAW Graphics Suite X3 – Education Edition 1750 $
Corel Painter X 1750 $
QuarkXPress 7.2 Passport Student & Faculty Edition 269.85 $
P.S. Gandrīz aizmirsu. Zemāk ir redzams, kas no tās akadēmijas ārā nāk dēļ šitādiem Andriem (protams, ka ne tikai dēļ viņiem vien).
UPDATE: dažiem labiem komentāros netapa skaidrs, kāpēc es ieliku šo maketu no Latvijas Kultūras koledžas zem raksta. Paskaidroju, tas makets, visticamāk, ir tapis kādā no Microsoft Office produktiem un pēc tam ar ekrānšāviņa (Print Screen) metodi ir uztaisīta bilde, kas ir ielikta mājaslapā. Kā es to uzzināju? Vārdiem «Bibliotekārzinātnes» un «amatierteātra» ir redzams iebūvētā kļūdu labotāja sarkanais viļņotais pasvītrojums. Publiski vai nepubliski, man ir tiesības izteikties par lietām tieši tā, kā es vēlos, it īpaši, ja tā ir patiesība. Ja kādam kaut kas nepatīt, tad var palasīt manu komentāru, ko sarakstīju jau iepriekš. Attieksme nav mainījusies.
Plakāts vnk spārda…
Nē nu saprotams, ka līmenis ne koledžā ne TVG nav. Pat ļoti švaki.
Bet nu, common. Es gan nezinu kas Tu patiesībā esi un cik liela ranga pro, BET Tev vecīt nav sakāpis galvā? Saprotu, ka ir dusma, bet šādi publiski apd*rst ļautiņus…
Es jau neko, bet tava “category/rokdarbi” NAV tajā labākajā līmenī un lietas, ko esi paveicis ir tikai virs vidējā, nekas novatorisks, oriģināls vai svaigs. Personīgi silti iesaku, ja darbojies kā freelance‘rs, tad vismaz nelieli sava bloga adresi klientiem. Šādu d*rsēju savam uzņēmumam tuvumā nelaistu.
Padomā labāk kāds mudaks esi citu acīs ;) Ar citiem saprotot tos, kas skata Tavus darbus un gardi smejas par to kā Tu to mēģini saukt par labu un kvalitatīvu. Smieklīgi.
usatoday.comes drīzāk gribētu dzirdēt, kas tev sakāms par xerox redbrendingu un jauno logo http://www.usatoday.com/money/advertising/2008-01-07-xerox-logo_N.htm
esuntu: piekrītu ka varbūt nav smuki saukt cilvekus vārdos un rakstīt ierakstus blogā emociju uzplūdā un neapdomājot, bet domaju ka Mr. Serge gribēja norādīt uz augstākās “dizaina izglītības” līmeni Latvijā, jeb pareizak būtu teikt par šī līmeņa neesamību un briesmīgo stāvokli. Domāju ka vairāk šeit tika runāts par poligrāfijas izpratni, nevis par dizainu kā tādu.
Dzhonijs: Protams. Tas NAV labi un par to IR jārunā. Bet to var izdarīt arī smalkākā un izglītotākā manierē (un tieši tas būtu jāievēro attiecīgās nozares speciem) nevis brutāl-vulgāri aplikt kādu bez skaidri argumentēta pamatojuma.
nav ar Indesing pieredze, bet ar quark express agrāk baigi labais bija :)
Imo nevienā skolā neiemācīs perfektu dizaina maketa sagatavošanu drukai, ibo katrā tipenē ir savas nianses, kuras ir apgūstamas uz vietas.
Un tas nav viens un tas pats – dizainers/maketētājs un persona, kas to visu samet kopā drukai. Pēdējai japārzin +/- viss, lai nesanāktu kāzusi.
Nezinu ko čals tev nodarījis, un kas viņš vispār tāds ir, un lielos vilcienos – man pajāt. Visas tās skolas ir vienā līmenī – nekādas.
Iemācies vienu progu normālā līmenī un tad jau pārējās “naučnim tikam” ir izstudējamas.
Personīgi es 100x labāk strādāju ar Quark (pofig kāda versija, šobrīd lietoju 7), nekā ar to mudajobišo indesign, kas ir konkrēts pagemaker pēctecis, bija sūds un arī tagad ir sūds. Tas ka latvijā visādi admiņi un uzņēmumi izdomājuši ietaupīt kapeiku (taču Dosja: nopirkt Adobes paku kur viss ir iekšā, tikai ar lielu BET – katru gadu jāpērk jauna versija) un nepirkt quark un tagad slavina kā nezkādu uberkūlo progu, spiežot visiem ar to štruntu strādāt, tā ir šo uzņēmumu personīgā problēma. Jā rezultāts ir, izdarīt var, bet kaifa no maketēšanas nav nekāda, jo arī kompim vajag uzreiz normālus resursus lai tā proga +- grieztos. Quark tādi resursi nav nepieciešami.
Svilpe: Da 90% tipeņu strādā pēc viena un tā paša principa, visiem ir pajāt ar kādu progu tu strādā, galvenais lai fonti nenobrūk, bildes ir cmykā un atbilstošā izsķirspējā. Tas pats ir ar digitālo druku. Galu galā, iedod normālu PDF failu un viss bumbās.
Paldies tev, Bergmani, par pērļu pārsātināto tekstu. Dažus no tavu izteikumu «zelta gabaliņiem» es dzirdēju pirmo reizi. Un tas vienmēr ir interesanti. Varbūt rakstot par nākamo «Andrveidīgo» varēšu ieviest to arī sava leksikonā.
Kas attiecās uz to visu rakstu kopumā un tavu attieksmi — mēs abi divi domājam par vienu un to pašu, tikai varbūt definējums atšķiras. Tik tiešām — tipogrāfijām 90% gadījumu ir galīgi vienalga, kādā programma ir sagatavots makets. Un par to es arī visvairāk uztraucos — ja pasniedzējs nostāda to tā, ka Quark ir labāks par InDesign, bet neizstāsta to, kas patiesībā būtu jāzina, t.i. — kādas problēmas ir jāatrisina, nododot gala maketu tipogrāfijā, pasniedzējs patiesībā tikai sačakarē cilvēkiem prātus.
Piekrītu par visiem 100%, ka tā arī rodas tie “ģeniālie” mākslinieki, kuri savās skolās, akadēmijās apgūst kādu no dizaina programmām, un tad “rada” savu nemirstošo mākslas darbu. Diemžēl pieredze ir tāda ka: varbūt arī doma ir bijusi pareiza, idejiski uz to ir iets, bet diemžēl tehniski tā varēšana ir bijusi daudz par īsu. Tad nu rezultātā repro dabiniekam, vai tipogrāfijas darbiniekam, kurš šo darbu sagatavo drukai ir jācīnās ar pirmklasnieku kļūdām, lai vispār tur kautkas sanāktu. Reizēm diezgan brutāli tiek viss izjaukts, un salikts pa jaunu, kas gan līdzinās – uztaisīt no jauna. Diemžēl LV ir maza zemīte, lielākie darbi un drukāšanās tepat vien notiek Rīgā vai arī apkārtnē, tipogrāfiju daudz, konkurence milzīga, katrs klients ir svarīgs un tad nu tie tehniskie darbinieki nodarbojas ar to ko patiesībā nevajadzētu nodarboties – pārtaisa klienta darbus. Savukārt klienti, dizaineri var atļauties mierīgi ar kāju pastumt to savu pusgatavo darbu, visu vainu novelt uz tipogrāfiju, saņemt algu un uzskatīt sevi par lielu mākslinieku.
Negribas rakstīt par top 10 kļudām, tas tomēr ir ļoti gari. Katrs kurš darbus sagatavo drukai, to zin jau zemapziņā :)))
Pasniedzējs ir pasniedzējs, algu saņem, savas studas novada, un ko iemāca – grūti teikt. Laikam jau viss atkarīgs no konkrēta pasniedzēja pieredzes. Ja viņš ir bijis švaks makētētājs vai dizaineris, tad automātiski tas nenozīmē, ka tu būsi labs pasniedzējs … un otrādi. Arī šie studenti, ja intereses un saprašanas nav, tad neviens ar karoti tās zināšanas mutē neieliks.
Cik man ir bijusi saskarme ar šādiem studentiem, kas nākuši pieteikties darbā – viens darbs tiek uztaisīts (ilgi un apņēmīgi), otrs līdz pusei un tad arī pienāk brīdis ka pazūd tas “mākslinieks”. Un tas zelta teksts – es biju labākais (ā) savā kursā! Jā, ja tu biji labākais, tad kādi bija/ir tie pārējie? … laikam labāk nezināt.
Vissliktāk laikam ir tieši ar poligrāfijas skolu, jo es, teikšu godīgi, nesaprotu, kāpēc tie bērni tiek brutāli krāpti, apsolot viņus apmācīt visām dzīves gudrībām kas atrodas poligrāfijas lauciņā, un solot, ka atrast darbu nebūs nekādu problēmu. Kā rezultātā mazais cilvēciņš nosēž savus 3-4 gadus, apgūst word, excel, atrod pareizeizos burtus uz klaviatūras, varbūt pat Corel un photoshop nedaudz zin, bet ar to arī viss beidzas. Jo par poligrāfijas procesiem mazajam cilvēciņam ir neliela nojausma. Kautvai – timesNewRoman fonti drukai neder. Tad kā lai šādi izglītots potenciālais darbinieks atrod sev darbu? Un kāpēc man kā darba devējam būtu šāds cilvēks jāņem darbā? Pie tā visa: no skolas regulāri zvanās un visu laiku piedāvā paņemt kādus pāris studentus darbā – lai es viņus apmācu. Un pēc skolas beigšanas viņi iet strādāt pie maniem konkurentiem? Absurds.
Par tipogrāfijām runājot, varu ieteikt Polyprint digitālo druku un Lauku Avīzes digitālo druku – operitivi un kvalitatīvi, neskatoties uz trako ziemassvētku periodu!
Ufff, sarakstījos :D
..nabaga Andris :D :)) fein var peec darba pasmieties shaados blogos.. :))))))) .. turpinam lasiit taalaak