Rokdarbi #16. Signāla un trokšņa attiecība (Signal-to-Noise ratio)

Es jau pirms tam esmu rakstījis nedaudz par vienu no dizaina aksiomām — signāla un trokšņa attiecību (Labojam grafikus, Labojam skaidrojošās kartes, Sakārtojam drukas iekārtas shēmu). Lai neviens nekad nekļūdītos, šim ierakstam pēc būtības nav nekāda sakara ar elektronikas teoriju vai līdzīgām fizikas atvasēm. Gribētu koncentrēti vēlreiz atgriezties pie šī jautājuma, lai izskaidrotu to no vairākiem aspektiem.

Piebilde pēc raksta tapšanas: tā kā mana koncentrētā valoda sanāca ne pārāk koncentrēta, tad pilnā versija tomēr ir apgriezta un pieejama lasīšanai tikai atverot visu rakstu. Savādāk baigi daudz jāskrollējās būs, lai citus rakstus ieraudzītu, hi hi.

Kad mēs runājam par lietām, skatamies uz tām vai izmantojam ikdienā, mums visu laiku ir jāpieņem lēmums. Lēmums par to, kā pareizi izmantot informāciju, kas tikko ir uztverta. Piemēram, kad es, kā ļoti reti televizoru izmantojošs cilvēks, ieraugu TV pultis, mani vienmēr pārņem šermuļi, jo nekādīgi nespēju orientēties pogu birumā un tālāk par pirmajiem deviņiem ieprogrammētajiem kanāliem bez auditorijas palīdzības parasti netieku. Toties cilvēks ar ļoti lielu pieredzi TV glūnēšanā mani noteikti uztvers kā klaunu, jo viņš pratīs pat uz tausti atrast, kur atrodas vajadzīgā poga.

Tikpat tipisks piemērs ir informācija internetā.

Delfi.lv versus Diena.lv
Delfi.lv versus Diena.lv

Tiem, kas ir pieraduši pie ziņu portāla Delfi.lv dizaina, bez aizķeršanās spēs atrast, piemēram, visas jaunākās kultūras ziņas, savukārt cilvēkam bez attiecīgas izglītības tam būs jāpatērē daudz vairāk laika meklējot, jo saites ar atslēgvārdu «Kultūra» parādās vairākās vietās (augšējā horizontālajā navigācijā, kreisā sāna navigācijas blokā, ziņu lentā lapas vidū). Pretējs piemērs ir Diena.lv jaunās mājaslapas versija. Apzinoties to, ka jauns dizains prasīs cilvēku adaptēšanos, izstrādātāji ir vienkāršojuši navigāciju, atstājot sīkāku, precīzāku navigācijas iespēju tad, kad tiek apmeklēta jau konkrēta ziņu sadaļa (piemēram, Izklaide. Mākslas). Šai gadījumā nav būtiski, kurai lapai ir labāks vai sliktāks dizains. Runa ir par to, kā katru no lapām uztver jaunais apmeklētājs.

Tagad atgriezīsimies pie teorijas pamata. Katru reizi veidojot dizainu jebkurai lietai, procesa laikā pie vienkāršas lietas tiek klāt kabināti papildinājumi, paplašinājumi, izfrišinājumi, utml. Tas attiecas gan uz māla poda veidošanu, gan arī uz skrejlapas vai mājaslapas zīmēšanu.

Katra detaļas pievienošana dizaina pamatam pastiprina trokšņa līmeni un līdz ar to — pazemina signāla uztveri.

Visbrutālāk un ātrāk saprotamais piemērs ofisa planktona apaugušajai sabiedrībai ir grafikas un to veidošanas principi.

Kaut gan jau vairākas reizes izmalta tēma, es tomēr piedāvāšu vienu uzskatāmu piemēru no Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapas (kas visādi citādi ir pat uzslavējama par citkārt veidotajām grafikām). Apskatīsim piemēru, kas ir publicēts rakstā «Par rūpniecības produkcijas izlaidi 2009. gada janvārī».

Centrālā statistikas pārvade. Par rūpniecības nozari no 2005. līdz 2009. gadam. Grafikas labošana.
Centrālā statistikas pārvade. Par rūpniecības nozari no 2005. līdz 2009. gadam. Grafikas labošana.

Kaut gan informācijas uztveramībai primāri traucē vienīgi pārlieku bieži salikto indeksa vērtību palīglīniju siets, ieskatoties uzmanīgāk izrādās, ka informācija ir sadalīta vairākos gados. Piedevām augstākās un zemākās vērtības nenolasās tik un tā, jo tām nav seguma attiecībā pret sietu. Tai vietā, lai parādītos indeksa vērtība ar (iespējams) vairākiem cipariem aiz komata, mums ir jāmin, vai sezonāli izlīdzinātā indeksa augstākais punkts ir 110 vai arī 111. Piedevām, lai sasaistītu šo punktu ar 2006. gada decembri, būs jāpielieto pret x asi izlīdzināts perpendikuls. Un patiesībā visi šie dati tik un tā nesniedz nekādu precizitāti. Tieši tāpēc loģiskāk būtu vispār atbrīvoties informācijas uz abām asīm, tā vietā ievietojot tikai vienu palīglīniju (100 — pret ko arī tiek salīdzināti visi pārējie dati) un atzīmēt kritiskos, svarīgākos punktus vai pat līknes posmus (manis atzīmētie punkti ir tīrā improvizācija, nekāda sakara ar reālo rūpniecības nozares attīstību un ir uzskatāmi tikai kā piemērs). Tādējādi mēs iegūstam daudz vienkāršāk uztveramu līkni ar iespēju nevajadzīgo troksni aizvietot ar daudz vērtīgāku informāciju.

Cits piemērs ir no mājaslapu būvēšanas principiem.

Lursoft Statistika mājaslapas uzlabojumi.
Lursoft Statistika mājaslapas uzlabojumi.

Man ir vairāki paziņas, kuriem Lursoft produktu lietošana  ir ikdiena. Kad jautāju, kura no visām Lursoft publiski pieejamām mājaslapām viņiem šķiet īpaši izceļama, vairāki minēja Lursoft Statistikas lapu. Tieši tāpēc arī nolēmu ķerties klāt tieši tai. Šai gadījumā būtiskākās pārmaiņas ir saistītas ar troksni, kas radies bezjēdzīgi atkārtojot nevajadzīgu informāciju. Ikonas pie dažādu sadaļu virsrakstiem ir absolūti liekas šajā gadījumā, ko nevienu grafiku mēs tā arī neieraudzīsim (Lursoft statistika satur tikai tabulāru informāciju) un pie tik liela saraksta tas tikai saraibina lapu (gadījumā, ja katram visrakstam/nozarei būtu sava ikona, vizuālajam materiālam varētu parādīties nozīme). Bet pat bez ikonām lapas redaktors ir pamanījies atrast veidu, kā saraibināt materiālu. Laikam jau pateicoties dizainera vīzijai par to, ka katram virsrakstam ir jābūt arī ar apakšvirsrakstu, zem vairākiem virsrakstiem ir parādījušies līdz absurdam smieklīgi paskaidrojumi, kas tikai un vienīgi saraibina lapu un padara to mazāk pārskatāmu. Savukārt visbūtiskāko/aptverošāko sadaļu «Vispārīgie statistikas dati» es pamanīju tikai tad, kad sāku aplauzt laboto lapas maketa versiju.

Maksimāli pastiprinot signālu mēs vistiešāk runājam ar dizaina lietotāju.

Labs piemērs ir dažādas meklēšanas sistēmas, katalogi, kategorizācijas. Visi nosauktie satur informāciju, kuras katra vienība ir vienlīdzīgi vērtīga attiecībā pret citu informācijas vienību tikmēr, kamēr netiek atrasts konteksts, kādā šīs divas vienības var salīdzināt. Piemēram, vairāku sējumu grāmatas katram sējumam vizuāli ir jābūt noformētam vienādi, tai pat laikā ir jābūt iespējai viegli atrast konkrētajā situācijā vajadzīgo sējumu. Šajā gadījumā tas, kas ir jāizceļ, ir sējuma numurs. Ja tas ir viegli pamanāms, tad vienlīdz vienkārši būs atrast trešo sējumu gan 13, gan 130 sējumu plauktā.

Cits piemērs ir ar elektroniskajām meklēšanas sistēmām. Es izvēlējos Latviešu valodas skaidrojošās vārdnīcas un Lielās terminu vārdnīcas lapas.

Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca versus Lielā terminu vārdnīca
Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca versus Lielā terminu vārdnīca

Abos gadījumos lietotājs ievadīs meklējamo vārdu un nospiedīs meklēšanas pogu bez īpašas maldīšanās, jo galvenās darbības veikšana ir pietiekami intuitīva. Tomēr gadījumā ar Lielo terminu vārdnīcu, ja meklējamais vārds netiks atrasts, lietotājs sāks šaubīties, vai tas ir pareizi ievadījis nepieciešamo informāciju. Tā vietā Latviešu valodas skaidrojošās vārdnīcas izstrādātājs, atmetot visas mulsinošās un lietotāja uzmanību novērsošās papildus iespējas, izvada vistuvāk atbilstošos rezultātus pat gadījumā, ja tiek ievadīts neprecīzs vai neeksistējošs vārds. Lietotājs, atverot šo lapu zina, kas viņam ir jādara. Otrā gadījumā lietotāju, kas nav atradis nepieciešamo informāciju, vienmēr māks šaubas, vai tas ir pareizi ievadījis informāciju, vai ir izvēlējies pareizo vietu, kur to meklēt, utt. Tādējādi tiek novērsta uzmanība no galvenās darbības — meklēšanas.

Tas nebūt nenozīmē, ka ir jāveido tikai ļoti vienkārši dizaini. Daudzos gadījumos tas pat nav iespējams. Tomēr praktiski vienmēr ir iespējams veidot lietotāja saskartnes divējādas — vienkāršu un izvērstu. Piemērā ar vārdnīcu elektroniskajām versijām tā būtu papildus saite vai poga blakus meklēšanas pogai.

Tie lietotāji, kas nespēj saprast izvērsto dizainu, to nekad arī nelietos, paliekot pie vienkāršotās versijas, savukārt tie, kas izvērsto versiju atdzīs par labu esam, nekad neatgriezīsies pie vienkāršotā dizaina.

Dizainam nav vienmēr jābūt minimālam. It īpaši gadījumos, ja dizainam ir arī emocionālā jēga.

Ļoti elegants piemērs ir vieni no pirmajiem latviešu blogiem — Laacz.lv un Pods.lv.

Pods.lv versus Laacz.lv
Pods.lv versus Laacz.lv

Pods.lv ir kopš pirmsākumiem bijusi ļoti tehniska lapa, tendēta uz progresīviem datoru lietotājiem. Līdz ar to dizains ir ļoti minimālistists, brīžiem pat kaitinoši pliekans. Tai pat laikā Laacz.lv ir vēlējies parādīt, ka lapā publicētā informācija ir personiska rakstura, papildinot saturu arī ar pietiekami vienkāršu, bet tai pat laikā patīkamu vizuālo noformējumu. Abas lapas ir pašpietiekamas un nesirgst ar ārprātīgām dizaina kļūdām, kas saistītas ar pārāk plašu vai arī pārāk šauru dizaina elementu lietošanu. Katra precīzi uzrunā tieši to auditoriju, kuru tai būtu jāuzrunā.

Tipisks piemērs dizaina elementu pārlieku mazai izmantošanai ir Latvijas Universitātes Informācijas sistēma (LUIS). Tai pat laikā tipisks dizaina elementu pārsātinājuma piemērs ir praktiski jebkura pašvaldības mājaslapa. Kā piemēru izvēlējos Jelgavas pašvaldības informatīvo portālu Jelgava.lv.

Jelgava.lv mājaslapā atrastās problēmas
Jelgava.lv mājaslapā atrastās problēmas

Ar sarkano krāsu es apvilku vietas, kuras šajā lapā ir ar apšaubāmu nepieciešamību. Lai saprastu katra atzīmētā elementa traucējošo iemeslu, atbildiet sev uz jautājumu: «Kāpēc tas ir vajadzīgs?» Piemēram, kāpēc Jelgavas pašvaldības mājaslapā būtu jāpublicē valūtu kursi? Ko nozīmē saite «Ieskaties un zini!». Kam ir aktuāli skatīties pilsētas mājaslapā vārdadienas?

Katru reizi pievienojot savam dizainam jaunus elementus, sākumā izvērtējiet, vai tie vispār ir nepieciešami. Tas pats attiecas arī uz esošo elementu uzlabojumiem, papildinājumiem.

Es ceru, ka šis niecīgais ieskats dizaina būtībā jums palīdzēs saprast, kāpēc vienmēr ir jēga pievērst pastiprinātu uzmanību tam, kas un kādos apmēros tiek veidots.

Nesarežģīsim vienkāršas lietas un tai pat laikā nevienkāršosim sarežģīto līdz nelietojamības stadijai.

1 thought on “Rokdarbi #16. Signāla un trokšņa attiecība (Signal-to-Noise ratio)”

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *