Nekad mūžā nebūtu rakstījis tādu ierakstu, ja tas man nešķistu tik nozīmīgi. Patiesībā tas ir pārdomu turpinājums manam iepriekšējam ierakstam par drukātās preses elektroniskajiem izdevumiem. Lieta tāda, ka Khoi Vinh, viens no NYTimes mājaslapas izstrādātājiem, šodien padalījās jaunumos par mājaslapas jauno funkcionalitāti ar banālo nosaukumu Extra.
Patiesībā tas ir tas princips, par kuru es sajūsminos mūsu pašu Dienas mājaslapā. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka šajā gadījumā saistīto infomācijas avotu saites ir ieslēdzamas un izslēdzamas, ļaujot lietotājam izvēlēties, vai tas ir nepieciešams. Cik noprotu, tad tagad viss ir tikai testēšanas stadijā, jo iekšlapās vēl šī funkcionalitāte nav parādījusies, kaut gan tieši tur mani tā interesētu visvairāk.
Atbildot uz iepriekšējā raksta komentāriem, gribētu piedāvāt arī šo pētījumu, kurā iztirzāts 2007. gada auditorijas salīdzinājumu ASV esošajiem laikrakstiem, kas ļoti precīzi parāda, cik tad liela ir elektroniskās un drukātās laikrakstu auditorijas attiecība. Biju nedaudz šokēts, jo nešķita, ka attiecība jau ir tāda. Papildus literatūra ir šis ASV laikrakstu satura veidošanas izmaiņu apraksts un Kanādas laikrakstu nākotnes pareģojumi (iesaku palasīt arī saites, uz kurām rakstā atsaucās).
Vēl bonusam piemetīšu Amerikas laikrakstu asociācijas pētījuma rezultātus par reklāmu laikrakstos, kas parāda tendences un pareģojumus, kas un kāpēc reklamējās laikrakstos šobrīd. Turpat arī otrs salīdzinājums par šībrīža situāciju attiecībā pret citiem masu medijiem.
Ko es ar to visu gribēju pateikt? Turpinu runāt par tieši to pašu — ir jābeidz nodarboties ar skaistu piktogrammiņu zīmēšanu un beidzot jāpievēršas daudz nopietnāk tieši saturam. Un saturs ir jāveido tā, lai tas būtu piemērots tieši man, tev, mammai, utt. Izveidot samērā fleksiblu saturu mēs jau esam iemācījušies, droši vien arī reģistrācija mājaslapā tagad nav problēma nevienam, tad nu beidzot varbūt sāksim izmantot šos reģistrācijas datus ne tikai spama sūtīšanai, bet arī tiešsaites satura pielāgotai izvadei? Ļoti labs piemērs šobrīd Latvijā ir sociālie portāli, kas jau sākotnēji tik precīzi nodefinēja katru lietotāju, ka tagad nav problēmas pārdot reklāmas laukumu savā tīklā tā, lai to redz, piemēram, tikai 18 gadus jauns ventspilnieks. Un tieši tādā pašā veidā ir jāveido arī ziņu saturs.
Galu galā, bija taču mēģinājumi veidot lokālos Google News (kam tur, LU fizmatiem bija tā mājaslapa ar savāktajām ziņām no dažādiem nacionālajiem ziņu avotiem?) Bet var takš to visu pagriezt tā, kā to pagrieza NYTimes — veido savu saturu un spēcini to ar papildus saturu no citiem.
P.S. Es apsolos, ka nākamais ieraksts vairs nebūs par laikrakstiem.
http://lasi.lv/ esi iegriezies?
Lasi.lv ir forši, es jau sen esmu gribējis tajā vairāk iedziļināties un sākt lietot, bet kaut kā līdz šim iztieku ar Google Reader un savu ziņu avotu čupu. Tomēr tas ir kaut kas nedaudz citādāks, nekā es domāju, jo es runāju par drukātā izdevuma, kā reāli eksistējoša un funkcionējoša biznesa pāriešanu uz elektronisko publicitāti.
Vienīgie, kas tiešām to izdarīja, bija žurnāls Republika.lv, kas arī elektroniski diezgan ātri nomira, kaut gan saturs bija pat ļoti ok.
Ieminējos tādēļ, ka lasi.lv galvenokārt radās dēļ personīgās neapmierinātības ar LV mediju gauso un greizo attīstību webā. Patiesībā tas pats notiek arī US, taču tur mērogi un spēles noteikumi ir nedaudz citi. Pirms nedēļas lasīju par tā paša NYTimes nedienām http://sethgodin.typepad.com/seths_blog/2008/11/watching-the-ti.html.
Šī te nyt fīča īstenība liekas pārkāpšana pār milzīgu psiholoģisko akmeni, tiesa gan tehniski realizēta viņa ir briesmīgi – gan neērti, gan arī strāda ļoti slikti (scrolling ir pārāk lēns lai būtu lietojams).
arī lietoju google reader bet gan ne LV resursiem, jo
1) lielākajai daļai avotu apmērām 95% ziņas interesē 5% lasītāju un no tiem 80% ir copy/paste
2) otra daļa avotu tiešām ir vērts lasīt taču tie raksta pārāk reti
lasi.lv nav perfekts, taču vismaz ir vīzija kas nav aizmigusi pagātnē :)