Kalkulatora un telefona ciparu atšķirīgā izkārtojuma vēsture

Mēs katru dienu lietojam divas kardināli atšķirīgas ciparu tastatūras. Retais ir pamanījis, ka kalkulatoram un telefonam ir dažāds ciparu izvietojums uz pogām. Vēl retāk to pamana, ja runa ir par bankomātiem vai TV pultīm. Abi izkārtojumi ir radušies un iesakņojušies ASV (nav nekāds brīnums) un gan kalkulatora, gan tālruņa ciparnīca ir loģiska un pamatota izvēle, nevis apstākļu sakritība, kā daži mēdz uzskatīt.

iPhone 6 kalkulatora un telefona zvanīšanas aplikācijas. Paldies Kristapam par ekrānšāviņiem.
iPhone 6 kalkulatora un telefona zvanīšanas aplikācijas. Paldies Kristapam par ekrānšāviņiem.

Pirmo reizi ciparu izkārtojums, kādu mēs esam pieraduši redzēt kalkulatorā, plašākai sabiedrībai kļuva zināms 1914. gada 14. martā. Zviedru izgudrotājs Gustavs Deivids Sandstrends (Gustaf David Sundstrand) pieteica patentēšanai mehānisko skaitļošanas iekārtu ar šādu ciparnīcas izkārtojumu (Patent US1198487 A «Adding and listing machine by Gustaf David Sundstrand», *.pdf).

Gurstava Deivida Sandstrenda skaitļošanas iekārtas tastatūra. Bilde no patenta pieteikuma.
Gurstava Deivida Sandstrenda skaitļošanas iekārtas tastatūra.

Pirms Sandstrenda daudzi jau bija paguvuši dažādos veidos kārtot skaitļus uz rakstāmmašīnām augšējā reģistrā (tas, ko mēs tagad zinām kā Shift pogu), rindās, slejās, un vēl dažnedažādos veidos. Bet ASV dzīvojošais zviedrs pirmais aizdomājās līdz šim izkārtojumam. Tas ātri ieguva popularitāti tāpēc, ka daudzi kalkulatoru (ok, precizēsim — skaitļošanas mašīnu) grandi viņu aicināja kā dizaineri savu iekārtu ražošanā. Un viss tikai tāpēc, ka viņa patentētais izkārtojums aizņēma stipri mazāk vietas uz galda, salīdzinot ar skaitļošanas iekārtām, kurās visas pogas bija, piemēram, vienā rindā (vai kā slavenajās Daltona iekārtās — divās rindās).

Starp citu. Pastāv mīts, ka mūsdienu kalkulatoros ierastais ciparu izkārtojums ir saistīts ar Benforda likumu, kas nav līdz galam patiesi. Frenks Benfords savu teoriju publiskoja tikai 1938. gada martā, kad šāds pogu izkārtojums skaitļošanas iekārtām jau bija ļoti populārs un vēl sešdesmito gadu pētījumos par ciparu izklājuma ergonomiku Benforda vārdu nepiemin pat ar pušplēstu vārdu.

Kalkulatora tastatūras pogu izkārtojuma mistērija tad nu būs atrisināta. Pāriesim pie zvanīšanas iekārtām ar spiedpogu plakandēļiem.

1954. gada 23. septembrī Bell Telephone Laboratories publicē pētījumu par ciparu un burtu labāko izvietojumu uz desmit pogu klaviatūrām «Expected Locations of Digits and Letters on Ten-Button Keysets», *.pdf. Pētījuma jēga bija atrast veidu, kā samazināt zvanu savienošanas operatoru (sveiciens Смольный) kļūdīšanās iespējas, paralēli pētot dažādus pogu, ciparu un arī burtu izkārtojuma veidus.

Pogu, ciparu un burtu izkārtojums tālsarunu operatoru iekārtai kā arī zvana savienojuma darbības skaidrojums.
Pogu, ciparu un burtu izkārtojums tālsarunu operatoru iekārtai kā arī zvana savienojuma darbības skaidrojums.

Katram pētījuma dalībniekam tika iedotas lapas, uz kurām dažādās kombinācijās bija uzzīmēti desmit apļi, nosacītie taustiņi. Dalībniekiem vajadzēja ierakstīt ciparus no 0 līdz 9 kā arī telefonu kodos izmantotos alfabēta burtus tādā secībā, kā viņi uzskatīja par visatbilstošāko (Q un Z burtus telefonsakaru kodos neizmantoja). Pētījumā speciāli tika atlasīti vienādā skaitā gan tādi cilvēki, kas nekad nebija saskārušies ar ciparu tastatūrām, gan arī tādi, kas iekārtas ar 10 ciparu pogām lietoja ikdienā.

Pētnieki secināja, ka 10 ciparu pogu izkārtojumiem, kurus tobrīd lietoja dažādās iekārtās, nebija būtiskas nozīmes rezultātos (vēl pastāvēja izlecēji ar saviem īpašajiem izkārtojumiem, piemēram IBM Card Punch perfokaršu rakstītāja tastatūra). Tai pat laikā cilvēki labprātāk veidoja tādus ciparu izkārtojumus, kur cipari un burti bija izkārtoti no kreisās uz labo pusi, turpinoties uz leju nākamajā rindā. Tas ir — veidā kā cilvēki lasa (mēs vēl joprojām esam ASV un runājam angliski, ja kas).

Nepilnus sešus gadus vēlāk Bell Telephone Laboratories publicē jaunu pētījumu «Human Factors Engeneering Studies of the Design and Use of Pushbutton Telephone Sets», *.pdf. Šoreiz viņiem tiek dots uzdevums uz Western Electric 500. sērijas telefona bāzes izdomāt labāko pogu izvietojumu telefonam, kuram ripa tiks aizstāta ar pogām. Dokuments vēl joprojām tiek uzskatīts teju par bībeli dizaina un lietojamības speciālistu aprindās.

Western Electric 500 sērijas 1951. gada telefona modelis. Zinātniekiem tika dots uzdevums visergonomiskāk izvietot zvanīšanas pogas ~11 cm diametra caurumā, kurā atradās ripa, lai varētu izmantot uz to brīdi populārāko telefona modeļa korpusu pogu telefona prototipa izveidei.
Western Electric 500. sērijas 1951. gada telefona modelis. Zinātniekiem tika dots uzdevums visergonomiskāk izvietot zvanīšanas pogas ~11 cm diametra caurumā, kurā atradās ripa, lai varētu izmantot uz to brīdi populārāko telefona modeļa korpusu pogu telefona prototipa izveidei.

Pētījuma veids atšķīrās no iepriekš minētā. Tika izgatavotas fiziskas tastatūras, kuras personām nācās bakstīt. Tika meklēts pogu izkārtojums, uz kura telefona numuru var uzspiest visātrāk. Turklāt, svarīgs faktors joprojām bija kļūdu skaits, sajaucot ciparus un tas, kurš no izkārtojuma veidiem cilvēkam šķiet vislabākais. Atsevišķi tika piemeklēts arī labākais pogas izmērs un tas, kā pogu nospiež (ļoti iesaku vismaz šo daļu izlasīt).

16 pogu un ciparu izkārtojumi, kurus Bell Telephone Laboratories testēja pirmajam pogu telefonam. Atsevišķi atzīmēti pieci varianti, kurus izmantoja turpmākai izpētei.
16 pogu un ciparu izkārtojumi, kurus Bell Telephone Laboratories testēja pirmajam pogu telefonam. Atsevišķi atzīmēti pieci varianti, kurus izmantoja turpmākai izpētei.

Pēc pirmā pētījuma apļa (ātrums, kļūdu skaits, izkārtojumu simpātijas) tika atlasīti pieci varianti ar kuriem eksperimentēt, lai izvēlētos pareizo pogu lielumu un attālumu starp tām. Kaut gan būtiskas atšķirības rezultātos nebija, izkārtojuma varianti «three-by-three plus one» un «two horizontal rows» bija tie, kurus, zinātniekuprāt, tehniski būtu stipri vienkāršāk realizēt. Un tas viss tāpēc, ka respondenti pieprasīja, lai pogas būtu lielākas. Bet, palielinot pogu izmēru, daudziem izkārtojumiem starp pogām vairs nevarēja saglabāt pietiekamu attālumu, lai būtiski nepieaugtu kļūdaini nospiesto ciparu skaits. Jums nesaprast, ko nozīmē dzīvot pasaulē bez Backspace.

Tad sekoja daudzi eksperimentālie modeļi, kas bija bāzēti gan uz «three-by-three plus one», gan uz «two horizontal rows» pogu izkārtojumu. Bet tie tālāk par Western Electric telpām netika, ja nu vienīgi fotogrāfijās. Toties 1962. gadā Sietlā izstādē tika prezentēts pirmais strādājošais telefons ar pogām un to izvietojumu tādu, kādu mēs pazīstam mūsdienās.

Western Electric 1500D modelis — pirmais pasaulē masveidā ražotais pogu telefons ar ciparu izkārtojumu, kādu mēs pazīstam mūsdienās.
Western Electric 1500D modelis — pirmais pasaulē masveidā ražotais pogu telefons ar ciparu izkārtojumu, kādu mēs pazīstam mūsdienās.

Western Electric 1500D modeli par papildus piemaksu jau 1963. gada 18. novembrī sāka piedāvāt ASV Pensilvānijas štata pilsētās Kērngijā (Carnegie) un Grīnsburgā (Greensburg). Savukārt pēc milzu piekrišanas 1964. gada Ņujorkas izstādē, šī modeļa aparāti, adaptēti āra apstākļiem un vertikālajam novietojumam, tika uzstādīti 1400 publiskajos taksofonos. Kopš tā brīža vairs neviens nešaubījās, ka pogu izkārtojumam telefonos ir jābūt tieši tādam.

Protams, izņemot Nokia.
Protams, izņemot Nokia.

Līdz ar to sausais atlikums par šo tēmu būtu tāds. Nav totāli nekādas jēgas skaldīt matus, mēģinot atrast kaut kādus apslēptus labumus šajā jomā. Gan telefona, gan kalkulatora tastatūras veic vienu un to pašu primāro funkciju — liek devaisam saprast, kādus ciparus mēs vēlamies ievadīt. Atšķirība ir tāda, ka pirmo zināmo strādājošo kalkulatoru ar pogām publikai 1844. gadā atrādīja franču pulksteņu meistars Žans Batists Švilgē (Jean-Baptiste Schwilgué), savukārt pirmo pētījumu par ergonomisku, ārpus sakaru operatoru meiteņu tempļiem lietojamu un pārdodamu pogu telefonu uztaisīja tikai 110 gadus vēlāk. Tās ir dažādas iekārtas ar līdzīgiem ievades mehānismiem.

Kaudzītei. Kad Bell Telephone Laboratories darbinieki aptaujāja lielākos skaitļojamo mašīnu ražotājus, vai tie ir veikuši kādus pētījumus par to, kāds pogu un ciparu izkārtojums būtu vislabākais, pilnīgi visi atbildēja, ka nekad par kaut ko tādu nav pat iedomājušies. Bela laboratorijā neiedomājās, ka kalkulatoru radītāji tikai tikko bija sapratuši, kā mehānisko skaitīšanas aparātu uztaisīt pietiekami maziņu, lai to varētu lielā kabatā iebāzt un viņiem priekšā vēl cīņa ar kukaiņiem un īssavienojumiem.

Rīgas parkomāts un tā ergonomika

Raidījums «Zebra» Paula Timrota vadībā apsekoja Rīgas parkomātus un kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem izpētīja, kā parkomāts darbojas un kādas ir lietojamības problēmas, kas ar to saistītas. Un to ir vairāk, nekā jūs spējat iedomāties.

Gandrīz visas parkomāta problēmas sižetā ir uzskaitītas. Nav skaidrs, kāpēc «Rīgas Satiksme», uzņēmums ar ļoti pietiekamu budžetu, pirms parkomātu uzstādīšanas nav veikusi elementāru pārbaudi uz lietotājiem.

P.S. Man ir vēl 1000+ stipri vecāki video (un arī jaunāki, piemēram, Азбука | Alphabet), kurus varētu publicēt blogā. Kā ir, ērtāk ir blogā, vai arī pietiek, ka tviterī iemetu?

Pieteikumu karuseļu lietošana mājaslapās

Termins «piedāvājumu karuselis» šķiet, būs piemērotākais rotējošā lielformāta banera apzīmējums, kuru tik ļoti iemīļojuši ir mājaslapu izstrādātāji. Runa ir par lielizmēra pieteikumiem mājaslapu sākumlapās uzreiz aiz navigācijas.

Pieteikumu karuselis Lattelecom mājaslapā.
Pieteikumu karuselis Lattelecom mājaslapā.

Šķiet, ka pirmo reizi es pieteikumu karuseli redzēju Apple mājaslapā daudzus gadus atpakaļ, jo katru reizi, kad ieraugu tos mazos knibucīšus, kas norāda uz pieteikumu skaitu, atceros par bumbiņām no Apple lapas.

Rīka jēga skaidra — sākumlapas redzamajā daļā parādīt pēc iespējas vairāk kaut ko, kas ir ļoti būtisks un ko vajadzētu visiem apmeklētājiem pamanīt.

Sākumlapas struktūra ar pieteikumu karuseli pēc izstrādātāju domām.
Sākumlapas struktūra ar pieteikumu karuseli pēc izstrādātāju domām.

Bet, kā parāda pētījumi, rezultātā tiek bezmērķīgi iztērēts laukums, kura saturu ignorē 99% lietotāju.

Sākumlapas struktūra ar pieteikumu karuseli, kā to lieto cilvēki.
Sākumlapas struktūra ar pieteikumu karuseli, kā to lieto cilvēki.

Nezināmu iemeslu dēļ no karuseļiem ir beidzot atteikušies visi vērā ņemamie Latvijas ziņu portāli, par ko man ir neizsakāms prieks. Toties uzņēmumi ar šo slimību arvien turpina slimot. To dara, piemēram, visi lielie telekomunikāciju tirgus spēlētāji — LMT, Tele2, Bite, Lattelecom, Baltcom.

Ok, paņemsim Bite, jo tas ir atsevišķs stāsts. Šajā konkrētajā brīdī lapā nav karuselis, jo ir tikai viens īpaši būtisks paziņojums par Waze bezmaksas lietošanu viņu tīklā. Uzklikšķinot uz banera, nonāksim lapā megaprieki.lv, kur tad sīki un smalki ir aprakstīts par visnotaļ lieliskas aplikācijas lietošanu Latvijas teritorijā Bite tīklā. Kā tika secināts iepriekš, pieteikumu karuseļa vietu parastais lietotājs ignorē, tāpēc mēģināsim kaut kur citur lapā atrast informāciju par Waze, kuru Bite aktīvi reklamē, lai pārliecinātos, ka aplikācijas lietošana tiešām ir bez maksas. Caur lapas navigāciju izklikšķinoties visur, kur ir kāds sakars ar internetu telefonā, nekas nav atrodams. Izmēģinām meklētāju.

bite.lv — meklējam informāciju par Waze lietošanu.
bite.lv — meklējam informāciju par Waze bezmaksas lietošanu.

Rezultāti ir tikpat bezcerīgi, kā meklēšanas atslēgvārdu piedāvājums. Arī meklējot caur Google, bite.lv lapā nav atrodama nekāda informācija par bezmaksas Waze lietošanu, toties meklēšanas rezultātos parādās AdSense reklāma ar saiti uz megaprieki.lv. Sanāk, ka tā vietā, lai informāciju saprotamā veidā un vietā publicētu mājaslapā, uzņēmumam vēl ir nācies tērēt naudu reklāmai AdSense tīklā, lai klienti spētu atrast piedāvājumu.

Apple mājaslapā, piedāvājumu karuseļa attaisnošanai dizaineri to ir izstiepuši pa visu redzamo ekrāna daļu, lai lapas lietotājs saprastu, ka tā ir svarīga informācija. Lattelecom lapas jaunajā dizainā karuseli papildina ar mulsinošu lapas galvenes tonēšanu, savukārt Balticom vispār spridzina, uztaisot visu sākumlapu tikai no karuseļiem.

Ja mārketinga departaments tiešām uzspiež lietot pieteikumu karuseli mājaslapā, ir pāris ieteikumi, kas var vismaz nedaudz palielināt iespēju, ka karuseļa informācija kādam būs lietderīga:
— Nekad nelietot automātisko pieteikumu nomaiņu, ļaut lietotājam (lasi — mārketinga nodaļas darbiniekam) pašam klikšķināties caur karuseļa pieteikumiem.— Atsevišķi parādīt visus karuseļa pieteikumus, novietojot tos saišu veidā blakus vai zem karuseļa.
— Neveidot pieteikuma karuseļa grafiku kā plakātus, bet pēc iespējas adaptēt tos pārējam mājaslapas dizainam.
— Izvairīties no pārāk lielu laukumu atvēlēšanas pieteikumu karuseļiem.
— Dublēt pieteikumu saturu arī lapas navigācijā un meklēšanas rezultātos.
— Pievienot iespēju slēpt pieteikumu karuseli.

Windows Phone 8 vs. iOS7. Saturam ir jābūt pirmajā vietā

Windows Phone 8 vs. iOS 7 kontakta skats.
Windows Phone 8 vs. iOS 7 kontakta skats.

Man ir pie vienas vietas, kas notiek ar iOS dizainu, jo nekad nebūšu tā patēretājs vairāk par dažām minūtēm, tomēr ir viena lieta, ko pamanīju un tā man ļoti ļoti krīt uz nerviem Windows Phone 8 dizainā. Apple ir izdarījis visu iespējamo, lai pirmajā vietā būtu saturs, savukārt Microsoft ir izdarījuši visu iespējamo, lai pirmajā vietā būtu satura apraksts. Un šī ir galvenā atšķirība starp WP8 un iOS7. Pārējais viss ir sīkumi un lietotāju pieradināšana.

Viesu raksts: Usability fail, Latvian edition

Mums programmētājiem savā darbā bieži vien nākas taisīt dažnedažādas sistēmas. Parasti par lietojamību domājam tikai pēc tam, kad ir izpildītas klienta vēlmes pēc fīčas x,y un z; ir salaboti visi milions bagi un pēc tam nejauši brīvā laikā ir izlasījies kāds raksts internetā.

Šovakar, man, palīdzot savai mammai, nācās saskarties ar diviem ģeniāliem lietojamības feiliem, no kuriem, cerams, kāds kaut ko pamācīsies un (naivā cerība) kāds šos ieteikumus ieviesīs arī attiecīgajās sistēmās.

EDS

EDS, protams, saprātīgs cilvēks vispār nav spējīgs lietot. Tur vajag kā miminums augstāko izglītību grāmatvedībā un iziet septiņu mēnešu kursus VIDā. Tas gan nenozīmē, ka ,veicot tieši septiņas minūtes ilgu darbu (nu ok, tur ar visu izstrādājošā uzņēmuma birokrātiju, kur minūtes pārvēršas par dienām mazliet vairāk, bet mēs viņiem par to tjipa maksājam), to nevar salabot.

Tagad tā, uzmetam aci sekojošajam attēlam un ne vairāk, kā 10 sekundēs pasakiet, kā var izveidot jaunu iesniedzamo dokumentu:

EDS sistēma. Kā pievienot jaunu dokumentu?
EDS sistēma. Kā pievienot jaunu dokumentu?

Neatradāt? Normāli, es arī neatradu – man tas aizņēma augstāk pieminētās septiņas minūtes un bezjēdzīgu klikšķināšanos pa n-tajām sistēmām.

Atbilde, kad tā reiz ir atrasta, saprotams ir acīmredzama:

EDS. Kā pievienot jaunu dokumentu.
EDS. Kā pievienot jaunu dokumentu.

Un tagad pasakiet man – kurš idiots šādu svarīgu un būtisku pogu ieliek meņucī, to nekādi neizceļot, un kā parasts saprātīgs lietotājs vispār var iedomāties, ka tai ir kaut mazākais sakars ar lielajā lapas daļā esošo sarakstu?

Labā ziņa šajā visā ir tā, ka šo lietojamības feilu var izlabot diezgan elementāri – ieliekot divas pogas, tajās vietās, kur tām ir jābūt:

EDS. Jauna dokumenta pievienošana. Ramūna piedāvājums.
EDS. Jauna dokumenta pievienošana. Ramūna piedāvājums.

Obviously, pogu tekstu var izdomāt krietni jēdzīgāku.

Šī viena mazā izmaiņa ietaupītu neskaitāmas minūtes visiem tiem nabaga cilvēkiem, kuriem tādu vai citādu iemeslu dēļ ir nepieciešams izmantot šo sistēmu.

Tagad otrs mazais stāstiņš:

Jūrmalas Namsaimnieks/Horizon

Jūrmalas namsaimnieks savā mājas lapā ir ieviesis ģeniālu iedzīvotājiem noderīgu lietu – iespēju elektroniski iesniegt ūdens skaitītāju rādījumus. Tas ir kruta un megaapsveicami. Ir vienīgi, kā jau parasti, dažas nianses.

Pirmais sīkums gan vairāk liecina par to, ka biedri nav iepazinušies ar horizona iespējām – moš kāds no FMSa grib viņiem par tām pastāstīt?

Jūrmalas namsaimnieks. Pieslēgšanās sistēmai.
Jūrmalas namsaimnieks. Pieslēgšanās sistēmai.

Bet nu ok, sūds par demo tekstu (lai arī labu iespaidu tas galīgi nerada). Kļovākais moments notiek tieši nākamajā skatā, kurš izskatās precīzi šāds:

 

Jūrmalas namsaimnieks. Skats, pieslēdzoties sistēmai.
Jūrmalas namsaimnieks. Skats, pieslēdzoties sistēmai.

Ok, paldies, jūtos laipni ielūgts un saprotu, kas es esmu un kur varu nomainīt paroli.

Tikai, kā man, sievietei ap 50 (kura pat pēdējos padsmit gadus tomēr ir pavadījusi biroja darbā pie datora), iedomāties, ka lai iesniegtu tos skaitītāju rādījumus vispirms ir jāsaprot, ka tas “NĪP portāls” ir poga, kuru var nospiest, un ka zem tās tad atverās kaut kāda debīla izvēlne, kurā tad ir šis te teksts par ūdens skaitītājiem.

Vai tad tiešām tik grūti bija uztaisīt elemtāru lietu – jau ienākot sistēmā tā izvēlne izskatās šādi:

 

Jūrmalas namsaimnieks. Ramūna izvēlnes piedāvājums.
Jūrmalas namsaimnieks. Ramūna izvēlnes piedāvājums.

Būtībā abos stāstos morāle ir īstenībā viena un tā pati – izstrādātājiem ļoti reti nākas iejusties sitēmu pirmo reizi (gan vispār, gan pēdējo x mēnešu laikā) lietojošo lietotāju ādā, tāpēc rodas šādi brīnumi. Šajos abos gadījumos ir viena un tā pati problēma – ja tu zini, ka tā poga atrodas tur, tad tev tās novietojums un izskats nešķiet problemātisks un arī pārējie pēc tam, kad ir hzcikilgu laiku pavadījuši, lai atrastu šo pogu, pēc tam baisi par tās novietojumu neiebilst, turklāt sūdzēties, ka poga bija grūti atrodama ir psiholoģiski līdzīga darbība sava intelekta noniecināšanai.

Viens no labākajiem veidiem, kā šīs problēmas izskaust jau pašā saknē ir tā saucamais hallway testing, kuru, par nelaimi, Latvijā diezin vai bieži kāds izmanto. Vismaz man izskatās, ka abos iepriekšējos gadījumos ne.

Šī raksta autors ir Ramūns Usovs. Šis ir gandrīz viesu raksts (sarunāta pārpublikācija), bet, ja kādam derdz un ir idejas rakstiem par blogā apskatāmajām tēmām, sūtiet rakstus un idejas uz sergejs.bizans@sv.lv.

Tweetdeck lietošanas murgs

Bez Tweetdeck man nav zināma neviena patiešām lietojama Twitter plūsmas izsekošanas alternatīva, kas darbotos Windows vidē un nebūtu atkarīga no pārlūka un darbotos kā atsevišķa aplikācija/programma.

Šajā rindkopā ir jāseko norādēm, ka es nevēlos pāriet uz MAC, Linux vai vēl kaut ko citu, bet man to ir slinkums rakstīt.

Bet tā kā Tweetdeck tagad pieder Twitter, tad Tweetdeck neviens nevēlas pataisīt par lietojamu produktu un salabot lažas. Viena no lažām, kas man ir uz Win7, lietojot Kaspara Apostrofu — garumzīmes un mīkstinājuma zīmes ļoti bieži nedarbojas.

Bet visvairāk mani tracina atvērta tvīta skats.

Tweetdeck. Atvērta tvīta skats.
Tweetdeck. Atvērta tvīta skats.

Domāju, ka esmu vienīgais, kas, lai atgrieztos pie tvītu saraksta, konstanti nospiež bultiņu zem tvīta, kas patiesībā ir reply poga. Zemapziņas loģiku nevar apčakarēt. Šī ikona jebkurā veidolā nozīmēs tikai un vienīgi «back», jo to ir iepotējuši interneta pārlūki ļoti daudzus gadus atpakaļ. Un to sūdiņu, kas ir kolonnas augšā, es pamanu tikai tad, kad izlasu kolonnas nosaukumu, kas no «Me» ir pārvērties par «Back to Me».

Dažkārt pārcenšanās noved pie stulbuma

Nu jau laikam gadus divus vai trīs internetā pie visām kolekcijām ar kolosālām vizītkartēm ir atrodams arī šis garadarbs.

Pola Nilsena vizītkarte.
Pola Nilsena vizītkarte.

Ja jūs arī esat starp tiem, kas uzskata, ka šī vizītkarte ir kreativitātes kalngals, tad varu pavisam droši apgalvot, ka kreativitātes jomā jums nav ko darīt.

Man būtu ārkārtīgi interesanti skatīties, kā viens cilvēks mēģinātu Polam piezvanīt, no šīs vizītkartes mēģinot nolasīt numuru un ievadīt to telefonā.

Par Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapas loģiku

Neiedziļināšos visās šizās, kas ir VID mājaslapā sastopamas ikdienā — tur tādu ir simtiem, ja ne tūkstošiem. Es tiešām nezinu, kas ir tas cilvēks, kas stāv aiz šīs mājaslapas struktūras un funkcionalitātes izstrādes, bet varu apgalvot pavisam droši, ka tieši šajā jomā viņš (viņi) ir neaptēsts imbicīls.

Viens piemērs. Nodibināju jaunu uzņēmumu un aizgāju uz VID, lai piereģistrētu kā PVN maksātāju. Process uz vietas aizņēma ne vairāk kā stundu, ieskaitot gaidīšanu rindā. Papīru aizpildīšana, anketēšana (anketā rakstīts, ka interviju vada VID inspektors, patiesībā ir tā, ka tev to iedod uz rokas un tev pašam viss jācenšas aizpildīt, bet VID inspektors tavā klātbūtnē tikai to pārlasa un paraksta no savas puses).

Pēc tam VID inspektors paziņo, ka paziņojums par iekļaušanu PVN maksātāju reģistrā tagad vairs nav obligāti jāsaņem pa pastu (PVN maksātāja apliecības vispār vairs neizsniedz), lai process norit ātrāk, tad ir iespējams atzīmēt, ka pietiek ar paziņojuma publicēšanu VID mājaslapā. Tādējādi process var noritēt par pāris dienām ātrāk. Loģiski, ka es uz tādu soli parakstos.

Sākas interesantākais — atrast VID mājaslapā, kur jaunie PVN maksātāji tiek publicēti ir nevis komplicēti, bet fucking sarežģīti. Aprakstīšu pa soļiem:

  1. Ierakstam interneta pārlūkā «www.vid.gov.lv»
  2. Izvēlamies saiti «Uz VID mājaslapu»
  3. Labajā pusē sameklējam «VID publiskojamo datu bāze»
  4. Kreisajā pusē izvēlnē atrodam «Lēmumi par reģistrāciju ar PVN apliekamo personu reģistrā»
  5. Sākam vērt pa vienam saites uz *.doc failiem, kas ir marķētas vienīgi ar datumiem
  6. Katrā *.doc failā meklējam, vai sarakstos neparādās mūsu uzņēmuma vārds

Te nu bija e–pārvalde, tavu māti.

Google Reader. Turpinājumam par navigāciju

Mani ļoti bieži spēj nokaitināt nesaprotamas un/vai neloģiski izvietotas norādes manu tālāko darbību veikšanai. Viens no vistipiskākajiem ikdienas piemēriem ir autobuss, ar kuru pārvietojos no Silakroga uz Rīgu. Tā kā Silakrogs nav galapunkts, tad pieturā sastopos gan ar autobusiem, kas kursē no Rīgas, gan ar tādiem, kas dodas Rīgas virzienā. Un katru reizi ir jāpārprasa: «Vai jūs uz Rīgu?». Un visam par iemeslu ir šoferu slinkums nomainīt galapunktos maršruta zīmi, kas ir ievietota priekšējā stiklā rokas stiepiena attālumā.

Kad sāku savas pārdomas par navigāciju dažādos populāros un manis lietotos servisos un programmās, mani jau bija nokaitinājis Mozilla Thunderbird noklusētais e–pasta saraksta izkārtojums (saraksts kārtojās no vecākiem e–pastiem uz jaunākajiem no augšas uz apakšu). Un, kaut arī es spēju sagremot to un vienkārši katrai jaunai mapei ar roku nomainu šos uzstādījumus, tad Gooogle Reader pārspēj arī to. Noklusēti gan tas ir uzstādījis pareizu izkārtojumu, rādot jaunākos rakstus saraksta augša, toties pāreja no viena raksta uz otru ir absolūti ačgārna.

Google Reader navigācija starp rakstiem
Google Reader navigācija starp rakstiem

Ja atvērsim rakstu, to izlasīsim un gribēsim pāriet pie nākamā, tad tā vietā, lai «Next item» mūs nogādātu pie jaunāka ieraksta, mēs nonāksim pie vecāka. Augšpusē, nospiežot uz izlecošās izvēlnes «Folder settings…» mēs varam izvēlēties, lai saraksts kārtojās ačgārni, t.i., vecāki ieraksti būs augstāk, bet jaunāki zemāk. Tādā gadījumā pogām «Previous item» un «Next item» funkcionalitāte nemainās, toties tā ir pareiza no loģikas viedokļa. Tikai tādā gadījumā mēs nonākam līdz tam, par ko es jau spļaudījos sakarā ar Thunderbird.

Vēl tur ir tāda iespēja kārtot «Sort by auto», kā jēgu es vispār nesapratu.

Un mani ārkārtīgi tracina tas, ka pie katra raksta nav iespēja manipulēt ar šī raksta RSS barotnes opcijām. Bieži vien uzduros uz kāda absolūti nelasāma avota, no kura vēlos atbrīvoties. Un katru reizi man ir jāmēģina šis avots atrast kreisajā pusē starp visiem tiem simtiem, kas nu man šobrīd lasītājā ir.

Vai arī jums ir kādas lietas, kas tracina Google Reader?

Loģiskie algoritmi Latvijas lapās

Es jau kuro gadu sajūsminos par Amazon.com lieliskajām pārdošanas algoritmu darbībām. Katru reizi, kad vēlos iegādāties vienu grāmatu, man sanāk nopirkt kādas četras, jo nostrādā ne pārāk sarežģītais «Suggested Items» algoritms. Līdzīgi algoritmi ir sastopami ļoti daudzos projektos. Facebook.com, piemēram, lieliski nostrādāts ir algoritms, kas piedāvā «sadraudzēties» ar personām, kas, iespējams, ir tavi paziņas. Google piedāvā veselu lērumu loģisko algoritmu, tai skaitā slaveno «I Feel Lucky».

Kas notiek mūsmājās? Brīnišķīgs piemērs ir 1188.lv starppilsētu satiksmes kustības sarakstu meklēšana. Tā vietā, lai man piedāvātu loģisku izvēli, manā priekšā ir samērā mulsinoši saraksti, no kuriem neko bez īpašas attapības pielietošanas nevar izlobīt.

1188.lv starppilsētas autobusu meklēšanas forma
1188.lv starppilsētas autobusu meklēšanas forma

Šo situāciju vēl jo vairāk pasliktina tas, ka no manām mājām (Silakroga), tagad kustības saraksti ir mainīti un apkalpo jauns uzņēmums, kuram ir ne tikai mainījies maršruts, bet arī galapunkts Rīgā. Līdz ar to man vispār nav nekādas sajēgas, kā es te kaut ko varētu atrast.

Vēl lielāks ārprāts ir Rīgas satiksmes wap versija satiksmes maršrutu meklēšanai. Piemēram, ja es vēlos atrast autobusu, kas kursē no Rīgas autoostas, man vēl ir jāizdomā, kā tad datubāzē šī atiešanas vieta ir ierakstīta. Līdz ar to vispār neko nav iespējams sameklēt. Kaut gan risinājums ir triviāli vienkāršs—jāpievieno šādām pieturvietām vairākus atslēgvārdus. Piemēram, tai pašai Rīgas starptautiskajai autoostai: Rīga, autoosta, RSA, centrālā autoosta, utt. Līdz ar to būs daudz lielāka iespējamība atrast nepieciešamo maršrutu. Paralēli vēl izveidot skriptu, kas ievāc informāciju par visiem meklējumiem, kas neatgrieza nevienu rezultātu. Analizējot šī skripta uzkrāto informāciju, iespējams papildināt algoritmu ar arvien jauniem atslēgvārdiem un visu laiku uzlabot meklēšanas rezultātus.