Jāņa Sēta izveido jaunu rīku Balticmaps.eu kartes veidošanai ar iespēju nosūtīt saiti vai ievietot mājaslapā

Kamēr visi sēdēja krogos un sekoja līdzi Pasaules hokeja čempionāta kaislībām, karšu izdevniecība Jāņa Sēta klusiņām izziņoja, ka ir izveidojusi jaunu rīku Balticmaps.eu kartes lietošanai. Tagad pat vislielākajam topogrāfiskajam profānam ir iespēja vienkārši nosūtīt saiti ar jebkuru precīzu un aktuālu Latvijas vai Igaunijas adresi kā arī ievietot karti ar marķieri mājaslapā.

Pieglabājam adresi: http://balticmaps.eu/map/create/

Balticmaps.eu jaunais karšu veidošanas rīks.
Balticmaps.eu jaunais karšu veidošanas rīks.

Galvenās priekšrocības kartes veidošanas rīkam:

  • darbojas stipri ātrāk par Balticmaps.eu un karte ir normāli skatāma arī uz mobilām iekārtām (un vismaz pagaidām nav arī izķēmota ar reklāmām)
  • precīzākā un pilnīgākā Latvijas (un Igaunijas) pasta adrešu meklēšanas un atzīmēšanas sistēma (izņemot lēnās būvvalžu un Zemes dienesta kartes)
  • var pielāgot marķiera krāsu, ikonu un izveidot marķiera detalizētāku aprakstu, kas parādās uzklikšķinot
  • iespēja saglabāt gan saiti uz karti, gan arī ievietot karti kā iframe objektu jebkurā mājaslapā

 

Interesantais tiem, kam patīk paurķēties

Vienreiz jau rakstīju par Balticmaps.eu kartes ievietošanu mājaslapā, bet atkārtošana ir zināšanu māte. Tātad, lai karte rādītos vienmērīgi visā pieļaujamajā platumā, vajag nedaudz pielabot uzģenerēto kodu, ievietojot nedaudz modificētu iframe iekš div (vienkāršākais variants ir šajā kodā src vietā iekopēt uzģenerēto kartes saiti):

<div style="overflow: hidden;">
<iframe src="<!--saite uz karti-->" width="100%" height="400" frameborder="0"></iframe>
</div>

Sanāks šāda karte, kurai tad pēc tam pēc sirds patikas var iframe augstuma parametru mainīt:

 

Bet šis jau ir uzlabotais kartes marķiera variants. iframe src satur kaudzīti ar parametriem, kurus var adaptēt. Nemainīgā daļa ir vienīgi http://balticmaps.eu/map/?

Maināmie parametri:
lat: lattitude
long: longitude
zoom: kartes mērogs no 1 līdz 19 (Baltijā, ārpus Baltijas valstīm detalizācija ir mazāka)
hint: plain teksts, bet ar iespējām taisīt jaunas rindas
icon: jebkura Font Awesome 4.2 versijas ikona (var lipināt klāt arī Font Awesome efektus)
opacity: kartes caurspīdīgums (nevis marķiera)
color: marķiera krāsa. Pieļaujamas vienīgi šādas krāsas: red, darkred, lightred, orange, beige, green, darkgreen, lightgreen, blue, darkblue, lightblue, purple, darkpurple, pink, cadetblue, white, gray, lightgray, black

Pēc noklusējuma līdzi velkas arī pilnīgi bezjēdzīga marķiera animācija hmove=-0.002&vmove=-0.001&bounce kuru var mierīgi šķērēt nost.

 

Ko gribētos sagaidīt nākotnē no šī rīka

Jāņa Sēta ir uztaisījusi kvalitatīvu un detalizētu karti, kuras digitālo versiju beidzot ir iespēja elementāri lietot arī parastiem cilvēkiem (žurnālisti, es ceru, ka jūs mani dzirdat). Bet šis rīks vēl ir ļoti, ļoti zaļš un iespēju ziņā ir labi ja embrija stadijā. No lietām, kurām būtu jāparādās jau pie pirmajiem uzlabojumiem:

  • Pēc vajadzības pievienot vai noņemt mēroga skalu.
  • Marķieru apraksti ar pilnāku HTML atbalstu, tai skaitā teksta formatēšana un img tagu lietošana.
  • Veidot karti ar saiti uz jebkādu objektu (ezeru, salu, novadu, pilskalnu vai Rīgas pilsētas rajonu vai atsevišķu ielu pilnā garumā). Zinu, ka šāda veida datus izvilkt var.
  • Pievienot vairāk kā vienu marķieri, bet tālākā nākotnē — normālu objektu redaktoru (ne to arhaisko, kas tagad ir Balticmaps.eu), kas tiktu papildināts ar funkcionāliem rīkiem (nē, es nerunāju par iespēju parādīt Latvijas karogus virs pašvaldību šķūņiem).
  • Lietotāju reģistrācija un izveidoto karšu saglabāšana (šis mierīgi var būt arī maksas serviss).

Jaunais rīks ir labs sākums uz daudz atvērtāku Balticmaps.eu. Ceru drīzumā sagaidīt ne vien pašu izurķētus tips&tricks, bet pilnvērtīgu API darbam ar Jāņa Sētas digitālo karti, un tas jau pavērtu iespējas arī citiem izstrādātājiem veidot uz Balticmaps.eu karti balstītus risinājums. Jo nevajadzētu aizmirst, ka karte ir augsti detalizēta ne vien Latvijā, bet arī Skype dzimtenē.

Telefona numura pieraksts mājaslapā

Apbrīnojami, bet cilvēki izmanto tik daudz dažādu paņēmienu, lai mājaslapā publicētu telefona numurus. Turklāt ne vien mājaslapas veidotāji, bet arī pasūtītāji ļoti reti pievērš uzmanību tam, cik nozīmīgs viedtālruņu laikmetā ir tehniski pareizs telefona numura pieraksts.

Tālruņa pieraksts Tami-Tami mājaslapā.
Telefona numura pieraksts Tami-Tami mājaslapā.

Var strīdēties par to, ir vai nav nepieciešams rakstīt katram numuram klāt valsts kodu (Latvijā tas ir +371, ja nu kāds vēl nezina). Tas ir pavisam lieks picu piegādei vienas pilsētas robežās. Līdz brīdim, kad picu gribēs pasūtināt cilvēks ar ārpus Latvijas reģistrētu pieslēgumu.

Visneciešamākais telefona numura atainošanas veids, protams, ir uzzīmēt to kā bildi. Un par tādiem vispār nav vērts runāt.

Dažiem ļoti patīk telefonu sadalīt ar atstarpēm, defisēm, likt kaut kādu daļu telefona numura iekavās. Piemēram, šādi pieraksti ir pavisam normāla parādība: (+371) 2 888 444 1 vai 22-33-44-55.

LMT diennakts bezmaksas informatīvais tālrunis.
LMT diennakts bezmaksas informatīvais tālrunis. Tas ir viens numurs vai arī divas reizes atkārtots īsais numurs?

Vēl pastāv tāds HTML kods, kura jēga arī ir apšaubāma. Tas darbojas ne visur un uz dažādām iekārtām darbojas dažādi. Turklāt, dēļ dažiem psihopātiem, rodas aptuveni šāds pieraksts:

 <a href="tel:+37122334455">22-33-44-55</a>

Tad nu tieši tāpat, kā gadījumā ar telefona numuru, kas uzzīmēts uz bildes un ievietots mājaslapā, nākas ar roku pārrakstīt telefona numuru un pēc tam to vēlreiz ievadīt, lai varētu piezvanīt.

Pirmkārt, HTML saite ne uz visām platformām strādā kā nākas. Otrkārt, nav iespējams normāli iezīmēt telefona numuru (jo saite traucē veikt teksta iezīmēšanu). Treškārt, saite var vest uz citu telefona numuru un nav iespējams par to pārliecināties.

Nezinu, kā uz aifoniem, bet Android vidē jau esmu piešāvies visus jocīgos numuru pieraksta veidus kopēt un pēc tam rediģēt Google meklētāja laukā.

Rezekne.lv telefona numura izmantošana viedtālrunī.
Rezekne.lv telefona numura izmantošana viedtālrunī.

Atduroties pret jocīgo telefona numura pierakstu, jāiezīmē teksts. Tad to nokopē, pārkopē Google meklētājā, tur jārediģē, vēlreiz jākopē zvanīšanas aplikācijas numura ievades laukā. Beidzot jāzvana. Pēc savienojuma otrā galā pasaka: «Zvaniet uz šo pašu numuru, tikai beigās ir 608».

Telefona numuru mājaslapās vienmēr ir jāpieraksta kā parastu teksta rindu, bez saitēm, apslēptiem onClick jokiem vai mistiskiem metatagiem, kas var ietekmēt teksta vienkāršu iezīmēšanu un kopēšanu.

Vienīgais izņēmums, kas pieļaujams — ar atstarpi atdalīt valsts kodu, jo tas nav vajadzīgs, zvanot savas valsts robežās (bet lieti noder, ja nepieciešams saglabāt numuru un pastāv iespēja, ka no tā piezvanīs ārpus pieslēguma mītnes zemes).

Pieteikumu karuseļu lietošana mājaslapās

Termins «piedāvājumu karuselis» šķiet, būs piemērotākais rotējošā lielformāta banera apzīmējums, kuru tik ļoti iemīļojuši ir mājaslapu izstrādātāji. Runa ir par lielizmēra pieteikumiem mājaslapu sākumlapās uzreiz aiz navigācijas.

Pieteikumu karuselis Lattelecom mājaslapā.
Pieteikumu karuselis Lattelecom mājaslapā.

Šķiet, ka pirmo reizi es pieteikumu karuseli redzēju Apple mājaslapā daudzus gadus atpakaļ, jo katru reizi, kad ieraugu tos mazos knibucīšus, kas norāda uz pieteikumu skaitu, atceros par bumbiņām no Apple lapas.

Rīka jēga skaidra — sākumlapas redzamajā daļā parādīt pēc iespējas vairāk kaut ko, kas ir ļoti būtisks un ko vajadzētu visiem apmeklētājiem pamanīt.

Sākumlapas struktūra ar pieteikumu karuseli pēc izstrādātāju domām.
Sākumlapas struktūra ar pieteikumu karuseli pēc izstrādātāju domām.

Bet, kā parāda pētījumi, rezultātā tiek bezmērķīgi iztērēts laukums, kura saturu ignorē 99% lietotāju.

Sākumlapas struktūra ar pieteikumu karuseli, kā to lieto cilvēki.
Sākumlapas struktūra ar pieteikumu karuseli, kā to lieto cilvēki.

Nezināmu iemeslu dēļ no karuseļiem ir beidzot atteikušies visi vērā ņemamie Latvijas ziņu portāli, par ko man ir neizsakāms prieks. Toties uzņēmumi ar šo slimību arvien turpina slimot. To dara, piemēram, visi lielie telekomunikāciju tirgus spēlētāji — LMT, Tele2, Bite, Lattelecom, Baltcom.

Ok, paņemsim Bite, jo tas ir atsevišķs stāsts. Šajā konkrētajā brīdī lapā nav karuselis, jo ir tikai viens īpaši būtisks paziņojums par Waze bezmaksas lietošanu viņu tīklā. Uzklikšķinot uz banera, nonāksim lapā megaprieki.lv, kur tad sīki un smalki ir aprakstīts par visnotaļ lieliskas aplikācijas lietošanu Latvijas teritorijā Bite tīklā. Kā tika secināts iepriekš, pieteikumu karuseļa vietu parastais lietotājs ignorē, tāpēc mēģināsim kaut kur citur lapā atrast informāciju par Waze, kuru Bite aktīvi reklamē, lai pārliecinātos, ka aplikācijas lietošana tiešām ir bez maksas. Caur lapas navigāciju izklikšķinoties visur, kur ir kāds sakars ar internetu telefonā, nekas nav atrodams. Izmēģinām meklētāju.

bite.lv — meklējam informāciju par Waze lietošanu.
bite.lv — meklējam informāciju par Waze bezmaksas lietošanu.

Rezultāti ir tikpat bezcerīgi, kā meklēšanas atslēgvārdu piedāvājums. Arī meklējot caur Google, bite.lv lapā nav atrodama nekāda informācija par bezmaksas Waze lietošanu, toties meklēšanas rezultātos parādās AdSense reklāma ar saiti uz megaprieki.lv. Sanāk, ka tā vietā, lai informāciju saprotamā veidā un vietā publicētu mājaslapā, uzņēmumam vēl ir nācies tērēt naudu reklāmai AdSense tīklā, lai klienti spētu atrast piedāvājumu.

Apple mājaslapā, piedāvājumu karuseļa attaisnošanai dizaineri to ir izstiepuši pa visu redzamo ekrāna daļu, lai lapas lietotājs saprastu, ka tā ir svarīga informācija. Lattelecom lapas jaunajā dizainā karuseli papildina ar mulsinošu lapas galvenes tonēšanu, savukārt Balticom vispār spridzina, uztaisot visu sākumlapu tikai no karuseļiem.

Ja mārketinga departaments tiešām uzspiež lietot pieteikumu karuseli mājaslapā, ir pāris ieteikumi, kas var vismaz nedaudz palielināt iespēju, ka karuseļa informācija kādam būs lietderīga:
— Nekad nelietot automātisko pieteikumu nomaiņu, ļaut lietotājam (lasi — mārketinga nodaļas darbiniekam) pašam klikšķināties caur karuseļa pieteikumiem.— Atsevišķi parādīt visus karuseļa pieteikumus, novietojot tos saišu veidā blakus vai zem karuseļa.
— Neveidot pieteikuma karuseļa grafiku kā plakātus, bet pēc iespējas adaptēt tos pārējam mājaslapas dizainam.
— Izvairīties no pārāk lielu laukumu atvēlēšanas pieteikumu karuseļiem.
— Dublēt pieteikumu saturu arī lapas navigācijā un meklēšanas rezultātos.
— Pievienot iespēju slēpt pieteikumu karuseli.

Jaunā Fotokvartāla mājaslapa ir sūds

Lai piedod man Artis Tauriņš, viņam ir daudzi labi darbi tapuši, bet tas, ko viņi sataisīja kopā ar Uldi Rudzīti ir, maigi izsakoties, totāls sūds. Šis ieraksts ir blogā tikai tāpēc, ka es gribu atcerēties šo mirkli — 2011. gada janvāris. Šis ir laiks, kad fotogrāfijai veltītā mājaslapā dizainā paredzēts, ka maksimālā bildes platākā mala ir 600px. Pat nedomājot par to, ka 1024×768 kā izšķirtstpēja jau ir palikusi tikai vecām tantēm ofisos un nekādā gadījumā ne fotogrāfiem.

Boston Globe mājaslapas apmeklējums uzsprāga pāris nedēļu laikā tikai tāpēc, ka avīzes mājaslapas izstrādātājs pieņēma lēmumu publicēt mājaslapā bildes 990px platumā atsevišķa blogā. Tā radās The Big Picture. Un ziniet, kurš gads tas bija? 2008. Un cilvēks, kas to realizēja pat nebija nedz dizaineris, nedz fotogrāfs. Parasts mājaslapu programmētājs ar labu gaumi un lieliskām idejām.

Jā, un pēdējā piezīme, iSūdi un citi telefoni nav paredzēti, lai skatītos kaut cik nopietnas fotogrāfijas.

Rokdarbi. Ķidājam jelgavnieki.lv pirmo lapu

Šo biju taupījis kādam prātīgākam brīdim, kad būtu vēlme visu pārzīmēt un parādīt galarezultātu, bet sapratu, kas tas no manis prasīs pārāk daudz laika un es neredzu tam īstu jēgu. Tāpēc aprobežojos ar tām pārdomām, kas man ir radušās saistībā ar jelgavnieki.lv pirmo lapu (es iekšā pat īpaši nevēlējos vairs līst).

Kas tad ir jelgavnieki.lv?

Jelgavnieki.lv ir plašs informatīvs portāls. Mēs piedāvājam ne tikai objektīvas ziņas par Jelgavā notiekošo, bet arī svarīgākās ziņas Latvijā.

Kaut kad sen es pat tur kaut ko mēģināju rakstīt, bet mums nesanāca sastrādāties un vispār es jau sen biju rīdzinieks, tāpēc Jelgavā notiekošo īpaši produktīvi atspoguļot tāpat nespētu. Ir gājis laiks, bet viss ir palicies tur, kur tas ir.

Jelgavnieki.lv pirmās lapas ekrānšāviņš 2010. gada 6. decembrī.
Jelgavnieki.lv pirmās lapas ekrānšāviņš 2010. gada 6. decembrī.

Redzamo haosu mēģināju sabīdīt pēc iespējas kopā, izmetot ārā visu lieko (tai skaitā reklāmas, bez šaubām) un izmantojot pēc iespējas visu laukumu, kas ir pieejams.

Continue reading “Rokdarbi. Ķidājam jelgavnieki.lv pirmo lapu”

Rokdarbi. Nedaudz par mājaslapu struktūrām

Kaut gan es pats esmu no tiem, kas mēdz taisīt mājaslapas un īpaši priekš katra individuāla projekta arī rakstīt vienkāršotu CMS, man nebūt nav skaidrs, kāpēc vēl joprojām tik daudzas pašvaldības un valsts iestādes izmanto ārkārtīgi novecojušas un ārkārtīgi tizlas satura vadības sistēmas. Bieži vien galvenā problēma, kas rodas, lietojot tādas sistēmas—pats lietotājs kļūst tizls un līdz ar to arī absolūti tizli publicē informāciju (es uzsveru, ne vienmēr tas notiek lietotāja tizluma pēc, bet gan tāpēc, ka sistēma to uzspiež).

Lūk, piemērs no Ropažu novada mājaslapas. Lapas daļa, kas ir veltīta novada laikrakstam Ropažu vēstis.

Avīze Ropažu vēstis. Arhīvs internetā.
Avīze Ropažu vēstis. Arhīvs internetā.

Lai nokļūtu līdz šādam sarakstam, jums sākumā vēl novada mājaslapas sākumlapā ir jāatrod labajā pusē noslēpies baneris, kas ir vienīgā saite uz šo arhīvu.

Avīze Ropažu vēstis. Atveram viena gada arhīvu.
Avīze Ropažu vēstis. Atveram viena gada arhīvu.

Lai tiktu līdz šim izklājumam, kurā varam sākt meklēt vajadzīgo laikraksta numuru, mēs jau esam veikuši trīs darbības:

  1. Atraduši sākumlapā, kur varētu būt paslēpusies kāda saite uz avīzes elektroniskajām versijām.
  2. Uzklikšķinājuši uz saites.
  3. Uzklikšķinājuši uz gada saites.

Šajā mirklī būtu svarīgākais saprast, ka gan gadu saraksts, gan arī katra gada līmenī mums ir niecīgs daudzums vajadzīgās informācijas, jo mēs nemeklējam nedz gadu, nedz avīzes *.pdf versijas nosaukumu un publikācijas datumu. Mēs meklējam informāciju, kas ir tikusi publicēta avīzē Ropažu vēstis. Tieši tāpēc ir ārkārtīgi būtiski samazināt laiku, kas ir jāpatērē, lai kaut ko varētu atrast. Samazināt meklēšanas laiku ir iespējams praktiski līdz nullei, ja aizdomājās par katru sarežģītas struktūras vienību un to, cik daudz laika tiek patērēts, lai to atrastu. Ne vienmēr pareizākais risinājums ir meklēšanas rīks, jo ne visu ir iespējams noindeksēt un ne viss padodas vienkāršai meklēšanai.

Piemērs. Man vajadzētu atrast kaut kad pagājušā gada vidū laikrakstā publicēto informāciju par kādu tanti, kas sadarbojās ar pašvaldību saimnieciskajos jautājumos. Kādus atslēgvārdus būtu jāpielieto meklēšanā, lai šo informāciju atrastu? Un cik liela ir iespējamība, ka vispār būs iespēja atrast kaut ko tādu caur meklētāju? Tieši tā, niecīga, jo «tante» mums vispār atgriezīs nevajadzīgu informāciju, savukārt «saimnieciskie jautājumi, pašvaldība» būs atslēgvārdi, kas būs sastopami pārāk daudz reizes ar konkrēto gadījumu absolūti nesaistītos rezultātos.

Avīze Ropažu vēstis. Arhīva strukturēšanas piemērs.
Avīze Ropažu vēstis. Arhīva strukturēšanas piemērs.

Lūk, absolūti vienkāršs, bet ārkārtīgi efektīvs veids, kā attēlot tieši to pašu informāciju, bet daudz uzskatāmākā veidā. Papildus vēl var ieviest tooltip (izlecošo paskaidrojumu?), uzbraucot ar peli uz katra no laikraksta numuriem, lai apskatītos tieši šajā numurā publicētās aktuālākās tēmas. Es publicēju tikai divus gadus apzināti, lai tikai parādītu struktūru. Manuprāt, jebkurā gadījumā ir samērā neprātīgi, ka Ropažu novada mājaslapā informatīvā daļa ir tikai 490px plata (tas tiem, kas uzskatīs, ka publicēt visus gadus nozīmētu uztaisīt ārprātīgi garu lapu), otrkārt, bez šaubām, man tiešām bija slinkums pumpēt visus avīzes numurus un pēc tam to visu maketēt kopā.

Gudrās pakaļas no Swedbank

Es jau gadiem esmu Swedbank klients. Par to, ka pēdējā laikā viņi sāk uzvesties ārkārtīgi cūciski pret saviem klientiem, es domāju, man jau sen nevienam nav jāstāsta. Tad nu rekur jauns stāsts, mans mazais draudziņ, par to, cik viņi ļoti «rūpējas» par saviem klientiem.

Pirms kādām pāris dienām uz uzņēmuma internetbanku saņēmu no viņiem ziņojumu pastkastē:

Ziņojums no Swedbank iekš business.swedbank.lv
Ziņojums no Swedbank iekš business.swedbank.lv

Ļoti labi, padomāju es, ka banka rūpējās par mani un atsūta man šādu ziņojumu. Un linku vēl pieliek klāt, kur es varu iepazīties par šīm un citām izmaiņām noteikumos, stājoties spēkā Eiropas Savienības direktīvai. Bet te nu tev bija, links ved tieši tur, kur to var redzēt no ziņojuma — uz Swedbank sākumlapu. Huiņa voina, kā saka krievi, glavnoje maņevri. Nu tad pameklēsim, kur tad šajā visnotaļ informatīvajā lapā ir kaut kas minēts par izmaiņām, lai var klik, un atrast.

www.swedbank.lv pirmā lapa 2010. gada 1. jūlijā.
www.swedbank.lv pirmā lapa 2010. gada 1. jūlijā.

Te nu tev bija. Nekur pat nav iepīkstēts par tām izmaiņām, toties kaut kāds frukts vārdā Dainis var pastāstīt, ka «maksājumu bilances tekošais konts uzlabojas», lai ko arī tas nozīmētu. Sāku pamatīgāk pētīt mājaslapu. Labajā pusē atradu kluci, kurā tie noteikumi ir ielinkoti. Sadaļā «Pakalpojumi privātpersonām» saite ved uz vienu versiju, savukārt sadaļā «Pakalpojumi uzņēmumiem» — uz citu noteikumu versiju. Un kam man tagad ticēt?

Ja meklējam ar mājaslapas meklētāju frāzi «izmaiņas darījumu noteikumos», tad mums atrod trīs ļoti nesaistītus notikumus, no kuriem viens ir datēts ar 2004. gadu.

Protams, nākamais solis ir Google:

izmaiņas vispārējo darījumu noteikumos site:swedbank.lv

Otrā saite, ko izmet, saucās tieši tā, kā man vajag: «Swedbank AS Vispārējie darījumu noteikumi» un satur *.pdf failu (lokālā kopija) ar četrām sīkiem burtiem piepihņītām lapām, kuras skaidrā neviens cilvēks nespēj izlasīt, saprotot kaut daļu no tās patiesības, kas aiz tā visa slēpjas. Datēts ar 2009. gada 17. martu. Značit ņe to.

Skatamies tālāk un atrodam kaut ko interesantāku: ««Swedbank» AS Vispārējie darījumu noteikumi» ar saiti uz citu *.pdf failu (lokālā kopija), par ko es spriežu pēc tā, ka atšķiras faila nosaukums. Šis saucas VDN_final_21062010.pdf. Aleluja, domāju es. Nu tad tagad varēšu skatīties, kas ir izmainījies, jo droši vien tas būs kaut kā atzīmēts vai kā savādāk izcelts vai vismaz būs kāda atsauce, kā likumdošanā, par to, kādas izmaiņas ir un kad stājušās spēkā. Un ko es tur redzu? Tos pašus sīkos burtiņus. Tikai šoreiz tie suņu murgi ir sarakstīti jau uz septiņām lapām.

Paldies tev, Swedbank. Jūs tiešām rūpējieties par saviem klientiem. Man tagad ir absolūti skaidrs, kādas izmaiņas tad ir ieviestas un kā tas mani ietekmēs turpmāk.

Vēl vienu interesantu figņu atradu Elektronisko sakaru direkcijas mājaslapas sadaļā «Informācija potenciālajiem klientiem».

www.esd.lv Informācija potenciālajiem klientiem.
www.esd.lv Informācija potenciālajiem klientiem.

Izrādās, ka «skat. internetā» nozīmē aktīvu saiti uz *.doc dokumentiem. Vēl latviskāk nevarējāt? Un vispār, man krīt uz nerviem, ka visādi mudaki saīsina vārdus tikai tāpēc, ka kaut kad sen kaut kas to viņiem ir samācījis. Ja būtu ar galvu domājuši, tad šo megakluci varētu ierakstīt vienā rindiņā un nebūtu jālieto debīli saīsinājumi.

Tai pat laikā tur, kur nav jāatkārtojas, tur tiek ielikts pilns nosaukums un papildus iekavās norādīts uz saīsināto variantu. Ja jau Elektronisko sakaru direkcijas mājaslapā es esmu, tad gan jau es sapratīšu, ka ar ESD ir domāts tieši tas (galu galā, visā mājaslapā tā ir vienīgā lieta, kas parādās lapas nosaukumā).

Tālāk vispār seko pērle. Tur, kur būtu jābūt saitei uz veidlapu, tiek ielikts plain text: «veidlapu var saņemt ESD vai izdrukāt no ESD mājas lapas internetā».

Lūdzu, varat droši nokopēt HTML kodu, cienījamā Elektronisko sakaru direkcija.

Lai uzsāktu skaņas vai televīzijas apraidi, atbilstoši «Radio un televīzijas likumam» un LR MK 2006. gada 6. jūnija noteikumiem nr. 435 «Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām», ESD jāiesniedz sekojoši dokumenti:

  1. pieteikuma vēstule brīvā formā,
  2. Nacionālās Radio un Televīzijas Padomes lēmums par uzvaru konkursā,
  3. Uzņēmējsabiedrības reģistrācijas apliecība,
  4. Uzņēmējsabiedrības statūti,
  5. aizpildīta pieteikuma veidlapa.

Latvijas Universitātei jauna mājaslapa

Esmu gandrīz simtprocentīgi pārliecināts, ka Latvijas Universitātes jaunā mājaslapa ir parādījusies pateicoties tās 90 gadu jubilejas svinībām.

Latvijas Universitātes jaunā mājaslapa
Latvijas Universitātes jaunā mājaslapa

Un es jums draugi teikšu, ka tā ir patiesībā sasodīti forša un atraktīva, salīdzinoši ar līdz šim Latvijā redzēto. Ja vēl viņi izvāktu to mēslaino tekstu «LAIPNI LŪGTI JAUNAJĀ LATVIJAS UNIVERSITĀTES PORTĀLĀ!» no lapas galvenes, es būtu vēl priecīgāks.

Visiem citiem kolosāliem sīkumiņiem garām ātri skrienot, es nevaru neatzīmēt tiešām veiksmīgu kalendāru ar ļoti pārskatāmu un ērti lietojamu dizainu.

Ja nu man jāsaskata kādi mīnusiņi, tad pašlaik vienīgais, kas man traucē, ir pārāk sīki burtiņi dublētajā navigācijā, kas varētu būt problēma cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Vēl, bez šaubām, jāatzīmē kretīniskais veids, kā tiek attēloti e–pasti. Ja jau ir bailes, ka kaut kādi spamboti sagrābsies kontaktu adreses, tad tak ir vesels lērums ar JavaScript kodiem, kā to apiet. Savukārt tagad man ir jāpārraksta ar roku e–pasta adrese no bildītes, lai es to varētu vispār lietot. Es tikai minu, cik reizes pārrakstīsies cilvēki, pirms iemācīsies dažus advancētos pedagogu vārdus.

Un arī šis teksts mani ļoti priecē:

<!-- 
	This website is powered by TYPO3 - inspiring people to share!
	TYPO3 is a free open source Content Management Framework initially created by Kasper Skaarhoj and licensed under GNU/GPL.
	TYPO3 is copyright 1998-2009 of Kasper Skaarhoj. Extensions are copyright of their respective owners.
	Information and contribution at http://typo3.com/ and http://typo3.org/
-->

Rokdarbi #16. Signāla un trokšņa attiecība (Signal-to-Noise ratio)

Es jau pirms tam esmu rakstījis nedaudz par vienu no dizaina aksiomām — signāla un trokšņa attiecību (Labojam grafikus, Labojam skaidrojošās kartes, Sakārtojam drukas iekārtas shēmu). Lai neviens nekad nekļūdītos, šim ierakstam pēc būtības nav nekāda sakara ar elektronikas teoriju vai līdzīgām fizikas atvasēm. Gribētu koncentrēti vēlreiz atgriezties pie šī jautājuma, lai izskaidrotu to no vairākiem aspektiem.

Piebilde pēc raksta tapšanas: tā kā mana koncentrētā valoda sanāca ne pārāk koncentrēta, tad pilnā versija tomēr ir apgriezta un pieejama lasīšanai tikai atverot visu rakstu. Savādāk baigi daudz jāskrollējās būs, lai citus rakstus ieraudzītu, hi hi.

Continue reading “Rokdarbi #16. Signāla un trokšņa attiecība (Signal-to-Noise ratio)”

Eiropas Savienībai tagad jauni fonti lietvedībā?

Čehs Tomáš Pakosta par godu tam, ka viņa valsts tagad ir rezidējošā Eiropas Savienībā, izstrādājis stila grāmatu aka brandbook īpaši šim pasākumam par godu. Europe Union 2009 Brandbook (40MB, PDF).

EU 2009 Tomash Pakosta
EU 2009 Tomash Pakosta

Nav ne jausmas, vai par to ir jāraud vai jāpriecājās, bet es ļoti ceru, ka fonts Politic B neaizies tālāk par dokumentu vāciņu, mājaslapas raibuma noformēšanu, jo man diez ko šis unikodizētais aizpeļķes koledžas komandu nummurzīmju paskats diez ko tuvs nav.

Teksts no pasakainās eiropas
Teksts no pasakainās eiropas

Ko nevarētu teikt par viņa otro izvēli—garnitūru Vida (pareizāk sakot, tās daļu). Būs gan vēl jāpatestē, bet pēc pirmajiem iespaidiem šķiet samērā simpātiska.