Rokdarbi. Saite kā formas elementa aizstājējs Siguldas zemju kartes pārlūkā

Karšu izdevniecība Jāņa Sēta izstrādāja Siguldas novada lauksaimniecības zemju karšu pārlūku. Pašvaldība atrada laiku piedalīties Eiropas fondu projektā, Jāņa Sēta atrada resursus, lai realizētu visnotaļ foršu ieceri. Nezinu, kurā brīdī viss aizgāja šķērsām, bet ar gala produktu īpaši apmierinātiem nevajadzētu būt. Produkts sanāca sasteigts un sarežģīts lietošanā. Brīdinu, ka būs nedaudz tehniskāks teksts kā parasti.

Karšu pārlūkā ir ļoti daudz rīku, statisku un dinamisku elementu, tas viss izmētāts pa dažādiem stūriem, bieži vien viens otru dublējot. Piemēram, kartes kreisais augšējais stūris vispār izskatās kā no četriem dažādiem resursiem salīmēts.

Man ir grūti iedomāties cilvēku, kas joprojām lieto klikšķināšanu uz bultiņām, lai pabīdītu karti. Jocīgi izskatās arī trīs reizes, dažādos paskatos ieliktie pietuvināšanas un attālināšanas rīki. Par sudraboto pogu rindu arī pastāstīšu nedaudz vēlāk.

Atsevišķu uzmanību, kas arī ir rokdarbu raksta iemesls, jāvelta labajā pusē esošajam rīkam. Tas nodrošina parādīšanas/slēpšanas funkcionalitāti kartes slāņiem. Kartes slāņu rīka izmērs, ja salīmējam visas tā redzamās daļas kopā, ir 232 x 1018 px. Stipri par daudz priekš tik maza informācijas apjoma.

Maketētājs, kas jau tā nespēja tikt galā ar elementu izvietošanu kartes pārlūkā, uzkārās brīdī, kad bija jāapvieno formas kontroles (checkbox) un apraksta vizuālā leģenda. Drukātajā kartē makets būtu skaidrs — leģendas zīmējums + leģendas teksts. Bet te pienāca klāt trešais, funkcionālais elements.

Kad 2009. gadā rakstīju par adekvātu saišu lietošanu tekstos, daudzus samulsināja fakts, ka pastāv divu veidu saites — ar nepārtrauktu līniju un ar punktotu (raustītu) līniju. Toreiz JavaScript vēl neizmantoja tik plaši, tāpēc pietika ar definīciju, ka punktotā saite ved uz jaunu vietu/lapas daļu esošajā (ielādētajā) lapā. Tagad funkcionālās saites, kā man tīk tās dēvēt, papildina vai samazina elementu skaitu lapā, pašu lapu nepārlādējot. Tātad, princips paliek tas pats — noklikšķinot uz funkcionālās saites, lapa netiek pārlādēta, bet mainās kaut kā stāvoklis lapā.

Tieši tāpēc šādas saites var un tām bieži vien pat vajadzētu aizstāt formas elementus, tādējādi ekonomējot vietu salikumā un padarot to vienkāršāk uztveramu.

Pārmaketējot Jāņa Sētas karšu pārlūka slāņu rīku, tas ietilpst ekrānā, ir pārskatāms un vieglāk atšķirt aktīvos un neaktīvos kartes slāņus. Turklāt karšu pārlūkam parādījies nosaukums, slāņi salikti loģiskā secībā un blokā ievietots arī mērogs, punkta koordinātes, atbalstītāju logotipi.

Funkcionālo saišu lietošana

Es speciāli iezīmēju divās vietās kursoru, lai parādītu iespējamos funkcionālās saites stāvokļus. Pamata stāvokļi ir četri: nenospiesta, nospiesta, nenospiesta onHover, nospiesta onHover. Vēl var parādīties arī neaktīva nospiesta, neaktīva nenospiesta, bet šoreiz tādas nav. Vēl kas — funkcionālām saitēm, kad tās aizstāj formas elementus, grūti iedomājams stāvoklis «apmeklēta».

Pirmajā rindā ir izvietots pārslēdzējs starp ortofoto karti un topgrāfisko karti. Šis elements jau labu laiku ir zināms tiem, kas jelkad ir izmantojuši Bootstrap saviem projektiem, tāpēc par to smalkāk nestāstīšu un tas uz funkcionālajām saitēm neattiecas.

Tālāk mums ir visi slāņi, kas ir aktivizējami uz kartes un ir marķēti kā saites ar punktoto pasvītrojumu.

Nemarķēti paliek nekopto zemju un īpašumtiesību slāņu leģendu atšifrējumi, jo tos pa vienam ieslēgt nevar, var aktivizēt tikai visu grupu. Attiecīgi — pasvītrots tikai grupas nosaukums.

Nekopto zemju platībām ir stāvoklis, kad uzbrauc ar peli (onHover), aktīvi ir slāņi «Īpašumtiesības», «Kadastra vienības» un «Meliorācija». Pēdējam ir stāvoklis, kad tas ir aktīvs un ir uzbraukts virsū ar peli.

Tagad atliek salikt visu kopā un ievietot atpakaļ lapas maketā.

Nu re. Visa funkcionālā daļa tagad ir vienā blokā, izņemot to pogu rindu kreisajā augšējā stūrī. Teorētiski es gandrīz sapratu, ko katra no tām pogām nozīmē, tomēr ne līdz galam. Pirmā poga nedara neko. Otrā poga ir kārtējais pietuvināšanas rīks (ceturtais kartē, ja kas). Trešā poga ieslēdz pamatslānim melnbalto režīmu. Ceturtā un piektā poga paredzētas attāluma un laukuma mērījumiem. Tad ir gandrīz strādājošs meklētājs un tad ir poga, kuras jēgu vispār nesapratu, savukārt zem pēdējās slēpjas slāņu caurspīdīguma regulētāji.

Ja pilnībā saprastu, kas kam ir paredzēts, varētu integrēt pogas labajā joslā. Piemēram, pievienot melnbaltās kartes funkciju blakus pārslēdzējam starp ortofoto un topogrāfisko karti. Slaideriem ar slāņu caurspīdīguma regulēšanu jau pēc būtības būtu jāatrodas slāņu sarakstā un arī meklētājam tur atrastos vieta. Bet šoreiz pietiks.

Starp citu, visu «iemīlētais» jaunais Foursquare dizainā arī izmanto funkcionālās saites.

Funkcionālajai saitei nav obligāti jābūt pasvītrotai ar punktotu līniju, tā var būt arī poga, kā tas ir Foursquare aplikācijas dizainā. Tieši tāpat, kā lapas navigācijā saites teju vienmēr zīmē kā pogas. Galvenais ir atcerēties nezīmēt šīs pogas tādas, lai tās vizuāli sasauktos ar formu elementiem. Un lai nav tā, kā ar Foursquare, ka ir jāpaskaidro, ka uz elementa var nospiest un tad kaut kas notiks.