Rokdarbi. Stipras vēja brāzmas Latvijā rudeņos un ziemās. Sveiciens Rīta Panorāmai un LSM

Izrādās, ka šajā rudenī visā Latvijā vēl nav bijusi neviena pamatīgi vētraina diena. Beidzot pirmais vakars ar vētrainu laiku (kaut gan nekas īpašs naktī tomēr nenotika), par kuru vakar no rīta vēstīja Rīta Panorāma un pēc tam rakstīja arī Latvijas sakarīgākais medijs LSM.LV. Abi mediji uzzīmēja arī grafikas, lai uzskatāmāk parādītu, cik bieži Latviju rudeņos un ziemās vēji ir šūpojuši.

Dienas ar stiprām vēja brāzmām Latvijā. Rīta Panorāmas grafika.
Dienas ar stiprām vēja brāzmām Latvijā. Rīta Panorāmas grafika.

Rīta Panorāmai ir izdevies izdarīt visu iespējamo, lai grafiku padarītu pēc iespējas nebaudāmāku. Bezjēdzīgas, spilgti sarkanas skalas un informatīvo troksni radošas palīglīnijas, ēnas stabiņiem. Un var tikai minēt, kādā prāta aptumsuma brīdī tika ielikta nulle skalu krustpunktā.

Starp citu, te var ļoti labi redzēt, cik bezjēdzīgas ir palīglīnijas. Ar visu nevajadzīgo skalu un palīglīnijām, dizainerim tāpat nācās pierakstīt katram stabiņam tā summāro vērtību. Palīglīnija vērtībai 10 pēdējā periodā nekādi nepalīdz saprast ka vidēji stipras brāzmas bijušas tikai vienu dienu.

Dienu skaits ar attiecīgo vēja brāzmu ātrumu. LSM grafika.
Dienu skaits ar attiecīgo vēja brāzmu ātrumu. LSM.LV grafika.

LSM.LV uzdevumam piegāja prasmīgāk. Parādīts ir reāls dienu skaits, nevis abstrakts stabiņš. Skaidri saprotams, kāpēc nepieciešams sadalījums pa krāsām. Grafikai ir nosaukums, mēnešu periods, par kuriem grafikā ir runa, norādīts datu avots.

Tagad par trūkumiem. Grafikas pirms publikācijas arī ir jādod korektoriem izlasīt, virsraksts rada īssavienojumus lasītāja smadzenēs. Sanāca lieka datu dublēšana, norādot gadus. Dienu skaits ir parādīts vizuāli, bet to tāpat nācās marķēt ar skaitļiem, jo nav iespējams ātri saskaitīt 25 klucīšus. Un izmētājot dienas pa dažādiem brāzmu stiprumiem, grūti salīdzināt summāro vētraino dienu skaitu (ko var izdarīt Rīta Panorāmas grafikā). Piemēram, salīdzinot 2004./2005. un 2006./2007. gada datus, bez rēķināšanas nav skaidrs, kurā periodā bija vairāk vētrainu dienu.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir devis piekļuvi meteoroloģijas datu arhīvam. Datu atlases rīks no lietošanas viedokļa ir briesmīgs un atlasīt var tikai četrus parametrus ar ierobežojumu laikā līdz vienam gadam. Apskatāmo datu kontekstā tas ir būtiski, jo 2006./2007. gada periodā Rīta Panorāmai un LSM.LV ir dažādi dati par dienām ar 30–39 m/s stiprām vēja brāzmām. Savukārt pēc LVĢMC datiem sanāk, ka šajā periodā vēja brāzmas no 21–29 m/s ir bijušas 27 dienas, bet vēja brāzmas no 30–39 m/s ir bijušas 3 dienas. Droši vien es pielietoju nepareizo metodiku. Cerams, ka Toms Bricis pastāstīs, kuram taisnība, bet manā grafikā būs LSM.LV dati.

Dienas ar stiprām vēja brāzmām rudens/ziemas sezonā Latvijā. mrserge.lv grafika.
Dienas ar stiprām vēja brāzmām rudens/ziemas sezonā Latvijā. mrserge.lv grafika.

Grafikai ir viens liels mīnuss, ar kuru netiku galā. Vajadzētu tikt vaļā no krāsu kodējuma skaidrojuma atsaucē.

Toties ar mazu triku vizuāli parādīju, ka šajā sezonā vētras vēl nav bijušas (LSM.LV ar to īsti netika galā). Visu mīlētās palīglīnijas parādījušās pretējā izpildījumā — dienas sagrupētas pa desmit. Lai varētu viegli salīdzināt blakus esošos periodus, dažāda stipruma vēja brāzmas saliktas kopā, bet tas netraucē tās atšķirt. Nez kāpēc vienīgi grafikās vārda «vairāk» vietā Latvijā baidās izmantot plusa zīmi. Kad jārunā par cilvēkiem 60+, tad viss ir vienkārši saprotams.

Starp citu, man ir lielisks rīks: mrserge.lv operatīvā informācija par meteoroloģisko situāciju Latvijā. Dati ir no LVĢMC un atjaunojas reizi stundā, atsevišķi tiek rēķināta feels like temperatūra un parāds a/s «Sadales tīkls» atslēgto klientu skaits.

12 thoughts on “Rokdarbi. Stipras vēja brāzmas Latvijā rudeņos un ziemās. Sveiciens Rīta Panorāmai un LSM”

  1. Vienmēr priecājos par taviem rokdarbiem. Noder pašam, kā arī vajadzības gadījumā, zināšu, kur sūtīt citus, lai paskatās, kā lietas darāmas.

    Vienīgā piebilde ir par “40+” sarunvalodā tas der, bet, manuprāt, precīzāks ir “>40 m/s” apzīmējums, jo tas ir lasāms un saprotams visiem, kas tikuši tālāk par 5. klases matemātikas vielu.

    “40+” lasāms, kā “četrdesmit plus,” bet “>40” ir “vairāk kā 40.” Manuprāt “>” ir matemātisks, loģisks un valodas ziņā skanīgs variants.

  2. Ar tiem datiem ir tā, ka visiem gadiem ir ņemts 1.septembris – 1. marts. Faktiski sanāk, ka LSM ir kļūdains virsraksts manas, ne grafiķes vainas dēļ, bet, kādēļ kļūda ir Rīta Panorāmas bildē, nezinu. Rīta Panorāmas zīmējumu es atļaušos nekomentēt. LSM man patika. Tavs variants ar visiem komentāriem, protams, šķiet tuvu ideālam. Paldies, par šo, tas daudzējādā ziņā ir ļoti noderīgs.

  3. Mikam: Piedāvājums ar «>40 m/s» ir apspriežams. Biju saskāries ar to, ka cilvēki ne pārāk labi saprot 5. klases matemātikas vielu. Pasen grafikā šādu apzīmējumu ieliku un cilvēks, kas pieņēma darbu, vārda tiešākajā nozīmē uzkārās. Tāpēc cenšos no lielāks/mazāks zīmju lietošanas izvairīties. Bet, iespējams, šis ir tas gadījums, kad pēc viena negadījuma nevajadzētu spriest.

    PiRXam: Mēs dzīvojam decimālā vidē. Desmit mums ir ļoti viegli pat vizuāli uztverams skaitlis. Septiņi tāds nebūt nav. Un, pat ja būtu, šajā grafikā tas tikai maldinātu, jo vēja brāzmas jau nebija nedēļu no vietas.

    Tomam: Laikam tad ir skaidrs. Es paņēmu datus no 2006. gada 1. septembra līdz 2007. gada 1. aprīlim. Ja raksti (septembris—marts), tad marts ir arī jāieskaita. Un 2007. gada martā bija vēl divas dienas, kad brāzmas spēcīgākas par 20 m/s (skatījos «vēja brāzmas, maksimālais starp termiņiem…» parametru).

  4. Sergej, par to plusa zīmi ir taisnība. Varbūt esmu vienkārši stulbs, bet man arī katru reizi kādas sekundes trīs četras nākas padomāt, kura no abām zīmēm () nozīmē ko. Bet varbūt pie vainas ir tas, ka šīs zīmes lieto diezgan reti. Nezinu. Palikšu pie stulbuma.

  5. Jā, par to stāsts, faktsiski ties ir septembris-februāris dati. Martā tur bija vēl viena diena ar 21 un viena ar 23m/s. Tā ir totāli mana kļūda. Jā un datu atlase ir tāda, kā raksti. Starpcitu, 01.01.2010 – 31.12.2012 daudzu staciju darbību nefinansēja valsts, bet LVĢMC ar saviem resursiem (nu tur arī jautājums, kā toreiz nolēma valsts naudu sadalīt, kam tērēt, kam nogriezt un, vai šiem datiem šobrīd būtu jābūt maksas), tādēļ šo datu tajā arhīvā nav. Tam periodam izmantoju http://www.ogimet.com/home.phtml.en.

  6. Oho. Paldies par resursu. Vai Ogimet datiem var daudz maz paļauties? Kas attiecas uz tavām kļūdām. Tu jau arī pirms darba uzdevuma došanas Sandai (to es tikai šodien uzzināju, sveicini viņu) vari palūgt, lai tehniskais redaktors izlasa tekstu. Tas daudz laika neaizņemtu.

  7. Paldies par konstruktīvo kritiku! Risinājums dienu daudzuma dalīšanai pa blokiem šajā grafikā lieliski derēja.

    Par >, <, ≤ utt. simboliem, ko pieminēja Miks – ļoti gribētos tos lietot, bet man neizprotamu iemeslu dēļ milzu daļai cilvēku tie sagādā problēmas, tāpēc labāk izvairīties, lai rezultāts būtu pēc iespējas nepārprotams.

  8. Ilūzijas par visādu redaktoru un korektoru armiju, kas strādā medijos ir lielas. Jau sen viss ir nominimizēts līdz nekam :) Sanda pati bieži izķer manas neuzmanības kļūdas, šī bija gan gluma kļūda, lai viņa nepamanītu.
    Bet tas Ogimet ir labs resurss ar tiešām plašu datu klāstu, ja salīdzina ar citu internetos pieejamo, bet nedrīkst pilnīgi droši ņemt viens pret vienu, jo tur visi dati arhīvēti bez kvalitātes kontroles. Ir arī periodi, kad daudzu staciju dati iztrūkst, bet laba alternatīva.

  9. Es īsti neloloju cerības par armiju. Pats esmu strādājis dažādos medijos un uzskatu, ka tehniskais redaktors jeb korektors ir obligāts jebkurā medijā. Jā, ok, var palaist ātro ziņu, nedodot to pirms tam korektoram, bet pilnībā paļauties tikai uz sevi ir gaužām nožēlojami. Tādā līmenī es varu privātu blogu rakstīt, ne jau valsts medijā publicēties. Skaidrs, ka nedz Toms, nedz Sanda nav vainīgi pie tā, ka šāda štata vieta nav (tiešām nav?). Tai pat laikā gan Toms, gan Sanda var pieprasīt, lai tāda vieta būtu.
    Par Ogimet. Es jau ilgu laiku gribu saņemties un pats kolekcionēt datus privātai analīzei. Šobrīd gan esmu ticis tikai tik tālu, ka attēloju aktuālo informāciju rīkā, ko minēju šī raksta beigās. Varbūt ir jēga iespringt.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *