Hokejs un tā uztveramība ne pārāk lielam fanam

Man nav nekādu iebildumu sekot līdzi hokeja spēlēm. Forši — sēdi pilnā bārā, bļausties un neviens tev neko neaizrāda. Paralēli tiek tukšots alko un prieks ir visas nakts garumā pat gadījumā, ja komanda nospēlē ne pārāk. Bet tas, ko es tiešām nevaru saprast, ir kā lai es izsekoju tam visam pasākumam līdzi, ja vienīgā man ērti uztveramā informācija, t.i. — tabuliņa ar spēlēm un to laikiem, šībrīža rezultātiem un komandu izvietojumu ir šī briesmīgā oficiālajā mājaslapā pieejamā?

schedule ice hockey 2009
schedule ice hockey 2009

Vai tiešām tik grūti ir kaut cik pastrādāt pie tā, lai man nav javadās no spēļu laiku tabulas, kas ir sadrukāta pasākuma apmeklētājiem (jo nekā savādāk es to nevaru nosaukt) un bija aktuāla tieši pirms spēlēm, nevis tagad (labi, šī tabula droši vien vēl joprojām ir makten pārskatāma tiem, kas spēj iegaumēt četras komandas četrās grupās un pēc tam vēl katrai komandai atbilstošo kādu no divpadsmit kodiem, kas savstarpēji jāsabīda, lai saprastu, cikos kas notiek). Labi vēl, ka Diena ir vismaz elementāras tabuliņas sataisījusi saprotamā veidolā no IIHF teksta blāķiem.

NYTimes paplašina savas mājaslapas funkcionalitāti

Nekad mūžā nebūtu rakstījis tādu ierakstu, ja tas man nešķistu tik nozīmīgi. Patiesībā tas ir pārdomu turpinājums manam iepriekšējam ierakstam par drukātās preses elektroniskajiem izdevumiem. Lieta tāda, ka Khoi Vinh, viens no NYTimes mājaslapas izstrādātājiem, šodien padalījās jaunumos par mājaslapas jauno funkcionalitāti ar banālo nosaukumu Extra.

NYTimes Extra 2008-12-04-extra-on
NYTimes Extra 2008-12-04-extra-on

Patiesībā tas ir tas princips, par kuru es sajūsminos mūsu pašu Dienas mājaslapā. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka šajā gadījumā saistīto infomācijas avotu saites ir ieslēdzamas un izslēdzamas, ļaujot lietotājam izvēlēties, vai tas ir nepieciešams. Cik noprotu, tad tagad viss ir tikai testēšanas stadijā, jo iekšlapās vēl šī funkcionalitāte nav parādījusies, kaut gan tieši tur mani tā interesētu visvairāk.

Atbildot uz iepriekšējā raksta komentāriem, gribētu piedāvāt arī šo pētījumu, kurā iztirzāts 2007. gada auditorijas salīdzinājumu ASV esošajiem laikrakstiem, kas ļoti precīzi parāda, cik tad liela ir elektroniskās un drukātās laikrakstu auditorijas attiecība. Biju nedaudz šokēts, jo nešķita, ka attiecība jau ir tāda. Papildus literatūra ir šis ASV laikrakstu satura veidošanas izmaiņu apraksts un Kanādas laikrakstu nākotnes pareģojumi (iesaku palasīt arī saites, uz kurām rakstā atsaucās).

Vēl bonusam piemetīšu Amerikas laikrakstu asociācijas pētījuma rezultātus par reklāmu laikrakstos, kas parāda tendences un pareģojumus, kas un kāpēc reklamējās laikrakstos šobrīd. Turpat arī otrs salīdzinājums par šībrīža situāciju attiecībā pret citiem masu medijiem.

Ko es ar to visu gribēju pateikt? Turpinu runāt par tieši to pašu — ir jābeidz nodarboties ar skaistu piktogrammiņu zīmēšanu un beidzot jāpievēršas daudz nopietnāk tieši saturam. Un saturs ir jāveido tā, lai tas būtu piemērots tieši man, tev, mammai, utt. Izveidot samērā fleksiblu saturu mēs jau esam iemācījušies, droši vien arī reģistrācija mājaslapā tagad nav problēma nevienam, tad nu beidzot varbūt sāksim izmantot šos reģistrācijas datus ne tikai spama sūtīšanai, bet arī tiešsaites satura pielāgotai izvadei? Ļoti labs piemērs šobrīd Latvijā ir sociālie portāli, kas jau sākotnēji tik precīzi nodefinēja katru lietotāju, ka tagad nav problēmas pārdot reklāmas laukumu savā tīklā tā, lai to redz, piemēram, tikai 18 gadus jauns ventspilnieks. Un tieši tādā pašā veidā ir jāveido arī ziņu saturs.

Galu galā, bija taču mēģinājumi veidot lokālos Google News (kam tur, LU fizmatiem bija tā mājaslapa ar savāktajām ziņām no dažādiem nacionālajiem ziņu avotiem?) Bet var takš to visu pagriezt tā, kā to pagrieza NYTimes — veido savu saturu un spēcini to ar papildus saturu no citiem.

P.S. Es apsolos, ka nākamais ieraksts vairs nebūs par laikrakstiem.

Laikraksti un to elektroniskās versijas

Šodien izlasīju Lāča rakstu par aizpeļķes drukāto krītpapīrizdevumu likteņiem un man kaut kā sāka likties, ka sen neesmu skatījies, kas tad Latvijā šajā lauciņā notiek. Ja par aizbomja izdevumiem man viss ir skaidrs — labāka par The Guardian šobrīd nav nekā, ja nu vienīgi NY Times, kas šobrīd arī cieš no informācijas pārpilnības, tad vietējā skatā vēl tā īsti līdz galam nekas nav skaidrs. Pēdējo reizi tam visam pievērsos pirms pārāk ilga laika un mainījies ir samērā daudz kas.

Sākšu ar žurnāliem — Latvijā vēl joprojām nav neviena žurnāla, kas tiešām nopietni ir pievērsies elektroniskajai publicistikai. Pat Kapitāls šobrīd ar savu jauno mājaslapu izskatās kā tāds sūds uz kociņa, jo nekas tālāk par lapas izveidošanu nav pavirzījies, viss saturs ir jau sen novecojis un netiek atjaunots (droši vien gaida nākamo žurnāla numuru). Visi parējie man zināmie žurnālu elektroniskie formāti dara tieši to pašu — atgremo drukāto saturu, nepiedāvājot neko interesantu (ja, protams, ķengāties komentāros vēl joprojām netiek uzskatīta moderna lieta).

Es jau sen piedāvāju visiem man pazīstamajiem žurnālu pārstāvjiem izveidot elementāru, primitīvu lapu, kurā vienmēr varēs iegūt informāciju par to, kas tiks publicēts jaunākajos numuros. Tas ir ne tikai ļoti lēts variants, kā parādīt sevi elektroniski, bet, pamatojoties uz pašreizējo tendenci atgremot drukāto elektroniski, tā ir arī reāla iespēja noreklamēt nākamo numuru un veicināt mazumtirdzniecību, ja jau uz neko spēcīgāku mēs neesam spējīgi (vari lasīt arī tā — finansiālās situācijas apstākļos nevaram atļauties). Kaut gan arī šī situācija nekur tālu mūs nenovedīs. Vēl joprojām aktuāls ir variants elektroniski iegādāties žurnāla maketus (urā, vismaz Kapitāls līdz tam aizdomājās, kaut gan bez finansiālā labuma gūšanas. Nomīza, ka nepirks?).

Nu un tad par avīzēm. Lauku Latvijas avīze diemžēl man šodien neveras vaļā. Varbūt kaut ko marinē jaunu? Katrā ziņā viņu modeli jau biju aprakstījis un esmu par to sajūsmā vēl joprojām, kaut gan uz šo brīdi viņiem jau vajadzēja pavirzīties daudz tālāk.

Tā, principā, ir lielākā problēma Latvijas avīžu mājaslapās — nav līdz galam skaidrs, uz ko tad īsti ir tendēta šī lapa. Vai tiešām tikai uz komentāriem un, kas nu tagad ir ļoti moderni, žurnālistiem–blogotājiem. Ļoti labi, tomēr es nesaprotu, kāpēc man būtu jālasa tad no laikraksta pārpublicētie komentāri, ja jau žurnālistiem tāpat ir sniegta iespēja ķengāties par visu, kas notiek apkārt. Manuprāt, tādā gadījumā jau sen vajadzēja saprast, ka sadaļa «Komentāri un viedokļi» ir lieka.

Ja runājam par konkrētākiem izdevumiem, tad šobrīd visvairāk akmeņu kristu Dienas Biznesa mājaslapas virzienā, jo tur nenotiek pavisam nekas. Vēl joprojām ir tas pats vecais ziņu lentas variants, kas tiek ik pa laikam papildināts ar bilžu galerijām. Vēl joprojām ir drausmīgākais bardaks un nepārskatāmība. Galu galā, ja jau ir labā sānu sleja ar rakstu pieteikumiem, kāpēc tieši šo sleju nevar izmantot arī saistīto rakstu attēlošanai, nevis samest tos zem raksta. Ik pa laikam ar peles rullīti grozoties, esmu pazudis lapā, jo nevaru saprast, vai es kaut ko lasu, vai arī meklēju rakstu, ko palasīt. Nu un tas baneris lapas augšā… Un divus gadus vēlāk vēl joprojām nav elektroniskā laikraksta abonēšanas iespēja. Tas pats, protams, attiecās arī uz pārējiem laikrakstiem. Mēs kaut kad attapsimies?

Latvijas vēstneša mājaslapu vispār nevēlos komentēt. Jau trešais vai ceturtais lapas paskata variants, bet nekādas jēgas, jo vēl joprojām es neko šajā lapā nesaprotu.

Neatkarīgā savu portālu NRA.lv ir sākusi lipināt pareizajā virzienā, tomēr problēma, kas ir ar šo lapu, ir skaidra nostāja, ka NRA.lv nozīmīga ir tikai pirmā lapa. Tiklīdz, kā es ieiešu, teiksim sadaļā «Izklaide & Kultūra», manā priekšā ir ziņu saraksts, kas vairāk būtu atbilstošs ziņu aģentūras lapai. Pozitīvi ir tas, ka izdevniecība beidzot attapusies un sametusi vienā portālā visus savus drukātos izdevumus. Tādējādi tika gan ietaupīti līdzekļi uz atsevišķu lapu veidošanu, gan arī pozitīvā virzienā daudzveidots portāla saturs. Jobans bobans, cik ilgus gadus es gaidīju brīdi, kad varēšu izlasīt kādu Vakara ziņu rakstu (dotēt viņus, pērkot laikrakstu mazumtirdzniecībā man vienkārši sirdsapziņa neļāva). Jebkurā gadījumā, NRA.lv kļūst arvien vairāk un vairāk skatāmi un baudāmi.

Kā pēdējo no nacionālajiem laikrakstiem gribētu minēt Dienu. Kaut gan ir skaidrs, ka satura veidošanas ziņā daudz kas ir aizņemts no aizpeļķes izdevumiem, šajā gadījumā tas ir tikai un vienīgi pozitīvi. Jo, smejies vai ne, beidzot idejas ir ne tikai nozagtas, bet arī pietiekami kvalitatīvi realizētas. Lietas, kuras es tā arī nesapratu: kur ir atrodama jebkāda informācija par drukāto izdevumu, kā var saprast, vai raksts ir publicēts tikai internetā, vai arī laikrakstā, pēc kāda principa darbojas meklēšanas rezultātu attēlojums. Tā secība man tā arī netapa skaidra. Es varētu vēl kādu labu vai ļaunu vārdu pateikt, bet kopsummā gribētu tikai rezumēt, ka šobrīd uzskatu šo lapu kā labāko Latvijā tieši kā drukātā medija elektronisko versiju. Ar tādiem panākumiem Diena nākamgad var arī, manis pēc, drukāti vispār neiznākt.

Galu galā pārlasot visu, ko esmu sarakstījis, vairāk nemaz nezinu, vai rakstu to tikai sev, lai pēc kāda laika palasītu «kā bija toreiz», vai arī jūs kaut ko šeit prātīgu atradīsiet. Bet tāda ir mana šībrīža nostāja.

Sīkums vai svarīgi, bet kārtībai jābūt!

Jau nedēļu ir problēmas ar FirstData karšu termināliem — tie apkalpo tikai Hansabankas Swedbank maksājumu kartes kā arī starptautiskās maksājumu kartes, bet citu banku «algas kartes» vienkārši neapkalpo. Un iemeslu pagaidām neviens nezina. Lielākais joks ir iekš tā, ka FirstData sūta tevi pie bankām, bet bankas sūta tevi pie FirstData. Līdz ar to neviens nav vainīgs, bet nekas nestrādā.

Iepriekš rakstīju par iespēju pievienot vārdadienu kalendāru telefonā, tad tagad, pateicoties Ramūna ieteikumam, ir iespēja šos datus sinhronizēt (kā diez šo terminu izteiktu viedie latvji?) ar Google kalendāru. Žēl, ka bezmaksas versijā tas attiecas tikai uz vienu, noklusēto kalendāru, nevis visiem, kas ir pieejami. Bet arī šo triku var apiet, vienkārši nokopējot svarīgo informāciju no citiem kalendāriem savā noklusētajā. Tādējādi organizējot datus — tas, kas ir noklusētajā kalendārā, man ir svarīgs arī tālrunī.

Iestāšanās Latvijas Universitātē ir devusi man iespēju, izmantojot Virtual Private Networking, no jebkuras vietas pasaulē izmantot dažas ļoti noderīgas datubāzes un informācijas avotus. Šobrīd cīnos ar to, lai saprastu, kā tad ir paredzēta autentifikācija Lursoftā, jo vēl joprojām prasa pieslēgties ar personīgo paroli. Kaut kad Dienas laikos bija takš IP autentifikācija.

Piezīme: vēl joprojām uzskatu, ka Latvijas Univesitātes Informācijas sistēma ir lielākais mēsls uz planētas, kāds ir radīts. Vienīgais, kas var būt pielīdzināts tai, ir Jelgavas pašvaldības darbības modelis attiecībā pret iedzīvotājiem.

Affair publicējis samērā loģisku jautājumu par tualetes papīra un atkritumu tvertnes savstarpējām korelācijām publiskajās tualetēs. Pilnīgi pievienojos. Un gribu iemest megaakmeni Sviesta Cibas lauciņā — vai tiešām visu šo gadu laikā nevar sakārtot savas RSS barotnes padeves veidu, lai man nenāk visa informācija kopā ar tagiem, bet gan kā formatēts HTML? Ļoti daudzus ierakstus vienkārši nav iespējams uztvert tikai dēļ tā, ka es redzu tikai HTML kodu.

Beidzot sāku bīdīties uz priekšu ar jaunu šīs lapas paskatu. Iemesls gana triviāls — man gribās izmantot vairāk ekrāna laukuma, tai skaitā, publicējot lielākas bildes rakstos un sānu slejās atbrīvojoties no visādiem sūdiem. munky solās palīdzēt ar HTML veidošanu no maniem gara lidojumiem, bet Sirke visu laiku emocionāli atbalsta. Ceru līdz novembrim jums to visu parādīt.

Sludinājumu pieņemšana laikrakstā «Diena»

Īpaši nevēlos iedziļināties, kāpēc kaut kas tāds uz Marijas ielas ir redzams, bet mani tas tik ļoti iepriecināja, ka nevarēju nepadalīties.

Sludinājumu pieņemšana laikrakstā Diena

Šajā lapelē mani patīkami pārsteidza tas, ka ir ievērota teikuma struktūra (kaut gan beigās tomēr punkts nav ielikts), kas ir ļoti reta parādība mūsdienās. Žetons par to vien. Arī domuzīme pēdējā rindā ir pareizi lietota, tikai pats laika attēlojums ir nepareizs. Un es nekad nevarēšu saprast, kāda velna pēc ir jāsaīsina vārdi, kuri tiek rakstīti tikai vienu reizi un kuru atainošanai vietas pietiek atlikulikām.

P.S. MS Word burtu ēna ir kaut kas vienreizējs.

Bonusam atradu vēl vienu kaut kad senāk fotografētu uzrakstu arī kādā no Rīgas centra ielām.

Ezenedelniki Subbota i Pjatnica

Vēlreiz par avīzēm

Šodien no rīta izlasīju vakardienas «The Guardian». Pirms kāda laiciņa viņi arī pamainīja savējo dizainu, kļūstot nedaudz šaurāki. Un tas bija ļoti apsveicams solis. Nesen bija sacelta milzu brēka par to, ka to izdarīja «Diena» un «Necīņa» «NRA» «Neatkarīgā». Man, protams, bija daudz lielāks prieks par to, ka tas ir noticis, nevis par to, ka tagad ir kaut kādas problēmas ar ieradumu maiņu pensionāriem. Drīzāk mani uztrauca fakts, par kuru nebiju aizdomājies, jo kādu laiciņu nebiju bijis Lielbritānijā — «Dienas» jaunais saturiskais un arī lielā mērā vizuālais formāts ir ļoti tuva «The Guardian» kopija. Un tas man liek aizdomāties nevis par to, ka, jopcik, atkal lettiņi kaut ko nozaguši, bet gan par foršo tendenci — mēs beidzot atsvešināmies no mums galīgi nepiedienīgā skandināvu avīžu stila un tuvojamies man personīgi daudz mīļākam un, manuprāt, daudz korektākam britu avīžu veidošanas stilam. Ja vēl pēc dažiem gadiem kāds Latvijas drosminieks uztaisīs liela izdevuma dizaina pārbūvi, tuvinot to spāņu variantam, es aiz laimes bikses piečurāšu.

P.S. Viens no ietekmīgākajiem ASV laikrakstiem — «Chicago Tribune» arī ir mainījis savu veidolu ar nelielu kosmētisko remontu. Par to vairāk var lasīt SND Update blogā.

Par laikrakstu abonēšanas datiem

Es iedomājos, kā šajās dienās drāž Latvijas laikrakstu pārdošanas nodaļas. To, kādi ir laikrakstu abonēšanas rezultāti, var apskatīties pie Onkuļa un Gaišās Puses kunga. Es pats arī biju dilemmas priekšā — pagājušajā gadā abonēju Financial Times (tāpēc, ka varēju to izdarīt par mazāku naudu, nekā man piedāvāja Dienas Biznesu un man bija arī bezmaksas pieeja FT elektroniskajiem resursiem).

Biju domājis, ka šogad tomēr abonēšu Dienas Biznesu, bet kaut kā man kuņģis čokurā rāvās atdot par to pārsimts latu. Ar lielāko prieku lasītu Dienas Biznesu elektroniski (pilnās PDF versijas — kas DB redakcijai arī ir ekonomiski daudz izdevīgāk), bet sakarā ar to, ka viņiem vēl joprojām tas strādā ļoti gļukaini (piemēram, vakar tā arī nevarēju caur Hansanet.lv norēķināties par vakardienas laikrakstu), tad arī šī doma pagaidām ir atmesta. Tad jau labāk RSS padevi ik pa laikam palasīt un noskatīties TV24 ziņas reizi pāris dienās.

Vēl viens faktors, kas nāk par labu šim kritumam — blakus tam vajadzētu ievietot datus par to, kā tiek izmantotas laikrakstu elektroniskās versijas. Piemēram, tā pati Lauku Latvijas avīze jau pirms ļoti ilga laika bija realizējusi efektīvu variantu, kā elektroniski publicēt avīzi internetā (es par to jau rakstīju). Faktors par to, cik daudz ir interneta lietotāju avīzes mājaslapām ir arvien aktuālāks un tas ļoti tieši ietekmē avīžu abonentu skaitu. Ja beidzot mārketinga un pārdošanas nodaļas saņemtos un uztaisītu normālu elektronisko abonentu sistēmas (ar adekvātiem izcenojumiem gala lietotājiem), es esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākamajā gadā mēs sagaidītu vēl lielāku drukāto versiju abonēšanas kritumu, toties pieaugums elektroniskajām versijām būtu vismaz par 100%.

Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, cilvēki arvien vairāk ceļo. Līdz ar to man ir daudz svarīgāk konkrētajā brīdī, atrodoties kaut kādā Kambodžas viesnīcas numuriņā izlasīt aktuālāko, kas notiek Latvijā. Šobrīd es to daru, izmantojot to pašu TV24, TVNET, Delfi, ja vēlos uzzināt par nacionālajām ziņām (politika, sabiedrība, ekonomika) vai arī specifiskos portālus, piemēram, SV.LV, HC.LV, ja runājam par kultūru, vai blogus, ja runājam par ikdienu. Tā to sarakstu vēl varētu paturpināt.

Šāds process man var aizņemt samērā daudz laika un es būtu daudz priecīgāks, ja vairāk laika pavadītu Kambodžas krogā, nevis viesnīcā. Tāpēc avīzes vairāk uztveru kā koncentrētu, analītisku aktuālo ziņu apkopojumu, par kuru ir jārūpējas avīžu redakcijām. Šobrīd Latvijā es jau sāku sliekties atpakaļ no Dienas Biznesa uz Dienu, kaut gan kādu laiku atpakaļ man Diena šķita pārbāzta ar ļoti daudz nevajadzīgas informācijas. Šobrīd man patīk abu laikrakstu analītiskā žurnālistika, tāpēc varbūt pat, ka būtu ar mieru ņemt abus.

Ar to visu es gribētu teikt, ka esmu ar mieru maksāt 150Ls gadā nevis par to, lai man uz mājas vai biroja adresi atnāktu svaigākais Dienas vai Dienas Biznesa papīrs, bet gan, lai uz e-pastu atnāk saite, ka es varu dabūt svaigākā numura PDF. Un 150Ls būtu ļoti piemērota cena, ko būtu ar mieru maksāt par abiem šiem laikrakstiem, nevis, kā tagad sanāktu — pāri 200Ls par papīra variantiem.

Vēl viena nianse — elektroniskām laikrakstu versijām ir viena papildus versija, kas varētu ļoti nepatikt preses monitoringu veicošiem uzņēmumiem (LETA, BNS, u.c.). Es varu jebkurā brīdī pameklēt arhīvā mani interesējošos atslēgvārdus un apskatīties, kāda ir bijusi par to publicitāte. Un ja katrs tāds raksts maksā, piemēram, 10 santīmu, laikrakstiem tas ir vērā ņemams ienākums un tas nonāk tieši redakciju budžetā, nevis preses monitoringa kompānijas budžetā (Aģentūras tāpat strādā ar tādām vai līdzīgām metodēm — taisot laikrakstu publicētās informācijas datubāzes. Tikai šīs datubāzes nav publiski pieejamas).

Rokdarbi #7. Labojam skaidrojošās kartes

Vakar pastakastē iebira jaunākais Kultūras Foruma numurs. Par šī izdevuma paskatu man ik pa laikam rodas tādas kā nostaļģiskas atmiņas pēc 90-to gadu sākuma Dienu.

Šoreiz avīzei bija pielikums Spektra ekoloģija. Saturiski man pat grūti ir atrast piemērotus izteikumus, kas raksturotu šo četru lapaspušu WTF, bet kas īpaši pievērsa uzmanību, bija pirmajā lapaspusē pamanītā ilustrācija.

telpiska-karte-before.jpg

Pirmkārt jau es nesaprotu, kurā vietā šai kartē parādās telpiskums, bet kas man nebija skaidrs — kāda velna pēc vajadzēja to karti tā sarežgīt un samocīt.

Par visu pēc kārtas:
1.  Pavisam loģiski un vienkārši saprotami aizvietot ciparu gūzmu nu nevajadzīgos krustus ar elementāru mērogu zem kartes.
2. Tas pats attiecas arī uz virzieniem. Tā vietā, lai ķēmotos ar nosaukumiem (piedevām vēl angliski latviešu avīzē), vienkārši ieliekam vēju rozi stūrī un jebkurš sapratīs, kur ir ziemeļi (nerunājot nemaz par to, ka kartes pieņemts publicēt ar skatu uz ziemeļiem, tāpēc šai gadījumā vēja roze ir pat lieka).
3. Tik daudz, kā iztulkot ģeogrāfiskos nosaukumus jau nu varēja pacensties! (un vēl – pēc kartes varētu saprast, ka Zelta vārtu parks ir tikai tā šaurā josliņa, ap kuru ir ievilks rāmis, bet patiesībā tā nav – viņš ir daudz lielāks un līdz ar to to apvilkto teritoriju varēja droši izņemt ārā kopā ar visu vietvārda nosaukumu)
4. Un vispār, ja vajadzētu uz to iespringt, tad daudz pareizāk būtu veidot tā saucamo karstuma karti, nevis šādu ikonisko zīmējumu varzmu, jo tas vizuāli sniegtu daudz uzskatāmāku piemēru, bet šai gadījumā var apelēt pie tā, ka melnbaltā avīždrukā šāda karte slikti nodrukātos un būtu nepārskatāma.

Ok, bet nu tas ir tas, kas man sanāca beigās, izņemot visu drazu ārā un atstājot tikai svarīgāko. Pievērsiet uzmanību, ka arī paraksts ir izmainīts, jo tā viņš ir daudz loģiskāks.

telpiska-karte-after.jpg