Ievērojot tradīciju, arī šogad sagatavoju maketu nākamā, 2015. gada kalendāram, kuru katrs var brīvi lejuplādēt, saglabāt, izdrukāt un lietot pēc saviem ieskatiem. Šoreiz ir lauzta tradīcija taisīt pliku datumu kalendāru un tas ir papildināts ar dažām ekstrām, bet pieejams arī makets bez šiem papildinājumiem.
2015. gada kalendārs (oktobra mēneša fragments).
Kā ierasts, kalendārs ir uztaisīts A formātā, brīvi var drukāt gan A4, gan A1 lielumā, kopā ir 13 lapaspuses, ieskaitot vāku. Es joprojām pieturos pie domas, ka absolūti bezjēdzīgi ir kalendārus izķēmot ar līnijām vai rūtīm dienu/nedēļu atdalīšanai. Tāpat man joprojām šķiet nesvarīgs vārdadienu kalendārs un padsmit dažādu atceres dienu pieminēšana.
Toties šoreiz kalendārā ieliku divas būtiskas lietas, kas attiecas uz darbadienām un brīvdienām: valstī oficiāli par brīvdienām atzītās dienas un divas pārceltās darbadienas, kas paredzētas 2015. gadā.
Tāpat kalendārā ir atzīmēti visi 2015. gada pilnmēneši (jo pilnmēness izrādījās būtisks faktors daudziem, kas manu kalendāru lieto) un atzīmētas arī abas dienas gadā, kad jāgroza pulksteņi uz ziemas un vasaras laiku.
Citādā ziņā makets joprojām ir vienkāršs, katram datumam apkārt ir pietiekami vietas, lai pieķēpātu sev vēlamo informāciju. Padomāts arī par tiem, kas kalendāru izdrukās un gribēs uzlikt spirāli — ir papildus atkāpe no lapas augšas.
Atliek vien izvēlēties, kurš 2015. gada kalendāra variants šķiet piemērotāks izmantošanai. Digitālās drukas centros drukāt neiesaku (neizprotamu iemeslu dēļ tur ir paranormālas cenas), toties pašiem izdrukājot, pāris € var iekļauties un uz kopēšanas salonu var aiznest iegriezt spirāli, ja kalendāru karinās pie sienas. Iesaku izvēlēties vismaz 200g/m2 smagu papīru un noteikti neņemt stipri krītotu (spīdīgu), lai nav jāskatās uz atspīdumiem un piezīmes jāraksta ar spirta marķieri.
Tradicionāli — maketēšanas frīkiem, kas vēlas izskaistināt kalendāru ar kaķīšu bildītēm, pieejams *.idml fails makarēšanai InDesign. Es gan šī gada maketā nomainīju fontu no brīvi pieejamā Diavlo uz maksas PF Agora Serif Pro, bet prasmīgām rociņām tas nebūs šķērslis, ja jau būs ticis līdz maketa atvēršanai. Sapakots mrserge.lv 2015. gada kalendārs*.rar (jo ir trīs papildus grafikas, kas vajadzīgas maketam).
Elektroniski parakstīti dokumenti (lasi — tie, kam ir e-paraksts) Latvijā likumīgi ir no 2003. gada 1. janvāra. Kopš e-parakstu apsaimniekošanu Latvijas Pasts nodevis LVRTC, tas ir kļuvis par ērtu un praktisku ikdienas rīku. Tomēr e-paraksta izmantošana joprojām ir niecīga. No vienas puses — ir ļoti daudz futurologu–skeptiķu, kas paši nezina, ko no e-paraksta vēlas sagaidīt. No otras — valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku nekompetence.
Ar futurologiem cīnīties nav jēgas. Viņi turpinās sapņot par sejas atpazīšanām, integrāciju viedtelefonos un un citām nebūtiskām tehniskām niansēm. Savukārt valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku nekompetences mazināšanai ir tikai viens paņēmiens — pietiekami lielā daudzumā sākt bombardēt iestādes ar e-parakstītiem dokumentiem. Ierēdņiem nekas cits neatliks, kā celt savu kvalifikāciju, pielāgojoties mūsdienu prasībām.
Es biju starp tiem, kas izņēma eID karti tiklīdz tā kļuva pieejama kopā ar e-parakstu un lietoju elektroniski parakstītus dokumentus ikdienā. Gan kā uzņēmuma vadītājs, gan kā privātpersona jau vairākus gadus ekonomēju savu laiku, finanses un veselību, nestaigājot pa kabinetiem un nemeklējot to vienīgo un īsto, kuram jāiesniedz dokumenti.
Pēc vakardienas sarakstes ar Jāni no bāra Melno Cepurīšu Balerija tapa skaidrs, ka ir daudzi, kam vajag palīdzēt pārvarēt pirmo soli ceļā uz e-parakstu. Tāpēc tapa piedāvājums uztaisīt ne pārāk garu lekciju ar praktiskiem piemēriem un risinājumiem par e-paraksta lietošanu.
Kā lietot e-parakstu un nekad neredzēt lodziņā kazu
Lekcijas «Kā lietot e-parakstu un nekad neredzēt lodziņā kazu» norises vieta būs Jelgava, bārs Melno cepurīšu balerija. Datumu un laiku mēs izdomāsim kopā ar Janku, bet katrs, kas pieteiksies, var norādīt sev vēlamo (rīts / diena / vakars / darbadiena / brīvdiena). Pāris dalībnieki jau ir pieteikušies. Lekcija nav plānota nākamā gada Jāņos, runa ir par tuvākajām nedēļām. Tāpēc tie, kas dzīvo Daugavpilī, plāno atvaļinājumu Maljorkā vai arī vēlas bezmaksas kafiju, var nepieteikties.
Tie, kas vēlas lekciju apmeklēt, var sūtīt e-pastu box@mrserge.lv, norādot pamatdatus par sevi, vēlamo norises datumu kā arī uzreiz uzdot tos jautājumus, atbildes uz kuriem sagaida lekcijas laikā.
Papildināts: Pasākums notiks kādā no novembra sākuma darbadienām, ap 18:00. Tā kā var atvases izņemt no bērnudārziem vai pulciņiem un pagūt noparkot automašīnas.
Vairāk par 15 dalībniekiem uz lekciju noteikti netiks. Visiem dalībniekiem obligāts nosacījums ir strādājoša laptopa klātesamība. Operētājsistēmai un izlaiduma gadam nav absolūti nekādas nozīmes. eID kartes un lasītāja esamība tiks atzīta par priekšrocību, bet būtu vēlams arī, ja būtu pieeja internetbankai kāda no šīm bankām: SEB, Swedbank, DNB, Citadele, Norvik vai Nordea. Par pārējo tad katram, kas pieteiksies, atrakstīšu atsevišķi.
Ja nevar vai nevēlas lekcijā piedalīties, bet ir jautājumi par e-paraksta lietošanu, var tos iemest komentāros. Būtu interesanti dzirdēt, kas jums uz sirds.
Papildinājums pēc lekcijas
Plānotās stundas vietā lekcija bija vairāk kā divas stundas gara un Kaspars Foigts pareizi atzīmēja, ka sanāca tāda kā prezentācija ar diskusiju. Man ir gandarījums par to, ka atsaucība bija tieši tāda, kādu es vēlējos — cilvēku nebija par daudz un nebija arī tā, ka neviens neieradās. Tai pat laikā ir skaidrs, ka datoriem īpaši pietuvinātiem cilvēkiem izpratne par e–parakstu ir stipri sagrozīta. Skepticisms datoriķiem ir par tehnoloģijām, savukārt pārējiem skepticisms ir par pielietošanas jēgu. Lekcijas finālā mums radās arī viens kolektīvi parakstīts dokuments.
Kaspara un Sergeja kopīgi parakstītā kaķu dokumenta skats eParakstītājs 3.0 programmā.
Protams, neviltots prieks ir arī par pagodinājumu no VARAM puses (čau Inese!). Paldies visiem, kas ieradās. Lejuplādei sagatavoju lekcijas slaidus: E-paraksta lekcijas slaidi*.pdf, ja nu kādam noder.
Apbrīnojami, bet cilvēki izmanto tik daudz dažādu paņēmienu, lai mājaslapā publicētu telefona numurus. Turklāt ne vien mājaslapas veidotāji, bet arī pasūtītāji ļoti reti pievērš uzmanību tam, cik nozīmīgs viedtālruņu laikmetā ir tehniski pareizs telefona numura pieraksts.
Telefona numura pieraksts Tami-Tami mājaslapā.
Var strīdēties par to, ir vai nav nepieciešams rakstīt katram numuram klāt valsts kodu (Latvijā tas ir +371, ja nu kāds vēl nezina). Tas ir pavisam lieks picu piegādei vienas pilsētas robežās. Līdz brīdim, kad picu gribēs pasūtināt cilvēks ar ārpus Latvijas reģistrētu pieslēgumu.
Visneciešamākais telefona numura atainošanas veids, protams, ir uzzīmēt to kā bildi. Un par tādiem vispār nav vērts runāt.
Dažiem ļoti patīk telefonu sadalīt ar atstarpēm, defisēm, likt kaut kādu daļu telefona numura iekavās. Piemēram, šādi pieraksti ir pavisam normāla parādība: (+371) 2 888 444 1 vai 22-33-44-55.
LMT diennakts bezmaksas informatīvais tālrunis. Tas ir viens numurs vai arī divas reizes atkārtots īsais numurs?
Vēl pastāv tāds HTML kods, kura jēga arī ir apšaubāma. Tas darbojas ne visur un uz dažādām iekārtām darbojas dažādi. Turklāt, dēļ dažiem psihopātiem, rodas aptuveni šāds pieraksts:
<ahref="tel:+37122334455">22-33-44-55</a>
Tad nu tieši tāpat, kā gadījumā ar telefona numuru, kas uzzīmēts uz bildes un ievietots mājaslapā, nākas ar roku pārrakstīt telefona numuru un pēc tam to vēlreiz ievadīt, lai varētu piezvanīt.
Pirmkārt, HTML saite ne uz visām platformām strādā kā nākas. Otrkārt, nav iespējams normāli iezīmēt telefona numuru (jo saite traucē veikt teksta iezīmēšanu). Treškārt, saite var vest uz citu telefona numuru un nav iespējams par to pārliecināties.
Nezinu, kā uz aifoniem, bet Android vidē jau esmu piešāvies visus jocīgos numuru pieraksta veidus kopēt un pēc tam rediģēt Google meklētāja laukā.
Rezekne.lv telefona numura izmantošana viedtālrunī.
Atduroties pret jocīgo telefona numura pierakstu, jāiezīmē teksts. Tad to nokopē, pārkopē Google meklētājā, tur jārediģē, vēlreiz jākopē zvanīšanas aplikācijas numura ievades laukā. Beidzot jāzvana. Pēc savienojuma otrā galā pasaka: «Zvaniet uz šo pašu numuru, tikai beigās ir 608».
Telefona numuru mājaslapās vienmēr ir jāpieraksta kā parastu teksta rindu, bez saitēm, apslēptiem onClick jokiem vai mistiskiem metatagiem, kas var ietekmēt teksta vienkāršu iezīmēšanu un kopēšanu.
Vienīgais izņēmums, kas pieļaujams — ar atstarpi atdalīt valsts kodu, jo tas nav vajadzīgs, zvanot savas valsts robežās (bet lieti noder, ja nepieciešams saglabāt numuru un pastāv iespēja, ka no tā piezvanīs ārpus pieslēguma mītnes zemes).
Karšu izdevniecība Jāņa Sēta izstrādāja Siguldas novada lauksaimniecības zemju karšu pārlūku. Pašvaldība atrada laiku piedalīties Eiropas fondu projektā, Jāņa Sēta atrada resursus, lai realizētu visnotaļ foršu ieceri. Nezinu, kurā brīdī viss aizgāja šķērsām, bet ar gala produktu īpaši apmierinātiem nevajadzētu būt. Produkts sanāca sasteigts un sarežģīts lietošanā. Brīdinu, ka būs nedaudz tehniskāks teksts kā parasti.
Siguldas novada lauksaimniecības zemju karšu pārlūks. Ekrānšāviņš.
Karšu pārlūkā ir ļoti daudz rīku, statisku un dinamisku elementu, tas viss izmētāts pa dažādiem stūriem, bieži vien viens otru dublējot. Piemēram, kartes kreisais augšējais stūris vispār izskatās kā no četriem dažādiem resursiem salīmēts.
Siguldas novada lauksaimniecības zemju karšu pārlūka navigācijas rīki.
Man ir grūti iedomāties cilvēku, kas joprojām lieto klikšķināšanu uz bultiņām, lai pabīdītu karti. Jocīgi izskatās arī trīs reizes, dažādos paskatos ieliktie pietuvināšanas un attālināšanas rīki. Par sudraboto pogu rindu arī pastāstīšu nedaudz vēlāk.
Atsevišķu uzmanību, kas arī ir rokdarbu raksta iemesls, jāvelta labajā pusē esošajam rīkam. Tas nodrošina parādīšanas/slēpšanas funkcionalitāti kartes slāņiem. Kartes slāņu rīka izmērs, ja salīmējam visas tā redzamās daļas kopā, ir 232 x 1018 px. Stipri par daudz priekš tik maza informācijas apjoma.
Siguldas novada lauksaimniecības zemju karšu pārlūks. Rīks darbam ar kartes slāņiem.
Maketētājs, kas jau tā nespēja tikt galā ar elementu izvietošanu kartes pārlūkā, uzkārās brīdī, kad bija jāapvieno formas kontroles (checkbox) un apraksta vizuālā leģenda. Drukātajā kartē makets būtu skaidrs — leģendas zīmējums + leģendas teksts. Bet te pienāca klāt trešais, funkcionālais elements.
Kad 2009. gadā rakstīju par adekvātu saišu lietošanu tekstos, daudzus samulsināja fakts, ka pastāv divu veidu saites — ar nepārtrauktu līniju un ar punktotu (raustītu) līniju. Toreiz JavaScript vēl neizmantoja tik plaši, tāpēc pietika ar definīciju, ka punktotā saite ved uz jaunu vietu/lapas daļu esošajā (ielādētajā) lapā. Tagad funkcionālās saites, kā man tīk tās dēvēt, papildina vai samazina elementu skaitu lapā, pašu lapu nepārlādējot. Tātad, princips paliek tas pats — noklikšķinot uz funkcionālās saites, lapa netiek pārlādēta, bet mainās kaut kā stāvoklis lapā.
Tieši tāpēc šādas saites var un tām bieži vien pat vajadzētu aizstāt formas elementus, tādējādi ekonomējot vietu salikumā un padarot to vienkāršāk uztveramu.
Pārmaketējot Jāņa Sētas karšu pārlūka slāņu rīku, tas ietilpst ekrānā, ir pārskatāms un vieglāk atšķirt aktīvos un neaktīvos kartes slāņus. Turklāt karšu pārlūkam parādījies nosaukums, slāņi salikti loģiskā secībā un blokā ievietots arī mērogs, punkta koordinātes, atbalstītāju logotipi.
Siguldas novada karšu pārlūks. Rīks darbam ar kartes slāņiem. Mr. Serge versija.
Funkcionālo saišu lietošana
Es speciāli iezīmēju divās vietās kursoru, lai parādītu iespējamos funkcionālās saites stāvokļus. Pamata stāvokļi ir četri: nenospiesta, nospiesta, nenospiesta onHover, nospiesta onHover. Vēl var parādīties arī neaktīva nospiesta, neaktīva nenospiesta, bet šoreiz tādas nav. Vēl kas — funkcionālām saitēm, kad tās aizstāj formas elementus, grūti iedomājams stāvoklis «apmeklēta».
Pirmajā rindā ir izvietots pārslēdzējs starp ortofoto karti un topgrāfisko karti. Šis elements jau labu laiku ir zināms tiem, kas jelkad ir izmantojuši Bootstrap saviem projektiem, tāpēc par to smalkāk nestāstīšu un tas uz funkcionālajām saitēm neattiecas.
Tālāk mums ir visi slāņi, kas ir aktivizējami uz kartes un ir marķēti kā saites ar punktoto pasvītrojumu.
Nemarķēti paliek nekopto zemju un īpašumtiesību slāņu leģendu atšifrējumi, jo tos pa vienam ieslēgt nevar, var aktivizēt tikai visu grupu. Attiecīgi — pasvītrots tikai grupas nosaukums.
Nekopto zemju platībām ir stāvoklis, kad uzbrauc ar peli (onHover), aktīvi ir slāņi «Īpašumtiesības», «Kadastra vienības» un «Meliorācija». Pēdējam ir stāvoklis, kad tas ir aktīvs un ir uzbraukts virsū ar peli.
Tagad atliek salikt visu kopā un ievietot atpakaļ lapas maketā.
Siguldas novada lauksaimniecības zemju karšu pārlūks. Mr. Serge versija.
Nu re. Visa funkcionālā daļa tagad ir vienā blokā, izņemot to pogu rindu kreisajā augšējā stūrī. Teorētiski es gandrīz sapratu, ko katra no tām pogām nozīmē, tomēr ne līdz galam. Pirmā poga nedara neko. Otrā poga ir kārtējais pietuvināšanas rīks (ceturtais kartē, ja kas). Trešā poga ieslēdz pamatslānim melnbalto režīmu. Ceturtā un piektā poga paredzētas attāluma un laukuma mērījumiem. Tad ir gandrīz strādājošs meklētājs un tad ir poga, kuras jēgu vispār nesapratu, savukārt zem pēdējās slēpjas slāņu caurspīdīguma regulētāji.
Ja pilnībā saprastu, kas kam ir paredzēts, varētu integrēt pogas labajā joslā. Piemēram, pievienot melnbaltās kartes funkciju blakus pārslēdzējam starp ortofoto un topogrāfisko karti. Slaideriem ar slāņu caurspīdīguma regulēšanu jau pēc būtības būtu jāatrodas slāņu sarakstā un arī meklētājam tur atrastos vieta. Bet šoreiz pietiks.
Starp citu, visu «iemīlētais» jaunais Foursquare dizainā arī izmanto funkcionālās saites.
Funkcionālās saites pielietojuma piemērs Foursquare jaunajā mobilās aplikācijas dizainā.
Funkcionālajai saitei nav obligāti jābūt pasvītrotai ar punktotu līniju, tā var būt arī poga, kā tas ir Foursquare aplikācijas dizainā. Tieši tāpat, kā lapas navigācijā saites teju vienmēr zīmē kā pogas. Galvenais ir atcerēties nezīmēt šīs pogas tādas, lai tās vizuāli sasauktos ar formu elementiem. Un lai nav tā, kā ar Foursquare, ka ir jāpaskaidro, ka uz elementa var nospiest un tad kaut kas notiks.
Informācija «Jelgavas ūdens» mājas lapā liecina, ka šonedēļ ūdensvada profilaktiskā skalošana noritēs Mātera ielā no Raiņa ielas līdz Rūpniecības ielai; Pētera ielā no Raiņa ielas līdz Zirgu ielai; Zirgu ielā; Ūdensvada ielā; Vaļņu ielā; Pulkveža O.Kalpaka ielā no Raiņa ielas līdz Tērvetes ielai; Raiņa ielā no Pulkveža O.Kalpaka ielas līdz Tērvetes ielai. Tāpat profilaktiskā skalošana notiks Tērvetes ielā no Raiņa ielas līdz Rūpniecības ielai; Rūpniecības ielā no Tērvetes ielas līdz Mātera ielai; Stacijas, Dārza, Jēkaba, Skolas un Pavasara ielā.
Iepriekš apskatīju sprādzienu Spilves ielā «Sprādziens Spilves ielā 43 un karšu lietošana Latvijas medijos» un tad precīzas vietas minēšanu varētu vēl aizstāt ar adreses iedauzīšanu kādā no karšu servisiem. Šoreiz nekas cits, kā kartes pētīšana paralēli raksta lasīšanai neizdosies, it īpaši Jelgavu slikti pārzinošam cilvēkam.
Toties to pavisam vienkārši var atrisināt, parādot pilsētas daļu, kurā «Jelgavas ūdens» profilaktisko skalošanu veiks. Tas, ka šajā pilsētas daļā atrodas arī tādas ēkas, kas pie ūdensvada nav pieslēgtas, nemaina lietas būtību. Uz šo ēku īpašniekiem paziņojums neattiecas.
Pilsētas daļa, kurā no 4. līdz 8. augustam «Jelgavas ūdens» veiks profilaktisko skalošanu. Mr. Serge versija.
Nu un tā kā «Jelgavas Vēstnesis» iznāk arī elektroniski, tad redakcija pat visneattapīgākajam žurnālistam var iemācīt uzzīmēt parastu poligonu «Jāņa Sētas» kartē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka BalticMaps.eu kartes ievietošana mājaslapā patiešām ir pieejama bez maksas. Es gan ļoti ceru, ka kādreiz pats process kļūs arī vienkāršāks.
Mani nebeidz pārsteigt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) cītīgā darbošanās sociālajos tīklos. Pozitīvā nozīmē. Grafiskā informācija no meteodienestiem ir tieši tas, ko sagaida parastie lietotāji. Un LVĢMC šajā jautājumā sāk arvien vairāk un plašāk piestrādāt.
Iepriekšējo reizi bloga rakstā «Rokdarbi. Nokrišņu daudzums Latvijas teritorijā. Sveiciens LVĢMC» ķidāju ģeogrāfisko datu attēlošanu. Savukārt pēdējais jaunums, ko esmu pamanījis, ir jauna paskata meteogramma ar gaidāmā laika prognozi tuvākajām dienām. Meteogramma ir lielisks veids, kā parādīt vienkopus pārskatāmā veidā dažādus datus par gaidāmo laiku. Retais vairs nezinās Norvēģijas meteodienesta laika prognožu meteogrammas. Un pašmāju LVĢMC mēģina ielīst šajā lauciņā, acīmredzami aizņemoties idejas no norvēģiem. Paskatieties LVĢMC tvitera arhīvā, kādas briesmīgas zilas šausmas bija vēl pāris mēnešus atpakaļ un cik ļoti viss mainās pozitīvā virzienā.
LVĢMC meteogramma par gaidāmo laiku Rīgā jūlija vidū.
Tendence, bez šaubām, ir pozitīva, tomēr šis ir kārtējais spilgtais piemērs, kad noderīga informācija ir noslēpta aiz čupas absolūti bezjēdzīgu lietu. Uzskaitīsim visu lieko pēc kārtas.
1. Temperatūras un nokrišņu daudzuma leģenda. Bezjēdzīga informācijas dublēšana. Jebkuram, kas kaut reizi ir lasījis meteogrammu ir skaidrs, kas ir kas. Izņēmums vēl būtu pieļaujams gadījumā, ja attēlotu nokrišņu vai temperatūras normas, bet tad arī to var aprakstīt tieši uz grafikas.
2. Asu siets jeb palīglīnijas. Par to es esmu rakstījis jau daudzas reizes. Palīglīnijām metriskajās skalās nekad nav jēgas. Nekad. Ja ir nepieciešams kaut ko akcentēt (piemēram, nulles punktu), tad to var izdarīt ar vienu līniju. Ja skala ir logaritmiska, tad gan palīglīnijām ir nozīme, bet ne par to ir šis stāsts.
3. Nokrišņu daudzuma ass. Pilnīgi lieka. Ja nokrišņu daudzums jau tiek attēlots tieši virs stabiņiem, dublējošā ass nesniedz nekādu palīdzību. Trešdienas nokrišņu prognozes otrā stabiņa datus vieglāk uzminēt, paskatoties uz blakus stabiņu, nevis uz asi.
4. Laiks un punkti uz temperatūras līknes. Nepareizi novietotie datumi ir iemesls tam, ka bija nepieciešams paralēli rādīt arī laiku, kad sākas jauna diena un kad ir dienas vidus. Tas vēl ir nodublēts arī uz temperatūras līknes. Ja datumus novieto tā, lai tie centrējas pēc pusdienlaika, laiku stundās nebūs nepieciešamības rādīt.
5. Vēja virziens un stiprums. Diskutabls ir jautājums, kuru no abiem apzīmējumiem šeit vajadzētu atstāt. Vējrādis jeb karodziņš jeb Station model parāda gan vēja virzienu, gan stiprumu un tas vizuāli ir daudz vienkāršāk nolasāms. Zem vējrāža tā pati informācija tiek dublēta rakstiski. Tāpēc pavisam prātīgi ir atstāt tikai vienu no vēja aprakstiem.
6. Lieki izgreznojumi. Šeit ir tikai sīkumi. Krāsu kodējums brīvdienām. Papildus apvilktā līnija un vēl ēna nokrišņu daudzuma stabiņiem un skaitļiem. Ūdenszīme ar LVĢMC logotipu. Papildus horizontālās ass dublēšana zem vējrāžiem.
Novācot visu lieko nost, paliek vienkārša un viegli pārskatāma meteogramma, kas ir pat nedaudz labāka par norvēģu veidoto.
LVĢMC meteogramma par gaidāmo laiku jūlija vidū. Mr. Serge variants.
Pavisam labi būtu vispār novākt temperatūras skalu, pārnesot kritiskās vērtībās tieši uz grafika (atzīmējot zemākās un augstākās vērtības), varētu arī par vienkāršākām ikonām padomāt.
Skeptiķiem. Ja domājat, ka tagad nav iespējams pateikt, cik stiprs vējš pūtīs piektdienas 13:00, tad to nav iespējams pateikt arī pēc oriģinālās meteogrammas. Tieši tāpat nav iespējams pateikt arī to, kāda temperatūra būs šajā laikā. Šai grafikai ir nozīme kopsakarībās, tā nesniedz precīzu informāciju par katru laika sprīdi. Toties ir skaidrs, ka svētdienas vakarā būtu vēlams paķert līdzi lietussargu un nepazaudēt to līdz pirmdienas rītam. Savukārt otrdienas rītā par ļaunu nenāks uzvilkt kādu siltāku džemperi.
Valsts valodas centrs, ne bez Latvijas Bankas līdzdalības, beidzot ir nācis pie prāta un sācis strādāt sabiedrības labā. Droši vien apzinoties savu 20 gadus ilgušo lažu, VVC tagad vienkārši to negrib atzīt un visiem publiski izziņot.
20.02.2014 | «Par vēlamo EUR pierakstu»
Pēc Latvijas Bankas iniciatīvas 2014. gada 19. februārī notika tikšanās, kurā piedalījās Valsts valodas centra, Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas speciālisti un kuras laikā tika noteikts — Eiropas valūtas oficiālais saīsinājums (valūtas kods) EUR kā vēlamais variants turpmāk latviešu valodā rakstāms aiz summas ar saistīto atstarpi. Piemēram: 25,33 EUR (divdesmit pieci eiro un trīsdesmit trīs centi). Saskaņā ar šo lēmumu ir veiktas izmaiņas Valsts valodas centra mājaslapā 28.01.2014. publicētajā informācijā “Eiropas vienotā valūta – eiro, euro vai savādāk?”
Informāciju par Valsts valodas centra jaunumiem nav iespējams iegūt savādāk, kā vien netīšām ielūkojoties VVC mājaslapas aktualitāšu publikācijās. Nav manītas nedz publikācijas presē, nedz interneta portālos, nedz kāda preses relīze par šo visnotaļ būtisko jautājumu. Nemaz nerunājot par to, ka varētu RSS uztaisīt lapai, ko prasa 171. MK noteikumi «Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā». Tieši tāpēc arī es ātrāk par to neko nezināju un pavēstu tikai tagad.
14.03.2014 | «Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmums par valūtu nosaukumu pierakstu»
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 12. marta sēdē (prot. Nr. 33, 2. §) vienbalsīgi nolēma atbalstīt ieteikumu turpmāk konsekventi ievērot teksta vienību loģisko secību latviešu valodā un visus valūtas vienību nosaukumus – gan vārdiskos apzīmējumus (lati, dolāri, mārciņas, kronas, jenas, rubļi, eiro, u. c.), gan valūtu kodus (LVL, AUD, CAD, NZD, USD, GBP, DKK, NOK, SEK, JPY, RUR, EUR u.c.), gan grafiskos simbolus ($, £, ¥, € u. tml.) – norādīt aiz summas (ar saistīto atstarpi), kā jau minēts iepriekš, proti, Valsts valodas centra 21.02.2014. informācijā “Kā turpmāk pareizi norādīt valūtu kodus?” un 28.01.2014. informācijā “Eiropas vienotā valūta – eiro, euro vai savādāk?”.
Skaidrs, ka Eiropas Savienības Publikāciju birojs noteikumos par naudas vienību attēlošanu vēl joprojām guļ un par to neko nezina, turpinot uzskatīt, ka € vispār ir tikai ilustratīva nozīme. Pareizrakstības nodarbībās #6 ir saglabātā ES Publikāciju biroja mājaslapas kopija gadījumam, ja brīnums tomēr notiek.
Man liels prieks par komentētājiem, kas ir piedalījušies diskusijās bloga publikācijās par pareizrakstību. Šoreiz pat Valsts valodas centrs ir atzinies, ka pareizrakstība latviešu valoda ir veidojama, balstoties uz loģiku, nevis uz juristu un finansistu pieņēmumiem par to, ka «tā jau vienmēr ir bijis». VVC, lai pamatotu pašiem sev, kāpēc viņi divdesmit gadus neko nav darījuši, bija nepieciešamas veselas trīs publikācijas savā mājaslapā. Šajā publikācijā pievērsiet uzmanību tieši vārdam «loģika».
21.02.2014 | «Kā turpmāk pareizi norādīt valūtu kodus?»
Kā jau minēts iepriekš (Valsts valodas centra 20.02.2014. informācijā), Eiropas Savienības vienotās valūtas starptautiskais kods EUR latviešu valodā turpmāk rakstāms aiz summas ar saistīto atstarpi.
Ieteikums attiecas arī uz visu pārējo valūtu kodiem (USD, GBP, SEK, PLN, RUR u. tml.), kurus līdz šim bija pieņemts norādīt pirms naudas summas cipariem (skat. V. Krūmiņa, V. Skujiņa “Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata”. Rīga: Valsts kanceleja, 2002, 98. lpp.; V. Skujiņa “Latviešu valoda lietišķajos rakstos”, Rīga: “Zvaigzne ABC”, 1999, 20. lpp.).
Tomēr, izvērtējot līdzšinējā regulējuma lietderību un pamatotību, kā arī konsultējoties ar Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas speciālistiem, Valsts valodas centrs ir secinājis, ka nav loģiski norādīt valūtas kodu pirms summas, ja izrunā to nosauc aiz summas (piemēram, raksta USD 25, bet izrunā “divdesmit pieci ASV dolāri”). Šāda atkāpe no teksta vienību loģiskās secības latviešu valodā jeb izņēmuma regulējums turpmāk nebūtu atbalstāms.
Tādēļ ieteicams turpmāk konsekventi ievērot teksta vienību loģisko secību latviešu valodā un visus valūtas vienību nosaukumus – gan vārdiskos apzīmējumus (lati, dolāri, mārciņas, kronas, jenas, rubļi, eiro, euro u. c.), gan valūtu kodus (LVL, AUD, CAD, NZD, USD, GBP, DKK, NOK, SEK, JPY, RUR, EUR u.c.), gan grafiskos simbolus ($, £, ¥, € u. tml.) – norādīt aiz summas ar saistīto atstarpi.
Eiro simbola un ISO standarta pareizrakstība latviešu valodā ir ieguvusi pavisam jaunu, kā valodnieki teiktu, loģisku veidolu. Tagad atliek līdz saknei izskaust «euro» lietošanu, un vismaz ar valūtu un tās pareizrakstību latviešu valodā beidzot viss būs kārtībā.
Tehniski par € simbola lietošanu
€ — simbols (ALT + 0128)
EUR — ISO standarts (ISO 4217) U+20AC — Unicode kods € — HTML kods € — HTML nosaukums ALT+0128 — simbola ievade no tastatūras
Ja vajag lietot latviešu valodu un ir Windows, var uzstādīt klaviatūras izkārtojuma Laacz Apostrofs svaigāko versiju un tad € simbols slēpsies zem kombinācijas Labais Alt taustiņš + 4.
Ja ir atsevišķā ciparu tastatūra, tad eiro simbolu var ievadīt, pieturot kreiso Alt taustiņu un tai laikā uz ciparu tastatūras uzsitot 0128. Pēc šīs kombinācijas nospiešanas atlaiž Alt taustiņu un simbols parādās.
Ja lieto glāstekrānus, tad pārsvarā gadījumu vienkārši jāpietur taustiņš, zem kura atrodas (vairumā gadījumu) dolāra $ zīme. Tāpat kā burti ar garumzīmēm, kaut kur papildus izvēlnē būs noslēpies arī € simbols.
—
Starp skaitli un € simbolu ir jābūt atstarpei. Atstarpei vajadzētu būt nesadalāmai jeb saistītai (non-breaking space). Tomēr, ja ir redzams, ka pielietotajā garnitūrā vai atsevišķā fontā atstarpe jau ir iestrādāta (ir acīmredzams attālums starp skaitli un eiro simbolu), tad atstarpi lietot nevajag. Latviešu valodas pareizrakstība nosaka atstarpes lietojumu, tomēr primāri to nosaka cilvēka veselais saprāts, gaume un zināšanas.
Latvijas mobilie operatori kopš pagājušā gada vasaras ir mainījuši spēles noteikumus datu tarifu plānos balss pieslēgumiem. To noteikti ir ietekmējusi gan 4G sakaru publiskā tīkla parādīšanās, gan arvien pieaugošais mobilā interneta lietotāju skaits. Nevar nepamanīt arī to, ka mobilo operatoru subsidēto tālruņu klāstā vairs nav palicis teju neviena tālruņa, kas nebūtu pietiekami vieds, lai spētu pieslēgties internetam.
2013. gada augustā Kristapa rakstam «LMT jauni tarifi Internetam telefonā» tiku uzzīmējis grafiku, lai varētu salīdzināt visu trīs Latvijas mobilo operatoru mobilā interneta tarifu plānus pie dažāda datu patēriņa. Ņemiet vērā, ka cenas vēl ir latos, bet mēs jau esam eirozonā.
Pastāvīgā pieslēguma datu tarifa plānu cenu salīdzinājums trīs Latvijas mobilajiem operatoriem — LMT, Tele2 un Bite. 2013. gada augusts.
2013. gada vasarā gandrīz nemaz nebija tik būtiski tas, kuru pastāvīgā pieslēguma piedāvājumu klients izvēlas, jo mobilais internets tika vērtēts kā papildus pakalpojums. Šobrīd izvēlēties pieslēgumu bez datu pārraides ir teju vai papildus ekstra, tāpēc var salīdzināt tos skaitļus, kurus klients tiešām beigās mobilajam operatoram samaksās.
Latvijas mobilo operatoru LMT, Tele2 un Bite cenas par pastāvīgo pieslēgumu kopā ar datu tarifu, €. 2014. gada aprīlis. Papildināts ar labojumiem Tele2 1 GB un 10 GB datu plāniem, kur bija kļūdas datos.
Mazās nianses. LMT tika izvēlēts tarifs Mūsējie, kas izskatījās lētākais variants pie jebkāda datu patēriņa apjoma. Tele2 sanāca variēt ar trīs tarifiem pie dažādiem maksimālajiem datu apjomiem: Tarifs nr. 3 (50 un 100 MB), Tarifs nr. 5 (200, 500 MB un 1 GB), Zelts (2 un 10 GB). Bite arī izskatās lētākā ar vienu tarifu — Bite 1,49.
Bet viss nav tik viennozīmīgi. Kaut arī Bite izskatās lētākā pie jebkāda patēriņa, lētākais pastāvīgā pieslēguma tarifs ir ļoti smagi apgraizīts, tāpēc izpaliek citi mobilie prieki par saprātīgām cenām. LMT vēl joprojām, cik izskatās, pieturas pie varianta, ka mobilais internets ir tikai papildus ekstra. Pat tādiem pieslēgumiem, kuru abonēšanā jau ir iekļauts mobilais internets, gala summa sanāk dārgāka, nekā ņemot lētāko piedāvājumu. Savukārt Tele2 šajā šaha mačā izvēlējās vienkāršu politiku, piedāvājot padomāt līdzi par aptuveno mobilo datu patēriņu pirms pastāvīgā pieslēguma plāna izvēles, tādējādi ekonomējot gadījumos, ja tas tiek stipri pārtērēts.
Ir divi būtiski notikumi, kas jāņem vērā, lai saprastu, kā mainīsies mobilo datu tarifi un piedāvājums. Piemēram, kaut kad rudenī, kad es atkal varētu saņemties šādu grafiku uztaisīt.
Latvijā tuvākajā laikā parādīsies iespēja izmantot papildus frekvences 4G sakaru nodrošināšanai. Cik noprotams, tas pavērs iespēju šo pakalpojumu ieviest lētāk un, līdz ar to mobilais internets tiks vēl agresīvāk piedāvāts. Par 4G iesaku izlasīt Kaspara rakstu «LTE, 4G – mēģinājums visu salikt pa plauktiņiem».
Un vēl otrā lieta. Līdz 2016. gadam Eiropas Savienībā būs pilnībā vai daļēji atcelta jebkāda viesabonēšana (atkarīgs no tā, cik stiprs lobijs pastrādās līdz oktobra gala balsojumam Eiropas Padomē). Tas ietekmēs ļoti daudz ko un pagaidām var tikai minēt, kādu stratēģiju izvēlēsies mobilie operatori, lai varētu noturēt labus peļņas rādītājus. Cerams, ka tas nebūs kaut kāds absurds no pagātnes, kā, piemēram, numura noteicēja abonēšana, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka visvairāk cietīs tie, kas ārpus mūsu pīļu dīķa pārāk bieži neganās un Lietuvu vēl joprojām sauc par ārzemēm.
Šodien ap 17:39 Rīgā, Spilves ielā 43 nogranda sprādziens piecstāvu dzīvojamās mājas trešajā stāvā. Evakuēti cilvēki, vismaz astoņi ir cietuši. Pēc pirmajām aplēsēm, pie vainas varētu būt bijusi mājās glabātā pirotehnika.
Un tagad pafantazēsim. Sēžam mēs krogā kaut kur Valmierā, dzeram vakara alu. Tā kā alus ir sūds un kompānijas nav, bakstāmies telefonā, lasot jaunākās ziņas. Iļģuciemā dzīvo divdesmit bērnības čomi, divas pustrakas kursabiedrenes un mammas draudzene – invalīde, bet ziņās neviens pat nevar pateikt, kurā vietā sprādziens ir noticies. Zvanām uz 112 un trobelējam vienus no valstī vissliktāk apmaksātajiem darbiniekiem ar stāstu par saviem radurakstiem un kāpēc ir svarīgi zināt adresi. Pierakstām adresi, veram vaļā Google kartes, lai ar Street View palīdzību mēģinātu iztēloties, vai tajā rajonā kādreiz ir būts un vai tā nav tā māja, kurā dzīvoja viena no kursabiedrenēm.
Kāpēc Latvijā žurnālistikā neizmanto kartes, kas ir ļoti ērts un informatīvs veids, kā pastāstīt par notikuma norises vietu? Parastas kartes izveidei ir jāpatērē tikpat laika, cik YouTube video ievietošanai pie ziņas (kas vēl ir jāatrod). Aizpeļķes provinces laikrakstu mājaslapās kartes liek pat pie ziņām par pazudušiem kaķiem, kur nu vēl šāda mēroga notikuma ar cietušajiem.
Spilves iela 43. Rīgā, kur 26. martā notika sprādziens. 10 minūšu veidojums.
Es ļoti ceru, ka kartogrāfija kādreiz būs jaunais haips Latvijas medijos un vismaz daži to iemācīsies lietot ikdienā, lai nav jālūkojas uz nemākulīgām pseidoinfografikām, kuras taisīt Latvijā praktiski neviens neprot.
8. marta LR Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotā pseidoinfografika «Sievietes portrets Latvijā 2014» lai paliek uz viņu sirdsapziņas. Tur viss ir tik slikti, ka sliktāk vairs nav kur.
Kamēr bijām Rēzeknē aizvadītā gada beigās, Herbe atrada Latvijas zāļu lieltirgotāju asociācijas grafiku par kompensējamo un nekompensējamo medikamentu cenu sadalījumu Latvijā.
Vai tu zini, kā veidojas tavu zāļu cena? Latvijas zāļu lieltirgotāju asociācija.
Pievērsim acis uz latiem, jo šī grafika ir samērā veca. Tomēr pavisam noteikti nepievērsim acis uz terminu piecenojums, kuru nevar atrast nevienā latviešu valodas vārdnīcā. Tāpat absurdi ir lietot terminu lieltirgotājs, ja domāts ir vairumtirgotājs. Un pavisam slikti ir tas, ka zāļu ražotāja cena neskaitās arī zāļu importētāja cena, kas patiesībā tā ir.
Piemēri arī ir mulsinoši. Zāļu cenas nolikšana pie katra no procentiem neko nenozīmē un no tā neko nevar izsecināt bez papildus rēķināšanas.
Vispār izskatās, ka grafiku sākumā uztaisīja uzņēmuma vadītājs, tad papildināja sabiedrisko attiecību speciālists un beigās izlaboja jurists.
Cenas sadalījums nekompensējamajiem un kompensējamajiem medikamentiem. Mr. Serge.
Galvenais, kas šajā procentu salīdzinājumā ir jāsaprot — zāļu ražotājs vai importētājs var brīvi izvēlēties, kādu cenu likt medikamentiem un pastāv ļoti daudz iespēju, kā viņš var vienoties ar katru nākamo tirgus posmu (vairumtirgotāju, aptieku) par cenu politiku otkatu veidā. Pircējs šajā ķēdē medikamenta cenu vispār neietekmē un ar savu maku nobalsot par mazāku ražotāja cenu nevar. Līdzīgi, kā tante, kas bļauj uz pastnieci par absurdu prasību uzrādīt pilnvaru pašai izņemt savu sūtījumu. Pastniece bļaušanu sagremo, bet ietekmēt neko nevar, jo jābļauj ir uz Saeimas deputātiem, kas šādu likumu ir ieviesuši.
Tāpat būtiski ir medikamenta gala cenu uzskatāmi sadalīt, parādot, ko saņem katrs no tirgus spēlētājiem.
—
Šīs bija sporta pēc iesāktais grafiku analīzes un pārstrādāšanas sērijas raksts. Iepriekšējo reizi ķidāju Gata Bažbauera studējošo skaita dinamiku. Ja arī jums ir kādas interesantas grafikas (vēlams, pašmāju), kuras ir neloģiskas, neskaidras vai paviršas, sūtiet uz box@mrserge.lv un es centīšos par tām uzrakstīt.
