«Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipisicing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et dolore magna aliqua. Ut enim ad minim veniam, quis nostrud exercitation ullamco laboris nisi ut aliquip ex ea commodo consequat. Duis aute irure dolor in reprehenderit in voluptate velit esse cillum dolore eu fugiat nulla pariatur. Excepteur sint occaecat cupidatat non proident, sunt in culpa qui officia deserunt mollit anim id est laborum.»
Ja jūs domājat, ka Lorem ipsum lietošana maketu sagatavošanā ir kaut kas ļoti prātīgs un pašsaprotams, tad jūs esat slinks, neveiksmīgs un nevienam nevajadzīgs darbinieks, kuram galvā svilpo vējš, savienojot ar gaisa plūsmu labo un kreiso ausi.
Nav neviena loģiska attaisnojuma tam, lai darba patiesā satura vietā lietotu šo muļķīgo latīņu teksta atgremojumu, vēl jo vairāk gadījumos, kad jums ir darīšana ar maketu salikumiem latviešu valodā. Ja jūs gatavojat maketu, tad ir tikai loģiski, ka jums ir jāzina, kāds un kas ir šī maketa saturs. Ja jūs maketā ievietojiet absolūti neko neizsakošas vārdu virknes, attiecīgi jums nav ne mazākās nojausmas, ko jūs veidojiet. Tādā gadījumā vienkārši nevajag ķerties pie šādu darbu darīšanas.
Kam ir nozīme, veidojot maketu:
Saturam.
Jūsu attieksmei pret veicamo darbu.
Izaicinājumiem, kas parādās, ķeroties pie darba veikšanas.
Klienta attieksmei, vērtējot maketa uzmetumus.
Nelielai atkāpei: Es varu iedomāties, ko man pateiktu avīzes redakcijā (kad vēl tajās darbojos), ja raksta vietā būtu ievietojis šīs latīņu muļķības. Visticamāk sākumā man pārbaudītu temperatūru, tad iedotu kaut ko iedzert un aizdzītu uzpīpēt un padomāt par dzīvi.
Īsāk sakot. Ja jums šķiet, ka ir iespējams izstrādāt maketu mājaslapai, bukletam, grāmatai vai žurnālam, par pamatu ņemot nevis reālo saturu, bet gan bezsakarīgu tekstu, jums vajadzētu pārslēgties uz kādu citu nozari, piemēram, dārzniecību vai celtniecību. Es gribētu redzēt, kā birgadieris uz jums paskatītos (un ko viņš jums pateiktu), kad jūs vēl neatvesto reģipša plākšņu vietā sāktu uz sienas pūst makrofleksu.
Es netaisos iedziļināties navigācijas tehnoloģijās vai arī vizuālās prezentācijas loģikā un metodēs. Šoreiz man daudz vairāk šķiet aktuāli apskatīt navigācijas izveidi kā tādu un tās atspoguļojumu dažādos variantos tīri no saturiskā viedokļa.
Tā kā informācijas apjomi pieaug ne tikai internetā kopsummā, bet arī katrā atsevišķā resursā, ātrāk vai vēlāk nāksies sadalīt visu informāciju lapās, lai tā būtu vieglāk atrodama un nebūtu jāielādē uzreiz viss saturs.
Tipiskākais variants ir navigācijas slejas izveide, kuras pamatā ir dalīšana kategorijās. Kategorizēšana, savukārt, ir katra resursa īpatnība. Ziņu portāls, piemēram, visticamāk kategorizēs navigāciju balstoties uz ziņu tematiem. Kāds IT speciālists, kas publicē informāciju par dažādiem saviem atklājumiem, varētu izvēlēties kategorizēšanu pēc IT sfēras (programmēšanas valodas, operētājsistēmas, utml.). Kategorizācijas trūkumi ir vairāki:
Brīdī, kad katrā no kategorijām parādās pārāk daudz atsevišķu ierakstu, atkal ir grūti atrast nepieciešamo. Šai gadījumā kā risinājums varētu būt katras kategorijas sadalīšana apakškategorijās, ja tas ir iespējams (piemēram, Latvijas ziņas — Sports), tomēr arī tādā gadījumā noteikti radīsies diskomforts it īpaši ziņu portālos, staigājot pa dažādām kategorijām un zaudējot kontroli pār to, vai apskatāmā informācija vispār ir aktuāla vai arī jau zaudējusi savu nozīmi.
Kategorijas var būt pārāk daudz un tad lietotājam būs grūti tajās orientēties. Šeit pat atzīmēšu arī trešo trūkumu — bieži vien kategorijas var būt ļoti neskaidras gan pēc savas būtības (nav iespējams saprast, kas konkrētajā kategorijā atrodas), gan pēc loģikas (piemēram, ir kategorija Kultūras ziņas un blakus atrodama subkategorija Latvija — Kultūras ziņas), radot diskomfortu lietotājā.
Salīdzinoši jauns priekš IT, bet jau ļoti sen lietots citās sfērās ir dalījums pēc atslēgvārdiem (zināms arī kā tagu lietošana). Piedevām, atslēgvārdi var būt ne tikai reāli vārdi, bet, piemēram, arī krāsu kodējums. Lielākais šāda navigācijas varianta trūkums parādās līdz ar atslēgvārdu mākoņa izaugšanu. Kad jums lapā jau būs tuvu 1000 dažādu atslēgvārdu, tajos būs ļoti grūti orientēties un vispār kaut ko atrast. Kā viens no variantiem, lai samazinātu šādu neskaidrību, ir atslēgvārdu dalījums kategorijās, bet iespējams arī grupēt atslēgvārdus pēc noteiktas loģikas (piemēram, atslēgvārdus Adobe, Microsoft, IBM apvienot un atslēgvārdu mākonī rādīt tikai vienu — IT kompānijas). Patiesībā būtiskākais trūkums šajā gadījumā būs neviennozīmība, jo uz vienu ierakstu var attiekties desmitiem atslēgvārdu, toties parādās daudz praktiskākas iespējas limitēt nepieciešamās informācijas meklēšanas laiku (pie nosacījuma, ja starp atslēgvārdiem ir tāds, kas interesē tieši jūs).
Lai saprastu, kāpēc es teicu, ka dalījums pēc atslēgvārdiem ir ļoti sen lietots citās sfērās. Viszināmākais piemērs ir vārdnīcās, kurās atslēgvārds ir vārda sākumburts. Cits piemērs, ar apgrieztā atslēgvārdu lietošanu ir bībelē. Šai gadījumā ir sākotnējā kategorizācija grāmatās (psalmos, sauciet kā gribiet) un tālāka secīga katras rindkopas numerācija. Tādējādi saīsināts konkrētās bībeles daļas nosaukums kopā ar rindkopas numuru veido atslēgvārdu, pēc kura var atrast konkrēto ierakstu un bībeli var pārdrukāt uz dažādiem formātiem, valodām, bet atslēgvārds paliks vienots visos variantos.
Vēl viens variants ir ievietot visu informāciju vienā vai vairākās dimensijās. Piemēram, iespēja atlasīt visus ierakstus noteiktā laika periodā. Papildus var parādīties vēl viena dimensija, piemēram, atlasīt tikai tos rakstus, kurus ir izlasījuši vairāk par 5000 cilvēku. Arī šai navigācijas metodei ir savi trūkumi, tomēr izmantojot pietiekami atraktīvas vizualizācijas metodes, ir iespējams panākt labu rezultātu.
Šīs nav visas iespējamās metodes, tomēr ceru, ka būs radies priekšstats par vienkāršoto navigācijas izveidi lielākam informācijas daudzumam. Galvenais, ko ir nepieciešams atcerēties — visas šīs navigācijas iespējas ir un bieži vien pat nepieciešams kombinēt, lai atvieglotu informācijas meklēšanu.
Tiktāl mums ir skaidrs, kā informāciju sadalīt mazākos informācijas daudzumos, lai atvieglotu navigāciju lapās. Bet seko nākamā problēma — pat gadījumā, ja mēs esam sadalījuši informāciju mazākos apgabalos, katrs no šiem apgabaliem tik un tā var būt ārkārtīgi liels. Piemēram, ieraksti šajā blogā kategorijā Burti. Līdz ar to rodas nepieciešamība sadalīt arī tos, bet nu jau vairs nav iespēja smalkāk dalīt, teiksim, pēc atslēgvārdiem vai subkategorijām, jo lietotāju interesē apskatīt tieši visus ierakstus, kas attiecās uz kategoriju Burti. Ko darīt šādā gadījumā? Jāizmanto metode, kurai jau ir iesoļojusi otrajā tūkstošgadē — dalīšana lapās.
Tomēr arī te viss nav tik vienkārši, kā tas varētu šķist. Piemēram, manā blogā risinājums, kura autors ir DIY Themes, ir saites «Vecāki ieraksti» un «Jaunāki ieraksti», bet papildus paskaidrojumiem. Teorētiski, tas būtu ļoti labs variants pārskatāmā navigācijā (piemēram, pogas, kas ļauj sarakstā apskatīties vecākus vai jaunākus ierakstus, kā tas ir realizēts praktiski visās e–pasta programmās vai RSS lasītājos), bet ir bezcerīgi nesaprotams, lietojot to šajā kontekstā. Nav skaidrs ne vien tas, cik ieraksti vēl varētu būt, bet, ilgi pārlapojot rezultātus, saprast to, kurā lapā atrodies.
Cits variants ir navigācija, norādot konkrētās lapas, kā tas ir realizēts, piemēram, Google meklētāja rezultātu lapās. Tomēr arī šeit ir ne viss tik vienkārši, kā šķiet. Tagad ir skaidrs, kurā lapā mēs atrodamies, bet nav skaidrs, cik tad tādu lapu kopsummā ir (pamēģiniet, piemēram, pameklēt «hokejs uz lielā ekrāna» un pateikt, cik ir rezultātu lapas).
Tapēc daudz prātīgāka šķiet dalīšana lapās, norādot, kas tad šajās lapās ir atrodams, tādējādi piesaistot šķirkļus katrai lapai. Šis ir ļoti būtisks moments, jo mums ir parādījušies atsevišķas lapas norādoši šķirkļi, kas arī ir šī raksta mērķis.
———
Tālākais teksts ir manas pāris nedēļu pārdomas par navigāciju veidiem, kas lielākajai daļai lasītāju var šķist arī absolūtākie murgi, tāpēc, ja esat pietiekami pabarojušies informatīvi no tā, kas bija rakstīts pirms tam, tālāko varat arī nelasīt.
———
Tātad, paliksim pie «hokeja uz lielā ekrāna». Lai parādītu rezultātus efektīvāk, kā arī, kas ir ļoti ļoti būtiski, rastu iespēju saglabāt tieši konkrēto rezultātu lapu (atcerēsimies, ka visi dati ir dinamiski, tai skaitā arī meklēšanas rezultāti), mums ir nepieciešams izveidot konkrētāku meklēšanas rezultātu attēlojumu. Uzskaitīsim visus šobrīd pielietotos navigācijas dalījumus, pieņemot, ka šie meklēšanas rezultāti mums ir kā navigācija cauri visam tīmeklim:
atslēgvārds («hokejs uz lielā ekrāna»)
rezultātu šķirošana pēc prioritātes (Google Page Rank algoritms)
sašķiroto rezultātu sadalījums lapās (elementāra saskaldīšana lapās, katrā lapā — 10 rezultāti)
Tagad vajadzētu esošajam informācijas dalījumam pievienot šķirkļus. Skaidrs, ka pirmais dalījums, t.i. — no visa interneta atlasīt tikai informāciju ar attiecīgo atslēgvārdu —, mums papildus nav jāapstrādā. Tā kā Google Page Rank ir mainīgs šķirošanas veids, tad rezultāti būtu primāri jāšķiro pēc kāda cita parametra, pretējā gadījumā mums nav iespējas saglabāt konkrētu rezultātu lapu. Konkrētajā gadījumā loģiska šķiet kārtošana pēc datuma augošā secībā. Tādējādi mums pirmie parādīsies vecāki rezultāti un, tikai pēc tam, jaunāki, jo ir diezgan maza iespējamība, ka Google pēc kāda laika atradīs un noindeksēs vēl daudz lapu ar tādiem pašiem atslēgvārdiem, izjaucot mūsu attēloto rezultātu stabilitāti.
Kad kārtojums pēc laika jau ir veikts, mēs katru lapu varam rādīt nevis ar lapas numuru, bet gan ar šķirkli, kas apzīmētu konkrēto laika periodu, proporcionāli sadalot meklēšanas rezultātus lapās nevis piesaistot datumu skaitam, bet gan otrādāk — piesaistot skaitu datumam. Vienkāršoti izsakoties, mums var būt meklēšanas rezultātu lapa, kuras šķirklis būs «1999. gads – 2001. gads», bet var būt lapa, kuras šķirklis būs «2009. gada 10. janvāris – 2009. gada 11. janvāris», tai pat laikā abās lapās būs vienāds skaits ar rezultātiem. Vienkārši periodā no 1999. gada līdz 2001. gadam indeksētajās lapās attiecīgais atslēgvārds ir tikpat bieži sastopams, cik vienas dienas laikā 2009. gada janvārī publicētajās lapās. Vienīgi uztveres komplicētība, kas ir saistīta ar cilvēka īpatnību uztvert laiku kā proporcionālu skalu, radīs mulsumu.
Otrs variants ir tos pašus rezultātus attēlot, bet navigācijas lapu numerācijas vietā rādīt rezultātu skaita numerāciju: 1–10, 11–20, utt. Tomēr arī šajā gadījumā būs problēmas, ja rezultāti ir, piemēram, vairāki tūkstoši. Operējot ar lielu apzīmējumu masīvu var rasties nepārprotama vēlme šos rezultātus reducēt. Viens no variantiem ir virknes diapazona izraušana, piemēram, rādot tikai pirmās desmit lapas, tad ieliekot trīspunkti un tad, pēdējās lapas rezultātus. Ir skaidrs gan tas, cik kopā ir rezultātu, gan tas, ka lapas ir vairāk, nekā tiek parādīts konkrētajā brīdī. Tai pat laikā ir ierobežota navigācija no viena diapazona uz kādu citu, ja tas ir apslēpts. Bet arī šajā gadījumā ir risinājums. Piemēram, izmantojot slīdošo rindu, kā tas ir Paginator 3000 variantā.
Bez tam, var izmantot arī papildus atslēgvārdu navigāciju. Bet tas ir iespējams tikai gadījumā, ja visiem meklēšanas rezultātiem ir vismaz 10 reizes vairāk dažādu atslēgvārdu attiecībā pret kopējo meklēšanas rezultātu skaitu, pretējā gadījumā šai metodei nav funkcionāla jēga. Praktiski šī metode izpaudīsies līdzīgi, kā variantā ar rezultātu skaita numerāciju, tikai numerācijas vietā būs atslēgvārdi, līdzīgi, kā tas ir skaidrojošās vārdnīcās — ir primārā navigācija, izmantojot atslēgvārdus (alfabēta burtus) un papildus navigācija, izmantojot vārdu pirmos burtus.
Piebilde pēc raksta tapšanas: tā kā mana koncentrētā valoda sanāca ne pārāk koncentrēta, tad pilnā versija tomēr ir apgriezta un pieejama lasīšanai tikai atverot visu rakstu. Savādāk baigi daudz jāskrollējās būs, lai citus rakstus ieraudzītu, hi hi.
Mana lielākā goda izrādīšana kādai mājaslapai (runa gan vairāk ir tieši par ziņu lapām un blogiem) ir šīs lapas RSS barotnes piesaistīšana savam Google Reader. Jo tad es par šo lapu noteikti neaizmirsīšu un, ja būs vēlme iekomentēt vai papētīt smalkāk kādu konkrētu ierakstu, apmeklēšu arī pašu lapu vēlreiz.
Tad nu tā, sastapos ar samērā amizantu lietojamības problēmu, ko tagad mēģinu atrisināt, klabinoties gar vienas mājaslapas zīmējuma skicēm. Kā jūs pievienojiet jaunas barotnes? Vai izmantojat kādu no tām atraktīvajām RSS ikonu vizualizācijām, kas parasti iepītas kaut kur starp pēdējo komentāru un PayPal pogu kaudzēm? Vai arī darat tieši tāpat kā es — jebkurai lapai adreses logā apskataties, vai Firefox ziņo, ka šai lapai ir RSS barotne un izmantojiet šo ikonu?
mrserge-lv-feed-button-firefox
It kā vienkārša lieta, bet es patiešām nesaprotu, kāpēc šo, jau pašā pārlūkā iebūvēto iespēju ir jādublē?
Vai tiešām visa planēta klusēs? Kopš šī rīta esmu sajūsmā par jauno Google Reader paskatu apvienojumā ar atjaunojumiem Google Gears. Nav ne jausmas, vai tas ir tikai Google Gears vainīgs, vai arī kāds pastrādājis pie paša Google Reader, bet izskats patiešām ir daudz daudz labāks.
Neticu, ka esmu vienīgais, kam šīs ir sasāpējušās problēmas, bet sakarā ar to, ka negribu jūs nomocīt ar nenormāli daudz un dažādiem sasāpējušiem jautājumiem, uzskaitīšu uz šo brīdi man vissāpīgākos.
1. Kontaktformas un e–pasti uzņēmumu mājaslapās.
Atceros tos laikus, kad katra sevi cienoša mājaslapa obligāti saturēja kontaktformu saziņai. Turpat, ja nebija kontaktforma, noteikti bija e–pasta adrese vai kas līdzīgs. Man arī ir e–pasta adrese minēta, uz kuru varat sūtīt savas pārdomas. Vienīgais, kas man ļoti nepatīk (bet pats savulaik par to sajūsminājos pārpeļķes uzņēmumu mājaslapās) — man nav nekāda uzticības momenta tām. Nav ne mazākās nojausmas, kad tad uz manis uzdoto jautājumu kāds atbildēs.
Pārpeļķes kompānijas vēl joprojām bieži vien raksta, ka uz e–pastiem atbild diennakts palīdzības dienests vai arī ir pieminēts, kādos laikos uz to atbild. It kā elementāra lieta, bet es jau sevi kuro reizi esmu pieķēris pie domas, ka es vispār ignorēju e–pastu un kontaktformas kā saziņas formu ar uzņēmumiem, it īpaši, ja e–pasts ir kaut kāds info@blah…
2. Tehnisku štrumentu apraksti
Šai gadījumā visi noteikti atminās video par to, kas notiktu, ja Microsoft sāktu ražot iepakojumus Apple produkcijai. Pirms kāda laika man bija nepieciešamība iegādāties portatīvajam sakarīgu bezvadu peli (man jau tā vadu pietiek somā). Un liels bija mans izbrīns, ka datorveikala pārdevējs, ar mani kopā pētot peļu iepakojumus, tā arī nespēja atbildēt uz jautājumu, kāpēc Logitech 34Ls pele ir sliktāka par tās pašas firmas 65Ls peli. Zināja teikt tikai to, ka to dārgo visi datorspēļu fani pērkot. Yeah, right. Tieši šis parametrs man ir noteikti noteicošais.
Piemēram, pusi no kastes aizņēma uzraksts «microgear technology», kas nozīmē neko vairāk, kā maziņu bīdāmo sūdiņu peles apakšā, ar kuru regulē to, cik ļoti man tikšķ vai netikšķ rullītis. Un kā gan man neienāca prātā, ka šāda «megatehnoloģija» varētu maksāt 31Ls vairāk?
Tas pats attiecas arī uz daudziem citiem štrumiem, kuriem pat speciāli ir izveidotas mājaslapas ar salīdzinājumu tabulām. Tikai tāpēc, ka no iepakojuma neko nevar saprast. Varbūt tā ir kaut kāda īpaša tehnika, kā panākt to, lai tavu preci pērk tikai internetā?
Starp citu, Ļebedjevs ar savu tagu mākoni uz iepakojuma nav diez ko labāks par Logitech un Microsoft kopā ņemtajiem.
3. Lielveikali un to kases
Tas, kāpēc lielveikalos ir daudz kases, domāju, nevienam jau sen nav noslēpums — pēc kaut kādas tur regulas noteikumiem, ir jābūt noteiktam skaitam ar kasēm attiecībā pret veikala tirdzniecības zāles platību.
Man nav nekādu iebildumu pret to, ka lielākā daļa no Maximas kasēm ir slēgtas, jo es pēdējā laikā cenšos iepirkties tikai Sky. Tur mani nepamet sajūta, ka kasieres kaut kur malā stāv un gaida zemo startu, lai varētu skriet pie klienta un izsist viņam čeku — vienīgie, kas šajā veikalā mani ieved diskomfortā, ir apsargi un cenas garšīgiem vīniem (nepārprotiet, cenas patiesi ir zemas un tāpēc pārāk bieži gribas tos pirkt).
Bet atgriezīsimies pie tipiskas Maximas vai Rimi. Es atceros, ka savulaik bija kaut kādas lampiņas pie kasēm, lai zini, kura strādā (vēl Padomju Savienības laikos Maskavas GUM‘ā tādas redzēju). Vienā no lielveikaliem tādas redzēju arī tagad. Bet, sakarā ar to, ka mūsdienās elektrību taupa tikai uz Rīgas ielām, lielveikalos pie kasēm viemēr ir ļoti gaišs. Un ja šīs signāllampas tiešām arī tiek iedegtas brīdī, kad kase ir vaļā, to neviens nevar ieraudzīt, jo no baltās gaismaskastes spīdošā dienasgaisma nav pamanāma.
4. BMW, Mecedes Benz un Lexus autovadītāju — manas ģimenes slepkavu tops un citi sīkumi, tai skaitā policijas darbinieki un taksisti
Šodien jau kārtējo reizi divdesmit minūšu laikā uz ielas man gandrīz izdevās iekļūt avārijā.
Tipiskākais variants: es ieturu pietiekamu distanci, lai lietus laikā varētu bez «mēmajiem» noreģēt uz priekšā braucošo, bet man pamanās kāds priekšā ielīst.
Otrs tipiskākais variants ir kreisais pagrieziens ar 50 km/h ātrumu uz pārpildītas ielas, nerādot pagriezienu. Tieši aizmugurē braucošais jūtas ļoti patīkami.
Trešais variants: no ieskriešanās joslas vai mazāk svarīga ceļa uzbraukt uz Krasta ielas, kur es braucu ar 70 km/h. Bez emocijām uzsākt braukt (nevis jau braukt ar tādu pašu ātrumu kā es) un, pat ļoti iespējams, momentāli pārkārtoties uz trešo joslu, jo tur ir pierastāk.
Nemaz nerunāju par to, ka uz Brīvības, Barona, Čaka ielām un Aspazijas bulvāra malā noparkojusies mašīna pirms izbraukšanas neuzskata par nepieciešamu apskatīties, vai aizmugurē kāds nebrauc.
Vēl arī policija Vecrīgā, kas var paziņot kravas automašīnai, ka tā nedrīkst iekraut/izkraut kravu, neuzbraucot uz gājēju ietves. Par tiem man vismaz ir prieks, jo tagad paši varēs izbaudīt, kādas pēc tam paliek ietves (tiem, kas tankā — tagad Vecrīgā būs jaunas kājinieku patruļas.)
Topu noslēdz taksisti, kuri no manis jau ir norāvušies ne reizi vien. Jā, es esmu tas, kurš zvana Ceļu policijai un sūdzas par konkrētu elementu izdarībām, piemēram, gājēju pāreju, dzelzceļa pārbrauktuvju un sarkanās gaismas ignorēšanu no jūsu puses. Mani var atrast Ļeņingradā. Paņemiet līdzi tiesības un automašīnas tehnisko pasi. Arī šoreiz policiju izsaukšu es.
Es uzskatu, ka Rīgas satiksmē valda haoss un man piebalsos jebkurš «laucinieks», kuram braukāšana uz galvaspilsētu ar savu transportu ir vairāk galvassāpes, nekā komforts.
Šodien nopriecājos par to, ka Salīdzini.lv esot uzlabojuši savu dizainu. Tā kā ziņu izlasīju tālrunī kādā no RSS ziņu avotiem, tad tikai tagad uzzināju, kas tad tur izmainījies. Absolūti nekas. Tas vēl joprojām ir ārpus jebkādas salīdzināšanas iespējām briesmīgs.
Tas, ko es jau sen vēlējos šajā projektā, ir patiešām inovācijas dizainā, kas atvieglotu šī projekta lietošanu:
1) meklēšanas rezultātu apskate dažādos griezumos (tikai teksts rindās, tikai veikalu nosaukumi, utml.)
2) alternatīvas vai līdzīgi produkti blakus meklēšanas rezultātiem
3) AJAX ievades formā ar palīgu preces izvēlē
4) lietotāja autorizācija ar saglabātu meklēšanas vēsturi (tai skaitā ar meklētās preces cenu izmaiņām)
5) kvalitatīva informācija par produktiem. Utml.
Tas, kas ir izdarīts tagad — izveidots preču katalogs. Šī dizaina lieta ir vajadzīga veikalu īpašniekiem, lai saprastu, kā veidot automātiski preču klāsta katalogus meklētājiem un nav nekāds kardināls solis pretim ikdienas lietotājiem.
Lūdzu, nē, pieprasu — nomainiet paziņojumu par dizaina maiņu pret paziņojumu, ka beidzot esat saņēmušies un uztaisījuši briesmīgu vēdekli ar visnodrāztāko Web 2.0 teksta noformējumu, izdomājuši saukli un to ielikuši lapā. Bet tam nav nekāda sakara ar dizainu.
Jau pēc publicēšanas uz ātru roku uzmetu variantu, kas BlackHalt, Kirila un citu datubāžu izmantošanas utilizatoru rokām būtu panākams un lietojams (tas ir mājiens).
Salidzini.lv meklēšanas forma
Šai gadījumā īpaši gribu paskaidrot apakšējo daļu — revolucionāri būtu ieviest blokus ar informācijas atlasīšanas iespējām. Funkcionālie bloki, kurus pašrocīgi varam pielikt, noņemt, izveidot (identiski tam, kā īr iGoogle lapā). Un patiesībā šiem blokiem īpaša nozīme ir tieši pēc pirmās meklēšanas rezultātu parādīšanās — atlasot jau tiešām vajadzīgo. Un sev saglabāt tikai to atlases iespēju, kura man tiešām ir vajadzīga. Lūk tas, manuprāt, būtu uzlabots, jauns dizains.
Atvainojos. Gribēju kaut ko par citiem «jaunajiem dizainiem» arī pateikt, bet man šobrīd kaut kā aizmirsās, kas vēl bija svarīgi. Nu re, atcerējos. Jau nedēļu mēģinu saprast, kā var pārdot par vairākiem desmitiem tūkstošu latu kaut ko tādu, ko ir slinkums pat noprezentēt piecdesmit santīmu robežās. Un šis ir tikai viens uzskatāms piemērs, bet tādu ir tūkstošiem.
Nē, man šodien nav ļoti slikts noskaņojums — šo irakstu tapinu jau labu laiku, metot ārā kādu no punktiem un liekot kaut ko citu, aktuālāku vietā.
Nav nekāds noslēpums, ka Apple «klitorpele» ir sasodīti draņķīgs izstrādājums. Un līdz ar to nav nekāds brīnums, ka Microsoft ir adaptējuši savu supermegalabo pelīti priekš Mac lietotājiem.
Smieklīgi ir tas, kā atšķiras iepakojumi dažādām mērķauditorijām:
P.S. Ļoti atvainojos, ka neko sakarīgu pēdējā nedēļā neesmu publicējis — strādāju pie viena ļoti būtiska projekta, kuru ceru šonedēļ novest līdz kaut kādai loģikai, lai var pieslēgties pārējai pasaulei ar kaut ko patiesi vērtīgu un būtisku.
Šodien no rīta izlasīju vakardienas «The Guardian». Pirms kāda laiciņa viņi arī pamainīja savējo dizainu, kļūstot nedaudz šaurāki. Un tas bija ļoti apsveicams solis. Nesen bija sacelta milzu brēka par to, ka to izdarīja «Diena» un «Necīņa» «NRA» «Neatkarīgā». Man, protams, bija daudz lielāks prieks par to, ka tas ir noticis, nevis par to, ka tagad ir kaut kādas problēmas ar ieradumu maiņu pensionāriem. Drīzāk mani uztrauca fakts, par kuru nebiju aizdomājies, jo kādu laiciņu nebiju bijis Lielbritānijā — «Dienas» jaunais saturiskais un arī lielā mērā vizuālais formāts ir ļoti tuva «The Guardian» kopija. Un tas man liek aizdomāties nevis par to, ka, jopcik, atkal lettiņi kaut ko nozaguši, bet gan par foršo tendenci — mēs beidzot atsvešināmies no mums galīgi nepiedienīgā skandināvu avīžu stila un tuvojamies man personīgi daudz mīļākam un, manuprāt, daudz korektākam britu avīžu veidošanas stilam. Ja vēl pēc dažiem gadiem kāds Latvijas drosminieks uztaisīs liela izdevuma dizaina pārbūvi, tuvinot to spāņu variantam, es aiz laimes bikses piečurāšu.
P.S. Viens no ietekmīgākajiem ASV laikrakstiem — «Chicago Tribune» arī ir mainījis savu veidolu ar nelielu kosmētisko remontu. Par to vairāk var lasīt SND Update blogā.
Bet šis stāsts būs par kaut ko vēl skaistāku — kā mani (un vēl kaudzīti citu, kas ir SIA «Datu drošība» spamlistē) gribēja svētku priekšvakarā piečakarēt.
20. decembrī pienāk sekojošs e-pasts:
Tā kā Jūs mūsu mājas lapā www.drosiba.lv esat pieteicis(-usi) savu interesi par mūsu piedāvātajām vakancēm un līgumdarbiem, tad daram zināmu ka pašlaik mums ir šāds piedāvājums:
Neliels līgumdarbs dizanerim. Nepieciešams sagatavot Ziemassvētku apsveikumuma attēlu, ko varētu izsūtīt mūsu sadarbības partneriem caur e-pastu. Nepieciešams piemērots fona attēls (~800×600 vai mazāks), kam virsū jauzliek atbilstošs teksts. Tas ir viss ka šeit ir nepieciešams.
Tie kas vēlas izpildīt šo līgumdarbu uz v@drosiba.lv sūtiet cik naudiņas gribat par šo darbiņu.
Pirmkārt jau prieks, ka džekiņi ir tādi ļoti operatīvi — savlaicīgi par visu ir padomājuši, bet nu ir skaidrs, ja jau tikko attapās, tad honorārs varētu būt labs. Aizrakstu atpakaļ tai pašā dienā, 12:57:
Iespējams, ka man būtu interese jums uztaisīt šo dizainu. Tādā gadījumā es vēlētos zināt sekojošas lietas:
1) vai jums ir jau idejas par grafiku, ko vēlētos izmantot apsveikumiem
2) kāds ir teksts, kas būs uz apsveikuma kartiņas
3) kāds ir paredzamais galarezultāts (vai tas būs tikai elektroniskais kartiņas variants e-pastu izsūtīšanai?)
4) vai ir paredzama papildus grafiskas ievietošana (uzņēmuma, produkta logo, utt.)
5) kāds ir plānotais honorārs par šī darba veikšanu
Uz ko seko atbilde dažas minūtes vēlāk:
Ši darba izpildei ir atlasiti tris kadidāti, Jūs to starpā. Kas šeit jādara:
1) jaatrod piemerota fona bilde (parasti dizaineriem jau ir bilžu
biblotekas)
2) jauzliek teksts, musu logo (aizsūtīsim), janoformatē vajadzigajā izmērā.
Piedavaju sekojošu kārtību. Pirmajam, kas atsūtīs pievilcīgu un
pieņemamu fona bildi, būs iespēja izpildīt visu darbu par pilnu samaksu 20.00 Ls).
Citiem, kas atsūtā vēlāk vai ari neatsūta neko pievilcīgu, bet ir
atsūtijis vismaz 5 dazadus fona bilžu variantus, saņems 5.00 Ls.
5 bildes nav obligāta prasība, Ja esat parliecinats ka bilde ir laba, tad pietiekk ar vienu, bet ja bilde nebūs pieņemama, tad būs pēc tam jaatsūta vēl citas. Piedāvājums spēkā sodien līdz 15.00 Pēc 15.00 atsūtītās fona bildes netiks apmaksatas.
Are you fucking kiddin’ me? Pat nepacēlās roka atbildēt viņiem, bet jūs brīdinu — nepinieties ar šo kantori.
