Tīmeklis | Mr. Serge

Kas ir RSS jeb kā lasīt jaunumus efektīvāk

Garām ir laiki, kad interneta pārlūkā glabājām simtiem grāmatzīmju lapām, kuras derētu apmeklēt. Nereāli ir arī paturēt galvā visas mājaslapas, kuru jaunumi šķiet būtiski. Te palīgā nāk RSS (Rich Site Summary). Daudzi joprojām saka, ka RSS ir parastam cilvēkam neizprotama lieta, bet es tam nevēlos piekrist.

RSS ir tehnoloģija, kas nodrošina blogu, portālu un citu mājaslapu jaunumu abonēšanu. Tā vietā, lai sekotu simtiem mājaslapu, tās ik reizi atverot, var pierakstīties šīs lapas RSS plūsmai un nodot jaunumu meklēšanas darbu automātiskajiem servisiem.

Lai izmantotu RSS, vajadzīgs RSS lasītājs. Tā ir programma, kas seko tam, vai mājaslapā parādījies kas jauns. Katru reizi, kad tiks publicēts jauns ieraksts, RSS lasītājs to saglabās. Pēc tam tikai atliek visus jaunumus izlasīt, līdzīgi, kā tiek lasīti e-pasti.

Es RSS ziņu lasīšanai izmantoju Feedly. Ar to var ērti gan lasīt mājaslapu jaunumus, gan arī pievienot jaunus resursus. Turklāt pilnīgi pietiks ar bezmaksas versiju. Un Feedly var lasīt gan pārlūkā, gan arī izmantot kādu no Feedly mobilajām aplikācijām.

Kā pievienot RSS lasītājam kādu jaunu mājaslapu? Lielā daļā majaslapu ir atrodama mazā, oranžā ikona, kas norāda uz RSS plūsmas saiti (jā, tā ir parasta saite). Atliek vien nokopēt saiti un iekopēt to RSS lasītājā.

RSS ikona manā blogā izvietojusies labajā pusē, uzreiz aiz visiem sociālajiem tīkliem.

Feedly gadījumā tas ir vēl vienkāršāk, jo ar «Add content» rīku (trešā saite kreisajā augšējā stūrī) viss kļuvis daudz vienkāršāks. Feedly prot automātiski meklēt RSS plūsmas, pat ja tiks ievadīta tikai mājaslapas adrese.

Mana bloga gadījumā RSS plūsmas adrese ir https://mrserge.lv/rss/ Feedly to automātiski atradīs pat tad, ja ievadīsiet tikai bloga adresi https://mrserge.lv

Tagad atliek vien pievienot savus mīļākos resursus un sākt tos lasīt tad, kad ir publicēts kut kas jauns. Iedvesmai, daži avoti:
LSM.lv — Latvijas Sabiedriskais medijs,
Laacz.lv — Kaspara Foigta blogs,
Kursors.lv — Kristapa Skuteļa IT jaunumu portāls,
Baltaisruncis.lv — Ulda Rozenfelda blogs (viņš ir uzsācis taisīt arī citu latviešu blogu iknedēļas apskatus).

RSS lasītāju var izmantot arī eksotiskākām lietām:
https://www.youtube.com/user/sergiobizzarro — mani jaunākie Youtube video,
https://www.flickr.com/photos/mr_serge — manas jaunākās bildes Flickr.

Tagad jūsu kārta meklēt jaunumus, kuriem vēlētos sekot līdzi, pievienot tos Feedly un būt vienmēr jaunumu virpulī. Katrreiz, kad interneta dzīlēs atradīsiet kādu interesantu mājaslapu, iekopējiet tās saiti Feedly. Ja lapai būs RSS, tad Feedly piedāvās to pievienot.

Ja gadās kāda lapa, kurai Feedly neatrod RSS, uzrakstiet lapas saimniekiem e-pastu un palūdziet, lai šādu iespēju nodrošina. Starp citu, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka iestādēm ir jānodrošina visām savām mājaslapām RSS ziņu plūsmas.

Ir daži jokaiņi, kas spēj sekot līdzi jaunākajam tviterī. Man nekādi nav skaidrs, kā tas ir iespējams, ja vēlas kaut ko nepalaist garām. Ja vēlas sekot līdzi visam, tad tas aizņem milzumdaudz laika. Turklāt publicētās saites pašas par sevi neko neizsaka, toties Feedly tikai atver un sāc lasīt. Bez spama, kaķēniem un ēdienu bildēm.

—
Ieraksts tapis pēc Iļjas Birmana iniciatīvas. Aicinu arī citus blogerus iepazīstināt vai lieku reizi atgādināt saviem lasītājiem par RSS.

Troļļošana ziņu telpā un žurnālistu bezatbildība

Ikdienā troļļi dzīvo portālu komentāros. Vislabākais, ko darīt, ja kāds sāk troļļot — to ignorēt. Tomēr šoreiz troļļošana ir tikai iemesls. Uztrauc tas, ka, zinot vidējo aritmētisko interneta lietotāju, jau rītdien par to runās kā par neapstrīdamu patiesību.

Sākumā bija pilnīgi neticama ziņa par pēdējo Otrā Pasaules kara ieslodzīto, kas beidzot tika atbrīvots no Gulaga kā labās gribas žests no Krievijas puses. Līdz Latvijas tvitertelpai tas nonāca no it kā cienījama žurnālista Aivara Ozoliņa, kas savukārt, to paķēris no kolēģa Eerik-Niiles Kross.

Aivars Ozoliņš tviterī: «Last WW2 German Prisoner Released from Gulag. MT @EerikNKross This is how Russia celebrates the German victory».

Teorētiski Aivars Ozoliņš būtu vērtējams kā cilvēks, kas ikdienā kaut ko prātīgu un domājamu pasaka. Cerams, pats to arī izdomā. Kā nekā, žurnāla Ir un ex. laikraksta Diena žurnālists un komentētājs. Bet šoreiz viņš saviem astoņiem ar pusi tūkstošiem sekotāju tviterī padod pīli no portāla, kas par sevi raksta:

World News Daily Report is an American Jewish Zionist newspaper based in Tel Aviv and dedicated on covering biblical archeology news and other mysteries around the Globe. Our News Team is composed of award winning christian, muslim and jewish journalists, retired Mossad agents and veterans of the Israeli Armed Forces.

Jopcik, tad jau pašmāju KasJauns ar kārtējo feikziņu, piemēram, par Aishas braukšanu 10 gadus bez autovadītāja apliecības, ir pielīdzināms publikācijai Latvijas Vēstnesī. Atšķirībā no pamatdarba, liela daļa Latvijas žurnālistu sociālos medijus izmanto muļķībām, neapzinoties to, ka tviteros, feisbukos un draugos publicētais ietekmē, gan tos, kas publicēto lasa, gan arī pašus žurnālistus.

Troļļošana pati par sevi nav nekāds dižais grēks. Slikti ir to pārvērst par ticamu informāciju, izmantojot savu profesionālo stāvokli sabiedrībā un neliekoties par to pēc tam ne zinis.

—

Otrā daļa, kurai vajadzēja būt īsākai

Pirms pieciem gadiem Vecrīgā, blakus kafejnīcai Leningrad atradās pavisam mājīgs un jauks krodziņš Mi-6, kura saimnieks izbrauca ar moci caur Gobi tuksnesim, atrada līdzīgi domājošos un pievērsās musulmaņu ticībai. Krogs pārtapa pāris nedēļu laikā — pazuda alkohols, parādījās bārdainie onkuļi, dažādi austrumu ēdieni un dzērieni. Uzzinājusi par šādu interesantu gadījumu, Latvijas Avīzes žurnāliste Ināra Mūrniece rakstā «Mīlestība pret Allāhu, nevis demokrātiju» uztaisīja izvērstu interviju ar vienu no kroga darbiniekiem. Cita starpā, tur pavīdēja šāds dialogs:

– Vai terorists bin Ladens, kurš organizēja 11. septembri, pēc jūsu domām, arī būtu fikcija?
– Tas ir mans ticības brālis. Es viņu personīgi neesmu saticis. Viņš ir pret Rietumu imperiālismu un musulmaņu zemju paverdzināšanu. Nav gan pierādījumu lietām, ko viņam mēģina piešūt, viņš ir tikai aizdomās turamais.

Pārējo paši varat izlasīt. No tā, kas uz to brīdi bija zināms pasaulei par Osamu bin Ladenu, Renārs Ojers (Kosņikovskis) aka Umar AbuSafija Ojers intervijā nepateica neko pārspīlētu, tikai aizstāvēja savu reliģiju. Jebkura saruna ar, teiksim, Jaunās Paaudzes pārstāvjiem tad būtu vērtējama kā galējs ekstrēmisms katrā teikumā.

Par to visu varētu aizmirst, ja pāris dienas vēlāk neparādītos tālākais atgremojums pašmāju krievvalodīgajā presē «Брат Осамы бин Ладена открыл мусульманское кафе в Риге». Protams, pēc tādas publikācijas Drošības policijai neatlika nekas cits, kā doties pie Vecrīgas nama saimnieka un palūgt musulmaņus no telpām izraidīt un kafejnīcu slēgt.

Pofig par kafejnīcu, bet arī toreiz žurnālists notroļļoja, vienkārši pareizi sagrozot faktus. Un sabiedrība pavilkās.

BalticMaps.eu kartes ievietošana mājaslapā

Karšu izdevniecības Jāņa Sēta projekts BalticMaps.eu, lai arī cik samocīts un vecmodīgs tas būtu, ir precīzākais, kas Latvijā ir. Turklāt, atšķirībā no Google vai OpenStreetMap, to zīmē profesionāļi, kas sēž tepat Rīgā. Un tas nav mazsvarīgi, jo iespert kaimiņam vienmēr ir vieglāk.

Diemžēl BalticMaps pārāk ilgi bija Jāņa Sētas izklaides lauciņš, kuram netika pievērsta pienācīga uzmanība. Ieciklējoties uz JS Baltija produktiem, palaista garām iespēja lokāli iegūt pietiekamu lietotāju skaitu un tirgot papildus karšu rīkus. Veiksmīgākais rīks no publiski pieejamajiem ir satiksmes sastrēgumu slānis, kuru nesmādē izmantot arī vairāki Latvijas radiokanāli. Bet kaut kur Jāņa Sētas pagrabos vēl ir apslēpti arī tādi brīnumi kā, piemēram, visu Latvijā esošo ēku stāvu skaits.

Marta beigās tviterī @kartes_lv konts man pačukstēja, ka kādreiz pienāks brīdis, kad BalticMaps varēs izmantot mājaslapās bez astronomisko summu maksāšanas.

Mr. Serge sarakste ar Jāņa Sētu tviterī.

Pavisam iespējams, ka tas šobrīd ir tikai kaut kāds gļuks, kāds norausies pa galvu un tas viss tūliņ pazudīs, bet iespēja ir parādījusies. Vēl joprojām ir nepieciešams reģistrēties, toties vairs nekas vairāk par e-pasta adresi nav jāaizpilda, nav jānorāda konta numuri un, kas pats galvenais, nekas nav jāmaksā (jau dzirdu, kā pajūgā pie manis dodas Jāņa Sētas ~~apokalipses jātnieki~~ juristi).

Lai ievietotu BalticMaps karti savā lapā:
1) pēc reģistrācijas veikšanas, ieliekam karti vajadzīgajā mērogā un vietā.
2) Pieliekam klāt objektus, (vai arī nepieliekam, ja tādi nav vajadzīgi)
3) labajā pusē virs kartes atrodam saiti «Ievietot karti interneta vietnē» un noklikšķinam
4) dziļi ieelpojam, ieraugot summas un prasības, ātri par tām aizmirstam
5) pārliecināmies, ka pirmais ķeksis ir ielikts, tad izlecošā loga apakšā parādīsies iframe kods

BalticMaps.eu embed kods ievietošanai mājaslapā reģistrētam lietotājam.

Iegūtais rezultāts no BalticMaps nav peļams.

Objektu izveidi un pārvaldi projektēja un programmēja cilvēks, kas skaidri apzinājās, ka to lietos viņa sievasmāte. Bet, ja iziet pirmos četrus līmeņus un piekauj bosu, tad kaut kādu rezultātu sasniegt var.

Tūliņ mani sarkanačaino cilts pārstāvji nolinčos pie sava totēma. Doma tāda, ka lielākoties gadījumu ir forši karti redzēt maksimālajā iespējamā platumā. Tādu es to uztaisīju otrajā piemērā, izstiepjot karti līdz teksta rindas platumam. Tā kā BalticMaps karte fokusējas pēc centrālā kartes punkta, tad neatkarīgi no platuma, kartes centrs vienmēr būs pareizajā vietā.

Tagad vairs nepietiek ar esošo embed kodu, kuru kopējām no BalticMaps lapas un tas būs nedaudz jāpakoriģē. Pirmkārt iframe parametros jānomaina width=”400″ uz width=”100%” un tad viss kods jāietērpj div blokā.

Sākotnējais variants.

<iframe src="http://balticmaps.eu/map.php?i=89916&amp;h=a27730d86d6ce1b6ef0f769012a3ab53&amp;z=0&amp;x=480956&amp;y=6277051" width="400" height="400" frameborder="0"></iframe>

Uzlabotais variants.

<div style="overflow: hidden;">
<iframe src="http://balticmaps.eu/map.php?i=89916&amp;h=a27730d86d6ce1b6ef0f769012a3ab53&amp;z=0&amp;x=480956&amp;y=6277051" width="100%" height="400" frameborder="0"></iframe>
</div>

Pavisam pareizi būtu šo kodu sapucēt, stilu iznest uz atsevišķu CSS failu, iedot id vai class abiem objektiem, bet tas lai paliek tiem, kas ar to ņemsies nopietni. Arī polyline objektiem ir tīri vienkārši atrodams, lai pārzīmētu objektus tā, kā vēlas, un gan jau arī lielāko daļu no pogām var noslēpt, paspēlējoties ar JavaScript. Par to tad droši arī ziņojiet komentāros.

P.S. Mūsu tvitera sarakste ar Jāņa Sētu bija aizsākusies pēc manas publikācijas par to, ka Latvijā neviens medijs neizmanto kartogrāfisko informāciju operatīvajās publikācijās: «Sprādziens Spilves ielā 43 un karšu lietošana Latvijas medijos».

FIAT 500 Endless Fun reklāma un OK Go jaunais klips

ASV reklāmisti paņēma dažādas internetā slavu guvušās trakās animācijas, uzlika tam apakšā Diplo dziesmu Biggie Bounce un radīja pavisam lielisku Fiat 500 reklāmu… Fiat Tumblr lapai «Live while you’re alive». Absolūti traki, vienvārdsakot.

Tikpat traki, tikai citā virzienā ir pastrādājuši nu jau korejieša ēnā gana aizmirstie OK Go kopā ar 1stAveMachine, radot klipu dziesmai The Writing’s On the Wall.

—

Šis ir ieraksts no neregulārās bloga rubrikas par tīmeklī atrodamajiem video. Iepriekšējo reizi stāstīju par dopamīnu — «Interneta vēsture, pornogrāfija, narkotikas, alkohols un dopamīns.».

Interneta vēsture, pornogrāfija, narkotikas, alkohols un dopamīns.

Serious Science publicējuši interviju ar Masačūsetas tehnoloģiju institūta zinātnieku Deividu Klarku (MIT Senior Research Scientist David Clark). Klarka kungs kopš septiņdesmitajiem ir bijis tieši saistīts ar interneta veidošanos un zina virtuvi. Par to un laiku vēl pirms tam viņš arī dalās videointervijā. Tur pats krutums ir pie beigām, kad Klarks stāsta par Luisu Puzānu. Tīri tehniskas ikdienas cilvēks veidoja politiku par brīvu un neatkarīgu interneta vidi un neviens, kam bija nauda, to nevēlējās.

Tas viss bija pagājušajā gadsimtā un vairs nav interesanti. Tāpēc mūsdienās zinātnieki spēcīgi ņemas ap daudz svarīgākām lietām. Piemēram, pēta interneta pornogrāfijas ietekmi uz cilvēku.

Šis ir tas brīdis, kad jāiepazīstina ar vielu dopamīns (kaut kur vēl tiek minēts arī dofamīns, bet pieļauju, ka tas ir vienkārši neprecīzs tulkojums un paļaujos uz vārdnīcu).

Dopamīns — Viela, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija. Lielā enciklopēdiskā vārdnīca. Rīga, Jumava, 2003.

Nav īsti skaidrs, kāpēc nevienā citā vārdnīcā dopamīns neparādās, bet Jumavas skaidrojums ir neprecīzs.

Dopamīns ir viens no galvenajiem cilvēka un dzīvnieka smadzeņu «apbalvojumu sistēmas» sastāvdaļām, jo izraisa apmierinātības sajūtu. Tas tieši ietekmē motivācijas un izglītības procesus. Dopamīns izstrādājas smadzenēs lielos daudzumos, ja cilvēka subjektīvā vērtējumu skalā ir noticis kaut kas pozitīvs. Piemēram, sekss, garšīga ēdiena baudīšana vai jauns like pie Facebook ieraksta. Bet no ķīmiskā viedokļa dopamīnu lielos daudzumos smadzenēs var iegūt arī dzerot, šņaucot vai rijot ripas. Tas, principā, ir arī atkarību izraisošu vielu galvenā funkcija — ražot dopamīnu.

Bet tagad atgriezīsimies pie pornogrāfijas un atcerēsimies, ka dopamīnu aktīvi pētīt sāka tai pat laikā, kad Deivids Klarks domāja pie veidiem, kā līdz cilvēka smadzeņu garozai nogādāt baudu lietot toreiz vēl neskaidro tehnoloģiju — internetu. Līdz brīdim, kad Garija Vilsona (Gary Wilson) stāstā parādās džeki, kas pēc divu mēnešu pornogrāfijas neskatīšanās kļuvuši par Leonardo da Vinči, viss ir ok. Pamatdoma ir tāda, ka no pornogrāfijas skatīšanās rodas pastāvīga dopamīna pārdozēšana no viena un tā paša kairinātāja. Un tas rada reālu atkarību un smadzeņu disfunkciju. Pēcāk gan sāk izklausīties pēc abižota mazohista pašapliecināšanās pētījuma rezultātiem.

Tur tāds foršs moments ir par to, ka vecākiem cilvēkiem atkarība no pornogrāfijas ir izārstējama ātrāk tāpēc, ka vecāki cilvēki ir piedzīvojuši stipri dažādākus interneta pornogrāfijas veidus.

Tātad, nevienam nestāvēs, ja visu laiku nodarbinās rokas, šņauks, dzers un lietos cukuru. Vajag to darīt neregulāri vai pēc iespējas dažādot. Šodien amfetamīns, rītdien — pornogrāfija, parīt — jaunas bildes instagramā. Nu vai arī kādā citā secībā, jūs jau mani sapratāt. Ak jā, par cukuru. Nikola Avena (Nicole Avena) ir sagatavojusi lielisku stāstu par dopamīnu, tikai no nedaudz cita skatu punkta.

Un te nu vecais labais teiciens par sūdiem galvā var pārtapt par teicienu par dopamīnu smadzenēs. Un vēl var padomāt par Pavlova suņiem, apbalvojumu shēmām spēlītēs, programmās un lielveikalu bonusu kartēm. Dopamīns ir mums apkārt.

—

Šis ir ieraksts no neregulārās bloga rubrikas par tīmeklī atrodamajiem video. Iepriekšējo reizi stāstīju par izcilo amerikāņu mūziķu projektu — «CDZA — Collective Cadenza muzikālās performaces».

Latviešu valodas tekstu korpuss un mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Valodas tekstu korpuss pēc savas būtības ir iespaidīga datubāze ar dažādiem tekstiem. Piedevām, valodas tekstu korpuss parasti tiek sastādīts vai nu kādam konkrētam mērķim, vai kādam konkrētam laika periodam. Jebkurā gadījumā, runa ir par vienas valodas dažādu tekstu sacepumu, no kura ar pavisam vienkāršām metodēm var izvilkt sauso atlikumu par, piemēram, visbiežāk lietotajiem vārdiem. LU Matemātikas un informātikas institūts pie šāda projekta ir strādājis gadiem un šobrīd brīvi pieejams ir līdzsvarots mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss.

Metodika ir lieliska, jo tikai tehniski tas viss ir rakstītais teksts: 55% periodika, 20% daiļliteratūra, 10% zinātniski teksti, 8% normatīvie akti, 5% citi teksti, 2% Saeimas stenogrammas. Tātad uz aptuveni 4,5 miljoniem vārdu, kas datubāzē iekļauti, mēs atradīsim gan to, kā Ingmārs Līdaka «Aizver muti!» izbļāva, gan to, kā Gundega Repše juka prātā «Dienā»:

«Būtu komiski ķecerīgi šai pavasarī apcerēt latviešu literatūras eksistenciāli konceptuālo peripetiju fokusēšanos paraliteratūras metaforikas diskursīvajā orbītā un rast pārliecību par tās evidenci globalizācijas strukturētajos fokusos.» «Domas bez kompozīcijas». Gundega Repše, rakstniece. 2003. gada 29. marts, laikraksts «Diena», rubrika «Kultūra»

LU zinātnieki ir radījuši arī citus latviešu valodas korpusus: Latviešu valodas seno tekstu korpuss, Lietuviešu-latviešu-lietuviešu paralēlo tekstu korpuss (LiLa). Projekta korpuss.lv mājaslapā ir vēl daudz dažādu interesantu lietu, ko izpētīt, izlasīt un pabrīnīties.

Latviešu valodas vārdnīcas ir nākamais stāsts. Īpaši to digitālās versijas. Un te nu arī palīgā nāk tie paši LU zinātnieki:
— Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca (44760 šķirkļi)
— Latviešu literārās valodas vārdnīca (vairāk kā 64200 šķirkļu, pēdējo reizi atjaunota 2011. gada 7. decembrī)
— Mīlenbaha-Endzelīna Latviešu valodas vārdnīca (132718 šķirkļi, nepieciešama reģistrācija)
— Latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca (16.—17.gs., pāris simti šķirkļu)
— Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca (229765 šķirkļi)

Kad visas šīs elektroniskās datubāzes ir aptvertas un saprastas, var sākt nodarboties ar dažādām interesantām lietām. LU Mākslīgā intelekta laboratorija ar to nodarbojas eksperimentos, kuru jēga parastam valodas lietotājam bez papildus skaidrojumiem būs maz saprotama. Bet ir arī eksperimenti, kas var būt pat ļoti noderīgi, piemēram, ~~sava krāniņa pagarināšanai~~ zināšanu pārbaudei. Krievu pētnieks Gregorijs Golovins ir uztaisījis krievu valodas vārdu krājuma testu «Тест словарного запаса», kuru var aizpildīt gan krievu valodu labi pārzinošs cilvēks, gan arī iesācējs. Iesaku izlasīt lielisku metodikas aprakstu, pēc kuras viņa tests ir veidots.

Задача данного теста — определить ваш пассивный словарный запас (то есть количество слов, которые вы узнаете при чтении и на слух). Единственный способ сделать это точно — взять словарь потолще (тысяч на сто слов), отметить все слова, которые вы знаете, и посчитать их.

Varbūt kādam uznāk luste, un pēc tādas pat metodikas varētu latviešu valodas testu uzprogrammēt. izejas dati tak ir pieejami un respondenti ātri uzradīsies.

Mr. Freeman — multfilmas domājošiem cilvēkiem

Kādu dienu sazvanījās un satikās scenāriju, animāciju, skaņas, specefektu un citu jomu speciālisti un izdomāja kolosālu tēlu Mr. Freeman.

Jā, krieviski. Jā, daudz sāpīgu, rupju un aizskarošu tekstu. Toties tas viss kopā ir ļoti labi sarakstīts, sazīmēts, ieskaņots un salīmēts un pat ļoti ir skatīšanās vērts. Liks gan pakustināt smadzenes, gan padomāt par lietām no cita skatupunkta. Ja ļoti gribās un krievu valoda nav pārvaldīto lietu sarakstā, var atrast ierakstus ar subtitriem vai tulkojumiem, bet sāls tur zūd ļoti ātri.

Projekts bija kādu laiku apklusis, bet nu jau vairākas nedēļas ir atsākusies mf0 publiska aktivitāte un Mr. Freeman Youtube kanālā parādās jauni video.

Kaut kādā brīdī senā pagātnē tika radīta mājaslapa mf0.me ar aprakstiem, intervijām un dažādiem citiem papildus labumiem. Tur ir daudz aizkadra materiāla un materiālu par projekta gaitām, tomēr sekot jaunākajiem garadarbiem YouTube būs visērtāk.

Par Mr. Freeman projekta būtību (ar noteikumu, ka būsiet izskatījuši vismaz čupiņu ar animācijām) ļoti labi izstāsta paši veidotāji šajā vairāk kā divus gadus vecā klipā.

Man pat šķiet jocīgi, ka par to vēl nebiju stāstījis.

—

Šis ir ieraksts no neregulārās bloga rubrikas par tīmeklī atrodamajiem video. Iepriekšējo reizi stāstīju par Mosfilm filmu arhīvu «Mosfilm mākslas filmu digitālais arhīvs». Pēdējā laikā sanāk daudz runetā uzturēties, un tāpēc ceru, ka vismaz kāds šī bloga lasītājs vēl krieviski saprot.

Mosfilm mākslas filmu digitālais arhīvs

Ja krievu valoda nav sveša un dzimšanas gads ir ap Maskavas olimpisko spēļu laiku vai vēl agrāk, noteikti patiks dāvana no kinokoncerna Mosfilm (Мосфильм).

Kinokoncerna Mosfilm filmu digitālā bibliotēka.

Kinokoncerns Mosfilm 2012. gadā uzsāka un vēl joprojām turpina digitalizēt visas arhīvā esošās filmas un bez maksas ļauj tās skatīties Mosfilm digitālajā bibliotēkā (filmotēkā?). Turklāt liela daļa filmu ir HD kvalitātē un ir arī brīvi lejuplādējamas, ja skatīšanās tiešsaitē nav iespējama.

Lieliska iespēja vēlreiz pārdzīvot līdzi desmitiem reižu skatīto filmu varoņiem vai noskatīties neredzētu kino. Savukārt YouTube diskotēku piekritējiem patiks Mosfilm YouTube kanāls, kurā atsevišķi ir saliktas arī slavenākās dziesmas no kinofilmām.

Un, ja nu kirilicā rakstīt vairs nepieprotat jeb arī nav attiecīgo taustiņu uz klaviatūras, Translit.ru vienmēr ir gatavs palīdzēt.

—

Šī ir neregulārā rubrika par dažādiem tīmeklī atrodamajiem video. Skaties arī iepriekšējos rakstus «Kā rodas precīzs laiks un ko ar to iesākt» un «Rīgas parkomāts un tā ergonomika».

Society for News Design apkopojuši pagājušā gada labākos digitālos žurnālistu darbus

Society for News Design — Best of Digital Design 2013.

Ziņu dizaina biedrība (The Society For News Design) ir veikusi kārtējo brīnumdarbu, izskatot un apbalvojot labākos aizvadītā gada digitālos garadarbus Best of Digital Design. Tās nav CSDD neapskatāmās infografikas tviterī vai LSM vēl aizdomīgākas jēgas vizualizācijas mājaslapā. Biedrība ir izvērtējusi un apkopojusi labāko, ko žurnālisti visā pasaulē ir izdarījuši pagājušajā gadā.

Visi marta beigās The Society For News Design apbalvotie darbi apkopoti vienā izklājlapā. Lai iepazītos ar visu saturu, būs jāpatērē vairāk, kā viena diena, bet man nav ne jausmas, cik ilgi darbu radītāji uzturēs visus savus projektus, tāpēc iesaku nevilcināties un neatlikt priekšdienām.

Starp labākajiem ir gan alus šķirņu katalogs iPad, gan izcilās The Guardian pētījumu vizualizācijas Edvarda Snodena nopludinātajiem datiem. Tie ir gandrīz 250 tehnoloģiski, statistiski un, bez šaubām arī žurnālistiski labākie darbi, kādi līdz šim digitāli vispār ir radīti.

Tiem, kas tankā:

The Society for News Design (SND) is an international organization for news media professionals and visual communicators – specifically those who create print/web/mobile publications and products. Our members art direct, design, edit, report, illustrate, make photos and video, visualize data — and write code.

Par labākajiem darbiem drukātajā jomā jau minēju rakstā «Noslēdzies Society for News Design 35. konkurss».

Interneta komentāru kultūra Latvijā

Vienīgais Latvijas ziņu portāls, kuru pastāvīgi lasu, ir LSM.LV jeb Latvijas Sabiedriskais Medijs (mēs vēl lietojam lielos sākumburtus mediju nosaukumiem latviešu valodā?). Kaut arī tas pastāv tikai gadu, tas ir ļoti attīstījies, ir izlabotas arī vairākas funkcionālās kļūdas, par kurām redakcijai rakstīju es.

lsm.lv — Latvijas Sabiedriskais Medijs. Sākumlapa.

Bet LSM.LV slimo ar tieši to pašu problēmu, ar kuru slimoja un slimo Delfi, TVNET un Apollo kopš dzimšanas brīža. Tas ir veids, kā rakstus un komentārus var lietot.

Pašlaik mehānisms ir tāds, ka komentāra publicēšana ir purkšķis okeānā. Tā ir piezīme portāla redakcijai vai raksta autoram. Latvijas Radio, pieņemot zvanus ētera laikā, tas ir ok — uzklausījām viedokli, nolikām klausuli, nokomentējām un ejam tālāk. Bet interneta kultūra prasa arī tālāku atgriezenisko saiti ar komentētāja iesaistīšanu. Tas vienīgi tad, ja komentāra publicētājam ir iespēja nekomplicēti turpināt dialogu (uzreiz nāk prātā pensionāri, kas izsakās par žīdiem tai pašā Latvijas Radio un viena raidījuma mistiskā veidā spēj divas un pat trīs reizes piezvanīt un tikt pārtraukti).

Interneta komentāru kultūras jēga ir diskusijā. Tāpat kā portālu ziņu jēga ir vēsturiskā autentiskumā, kas ļoti bieži netiek ievērots. Ja interneta komentārus atstāj cilvēks, kas pēc tam vēlas atgriezties pie šīs tēmas, viņam ir būtiski zināt, vai diskusija vispār notiek.

Klasisks variants ir jaunu komentāru paziņošanas mehānisms — RSS plūsma, atgādinājums uz e–pastu.

Ir risinājums, ko izmanto portāls Ir.lv — reģistrēti lietotāji, kas savā profilā redz komentāru vēsturi un iespēju savu aktivitāšu plūsmai pievienot rakstus, atzīmējot tos kā iesakāmos. Vēl loģiskāk to atrisināja NYTimes lapā, kur reģistrēts lietotājs var saglabāt rakstus un tad profilā sekot līdzi izmaiņām. Tepat pieminēšu arī Disqus komentāru sistēmu, kas ir ļoti izplatīta un kuru lietoju arī savā blogā.

Trešais risinājums ir lietotājam bliezt to visu sociālajos tīklos un pēc tam pašam mēģināt atfiltrēt un atgriezties pie rakstiem. Bet tas ir aptuveni tikpat loģiski, kā glabāt tos grāmatzīmēs vai visu laiku turēt atvērtu pārlūku un pārlādēt lapu (tipiskais Delfu komentētāja darbības modelis).

Īsāk sakot, komentāru kultūra pastāvēs tad, ja lapas izstrādātājs izveidos loģisku un saprotamu veidu, kā sekot līdzi komunikācijai. Komentāru kultūra vēl vairāk uzlabosies, ja lapas izstrādātājs paredzēs veidu, kā turpat lapā saglabāt interesējošos rakstus (ar domu, ka saglabā saites uz šiem rakstiem).

Ievērojot komentāru kultūras principus, iegūstam lapas apmeklētāju, kas runā ar jēgu, ir gatavs iesaistīties ilgstošā diskusijā, spēj atsaukties uz vēsturiskām publikācijām un gatavs dot pozitīvu pienesumu mājaslapas saturam.

Troļļotāji un āksti pastāvēs vienmēr, bet tāpēc jau var visādos veidos nobanot vai ieviest pirmsmoderāciju, nepubliskojot komentārus bez jēgas (tā nav cenzūra, ja kas).

Reģistrēties Twitter/Facebook/Google var jebkurš jebkurā brīdī ar jebkādiem paņēmieniem, pilnībā noslēpjot savu identitāti, BlackHalt neļaus samelot. Tieši tāpat var reģistrēties arī lapās, par kurām es runāju. Jēga jau nav tajā, ka tiek atklāta kāda identitāte, jēga ir tajā, ka reģistrētam lietotājam tiek sniegta reāla pievienotā vērtība.